Iesaki rakstu: 
Klajā nācis laikraksta Dienas Bizness ikgadējais izdevums Miljonārs, kurā jau divdesmit trešo gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un šajā pašā izdevumā ir atrodams arī Latvijas 125 vislielāko pelnītāju saraksts. Tiesa, tas gan neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, toties atklāj, kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos. Savukārt pienesumu personiskajam makam demonstrē Latvijas lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, kura pirmo desmitnieku Pietiek publicēs rīt.
1. Arnis Riekstiņš (1. – vieta sarakstā pirms gada) – 39 170 595 eiro
Jau tradicionāli vislielāko peļņu guvis bezvadu maršrutēšanas iekārtu ražotāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks, kuram pieder puse uzņēmuma kapitāldaļu. Viņa vadītais uzņēmums šogad saņēmis Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu Intelektuālā īpašuma balva uzņēmumam par intelektuālā īpašuma pielietojumu uzņēmuma inovatīvu komerciālo stratēģiju atbalstam, kā arī zināšanās balstītu un uz nepārtrauktu attīstību vērstu uzņēmējdarbību. Uzņēmējam pieder arī 50% SIA STARJT, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu un kas cietis 1,31 miljona eiro zaudējumus. Tāpat viņš ir vienīgais īpašnieks SIA Classic Air, kas nodarbojas ar aviopārvadājumiem un pagājušo gadu noslēdza ar 61 351 eiro zaudējumiem.
2. Uldis Asars (9.) – 17 616 396 eiro
Iespaidīgo peļņu, kas pirmo reizi ļāvusi izvirzīties peļņas līderos, kā ierasts sarūpējis uzņēmējam simtprocentīgi piederošais kokmateriālu ražotājs un tirgotājs SIA AKZ. Pārējie viņam piederošie uzņēmumi strādājuši ar zaudējumiem. Vienpersoniski piederošā SIA Mercador gadu noslēdza ar 93 eiro zaudējumiem, bet SIA C22, kur uzņēmējam pieder 60%, zaudējumi bija 98 eiro.
3. Andris Kozlovskis (-) – 11 976 538 eiro
Būvmateriālu un mājsaimniecības preču tirgotāja Depo DIY īpašniekkompānijas SIA DMT Pluss patiesais labuma guvējs pie peļņas līderiem ir pirmo reizi. Oficiāli viņam šajā kompānijā, kas pagājušo gadu beidza ar 47,55 miljonu eiro peļņu, pieder 25,19% kapitāldaļu. Citi uzņēmumi viņam nepieder.
4. Josifs Apts (13.) – 11 079 194 eiro
Jau vismaz septiņus gadus pēc kārtas starp lielākajiem pelnītājiem ir farmācijas koncerna AS Repharm līdzīpašnieks, kuram tajā saskaņā ar publiski pieejamo akcionāru sarakstu pieder puse akciju. Uzņēmums pērn strādājis ar 21,6 miljonu eiro peļņu. Viņam simtprocentīgi piederošā SIA Soneil Studio pagājušajā gadā guvusi 68 849 eiro peļņu, bet AS Hiperion – 167 eiro zaudējumus. SIA AZ Group, kurā uzņēmējam pieder 50% kapitāldaļu, darbojusies ar 99 eiro zaudējumiem, bet AS Ciap Trust – ar 295 189 eiro peļņu.
5. Jeļena Ņikitina (14.) – 10 803 929 eiro
Starp megapelnītājiem ir arī otra AS Repharm oficiālā līdzīpašniece, koncerna iepriekšējā līdzīpašnieka Vadima Telicas dzīvesbiedre, kurai uzņēmumā tāpat pieder 50% akciju. Šogad viņai vairs nepieder 20% no SIA Ogres centra aptieka.
6. Mārcis Martinsons (-) – 10 181 322 eiro
Savulaik šis gados jaunais uzņēmējs bijis megapelnītāju saraksta augšgalā un tagad tajā atgriezies, noslēdzot tā pirmo piecnieku. Lielāko peļņu – 8,54 miljonus eiro pērn kā jau ierasts sarūpēja ģimenes uzņēmums SIA MM investīcijas, kuru tēvs – neviennozīmīgi vērtētais politbiznesmenis Māris Martinsons - dēlam pārrakstīja pēc tam, kad par pašu pastiprināti sāka interesēties tiesībsargājošās iestādes. SIA Profs Real Estate, kurā gados jaunajam uzņēmējam pieder puse kapitāldaļu, pērn strādāja ar 3,28 miljonu eiro peļņu, bet BE Projekts, kurā arī viņam pieder 50%, gadu noslēdza ar 1535 eiro zaudējumiem.
7. Egils Butka (7.) – 9 491 880 eiro
Nu jau trešo gadu pēc kārtas šajā sarakstā iekļūst mazumtirdzniecības pārstāvis, kuram simtprocentīgi piederošā SIA Firma Madara 89 ir saistīta ar veikalu tīklu top! Citi uzņēmumi viņam nepieder.
8. Vera Marinkēviča (-) – 9 481 325 eiro
Likumsakarīgi starp megapelnītājiem ir arī pārējie būvmateriālu un mājsaimniecības preču veikalu tīkla Depo DIY līdzīpašnieki. Šai uzņēmējai veikala īpašniekkompānijā SIA DMT Pluss pieder 19,94% kapitāldaļu. Citi uzņēmumi viņai nepieder.
9. Vineta Atvara (-) – 9 481 325 eiro
Tāpat kā kompanjonei arī šai uzņēmējai pieder 19,94% SIA DMT Pluss kapitāldaļu. Arī viņai citas kompānijas nepieder.
10. Artis Kozlovskis (-) – 9 481 325 eiro
Arī ceturtajam SIA DMT Pluss līdzīpašniekam uzņēmumā pieder 19,94% kapitāldaļu, un citi uzņēmumi nepieder.
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
