Latvijas Radio neatbildēs uz "nepareiziem jautājumiem" par tā rīcības kodeksu un īpašo Valdi Dombrovski
PIETIEK24.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek ir saņēmis Latvijas Radio valdes locekļa Jāņa Sikšņa vēstuli, no kuras izriet, ka sabiedriskais radio, kas pārtiek no nodokļu maksātāju naudas, neuzskata, ka tam vajadzētu atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem par tā rīcības kodeksa ievērošanu un īpašajām attiecībām ar "īpašiem politiķiem". Publicējam divas Sikšņa vēstules, kā arī uzdotos jautājumus, uz kuriem šajās vēstulēs ir savdabīgi "atbildēts".
Latvijas Radio valdes locekļa Jāņa Sikšņa 20. jūnija "atbilde":
"Informējam, ka politiķis Valdis Dombrovskis tika aicināts uz priekšvēlēšanu cikla raidījumu interviju kā partijas „Vienotība" līderis, līdztekus citu politisko partiju sarakstu līderiem.
Atbildes uz Jūsu jautājumiem ir iekļautas 3.jūnija Jums adresētajā vēstulē. Latvijas Radio programmu galvenos darbības principus, vērtības un profesionālos standartu nosaka Latvijas Radio Rīcības kodekss, lai Latvijas Radio kā sabiedriska raidorganizācija pildītu savu misiju un kalpotu sabiedrības interesēm.
Latvijas Radio augstu novērtē analītisko un pētniecisko žurnālistu profesionalitāti, zināšanas un spēju strādāt atbilstoši labas žurnālistikas praksei."
Latvijas Radio valdes locekļa Jāņa Sikšņa 3. jūnija vēstule, kurā esot "iekļautas atbildes" uz uzdotajiem jautājumiem (saglabāta oriģinālā rakstība):
"Par interviju ar V. Dombrovksi 2014. gada19. maija raidījumā „ Krustpunktā "
Informējam, ka VSIA „Latvijas Radio", turpmāk tekstā - Radio, 2014.gada 27.maijā ir saņēmusi Jūsu pieteikumu par programmas „Latvijas Radio 1" 2014.gada 19.maija raidījumā „Krustpunktā" izskanējušo tiešā ētera interviju ar Saeimas deputātu Valdi Dombrovski.
Pieteikumā Radio tiek norādīts, ka tiešā ētera raidījuma viesis Valdis Dombrovskis paziņoja: "Redziet, šos kārtējos Lato Lapsas paziņojumus es tiešām vērtēju kā priekšvēlēšanu melnā PR kampaņu, jo runa ir par darījumiem, kas ir notikuši pirms daudziem gadiem, un arī šie pēdējie raksti ir par valdības lēmumiem, kas ir notikuši pirms gada, ja ne vairāk. Līdz ar to tas, ka pēkšņi šāda ažiotāža tiek celta dažas dienas pirms vēlēšanām, manuprāt, pilnīgi skaidri liecina, ka Lato Lapsa tāpat kā pirms Saeimas vēlēšanām, viņš izplata visādus priekšvēlēšanu materiālus pret Vienotību, arī tagad ir izvērsis kampaņu pret Vienotību".
Radio informē Jūs, ka Programmas „Latvijas Radio 1" 2014.gada 19.maija raidījumā „Krustpunktā" izskanējušajā tiešā ētera intervijā Valdis Dombrovskis pauda savu personisko uzskatu. Intervijas laikā Valda Dombrovska sniegtā atbilde ir uzskatāma par viņa personisko viedokli (uzskatu) nevis ziņām. Papildus vēlamies norādīt, ka mūsu žurnālisti nevar un, ievērojot personas tiesības uz vārda brīvību, arī nedrīkst ietekmēt intervējamo personu paustos viedokļus intervijas laikā, it īpaši, ja tā ir tiešā intervija, kā tas bija 2014.gada 19.maija raidījumā „Krustpunktā".
Eiropas Cilvēktiesību tiesa, lai uzsvērtu vārda brīvības un mediju īpašo lomu sabiedrībā, ir izstrādājusi principu, ka žurnālists nav atbildīgs par intervijas laikā izteikto citu personu viedokli vai faktiem, ja viņš no tiem ir pietiekami norobežojies un šī intervija rosina publisko diskusiju sabiedrībā svarīgā jautājumā. LietāJersild v. Denmark Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, „ka žurnālista sodīšana par piedalīšanos citas personas paziņojumu izplatīšanā ar intervijas starpniecību var būtiski kavēt preses ieguldījumu publiskajā diskusijā par sabiedrībā svarīgu jautājumu [...]" , jo ziņas, kas tiek pasniegtas ar interviju palīdzību, rediģētas vai nē, ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem, lai prese varētu izpildīt savu „sargsuņa lomu"."
Latvijas Radio valdes loceklim Jānim Siksnim 13. jūnijā uzdotie jautājumi:
Sikšņa kungs, esmu saņēmis Jūsu parakstītu, ar šā gada 3. jūniju datētu vēstuli, kurā cita starpā minēts:
1) "Mūsu žurnālisti nevar un, ievērojot personas tiesības uz vārda brīvību, arī nedrīkst ietekmēt intervējamo personu paustos viedokļus intervijas laikā, it īpaši, ja tā ir tiešā intervija, kā tas bija 2014.gada 19.maija raidījumā Krustpunktā.
2) "Eiropas Cilvēktiesību tiesa, lai uzsvērtu vārda brīvības un mediju īpašo lomu sabiedrībā, ir izstrādājusi principu, ka žurnālists nav atbildīgs par intervijas laikā izteikto citu personu viedokli vai faktiem, ja viņš no tiem ir pietiekami norobežojies un šī intervija rosina publisko diskusiju sabiedrībā svarīgā jautājumā."
VSIA Latvijas Radio Rīcības kodeksā saistībā ar politiskās varas pārstāvju uzstāšanos raidījumos ir norādīts, ka "politiķus un varas pārstāvjus var aicināt uz raidījumiem tad, kad temats un apspriežamā problēma prasa politiķu vai varas pārstāvju viedokļus. (..) Attiecībā pret varas pārstāvjiem žurnālistam ir jāaizstāv sabiedrības intereses. Raidījumiem, kuros piedalās varas pārstāvji, jāveic uzraudzības funkcijas pār varu, tādēļ žurnālistam jābūt īpaši analītiskam un kritiskam".
Šai saistībā vēlos saņemt Jūsu atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) kādu tieši iemeslu dēļ minētā raidījuma "temats un apspriežamā problēma" prasīja politiķa - varas pārstāvja Valda Dombrovska viedokli? Kas izvēlējās minētā raidījuma tematu, pēc kādiem kritērijiem? Kur un kā varu iepazīties ar šo kritēriju kopumu?
2) vai minētajā raidījumā žurnālists bija "īpaši analītisks un kritisks", kā tas norādīts Rīcības kodeksā?
3) kādu tieši iemeslu dēļ, Valdim Dombrovskim paziņojot, ka "redziet, šos kārtējos Lato Lapsas paziņojumus es tiešām vērtēju kā priekšvēlēšanu melnā PR kampaņu, jo runa ir par darījumiem, kas ir notikuši pirms daudziem gadiem, un arī šie pēdējie raksti ir par valdības lēmumiem, kas ir notikuši pirms gada, ja ne vairāk. Līdz ar to tas, ka pēkšņi šāda ažiotāža tiek celta dažas dienas pirms vēlēšanām, manuprāt, pilnīgi skaidri liecina, ka Lato Lapsa tāpat kā pirms Saeimas vēlēšanām, viņš izplatīja visādus priekšvēlēšanu materiālus pret Vienotību, arī tagad ir izvērsis kampaņu pret Vienotību", minētā raidījuma žurnālists neizrādīja "īpašu analītiskumu un kritiskumu", kā tas būtu bijis jādara atbilstoši Rīcības kodeksam?
4) ja uzskatāt, ka minētā raidījuma žurnālists saistībā ar šo Valda Dombrovska paziņojumu izrādīja "īpašu analītiskumu un kritiskumu", izskaidrojiet, kā tieši tas izpaudās?
5) savā vēstulē Jūs esat apgalvojis, ka "mūsu žurnālisti nevar un, ievērojot personas tiesības uz vārda brīvību, arī nedrīkst ietekmēt intervējamo personu paustos viedokļus intervijas laikā, it īpaši, ja tā ir tiešā intervija, kā tas bija 2014.gada 19.maija raidījumā Krustpunktā". Vai tas nozīmē, ka Jūsu vadītā raidorganizācija patiesībā negatavojas un nevēlas ievērot tās Rīcības kodeksā minēto, ka "raidījumiem, kuros piedalās varas pārstāvji, jāveic uzraudzības funkcijas pār varu, tādēļ žurnālistam jābūt īpaši analītiskam un kritiskam"?
6) vai šī nevēlēšanās izrādīt "analītiskumu un kritiskumu" attiecas tikai uz minēto Valdi Dombrovski vai arī uz citiem varas pārstāvjiem? Ja jā, tad uz kuriem vēl?
Lato Lapsa
Rīgā, 2014. gada 14. jūnijā"
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
