Latvijas Radio izaudzinājis čūsku azotē - pats sevi
Mārcis Kūlis, skolotājs, studentu korporācijas Vendia filistrs14.04.2024.
Komentāri (92)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Radio izaudzinājis čūsku azotē - pats sevi. Lūk, viņu apgalvojums atklātā vēstulē: "Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā vārda brīvības robežas ir vēl vairāk sašaurinājis - no medijiem, jo īpaši sabiedriskajiem, tiek sagaidīts tikai "patriotisks" saturs, bet "pamatstraumei" pretēja viedokļa izskanēšana liek novērtēta kā medija pretvalstiska rīcība."
Būtu interesanti, vai BBC Otrā pasaules kara laikā arī studijās vārda brīvības meklējumos diskutētu ar britu "pamatstraumei pretēja viedokļa paudējiem" hitleriešiem par to, kura argumenti spēcīgāki - britu tiesības aizsargāties vai tomēr Hitlera "lebensraum" (dzīvestelpas) paplašināšana un neizbēgamās koncentrācijas nāves nometnes tiem, kuri negrib vai nevar rusificēties, ups, būt ārieši...
Kas noticis, ja "vārda brīvības" arguments atņem izglītotiem cilvēkiem prātu tādā mērā, ka viņi zaudē pašsaglabāšanās instinktu pat kara laikā?
Nez, to sauc par 1) bērnišķīgo kreisumu, 2) 19. gs. slavofiliju, 3) paštaisnību, 4) nepotismu, kur "savējais - žurnālists" ir pāri likumam, 5) sovjetizācijas sekām, 6) Stokholmas sindromu, 7) tuvredzību un politisko analfabētismu? Ziniet, dāmas un kungi, Bučā un Irpiņā nevienu okupantu neinteresēja, cik liels demokrāts ukrainis bijis pirms kara - diemžēl arī tu, dārgais vēstules parakstītāj, rasistu okupantiem esi ienaidnieks - bioatkritumi...
Bet visskumjākais, ka tik daudzi valsts radio vadītāji, kuru paraksti rotā vēstuli, nav pacentušies izlasīt savas valsts Satversmi. Neticu, ka esat, jo tur ir preambulas garantijas, kuras jūs savā vēstulē, maigi sakot, ignorējat.
Vārda brīvība nav absolūta - to ierobežo Satversmes pēdējais 116. pants: "Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu."
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
