Iesaki rakstu: 
Latvijas Pasts jau sen palicis bez izpilddirektora, un nekas cits kā anarhija tur nevalda. Šo anarhiju, kas tagad valda Latvijas Pastā labi prot izmantot blēdis un parazīts Pēteris Lauriņš.
Pēteris Lauriņš, var teikt, arī uzņēmumu kapracis, sevi pasniedz kā solīdu kungu, lai gan ir brutāls mežonis. Cenšas lēni un prātīgi kā mācītājs runāt, radot iespaidu, ka visu spēs atrisināt, lai gan patiesībā kā tāds no viena uzņēmuma uz citu klaiņojošs krancis spēj tikai izdalīt savas fēces un urīnu pārnestā nozīmē un agri vai vēlu visiem nāk atklāsme par šo indivīdu.
Bet te runa nav par šo viltvārdi, kurš, protams, cer uz gaišu nākotni citos uzņēmumos. Te runa ir par to, kādā stāvoklī viņš ir novedis simbiozi starp Latvijas Pasta IT un biznesa vidēm - tās ir uz kara sliekšņa. Tas spilgti attēlojas Latvijas Pasta finanšu rādītājos. Jūs domājat, ka tā ir tikai sagadīšanās, ka Latvijas Pasts 2023. gadā spēja apgrozīt 108,3 miljonus, bet peļņa ir tikai 0,5 miljoni? Kamēr 2022. gadā bija 100 miljoni un peļņa 2,2 miljoni. Kā tas var būt, ka apgrozījums aug, bet peļņa krīt?
Tas var būt, ja Pastā kopš 2023. gada darbu ir sācis Pēteris Lauriņš un ar viņa svētību Latvijas Pasta IT daļas nevis palīdz uzņēmuma biznesa daļām, bet gan karo ar tām. Nenotiek Latvijas Pasta mērķu saskaņošana, efektivitātes palielināšana, problēmu risināšana, nav inovācijas un, galvenais, sadarbības. Ja bizness, kam ir jāpelna nauda uzņēmumam, nāk pie šī diletanta ar kādu problēmu vai ideju, kā uzlabot Latvijas Pasta darbību vai kā gūt papildu ienākumus, ar cerībām, ka šis viltvārdis palīdzēs, tad viss, ko viņš spēj, ir daiļi muldēt, mukt no atbildības, izlikties, ka kaut ko risina, bet patiesībā viņam ir dziļi nospļauties par problēmām un Latvijas Pastu kā uzņēmumu.
Kur ir pierādījumi? Anonīmi nointervējiet Latvijas Pasta biznesa daļas darbiniekus. Bet viens no pierādījumiem ir Latvijas Pasta mājas lapu spraudņi jeb "plugin". Šie spraudņi, ko ir izstrādājuši Pētera Lauriņa darbinieki, nav savietojami ar Latvijas Pasta klientu interneta veikaliem. Tieši tas pats attiecas arī uz API jeb tīmekļa lietojumprogrammām, kas nodrošina klientu pieprasījumus uz Latvijas Pasta IT sistēmām. Tas viss rada zaudējumus visiem - Latvijas Pastam, klientiem.
Pamēģiniet šos risinājumus saviem interneta veikaliem! Jūs lauzīsiet līgumu ar Latvijas Pastu ātrāk nekā ar jebkuru citu sadarbības partneri. Tālāk adreses un adrešu validācijas, ko nodrošina Latvijas Pasta mājas lapas. Tur brīžam pat nevar atrast adresi, uz kuru nosūtīt vai saņemt paciņu. Nemaz nerunājot, cik bieži Latvijas Pasta mājas lapas nav pieejamas. Un vēl, un vēl....
Rezumējot: Pēteris Lauriņš, kurš Latvijas Pastā atbild par IT, Latvijas Pasta labā darīt neko negrib un nedarīs, jo ir nulle kā vadītājs. Grib tik sēdēt un saņemt savu attalgojumu ne par ko. Viņš māk daiļi muldēt un atsaukties uz kaut kādiem trīs industrijas standartiem kā tāds papagailis, lai aizrunātu zobus visiem, kas viņam ko cenšas argumentēt – vienalga, Satiksmes ministrija, Latvijas Pasta padome, Latvijas Pasta valde, Latvijas Pasta darbinieki. Rada iespaidu ka ir milzīgs "vadītājs" un pārzina IT jomu, bet patiesībā ir alkatīgs blēdis, kur visu viņu vietā dara viņa pakalpiņi un viņš tikmēr piesavinās šo cilvēku panākumus jeb laurus, ko apzīmē viņa uzvārds "Lauriņš".
Ja vēlaties savā uzņēmumā parazītu, diletantu un krāpnieku, tad Latvijas Pasta darbinieki var rekomendēt Pēteri Lauriņu.
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
