Iesaki rakstu: 
1.pants. Latvija ir moderna demokrātiska republika, kuras augstākā vērtība ir demokrātisko valsts institūciju amatpersonu un viņu ģimenes locekļu labklājība.
2.pants. Latvijas Republika ir pastāvīgi apdraudēta no Krievijas Federācijas un tās potenciālo sabiedroto puses.
3.pants. Šīs faktiskās Satversmes pirmajā un otrajā pantā ietvertās atziņas ir Latvijas tiesību sistēmas pamati un virsprincipi, kuriem ir pakļauta Latvijas Republikas rīcība jebkurā iekšpolitikas vai ārpolitikas jautājumā. Šaubu gadījumā pieņemams, ka otrajā pantā minētā atziņa kalpo pirmajā pantā minētās atziņas īstenošanai.
4.pants. Latvijas Republikas suverēnā vara pieder leģitīmām politiskām partijām.
5.pants. Šīs faktiskās Satversmes izpratnē leģitīma ir tāda politiskā partija, kas 2020. gadā ietilpa valdošajā koalīcijā vai kas var pierādīt ideoloģisku kontinuitāti vai pārmantojamību ar vismaz vienu no iepriekš minētajām partijām.
6.pants. Leģitīmām politiskajām partijām ir tiesības uz finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.
7.pants. Latvijas Republikas suverēno varu īsteno Ministru kabinetu veidojošo leģitīmo partiju koalīcija. Tās pieņemtie akti ir formāli apstiprināmi Saeimā, Ministru kabinetā un citās valsts institūcijās saskaņā ar 1922. gadā pieņemtajā Latvijas Republikas Satversmē paredzētajām procedūrām.
8.pants. Starptautisko un pārnacionālo organizāciju, kuru dalībvalsts ir Latvija, lēmumi ir pildāmi nekavējoties un bez ierunām. Jebkāda atsaukšanās uz “Latvijas nacionālajām interesēm”, kas nonāk pretrunā ar vismaz vienu šādas starptautiskās vai pārnacionālās organizācijas lēmumu, ir aizliegta.
9.pants. Valsts garantē cilvēka pamattiesības tikai tiktāl, ciktāl to īstenošana nenonāk pretrunā ar šīs faktiskās Satversmes pirmajā un otrajā pantā noteikto, kā arī neapdraud Ministru kabinetu veidojošo leģitīmo partiju koalīcijas stabilitāti.
10.pants. Latvijā pastāv preses brīvība. Valsts cīnās pret viltus ziņu un nepareizu faktu un viedokļu izplatīšanu. Fakta vai viedokļa pareizību vai nepareizību nosaka valsts institūcijas. Valsts var deleģēt šīs funkcijas veikšanu nevalstiskām organizācijām, kurām ir tiesības uz finansējumu no valsts budžeta.
11.pants. Latvijas Republikas pilsoņa pienākums ir uzticēties savas valsts institūcijām un amatpersonām, bez ierunām un nepamatotiem jautājumiem pieņemt un pildīt šajā faktiskajā Satversmē noteikto, pakļauties visiem šīs Satversmes septītajā pantā minētajiem lēmumiem un maksāt visus valsts noteiktos nodokļus un nodevas. Atklāta valdošās koalīcijas politiskā kursa apšaubīšana, kā arī šaubu un pesimisma kurināšana sabiedrībā ir aizliegta un sodāma.
12.pants. Jebkurai personai, kura rīkojas pretēji šīs faktiskās Satversmes vienpadsmitā panta noteikumiem, ir piešķirams “Kremļa aģenta” statuss. Šo statusu veidojošie pienākumi un ierobežojumi ir nosakāmi saskaņā ar leģitīmo politisko partiju un valsts atzīto masu saziņas līdzekļu interesēm un nostāju.
13.pants. 1922. gadā pieņemtā Latvijas Republikas Satversme ir iztulkojama saskaņā ar šīs faktiskās Satversmes noteikumiem un piemērojama tiktāl, ciktāl šī faktiskā Satversme nenosaka citādi.
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
