Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Latvijas paraugprove – Rīgas Latviešu biedrība

Ieva Nikoleta Dāboliņa, bijusī RLB priekšsēdētāja Ingmāra Čaklā vietniece
10.12.2011.
Komentāri (58)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība ir mazs Latvijas modelis. Biedrībā viss notiek līdzīgi kā valstī.

Nu jau pasauli sasniegušas ziņas par kārtējo krīzi Rīgas Latviešu biedrībā. Ar šo rakstu, pirmkārt, atvainojos avīzes Latvija Amerikā redaktorei Vitai Gaiķei par to, ka nosūtīju viņai savu feļetonu „Žēlaba”* bez izskaidrojošas pavadvēstules. Oficiālās  vēstules noformējums bija tik īsts, ka tajā sarakstīto  patiešām varēja uztvert par Rīgas Latviešu biedrības (RLB) tā laika priekšsēdētāja lūgumu augstākām instancēm. Tieši šī kļūme bija iegansts manai izslēgšanai no Rīgas Latviešu biedrības. Diemžēl traģikomiskajā „Žēlabā” daži patiesības graudi tomēr ir, tādēļ publikāciju nenožēloju. Uzskatu, ka ilgtermiņā tā palīdzēs mainīt situāciju uz labu.

Svarīgākais jautājums, uz kuru jārod atbilde: kādēļ biedrība, kas lika pamatus latviešu nācijai un valstij, laikā, kad atkal izšķiras mūsu tautas liktenis, stāv malā un muļķīgi smaida? Kādēļ biedrība nespēj apsaimniekot savu 8 miljonus latu vērto namu, nemaz nerunājot par peļņu, lai finansētu latviešiem svarīgus projektus – pētījumus, publikācijas, sabiedriskās diskusijas, jaunradi un kultūras attīstību?

Maza vēsturiska atkāpe.

Jau pirms četriem gadiem nejauši uzzināju, ka Rīgas Latviešu biedrība nav tikai Deglava romāna sižets vai 90. gadu sākuma kautiņi, bet ir organizācija, kas joprojām darbojas. Pēc nosaukuma spriežot, šai biedrībai vajadzētu pulcēt cilvēkus, kam ir svarīga latvietība, tādēļ sāku interesēties, ko tā dara, un, vai es varu tajā iestāties. Par darīšanu neviens man neko nemācēja izstāstīt, bet saņēmu atbildi, ka biedrībā tiek uzņemti cilvēki ar nopelniem, ordeņiem un pēc īpašiem ieteikumiem. Jaunus biedrus te negaidīja. 714 biedru vidējais (!) vecums 2009.gada beigās bija 74 gadi. Vislielāko īpatsvaru (208 biedri) sastādīja tieši vecumgrupa no 70 līdz 79 gadiem.

2010.gada pavasarī Ingmārs Čaklais atvēra biedrības durvis, ieaicinot tajā daudz jaunu un sabiedriski aktīvu cilvēku. Gada laikā, līdz 2011.gada pilnsapulcei, tika uzaicināti un biedrībā uzņemti 200 jauni biedri, tajā skaitā arī filozofe Maija Kūle, žurnāliste Sallija Benfelde, mācītājs Māris Ķirsons, brīvības cīnītājs Konstantīns Pupurs, dziesminiece Ieva Akuratere, EP deputātes Inese Vaidere, Sandra Kalniete un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Kad arī mani uzaicināja iestāties biedrībā, es jutos pagodināta.

Jaunais RLB priekšsēdētājs paziņoja latviešiem Latvijā un pasaulē, ka Rīgas Latviešu biedrība nav un nebūs tikai nams, bet tie būs cilvēki, kam rūp savas tautas un valsts nākotne. Kā jebkurš cilvēks un vadītājs, kas kaut ko dara,  arī viņš ir pieļāvis kļūdas. Taču tās nevar salīdzināt ar pozitīvo pavērsienu, ko viņš iezīmēja biedrības ideoloģijā un saimnieciskajā darbībā.

Nams un kredīts.

Ingmārs Čaklais uzņēmās atbildību par biedrību brīdī, kad Parex bankas īpašnieku izraisītās un valdības veicinātās ekonomiskās krīzes dēļ aptuveni piecas reizes samazinājās biedrības maksas pakalpojumu apjoms. Drīz pēc tam izrādījās, ka uzkrāts arī milzīgs nodokļu un soda naudu parāds. Paņemot 143 410 Ls (198959,33 EUR) lielu kredītu, parādi tika dzēsti. Vēl ap simts tūkstoši latu tika rezervēti hosteļa būvniecībai un iekārtošanai. Kredītu bez ķīlas banka nedeva, tādēļ biedrības nams tika par šo summu ieķīlāts. Visus šos lēmumus pieņēma pilnsapulce. Katram pašam lemt, vai tas uz vispārējā fona ir liels vai mazs, taču citu risinājumu neviens nevarēja piedāvāt. Nodokļu parādi liedza pretendēt uz ES un valsts finansējumu dažādiem projektiem un draudēja ar tiesu darbiem.

Interesanti, ka lielākajai Latvijas sabiedrības daļai joprojām nav zināms, ka greznais nams Merķeļa ielā pieder biedrībai, nevis valstij. Tomēr šobrīd rādās, ka nams vairs nav bagātība, bet slogs, kuru biedrība nespēj nest. Arī visos strīdos un skandālos saistībā ar biedrību, vienmēr tieši nams tiek uzsvērts kā galvenā vērtība, ap kuru viss grozās. Vai tā tiešām ir? Vai vecākās latviešu sabiedriskās organizācijas pastāvēšanā un attīstībā tas ir vienīgais un galvenais faktors un mērķis?

Biedrības mērķi un pirmsākumi.

Biedrības mērķi noteikti statūtos un būtiskākie no tiem ir 3.1.1. sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tautas tradīcijas, nacionālo identitāti un latvisko dzīves veidu; 3.1.2. veicināt latviešu nacionālās piederības un valstiskās apziņas nostiprināšanos; 3.1.3. sekmēt izglītības, zinātnes, mākslas un literatūras attīstību.

Biedrības dibinātāji (1868.g.) bija gados jauni cilvēki, kam rūpēja latviešu stāvoklis – tautas izglītība, kultūra, nacionālā pašapziņa un saimnieciskā patstāvība, bez kuras pirmās trīs nevar pilnvērtīgi attīstīties. Biedrības namu viņi uzcēla viena gada laikā. Viņu pašaizliedzīgais darbs lika pamatus Dziesmu svētkiem, Brīvdabas muzeja etnogrāfiskajai kolekcijai, nākamās Latvijas valsts Universitātei, Nacionālajam teātrim, Mākslas akadēmijai un Zinātņu akadēmijai, un literārajai latviešu valodai un gramatikai. Tagad grūti iedomāties, ka to visu izdarīja saujiņa jaunu cilvēku. Par spīti visiem iekšējiem konfliktiem, tas tika paveikts.

Neatkarīgās Latvijas valsts pirmajos 20 gados par visu rūpējās valsts un biedrība kļuva par sabiedrības krējuma un nacionālās inteliģences, kultūras un zinātnes spožāko talantu pulcēšanās un izrādīšanās vietu. Biedrībā bija Jāzeps Vītols, Kārlis Mīlenbahs, Jānis Endzelīns, ģenerālis Balodis, Kārlis Ulmanis, u.c.

Nesenā vēsture.

Arī atjaunotās biedrības biedru vidū bija un ir kultūras un sabiedriskie darbinieki, mūziķi un zinātnieki, taču komisiju darbs bija apsīcis vai iegrimis rutīnā un biedrības galvenie mērķi sekmīgi piemirsti. Biedrība bija kļuvusi par vietu, kur dzied un danco, spēlē zolīti, runā esperanto, zīmē exlibri grāmatzīmes un šaurā vecu profesionāļu lokā savstarpēji izrādās biedrības komisiju vadība. Jaunu asiņu trūkums bija jūtams visā biedrības darbībā, it sevišķi, ja to salīdzina ar laiku, kad biedrība bija nacionālās kultūras pamatlicēja un virzītāja un nacionālās valsts šūpulis.

RLB nama reklāmas stendos bieži nebija nevienas latviskas afišas. Ieejot pustumšajā vestibilā, negribīgas atbildes deva apsardzes vīri, kuriem, kā likās, nebija nekāda sakara ar biedrību.

Pateicoties pilnsapulces procedūru demokratizācijai, gandrīz puse no RLB Domē 2011.gada sākumā ievēlētajiem locekļiem bija jauni cilvēki un arī jauno Valdi veidoja šķietami saimnieciski un ideoloģiski spēcīgs sastāvs. Radās cerības, ka izdosies piešķirt jēgu biedrības pastāvēšanai un darbībai.

Nacionālās identitātes komisiju papildināja tādi sabiedrībā zināmi un cienīti vārdi kā Guntis Kalme, Konstatīns Pupurs, Bruno Javoišs, Jānis Atis Krūmiņš, Dāvis Stalts, Jānis Bordāns, Vineta Poriņa un citi. Biedrības sarīkojumi un publikācijas iezīmēja atgriešanos pie latviskās orientācijas un biedrības mērķiem.

Tūlīt pēc pilnsapulces uzsākām reformas, lai samazinātu izdevumus un palielinātu ienākumus. Vajadzēja atrast jaunu restorānu, kas apdzīvotu telpas divos stāvos, palielināt zāļu nomas apgrozījumu un samazināt nama apsaimniekošanas izdevumus.

Maijā uz telpu nomu pieteicās restorāns „Moora”, kas ar izcilu reputāciju strādā viesnīcā „Radi un draugi” un vairākās citās vietās Rīgā.

Tika noorganizēti kursi visiem RLB darbiniekiem un izstrādāta motivācijas sistēma, lai biedrības darbinieki būtu ieinteresēti konkurēt ar viesnīcām sarīkojumu apkalpošanā. Tika pieņemts darbā pārdošanas vadītājs, kas uzsāka sadarbību ar tūrisma aģentūrām un restorāniem. Bija paredzams, ka jau oktobrī īstermiņa telpu nomas apgrozījums būs vismaz 25 000 Ls, kas pilnībā nosegtu biedrības ikmēneša izdevumus.

Tika izvērtētas nama apsaimniekošanas alternatīvas un izsludināts iepirkums par apsaimniekošanu – telpu un īpašuma tīrīšanu, inženiertehnisko sistēmu uzturēšanu un apsardzi.  Protams, tas apdraudēja zināmu daļu līdzšinējo darbinieku. Taču bija paredzēts, ka pirmspensijas vecuma cilvēki un vienīgie ģimenes apgādnieki darbu saglabātu, bet biedrībai vairs nebūtu jāuzņemas atbildība par algām, nodokļiem un darba samazinājumu vasaras periodā, kad biedrībā sarīkojumi nenotiek.

Kā biedrība nonāca līdz tik dziļai krīzei? Kādēļ atkāpās Ingmārs Čaklais?

Atbilde atkal ieceļ Rīgas Latviesu biedrību nācijas līderes godā.

Pēc piecu mēnešu darba Biedrības vadībā es uzdrošinos teikt, ka krīzes galvenie iemesli ir atsevišķu domnieku sīkās un savtīgās intereses (alga/nauda, gods, telpas sarīkojumiem utt.), seni grēki un bailes par to atklāšanu,  nama noslodzei neatbilstoši lielais darbinieku skaits (vai otrādi – noslodzes neatbilstība darbinieku skaitam), bet pats galvenais - biedrības mērķu un ideālu atstāšana novārtā.

Biedrībā 2010.gadā strādāja 28 darbinieki, un vidējie zaudējumi mēnesī bija 3811 Ls (22976 Ls ieņēmumi – 26 787 Ls izdevumi). Vislielāko izdevumu pozīciju veidoja darbinieku algas un nodokļi – vidēji 12 000 Ls mēnesī. Īpaši jāuzsver deformētā algu struktūra - 31% no algu fonda izmanto nama apsardzei. Cenu aptaujā guvām apliecinājumu, ka apsardzi varētu nodrošināt par vienu trešo daļu no šīs summas.

„Treknajos gados”, kad īstermiņa nomas apgrozījums sasniedza pat pusmiljonu latu gadā, patīkami lielas algas saņēma priekšnieks un trīs vietnieki un nekādi uzkrājumi netika veidoti. Papildus tam par aizdomīgi zemu cenu tika pārdots biedrības īpašums Kr. Barona ielā pretī Barona centram un par šo naudu nopirkts „Steinway” flīģelis. 

Arī citas tradīcijas neatpalika. Stājoties priekšsēdētāja amatā, Ingmārs Čaklais jau pirmajā dienā saņēma no restorāna „Preatore” īpašnieka Jura Apeiņa piedāvājumu par 15 000 Ls lielu „pateicību”, ja turpināsies uzņēmuma lobēšana. Tas liek domāt, ka tāda bijusi ilggadīga prakse. Nepatīkamu pārsteigumu sagādāja arī mazā aploksnīte ar 10 latiem par nesankcionētu telpu izmantošanu, kas nelāgas sakritības dēļ nonāca manās, nevis ilggadējās darbinieces Māras Kokinas rokās.

Par vienu no intrigu epicentriem kļuva „RLB nama un darbinieku arodbiedrība”, kuru bailēs par darba vietas zaudēšanu izveidoja struktūrvienību vadītāji, kas būtībā paši bija tieši atbildīgi par uzlabojumiem un izdevumu samazināšanu. Šajā arodbiedrībā bija trīs Rudzāti un divi Svenči. Vēl vienas arodbiedrības līderes, biroja vadītājas  Stallas Līpītes māsa Ieva Līpīte bija iepriekšējā grāmatvede, kas tika atlaista pēc lielā nodokļu parāda atklāšanās.

NB! Iepriekšējo Valda Rūmnieka un Jāņa Jurkāna vadību atlaida par to, ka tā neinformēja RLB domi par finansiālo situāciju, taču Stella Līpīte, kas vienlaicīgi bija domniece, nevarēja to nezināt, jo viņas māsa taču bija grāmatvede! Tas liek apšaubīt arī pārējo domnieku „neinformētību”, tai pat laikā liekot nešaubīties par padomju laika „labāko tradīciju” (radu un draugu būšanu) visās RLB struktūras - no augšas līdz apakšai.

No RLB ceturtā stāva īstu vētru sacēla domniece Mirdza Stirna. Šīs cienījamā vecuma biedrenes dzīves gājums (CV) nezin kādēļ sākas ļoti vēlu - tikai ar 1990.gadu. Rodas jautājums - ko viņa darījusi pirms tam? Taču viņai un viņas meitai, RLB Valdes loceklei Marijai Heislerei Celmai pieder trīs vai četri fondi (tajā skaitā „RLB un nacionālās kultūras atbalsta fonds” un „Brāļu kapu fonds”), kas par samazinātu īres maksu apdzīvo lepnas telpas ar skatu uz Vērmaņdārzu. Uzdrīkstos apšaubīt, vai „RLB un nacionālās kultūras atbalsta fonda” ziedotās summas sedz īres maksas starpību. Mirdzas Stirnas stāsti, ko viņa mutiski un rakstiski  klāsta visiem, sākot no Saeimas deputātiem līdz trimdas sabiedriskajiem darbiniekiem, ļoti piestāvētu bijušās VDK pakļautībā esošās LPSR Kultsakaru komitejas izdevumam Dzimtenes Balss. Efekts ir identisks – godprātīgi un nacionāli noskaņoti cilvēki tiek diskreditēti, labticīgi trimdas tautieši apvārdoti un izmantoti. Mirdzai Stirnai un viņas meitai bija arī sena, cieša un abpusēji izdevīga sadarbība ar jau pieminēto restorāna Preatore īpašnieku Juri Apeini, kurš maija sākumā aizbēga, atstājot nesamaksātu milzīgu īres parādu biedrībai. Marija Heislere-Celma kā juriste konsultēja šo uzņēmumu attiecībās ar RLB.  Taču tieši Mirdza Stirna šobrīd ir Statūtu un ētikas (!!!)  komisijas priekšsēdētāja un viņas rokās šobrīd ir jaunu biedru uzņemšana un nevēlamu biedru izslēgšana. 

Ingmārs Čaklais neizturēja psiholoģisko spiedienu no nebeidzamajiem uzbrukumiem un 20.jūlijā atkapās no amata. Līdz ar viņu arī tika atlaista visa Valde.

Visas reformas tūlīt tika pārtrauktas un to „ļaunās sekas” likvidētas, atkrītot attīstībā par gadu un uzsākot neauglīgu vainīgo meklēšanu nu jau piecu mēnešu garumā, kaut pietiktu tikai ar redzīgu aci paskatīties uz naudas plūsmu un algu struktūru, lai viss kļūtu skaidrs.

Kafejnīcu Moora ar intrigām un vilcināšanos aizbiedēja, pārdošanas vadītāju atlaida, un lielāko daļu pieņemto lēmumu, kas attiecas uz pakalpojumu pārdošanu, kā arī saimniecības reorganizāciju, atcēla. Bez domes lēmuma – tātad pret statūtiem. Likvidēta tika arī iekšējo projektu pieteikšanas sistēma, lai katru sarīkojumu pamatotu - ja ne ar naudas ieņēmumiem, tad ar publicitātes pieaugumu.

Lielu gandarījumu sagādāja audita ziņojums pēdējā novembra domes sēdē.  Auditore bija nonākusi pie tiem pašiem secinājumumiem, ko mēs RLB domei un darbiniekiem centāmies izskaidrot jau aprīlī. Biedrība nevar tērēt vairāk nekā nopelna, jo, ja izdevumi kaut tikai par pāris tūkstošiem pārsniedz ieņēmumus, parādi neizbēgami aug.  

Kādas bija Ingmāra Čaklā kļūdas, ko viņam patiešām varētu pārmest?

Pirmā un taktiskā kļūda bija manis izvirzīšana par priekšsēdētāja vietnieci. Bija jāņem vērā biedrības iesakņojušās tradīcijas, un stereotipi par vietnieka lomu biedrības vadībā. Būtu bijis pareizāk, ja es to pašu darbu darītu kā neievēlēta amatpersona.

Otrā kļūda bija Ingmāra Čaklā nespēja sastrādāties ar citiem aktīvākajiem valdes locekļiem - aizrautīgā rakstura un lielās aizņemtības dēļ.

Trešā un stratēģiskā kļūda bija pārāk plašā „frontes izvēršana”. Visi līdz šim naidīgie grupējumi – darbinieki un domnieki apvienojās draudzīgā korī, lai novērstu neērtības, kas varēja draudēt, ja Ingmārs Čaklais turpinās strādāt.

Ceturtā būtiskā kļūda bija viesnīcas koncepcijas un projektēšanas darbu iekavēšana. Ingmārs Čaklais nespēja atteikties no domas, ka pats personīgi var uzraudzīt projekta vadību un, kad beidzot bija gatavs atzīt, ka projektam vajadzīgs vadītājs, kas reāli var to virzīt, bija jau par vēlu.

Kas šobrīd notiek biedrībā?

Jaunā valde strādā tikpat nesavtīgi, kā iepriekšējā vadība un ir pratusi samazināt sīkos izdevumus, kā arī disciplinēt darbiniekus. Valdes locekle Lauma Celma uzņēmusies faktisko biedrības administratores darbu un vienlaicīgi izstrādā un vada Eiropas projektus, kas dod labumu jau šobrīd un nesīs arī nākotnē. Ir atrasts risinājums, lai samaksātu apkures un elektrības parādus un nams varētu uzsākt sarīkojumu sezonu. Atrasts arī īrnieks restorāna telpām pagrabstāvā un notiek jumta un bojāto telpu remonts. Par to un par daudz ko citu valde ir pamatoti jāuzteic.

Diemžēl iztrūkst stratēģiska skatījuma par biedrības attīstību un naudas plūsmas nodrošināšanu tuvākā nākotnē.

Spītīgi joprojām tiek novilcināta jauna pārdošanas speciālista pieņemšana, jo tas nozīmētu kļūdas atzīšanu. Taču, manuprāt, īstermiņa telpu nomas būtisks pieaugums ir vienīgais reālais risinājums izkļūšanai no mīnusiem. Biedrības namam ir nozīmīgas priekšrocības – sarīkojumi var notikt 5 greznās zālēs vienlaicīgi, būtisks resurss ir biedrības un nama nosaukums, kas katram sarīkojumam piešķir zināmu prestižu. Tomēr vajadzīgs cilvēks, kas uzņemas atbildību par šīs jomas attīstību un ir ieinteresēts rezultātā.

Otrs svarīgākais trūkums ir demokrātijas un informācijas trūkums. Valde bieži rīkojas bez atbilstošiem domes lēmumiem un iepriekšpieņemto lēmumu atcelšanas. Domes sēdēm netiek izsūtīti izskatāmo jautājumu pavaddokumenti un domē praktiski vairs nenotiek nekādas diskusijas, vien autoritāri ziņojumi. Arī jaunu biedru iesaistīšana ir gandrīz apstājusies.

Taču pats galvenais ir pilnīgs ideoloģijas trūkums un darbības novirzīšanās no Statūtos noteiktajiem mērķiem.

Muļķīgu kultūras un pašcieņas trūkumu parādīja gadījums, kad mācītājam Guntim Kalmem pirms Valsts Kultūras pieminekļa marķējuma plāksnītes atklāšanas sarīkojuma piezvanīja viena no valdes loceklēm un lūdza nekādā gadījumā neierasties talārā, jo namā tobrīd uzturēšoties ebreju rabīns (kas taču patiesībā ir viņa kolēģis!).

Vēlāk sekoja pilnīgs klusums pirms ārkārtas Saeimas vēlēšanām, kad katra sevi cienoša sabiedriska organizācija centās tikties ar visu partiju politiķiem un aizstāvēt savas intereses un mērķus. Biedrība turpināja klusēt arī laikā, kad tika vākti paraksti par krievu valodas valstiskošanu.

Taču kalpiskuma kalngals ir Saskaņas centra vadītās Rīgas pašvaldības Rīgas pieminekļu aģentūras vadītāja un vienlaicīgi RLB priekšsēdētāja Gunta Gailīša vēlme uzcelt cara Aleksandra I 1812. gada uzvarai pār Napoleonu veltīto Uzvaras kolonnu Jēkaba laukumā. Jājautā - vai šis laiks ir piemērotākais Krievijas impērijas pieminekļu atjaunošanai? Un vai tie vispār ir Latvijai vajadzīgi? Vai tiešām Rīgas Latviešu biedrības nams jāglābj par tādu cenu? Pagaidām neizskatās, ka biedrībai no šīs priekšsēdētāja uzkalpošanās būs kāds labums.

Plašās un mazsaturīgās Gunta Gailīša runas katras RLB domes sēdes sākumā par „nekādu jaukšanos politikā” nevar attiecināt uz biedrības mērķiem, kas ir TIEŠI saistīti ar latviešu valodu, kultūru un vēsturisko apziņu. Te būtu vietā Endzelīna pareizrakstība, kur „polītika” un „politika” ir divi dažādi jēdzieni. Biedrība nav polītiska organizācija, bet tai ir sava politika – savi mērķi un statūti. Tas vienreiz būtu jāpasaka skaidri uz visiem laikiem. Biedrībai nav jēgas, ja tā nepilda savas funkcijas. Rīgā nav vajadzīgs vēl viens Maskavas nams.

Ko darīt?

Es ticu, ka arī šajā smagajā situācijā biedrību var glābt. Taču jāatgriežas uz nopietnu saimniecisko un morālo reformu ceļa:

1.Domniekiem jāsaprot, ka biedrība nav noslēgts un elitārs galms, kas apdzīvo greznas telpas Rīgas centrā, un, kurā katrs jaunpienācējs nozīmē labumu pārdali. Jālikvidē visi šķēršļi jaunu biedru uzņemšanai. Biedrībā jāienāk jaunajai latviešu inteliģencei – mūziķiem, diriģentiem, rakstniekiem, režisoriem, sabiedriskajiem darbiniekiem, jo Latvijā nav jomas, kurā latviešu kultūra nebūtu apdraudēta – sākot no Dziesmu svētkiem, rakstniecības un dramaturģijas līdz pavisam atklātiem draudiem latviešu valodai.

2.Revīzijas komisijai jāizvērtē pārdoto RLB īpašumu cenu atbilstību tā laika tirgus situācijai un mākslas darbu kolekcijas atbilstību – pieņemšanas/nodošanas aktiem, lai beidzot likvidētu visas baumas un neskaidrības.

3.Biedrībai jāatver pašai savs ziedojumu konts, pārtraucot sadarbību ar „RLB un nacionālās kultūras atbalsta fondu”. Kādēļ gan ziedojumiem būtu vajadzīgs starpnieks?

4.Jāizvērtē, vai Mirdza Stirnas kundze augstajā Statūtu un ētikas komisijas vadītājas amatā ir neaizvietojama.

5.Jāparetina RLB darbinieku „dzimtas koks” – vismaz struktūrvienību vadībā, domē un valdē.

6.Jāņem vērā būtiskākie audita ieteikumi, nevis jālepojas ar atteikšanos no paklājiņu nomas, kas ienes vien dažu latu ietaupījumu vai parādu atlikšanu uz nākamo gadu:

6.1.Jāveic stingra katra sarīkojuma finanšu un resursu uzskaite, iekļaujot telpu un darbaspēka izmaksas. 

6.2.Jāmeklē jaunas iespējas klientu piesaistei vienreizējiem pasākumiem. Jāmaina atlīdzības aprēķināšana RLB darbiniekiem, maksājot viņiem nevis cieto algu, bet minimālo un procentus no piesaistītajiem klientiem. 

6.3.Jāveic darbinieku noslogotības audits. Jāatgriežas pie idejas par RLB ēkas apsaimniekošanas nodošanu kādam profesionālam uzņēmumam. 

Bet pats galvenais – jāsāk pildīt statūtos noteiktos mērķus!

Ja šī dome un valde to nespēj, steidzami jāsasauc ārkārtas pilnsapulce un jāievēl jauna dome un valde.

Kad sabiedrība redzēs, ka biedrība veic tautai un valstij nozīmīgu darbu un atbildīgi izmanto savus resursus un ziedojumus, sagaidāms, ka to būs arvien vairāk un lielāki. Visā pasaulē latviešu kopienas un draudzes risina jautājumus par saviem īpašumiem un vērtību nodošanu cienīgās rokās. Okupācijas muzeja nacionāli-patriotiskais darbs un panākumi ziedojumu piesaistē tam ir labs piemērs.

Biedrībai jābūt ne tikai tīrām rokām, bet arī karstai un ideālu pilnai sirdij.

Viss cits nāks piedevās līdzi.

Novērtē šo rakstu:

70
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...