“Latvijas Pasta” rīcība rada nopietnus draudus medijiem un valsts informatīvajai drošībai
Latvijas Preses izdevēju asociācija03.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aptuveni 400 000 Latvijas mājsaimniecību ikdienā abonē dažādus preses izdevumus. Drukātie mediji joprojām ir viens no būtiskākajiem uzticamas un kvalitatīvas informācijas ieguves avotiem. Tomēr valsts uzņēmuma “Latvijas Pasts” nepārdomātā rīcība drīzumā preses izdevumu abonēšanu var padarītu nepieejamu.
Šis ir laiks, kad objektīva informācija par notiekošo ir svarīgāka nekā jebkad. Mēs jums šādu informāciju nodrošināsim. Apstipriniet ziņu saņemšanu un jūs nepalaidīsiet garām svarīgāko informāciju par notiekošo gan Latvijā, gan pasaulē.
Laikā, kad ir īpaši svarīgi stiprināt valsts informatīvo drošību, nav pieļaujama vēršanās pret iedzīvotāju izvēlētajiem tradicionālajiem informācijas kanāliem, tāpēc Latvijas Preses izdevēju asociācija aicina valsts prezidentu, ministru prezidentu un atbildīgos ministrus nepieļaut šo bīstamo situāciju.
“Latvijas Pasts”, pārkāpjot līdzšinējo iesaistīto pušu vienošanos, vienpersoniski, slepus un novēloti vēlas paaugstināt piegāžu tarifus masu medijiem.
No 2023. gada 1. janvāra tiks realizēts jauns abonētās preses piegādes pakalpojuma finansēšanas modelis. Ministru kabinets sadarbībā ar Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju un Preses izdevēju asociāciju izstrādāja un 2022. gada 14. jūlijā pieņēma noteikumus Nr. 463 “Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība”, kas nosaka procentuālo apmēru, kādu “Latvijas Pastam” maksā preses izdevējs, un kāda daļa tiek segta no valsts budžeta. Tomēr, ignorējot noteikto preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, “Latvijas Pasts”’ 2022. gada 19. jūlijā (piecas dienas pēc MK noteikumu par apmaksas kārtību apstiprināšanas, kas balstās uz jau apstiprināto tarifu) iesniedza regulatoram jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022. gada septembris un spēkā stāšanās laiks – 2023. gada 1. janvāris.
"Latvijas Pasta" jauniesniegtais tarifu projekts paredz palielināt preses izdevējiem abonementu piegādes izmaksas vismaz par 20%, t.i. dubultot attiecībā pret nozarē panākto vienošanos par 11,04 % izmaksu pieaugumu. Šāda “Latvijas Pasta” rīcība ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kopumā kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam “Latvijas Pastam” un valsts budžetam.
Mediju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.
Starptautiskie notikumi pēdējā laikā spilgti parāda, cik liela nozīme medijiem ir valsts neatkarības saglabāšanā un cik būtiski valstij ir nodrošināt stipru, daudzveidīgu informatīvo telpu. Pēdējos gados atbalsts medijiem Latvijā bija nepietiekams, tāpēc politiķi mediju vides stiprināšanu ir noteikuši kā prioritāti.
Tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos. Daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja, līdz ar to nav izprotama “Latvijas Pasta” un uzraugošās Satiksmes ministrijas rīcība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.
“Latvijas Pasta” novēloti un slepus iesniegtais jaunais tarifa pieaugums ir dramatiski traumējošs visai nozarei. Mediju vidē ikviens apzinās, ka šāds tarifa sadārdzinājums sākotnēji bija jāizdiskutē ar Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju un Preses izdevēju asociāciju.
Šā gada 19. jūlijā “Latvijas Pasta” iesniegtais jaunais tarifs praktiski dubulto preses izdevēju izdevumus par preses piegādi. Šāds izmaksu palielinājums preses izdevēju nozarei ir dramatisks, jo strauji pieaug arī citas ražošanas izmaksas. Būtiski ir palielinājušās un turpina celties papīra izmaksas. Ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus izdevumu abonementu cenā, tikai retais varēs atļauties abonēt presi. Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, un rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība.
Situāciju preses nozarē vēl vairāk pasliktina energoresursu cenu pieaugums, jo šīs izmaksas tieši sakrīt ar preses abonēšanas periodu (rudens/ziema). Līdz ar to pie zemas pirktspējas daļa patērētāju, visticamāk, atteiksies no preses izdevumu abonēšanas. Ja šādos apstākļos tiks būtiski palielinātas abonementu cenas, ir absolūti skaidrs, ka preses nozare piedzīvos dramatisku abonentu skaita samazinājumu, kas nozīmē, ka liela daļa sabiedrības paliks bez uzticamiem informācijas avotiem.
Ievērojot iepriekšminēto, Latvijas Preses izdevēju asociācija nosūta vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Levita kungam, Latvijas Republikas Ministru prezidentam Kariņa kungam, Latvijas Republikas kultūras ministram Puntuļa kungam un Latvijas Republikas satiksmes ministram Linkaita kungam, lūdzot:
- nepieļaut “Latvijas Pasta” jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023. gadam, kā rezultātā tiks sagrauta izstrādātā preses atbalsta un piegādes finansēšanas sistēma, kā arī aizkavēta preses izdevēju pamatdarbība – abonēšanas kampaņa, nodarot milzīgus zaudējumus preses izdevēju nozarei;
- nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai, saskaņā ar Ministru kabineta 17.07.2020. rīkojumu Nr. 397 “Par konceptuālo ziņojumu “Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas””. Ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram “Latvijas Pasts” var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam, un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā (jo izdevēji abonementus ir pārdevuši ar fiksētu cenu);
- nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa – 11,04 % izmaksu pieauguma – preses izdevējiem saglabāšanu, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojumā nostiprināto principu nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu;
- izvērtēt Satiksmes ministrijas atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā rezultātā ir būtiski vājināta un daļēji iznīcināta preses nozare;
- izvērtēt Satiksmes ministrijas atbildību, nespējot uzraudzīt valsts uzņēmuma (“Latvijas Pasta”) darbību, kas ignorē valsts prioritātes, politiku un, nesaskaņojot savu plānoto rīcību ar nozares pārstāvjiem, apzināti apdraud 2023. gada preses abonēšanas kampaņu.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
