Iesaki rakstu: 
Latvijas Pasts jau sen palicis bez izpilddirektora, un nekas cits kā anarhija tur nevalda. Šo anarhiju, kas tagad valda Latvijas Pastā labi prot izmantot blēdis un parazīts Pēteris Lauriņš.
Pēteris Lauriņš, var teikt, arī uzņēmumu kapracis, sevi pasniedz kā solīdu kungu, lai gan ir brutāls mežonis. Cenšas lēni un prātīgi kā mācītājs runāt, radot iespaidu, ka visu spēs atrisināt, lai gan patiesībā kā tāds no viena uzņēmuma uz citu klaiņojošs krancis spēj tikai izdalīt savas fēces un urīnu pārnestā nozīmē un agri vai vēlu visiem nāk atklāsme par šo indivīdu.
Bet te runa nav par šo viltvārdi, kurš, protams, cer uz gaišu nākotni citos uzņēmumos. Te runa ir par to, kādā stāvoklī viņš ir novedis simbiozi starp Latvijas Pasta IT un biznesa vidēm - tās ir uz kara sliekšņa. Tas spilgti attēlojas Latvijas Pasta finanšu rādītājos. Jūs domājat, ka tā ir tikai sagadīšanās, ka Latvijas Pasts 2023. gadā spēja apgrozīt 108,3 miljonus, bet peļņa ir tikai 0,5 miljoni? Kamēr 2022. gadā bija 100 miljoni un peļņa 2,2 miljoni. Kā tas var būt, ka apgrozījums aug, bet peļņa krīt?
Tas var būt, ja Pastā kopš 2023. gada darbu ir sācis Pēteris Lauriņš un ar viņa svētību Latvijas Pasta IT daļas nevis palīdz uzņēmuma biznesa daļām, bet gan karo ar tām. Nenotiek Latvijas Pasta mērķu saskaņošana, efektivitātes palielināšana, problēmu risināšana, nav inovācijas un, galvenais, sadarbības. Ja bizness, kam ir jāpelna nauda uzņēmumam, nāk pie šī diletanta ar kādu problēmu vai ideju, kā uzlabot Latvijas Pasta darbību vai kā gūt papildu ienākumus, ar cerībām, ka šis viltvārdis palīdzēs, tad viss, ko viņš spēj, ir daiļi muldēt, mukt no atbildības, izlikties, ka kaut ko risina, bet patiesībā viņam ir dziļi nospļauties par problēmām un Latvijas Pastu kā uzņēmumu.
Kur ir pierādījumi? Anonīmi nointervējiet Latvijas Pasta biznesa daļas darbiniekus. Bet viens no pierādījumiem ir Latvijas Pasta mājas lapu spraudņi jeb "plugin". Šie spraudņi, ko ir izstrādājuši Pētera Lauriņa darbinieki, nav savietojami ar Latvijas Pasta klientu interneta veikaliem. Tieši tas pats attiecas arī uz API jeb tīmekļa lietojumprogrammām, kas nodrošina klientu pieprasījumus uz Latvijas Pasta IT sistēmām. Tas viss rada zaudējumus visiem - Latvijas Pastam, klientiem.
Pamēģiniet šos risinājumus saviem interneta veikaliem! Jūs lauzīsiet līgumu ar Latvijas Pastu ātrāk nekā ar jebkuru citu sadarbības partneri. Tālāk adreses un adrešu validācijas, ko nodrošina Latvijas Pasta mājas lapas. Tur brīžam pat nevar atrast adresi, uz kuru nosūtīt vai saņemt paciņu. Nemaz nerunājot, cik bieži Latvijas Pasta mājas lapas nav pieejamas. Un vēl, un vēl....
Rezumējot: Pēteris Lauriņš, kurš Latvijas Pastā atbild par IT, Latvijas Pasta labā darīt neko negrib un nedarīs, jo ir nulle kā vadītājs. Grib tik sēdēt un saņemt savu attalgojumu ne par ko. Viņš māk daiļi muldēt un atsaukties uz kaut kādiem trīs industrijas standartiem kā tāds papagailis, lai aizrunātu zobus visiem, kas viņam ko cenšas argumentēt – vienalga, Satiksmes ministrija, Latvijas Pasta padome, Latvijas Pasta valde, Latvijas Pasta darbinieki. Rada iespaidu ka ir milzīgs "vadītājs" un pārzina IT jomu, bet patiesībā ir alkatīgs blēdis, kur visu viņu vietā dara viņa pakalpiņi un viņš tikmēr piesavinās šo cilvēku panākumus jeb laurus, ko apzīmē viņa uzvārds "Lauriņš".
Ja vēlaties savā uzņēmumā parazītu, diletantu un krāpnieku, tad Latvijas Pasta darbinieki var rekomendēt Pēteri Lauriņu.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
