Latvijas politiskā vide smirdēs precīzi tik ilgi, cik ilgi mēs to pieļausim
Otto Ozols16.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau ilgstoši dzirdu manipulatīvo atrunu, ka “politika ir netīra” un ka Latvijai “jāgaida, kamēr nomainīsies paaudzes, līdz kaut kas mainīsies”. Latvijā korekta un pieklājīga politiskā vide ir iespējama jau vistuvākajā laikā. Tam nav nepieciešami ne pagājušie 30, ne vēl 40 gadi. Ja kāda sabiedrība izdomā, ka nav jākārto dabiskās vajadzības kopējā peldbaseinā, tad tā var rīkoties jau nākamajā mirklī. Un katru, kurš to neievēro, izdzīt ārā. Stingri, bez liekām diskusijām un atpakaļ nelaist. Un tikai un vienīgi tā mēs kopīgi varam cerēt uz tīrāku politisko vidi, kurā visiem kopīgi jādzīvo. Ja kāds sāk cūkoties - tas jākonstatē uzreiz un jāzmet ārā uzreiz. Nekā citādāk.
Politiskā atbildība ir smalks vārds, bet patiesībā tas nozīmē - piecūkoji, ej projām un vairs te nelien! Tieši tā tas arī darbojas atbildīgās demokrātijās. Un, ja kāda partija to izliekas nesaprotam, tad visam šīm smerdeļu pulciņam ir jādodas tajā paša virzienā. Ar lipīgiem pirkstiem nav jālien pie kopējā nodokļu maka.
Nav jāgaida 40+ gadus, kamēr "paaudzes nomainīsies." Kamēr samiernieciski pieļausim publiskajā politikā cilvēkus, kuri melo, krāpjas, cūkojas jeb, tēlaini runājot, "kārto savas dabiskās vajadzības kopējā baseinā," mums nav nekāda pamata sagaidīt, ka Latvijas politiskā vide būs tīra. Tā nebūs, un viss.
Tā turpinās smirdēt kā vircas bedre. Arī tad, ja izdomāsim, ka ļausim šiem čurātājiem te peldēties, jo "var atnāk vēl lielāki cūkas”. Ar to viņi mūžīgi biedē un draud. Tā ir sevis mānīšana. Nē, ir jāpasaka skaidri - tā ir mūsu kopējā lieta, un šādiem tipiem politiskajā kopbaseinā nav ļauts būt. Un katram, kurš iedomāsies to neievērot, neizbēgami jārēķinās, ka pamanīs un izmetīs ārā bez liekām diskusijām. Un visi par to uzzinās.
Kamēr tas netiks skaidri ievērots, tikmēr ne par kādu tīrību nav un nevar būt runas. Kamēr mēs pacietīsim blēžus, manipulatorus politiskajā vidē, tikmēr mums nav un nevar būt cerību uz normālu politisko vidi. Mūs turpinās apzagt, būs “VIPi”, būs alkatības un korupcijas smaka. Atvērsim acis!
Latvijas Republika nav pelnījusi banku afēristu par Saeimas Finanšu komisijas vadītāju, smagos noziegumos aizdomās turētos par Juridiskās un Sabiedrisko lietu komisijas vadītājiem, cilvēknīdēju un likumpārkāpēju par finanšu ministru, totālu neprofesionāli par labklājības ministri, partiju vazanķi un sabiedroto krāpēju par aizsardzības ministru, politisko tūristu par ārlietu ministru un liekuli par ministru prezidentu. Un tie ir tikai daži no šodienas politiskās vides “varoņtēliem.”
Sabiedrībai ir jāspēj pateikt - mēs esam pelnījuši godprātīgus politiķus, un atruna, ka “citi arī mēdz kārtot dabiskās vajadzības baseinā”, nav un nevar būt pieņemama. Tādiem vienkārši ir jāparāda durvis.
Protams pašreizējā “VIPu” kompānija ar savu no valsts kabatas apmaksāto pielīdēju slāni baru skaļi klaigās, ka par viņiem labāku nav, jo citi to dara vēl smirdīgāk. Tie ir klaji meli - Latvijas sabiedrībā joprojām ir gana daudz godprātīgu cilvēku. Bet nevajag brīnīties, ka viņi vairās no vircas bedres, viņi labi apzinās, ka šāda vidē pieredzējušas cūkas viņus vienkārši sabradās, kā tas redzēts ne vienu vien reizi.
Nē, draugi, politika pati par sevi nav ne tīra, ne netīra. Tā ir kā ūdens - neitrāla. Tīrību vai netīrību veido politiķi, kas šajā politiskajā baseina peldas. Tā ir tikai un vienīgi mūsu stingrā griba nākošajās vēlēšanās uzstādīt kategorisku prasību - par partijām, kurās ir politikāņi ar smirdošām reputācijām principā nebalsot. Lai kādus skaistus vārdus un lozungus viņi neplivinātu.
Kamēr mēs to izlēmīgi un skarbi neizdarīsim, tikmēr politiskā vide turpinās smirdēt, tiks apzagti mūsu vecāki, mūsu bērni un mēs paši.
Ir laiks uzrakstīt jaunu demokrātijas stāstu Latvijas Republikai. Mūsu kopējai valstij.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
