Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pat, ja Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika, tas vēl nenozīmē, ka tās līderiem nepiemitīs iekšēja vēlme meklēt kādu “priekšniektētiņu”, kam pagulties apakšā. Laikmetā, kad NATO ietvaros Latvija ir aizsargāta no ārējiem ienaidniekiem, Latvijas politiskā elite arvien turpina meklēt jaunus zābakus un okupantu tankus, ko laizīt.

Jāsāk ar to, ka jāpiezīmē: aktīva mētāšanās apkārt pa citu valstu vēstniecībām un galvaspilsētām, meklējot jaunus laizāmos zābakus, raksturīga tieši Latvijas politiķiem un t.s. “politiskajai šķirai”, ja lietojam tiešu pārcēlumu no angļu valodas, bet nav raksturīga vēlētājiem (un iedzīvotājiem kopumā — šī vārda visplašākajā nozīmē). Tautai šāda īpatnība — tieši pretēji — riebjas.

Pēc Pirmās Republikas dzīvelīgās augšupejas un Ulmaņlaiku vadoņkulta līksmās aprobežotības daudzus cilvēkus nepatīkami pārsteidza fakts, ka Baigajā gadā atradās pūlis ar cilvēkiem, kas — būdami Latvijas Republikas pilsoņi — no visas sirds gavilēja par okupāciju un pilnā nopietnībā bučoja ienākošos tankus, kuri bija ieradušies viņus paverdzināt.

Komunistu simpatizētāji, kas metas apskaut tankus ar sarkano zvaigzni — šis iepriekš neiedomājamais, it kā neiespējamais skats tik ļoti satrieca daudzus un iespiedās atmiņā, ka to atcerējās vēl piecdesmit gadus vēlāk, neatkarības atjaunošanas laikā. Sekojošās holokausta, deportāciju, Otrā pasaules kara šausmas nebija pārspējušas un izstūmušas no kolektīvās atmiņas tanku bučošanas pretdabisko pretīgumu.

Pēc tanku skūpstīšanas un okupantu zābaku laizīšanas publiskajiem paraugdemonstrējumiem vairs pārāk neizbrīnīja, ka atrodas latvieši, kas metas palīdzēt okupantiem, sastādot savu līdzpilsoņu sarakstus izvešanai lopu vagonos uz Sibīriju, vai arī metas vēl nākamajiem okupantiem uzrādīt pagrabos noslēpušos ebrejus.

Tālāk, pēc kara beigām — kolaborantu aktivitātes visplašākajā amplitūdā: no sūdzību rakstīšanas izpildkomitejai par kaimiņiem un darbabiedriem līdz ziņu pienešanai čekistiem... un tā līdz pat brīvprātīgam dienestam LPSR VDK, prokuratūrā utt., komunisma vārdā taisot karjeru uz savu līdzpilsoņu izspiegošanas un tiranizēšanas rēķina.

Kolaboracionisms nemirst, bet pārveidojas?

Deviņdesmitajos gados mēs visi automātiski pieņēmām, ka tagad nu tas viss vienreiz ir beidzies, tagad varam dzīvot brīvi, atklāti, nebaidoties no “stukačiem” un kolaborantiem, kas centīsies pakāpties uz mūsu mugurām, lai pakalpotu ārzemju kaklakungiem. Beidzot — lai nu kāda, bet tomēr pašiem sava demokrātiska valsts un sabiedrība, brīvais tirgus un brīvas tiesības ceļot!

Kolaborantisma un “stučīšanas” problēma aizgāja vēstures mēslainē, sāka iztīrīties no sabiedrības ikdienas. Tomēr kaut kādā mērā šī te svešo zābaku laizīšanas tieksme saglabājās, un interesanti, ka tā ne tik daudz turpināja pastāvēt sabiedrības masās (tauta laimīgi uzelpoja un aizmirsa šo “praksi”), cik ir nepārejoša tendence politiskajā “elitē” — un iznākums ir tāds, ka daži vietējie politisko līderu izstrādājumi kopš PSRS likvidācijas atrodas arvien jaunu virskungu meklējumos.

Kā raidījumā “Globuss” izteicās ekspremjers un bijušais ārlietu ministrs Valdis Birkavs, “laikā no 1992. līdz 2004. gadam mums visiem bija vienota programma: ātrāk veikt reformas, lai varētu iestāties ES un NATO! Tagad mums sāk traucēt tamlīdzīga virsmērķa trūkums”.

Kamēr sabiedrības vairākums ES normatīvu ieviešanu uztvēra kā mūsu integrācijas mērauklu, kas ļāva iedzīvotājiem tikt pie kvalitatīvākas ūdensapgādes (programma “800+”, kuras rezultātā varam dzert pat krāna ūdeni), uzlabot pārtikas nekaitīguma standartus (labākais piemērs — Eiropā pilnībā aizliegta hormonu barošana mājlopiem un mājputniem), aizsargāt personu datus (brīžam pat līdz bezjēdzībai), tikām pie PHARE finansējuma utt., tikmēr vietējiem politiskajiem “minjoniem” iesaistīšanās starptautiskajā apritē bija iespēja atrast jaunus laizāmos zābakus.

Eiropas normatīvi no sabiedrības dzīves kvalitātes paaugstināšanas instrumenta (kā to uztvēra V. Birkavs, iesniedzot Latvijas formālo pieteikumu dalībai ES) daudziem politiskajiem darboņiem kļuva par kārtējiem svešzemju zābakiem, kuru laizīšanas labā viņi bija gatavi izliekties deviņos līkumos un vienlaikus viszinīgi rāties uz tautu, kas ar neizpratni vēroja ES prasību fetišizāciju. Savdabīga iezīme — pat eirointegrācijas pretinieki automātiski akceptēja, ka nomainījušies “bučojamie tanki”, bet nevis ka pakļautība visu veidu kaklakungiem pazudusi kā tāda: dažs nesaprata, ka brīvā pasaule tāpēc ir brīva, lai tās iemītniekiem nebūtu jālaiza neviens īsts vai metaforisks zābaks.

To ilustrē sen folklorizējies prokremliskā partijnieka Jāņa Jurkāna teiciens “Eiropa mūs nesapratīs” — pat politiķis, kurš bija pret Latvijas atgriešanos Rietumu pasaulē, mērauklai jebkādām mūsu valsts darbībām nevis izmantoja kaut vai sava elektorāta (lai cik vatains tas arī nebūtu) viedokli, bet savas nostājas pamatošanai automātiski meklēja ieganstu jebkur citur, ka tikai tas būtu ārzemnieku viedoklis.

Lūkojoties atpakaļ, šķiet — daudziem mazākuma vēlētājiem, kas savulaik referendumā izvēlējās balsot pret Latvijas dalību ES, nepiemita tik daudz eiroskeptiskums, cik iekšējs pretīgums pret šo “Eiropas prasību” fetišizāciju un vietējās “elites” trulumu, mūsu pakāpenisko atgriešanos Eiropā padarot par svešā un jaunā uzspiešanu, nevis mierīgu iekļaušanos.

Tāpēc mūsu eirointegrācijas iznākums faktiski ir daudz labāks, nekā tieši pirms iestāšanās šķita, — izrādījās, ka Eiropā nav vajadzīgi zābaku laizītāji, bet gan normāli pilsoņi, kas paši dzīvo un ļauj dzīvot citiem. Iznākumā praktiski nevienai politiskajai partijai vai vērā ņemamai sabiedriskajai organizācijai mūsdienās platformā vairs nav ierakstīti eiroskeptiski principi.

Protams, šāds iznākums bija kas negaidīts mūsu politiskajai “šķirai”, no kuras tikai retais domājis, kā izvirzīt sev un partijai jelkādus mērķus, nevis piemēroties ārvalstu prasībām. Politiķu vairums bija psiholoģiskā nesaprašanā: kur tad ir tie jaunie zābaki, kas mums jālaiza? Kur tie jaunie tanki, kas jābučo?

Iestājās V. Birkava pieminētais “mērķtiecības trūkums”. Politiķi gluži vai sāka ar lukturi meklēt, kur dabūt kādas ārējas prasības, ko pēc tam varētu vietējiem bauriem viszinīgi uzspiest, tādā veidā maskējot pašu personīgo principu un ideju neesamību.

Ko lai iesāk, ja visi zābaki jau sabučoti?

Kad beidzās ANO konvenciju ratifikācija, kad izjuka visi mēģinājumi — pēc vecas inerces — pielabināties Kremlim un kad Vienotība nesekmīgi mēģināja uzrunāt Somiju, lai tā atsūta mums savus robežsargus, jo spēka ministrijas kontrolējošā Vienotība it kā nespējot nosargāt mūsu valsts robežu no kontrabandas (jā, bija tāda nožēlojamības rekorda epizode!), tad zābaklaizītāji izmisumā sāka pievienot Latviju visādiem trīs un četrburtu kantoriem — protams, ja nebijām paspējuši tiem pievienoties jau iepriekš.

Pie kam Latvijas politiskos minjonus neinteresēja, kas tās par organizācijām, kam tās dibinātas, ko tās reāli dara un vai vispār spējam ko dot cits citam: mūsu politiķiem ir svarīgi vien tas, lai organizācijām būtu kādi gatavi normatīvi, kurus mums varētu uzspiest. (Pat visnotaļ noderīgu principu ieviešana Latvijas politiķu izpildījumā parasti izrādās ne ieviešana, bet uzspiešana: ja no ārzemēm zābakotā kāja tomēr neparādās, tad mūsu ierēdņi un politiķi tādu noorganizēs.)

Zābaklaizītāji izmantoja mūsu pievienošanos OECD, lai pieglaimotos jaunajiem — ilgstoši meklētajiem un laimīgi atrastajiem — kaklakungiem, bet Moneyval (kas reāli ir ar ES nesaistītas blakusorganizācijas EC/PACE neoficiāls apakškantoris bez juridiska spēka, apmēram kaut kas līdzīgs Reportieriem Bez Robežām, tikai bez morālās autoritātes) izteikto rekomendāciju fetišs ir izvērties par triumfālu zābaklaizīšanas orģiju jau divu gadu garumā.

Šis te vietējās pseidoelites “sulainiskums” (kā to dēvē citi) bija tas “lokalitātē ierobežotais psiholoģiskais fenomens”, ar kura palīdzību krīzes laika taupības politika tika padarīta par fetišu un uzspiesta valstij tik lielā mērā, ka mēģinājumi pārvarēt ekonomisko krīzi nodarīja tautai lielāku ļaunumu nekā sākotnējais ekonomiskais kritums. (Plašākā nozīmē “ekstrēmā centriskuma” prevalenci visā Eiropā spoži aprakstījis Andris Šuvajevs, sk. linku raksta beigās; šeit apskatītā vietējo amatpersonu sulainiskā uzvedība pret jebko, kas nāk no ārzemju “priekšniekiem”, ir tas vietējais mehānisms, kā pat kopumā noderīgas idejas no ārzemēm vietējo darboņu rokās pārvēršas pašsakropļošanās rīkos.)

Viens no retajiem gadījumiem, kad zābaki pagaidām palikuši nelaizīti, ir t.s. “Stambulas konvencijas” neratificēšana — lai arī daudz kur pasaulē sievietes dzīvo otršķirīgu dzīvi, bez karjeras un izglītības iespējām, ne jau nu Latvijā (kur sieviete pavisam dabiski var būt uzņēmēja, miljonāre, deputāte, ministre, premjere, prezidente utt.) tagad vajadzētu atkārtot trešās pasaules valstu sieviešu skarbo eksistenci aprakstošas klišejas. Ar attiecīgām problēmām ir jācīnās tajās zemēs, kur tās tiešām ir konstatējamas. Nevis tajās valstīs, kas ir paraugs citām konkrētajā problemātikā.

Aizjūras zābaks esot garšīgāks

Aizvadītajā gadā ir bijušas vairākas spilgtas epizodes, kurās svešu tanku bučošana un zābaku laizīšana parādījusies vēl uzskatāmāk nekā parasti — vienlaikus pieņemot mūsdienu veidolu.

25. janvārī “tieslietu ministrs, JKP līderis Jānis Bordāns nosūtīja vēstuli citu valstu vēstniecībām, lai vērstu uzmanību uz to, ka Latvijā tiesiskie instrumenti var tikt izmantoti negodīgi ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī”, informēja JKP Saeimas frakcijas konsultants Oskars Muksimovs.

Ievērosim: kārtīgā kolaborantu garā vietējais tieslietu ministrs sūdzas ārzemju vēstniecībām... pats par savu (tieslietu) saimniecību! Slātavas pagasta runasvīri, kam spēks rokā, sūdzēsies līdz pašai Pēterburgai!

Vēlāk visa gada garumā turpinājās arvien dīvaināka naudas atmazgāšanas ierobežošanas principu uzspiešana — nu vairs ne mazgātājiem, bet reālajai ražošanai ekonomikā. Uzņēmēji cits pēc cita ziņo par nespēju veikt pārskaitījumus, samaksāt piegādātājiem, saņemt naudu no klientiem ārzemēs.

Mēģinājumi aizliegt jaunajiem zinātniekiem rakstīt disertācijas latviski, obligāti lietojot vienīgi angļu valodu — tā ir vēl viena savas tautas nonicināšanas izpausme, jo svešvaloda (tas nekas, ka visi tās uzspiedēji paši to diez vai tekoši prot) te kalpo par “lingvistisku laizāmzābaku”. Tā teikt, no zābaklaizītājiem par bootlickeriem — uzreiz izklausās citādi, vai ne?

Nešaubīgi, arī citos politiskajos strāvojumos ik pa laikam izgaismojas tieksme uzkrāsot lūpas un tuvoties krievu tankam — Dainis Turlais kļuva par visu laiku īsāko termiņu (trīs nedēļas) nostrādājušo Rīgas mēru, kad pēc ievēlēšanas paziņoja: viņa pirmais ārzemju brauciens būšot uz Maskavu. Tāds diplomātiskais “signāls”! Pirmajā paša vadītajā domes sēdē D. Turlo nekavējoties no mēra amata izbalsoja, un viņš vēl tagad neizskatās sapratis, par ko viņu tā.

Gada nogales zābaklaizīšanas pārsteigums, ko vajadzētu iekļaut Tanku Bučošanas Slavas Zālē — JKP politiķi dodas uz ASV, lai uzliktu savam politiskajam oponentam sankcijas. Pie viena zem sankcijām pametot Ventspils brīvostas pārvaldi, kas ir Latvijas valdības (izpildvaras) daļa, līdz ar 20+ miljonu tonnu kravu apgrozījumu gadā.

Ieturēsim pauzi un apdomāsim: viena Latvijas valdības struktūra brauc laizīt zābakus uz Ameriku, lai tā sataisītu problēmas otrai pašu struktūrai. Un pēc tam to pasniedz kā savu gada lielāko sasniegumu!

Iedomāsimies apvērstu situāciju: ASV Justīcijas departaments sameklē Latvijas Tieslietu ministriju, lai Latvija uzliktu ASV pašu Valsts kasei sankcijas. Latvija tā arī izdarītu (stratēģiskajiem partneriem atteikt taču nebūs pamats), un dienu vēlāk viena Baltā Nama administrācijas daļa kā savu lielāko praktiskā darba sasniegumu izziņo starptautisku sankciju uzlikšanu citam savas valdības departamentam!

Kā novērojusi Diena, mūsu valsts amatpersonu vidū nevienu brīdi nav bijis jautājums, cik šīs sankcijas ir pamatotas un vai tām ir jelkāda faktiskā bāze. Tieši pretēji — amatpersonas domā, kādā veidā tās “iztulkot” un “paplašināt”, lai tās varētu uzspiest pēc iespējas plašākam personu lokam Latvijā (piemēram, ZZS ietilpstošajām partijām), tādā veidā “pieglaimojoties” kārtējam zābakam no ārzemēm. Turpretī Ilmāra Rimševica un Māra Martinsona tiesas prāvā Jūrmalā esot bijis jūtams atvieglojums, ka šiem abiem sankcijas gājušas secen. (Kad vēl pirms gada Eiropas Centrālā Banka noturēja savu tradicionālo izbraukuma sēdi Rīgā, tad daudzi vietējie esot gaidījuši nevis paziņojumus par monetāro politiku un procentu likmēm, ekonomikas stimulēšanu utt., bet gan norādes “bauriem”, ko jādara ar tābrīža ECB valdes locekli Rimševicu; bijusi jūtama neizpratne, kad ECB nedeva it nekādus mājienus.)

Latviešu literatūrā šīs īpatnības guvušas atainojumu romānā “NAUDA”, kurā viena no sižeta līnijām vērpjas ar fikcionalizētā “atstādinātā — bet ne atlaistā! — Centrālās bankas prezidenta” mēģinājumiem izshēmot no ASV vēstniecības publisku paziņojumu, kurā tiktu rekomendēts, ko darīt un ko nedarīt Latvijā. Romānā tādā veidā literarizētā formā parādīts mūsu sabiedrības fenomens — netiks darīts nekas prātīgs, kamēr to diktēs loģika un veselais saprāts, toties tiks izpildīts jebkāds stulbums, ja tikai tas nāks no kāda svešā mēlē runājoša zābaku valkātāja.

Nogalināt kolaborantu sevī

Abstrahējoties no konkrētajiem uzvārdiem — redzams, ka šīs ir tikai dažas aktuālās izpausmes zābaklaizīšanai. Latvijā tautas ievēlēti politiķi, kad sapratuši, ka Eiropā vairs nekur nav atrodami tanki bučošanai (pati ES savulaik veidota ar domu, lai radītu neiespējamus apstākļus visādām virskundzības idejām kontinentā), tagad meklē laizāmus zābakus viņpus okeānam, otrā Zemeslodes pusē.

Vai no tanku bučošanas un zābaku laizīšanas vispār Latvijas sabiedrība kādreiz atradīs izeju politiskā līmenī (jo sadzīviski vai darbā tādas iezīmes mums nepiemīt)?

Par laimi, patiesībā izeja jau ir. To mums parādījis Mavriks Vulfsons. Jaunībā būdams kreisi noskaņots students, viņš bija viens no tiem, kas — vārda burtiskā nozīmē — bučoja Staļina tankus, kad PSRS okupēja Latviju. Nepilnus piecdesmit gadus vēlāk tieši tas pats Vulfsons bija tas, kurš Radošo savienību plēnumā 1988. gada 2. jūnijā pirmais atklāti uzstājās ar runu par Latvijas okupāciju un publiskoja Molotova — Ribentropa pakta slepenos protokolus (to eksistenci Maskava neatzina vēl Krimas aneksijas laikā).

Mavrika Vulfsona personīgās izaugsmes ceļš mums parāda, ka ir iespējams sevī izaudzēt mugurkaulu un nogalēt sevī kolaborantu: jaunībā būdams okupantu tanku bučotājs, Vulfsons vēlāk spēja atrast un pats personīgi izvilkt dienasgaismā Molotova — Ribentropa pakta slepeno daļu, t.i., to konkrēto dokumentu, kura noslēgšanas rezultātā viņa bučojamie tanki vispār ieradās Latvijā.

Tātad mūsu sabiedrībai ceļš skaidrs, un labā ziņa ir tāda, ka lielum lielais sabiedrības vairākums to jau sen ir nogājis! Atliek pāraudzināt galvenokārt “politiskos minjonus”.

Vērts izlasīt: https://www.delfi.lv/news/versijas/andris-suvajevs-latvijas-politiska-diagnoze-galejais-centrisms.d?id=51146505

Novērtē šo rakstu:

104
26

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

FotoNodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī gada 31.jūlijam, lai dotu iespēju pabeigt ligzdošanu šajā teritorijā konstatētajiem putniem, tostarp no īpaši aizsargājamām sugām.
Lasīt visu...

21

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

FotoVecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai.
Lasīt visu...

21

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

FotoSIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā pieprasa atsaukt desmit maldinošas ziņas sižetā, kas tika pieteikts kā "No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums".
Lasīt visu...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...

Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts,...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...