Iesaki rakstu: 
Latvijas Pasts jau sen palicis bez izpilddirektora, un nekas cits kā anarhija tur nevalda. Šo anarhiju, kas tagad valda Latvijas Pastā labi prot izmantot blēdis un parazīts Pēteris Lauriņš.
Pēteris Lauriņš, var teikt, arī uzņēmumu kapracis, sevi pasniedz kā solīdu kungu, lai gan ir brutāls mežonis. Cenšas lēni un prātīgi kā mācītājs runāt, radot iespaidu, ka visu spēs atrisināt, lai gan patiesībā kā tāds no viena uzņēmuma uz citu klaiņojošs krancis spēj tikai izdalīt savas fēces un urīnu pārnestā nozīmē un agri vai vēlu visiem nāk atklāsme par šo indivīdu.
Bet te runa nav par šo viltvārdi, kurš, protams, cer uz gaišu nākotni citos uzņēmumos. Te runa ir par to, kādā stāvoklī viņš ir novedis simbiozi starp Latvijas Pasta IT un biznesa vidēm - tās ir uz kara sliekšņa. Tas spilgti attēlojas Latvijas Pasta finanšu rādītājos. Jūs domājat, ka tā ir tikai sagadīšanās, ka Latvijas Pasts 2023. gadā spēja apgrozīt 108,3 miljonus, bet peļņa ir tikai 0,5 miljoni? Kamēr 2022. gadā bija 100 miljoni un peļņa 2,2 miljoni. Kā tas var būt, ka apgrozījums aug, bet peļņa krīt?
Tas var būt, ja Pastā kopš 2023. gada darbu ir sācis Pēteris Lauriņš un ar viņa svētību Latvijas Pasta IT daļas nevis palīdz uzņēmuma biznesa daļām, bet gan karo ar tām. Nenotiek Latvijas Pasta mērķu saskaņošana, efektivitātes palielināšana, problēmu risināšana, nav inovācijas un, galvenais, sadarbības. Ja bizness, kam ir jāpelna nauda uzņēmumam, nāk pie šī diletanta ar kādu problēmu vai ideju, kā uzlabot Latvijas Pasta darbību vai kā gūt papildu ienākumus, ar cerībām, ka šis viltvārdis palīdzēs, tad viss, ko viņš spēj, ir daiļi muldēt, mukt no atbildības, izlikties, ka kaut ko risina, bet patiesībā viņam ir dziļi nospļauties par problēmām un Latvijas Pastu kā uzņēmumu.
Kur ir pierādījumi? Anonīmi nointervējiet Latvijas Pasta biznesa daļas darbiniekus. Bet viens no pierādījumiem ir Latvijas Pasta mājas lapu spraudņi jeb "plugin". Šie spraudņi, ko ir izstrādājuši Pētera Lauriņa darbinieki, nav savietojami ar Latvijas Pasta klientu interneta veikaliem. Tieši tas pats attiecas arī uz API jeb tīmekļa lietojumprogrammām, kas nodrošina klientu pieprasījumus uz Latvijas Pasta IT sistēmām. Tas viss rada zaudējumus visiem - Latvijas Pastam, klientiem.
Pamēģiniet šos risinājumus saviem interneta veikaliem! Jūs lauzīsiet līgumu ar Latvijas Pastu ātrāk nekā ar jebkuru citu sadarbības partneri. Tālāk adreses un adrešu validācijas, ko nodrošina Latvijas Pasta mājas lapas. Tur brīžam pat nevar atrast adresi, uz kuru nosūtīt vai saņemt paciņu. Nemaz nerunājot, cik bieži Latvijas Pasta mājas lapas nav pieejamas. Un vēl, un vēl....
Rezumējot: Pēteris Lauriņš, kurš Latvijas Pastā atbild par IT, Latvijas Pasta labā darīt neko negrib un nedarīs, jo ir nulle kā vadītājs. Grib tik sēdēt un saņemt savu attalgojumu ne par ko. Viņš māk daiļi muldēt un atsaukties uz kaut kādiem trīs industrijas standartiem kā tāds papagailis, lai aizrunātu zobus visiem, kas viņam ko cenšas argumentēt – vienalga, Satiksmes ministrija, Latvijas Pasta padome, Latvijas Pasta valde, Latvijas Pasta darbinieki. Rada iespaidu ka ir milzīgs "vadītājs" un pārzina IT jomu, bet patiesībā ir alkatīgs blēdis, kur visu viņu vietā dara viņa pakalpiņi un viņš tikmēr piesavinās šo cilvēku panākumus jeb laurus, ko apzīmē viņa uzvārds "Lauriņš".
Ja vēlaties savā uzņēmumā parazītu, diletantu un krāpnieku, tad Latvijas Pasta darbinieki var rekomendēt Pēteri Lauriņu.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
