Iesaki rakstu: 
1.pants. Latvija ir moderna demokrātiska republika, kuras augstākā vērtība ir demokrātisko valsts institūciju amatpersonu un viņu ģimenes locekļu labklājība.
2.pants. Latvijas Republika ir pastāvīgi apdraudēta no Krievijas Federācijas un tās potenciālo sabiedroto puses.
3.pants. Šīs faktiskās Satversmes pirmajā un otrajā pantā ietvertās atziņas ir Latvijas tiesību sistēmas pamati un virsprincipi, kuriem ir pakļauta Latvijas Republikas rīcība jebkurā iekšpolitikas vai ārpolitikas jautājumā. Šaubu gadījumā pieņemams, ka otrajā pantā minētā atziņa kalpo pirmajā pantā minētās atziņas īstenošanai.
4.pants. Latvijas Republikas suverēnā vara pieder leģitīmām politiskām partijām.
5.pants. Šīs faktiskās Satversmes izpratnē leģitīma ir tāda politiskā partija, kas 2020. gadā ietilpa valdošajā koalīcijā vai kas var pierādīt ideoloģisku kontinuitāti vai pārmantojamību ar vismaz vienu no iepriekš minētajām partijām.
6.pants. Leģitīmām politiskajām partijām ir tiesības uz finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.
7.pants. Latvijas Republikas suverēno varu īsteno Ministru kabinetu veidojošo leģitīmo partiju koalīcija. Tās pieņemtie akti ir formāli apstiprināmi Saeimā, Ministru kabinetā un citās valsts institūcijās saskaņā ar 1922. gadā pieņemtajā Latvijas Republikas Satversmē paredzētajām procedūrām.
8.pants. Starptautisko un pārnacionālo organizāciju, kuru dalībvalsts ir Latvija, lēmumi ir pildāmi nekavējoties un bez ierunām. Jebkāda atsaukšanās uz “Latvijas nacionālajām interesēm”, kas nonāk pretrunā ar vismaz vienu šādas starptautiskās vai pārnacionālās organizācijas lēmumu, ir aizliegta.
9.pants. Valsts garantē cilvēka pamattiesības tikai tiktāl, ciktāl to īstenošana nenonāk pretrunā ar šīs faktiskās Satversmes pirmajā un otrajā pantā noteikto, kā arī neapdraud Ministru kabinetu veidojošo leģitīmo partiju koalīcijas stabilitāti.
10.pants. Latvijā pastāv preses brīvība. Valsts cīnās pret viltus ziņu un nepareizu faktu un viedokļu izplatīšanu. Fakta vai viedokļa pareizību vai nepareizību nosaka valsts institūcijas. Valsts var deleģēt šīs funkcijas veikšanu nevalstiskām organizācijām, kurām ir tiesības uz finansējumu no valsts budžeta.
11.pants. Latvijas Republikas pilsoņa pienākums ir uzticēties savas valsts institūcijām un amatpersonām, bez ierunām un nepamatotiem jautājumiem pieņemt un pildīt šajā faktiskajā Satversmē noteikto, pakļauties visiem šīs Satversmes septītajā pantā minētajiem lēmumiem un maksāt visus valsts noteiktos nodokļus un nodevas. Atklāta valdošās koalīcijas politiskā kursa apšaubīšana, kā arī šaubu un pesimisma kurināšana sabiedrībā ir aizliegta un sodāma.
12.pants. Jebkurai personai, kura rīkojas pretēji šīs faktiskās Satversmes vienpadsmitā panta noteikumiem, ir piešķirams “Kremļa aģenta” statuss. Šo statusu veidojošie pienākumi un ierobežojumi ir nosakāmi saskaņā ar leģitīmo politisko partiju un valsts atzīto masu saziņas līdzekļu interesēm un nostāju.
13.pants. 1922. gadā pieņemtā Latvijas Republikas Satversme ir iztulkojama saskaņā ar šīs faktiskās Satversmes noteikumiem un piemērojama tiktāl, ciktāl šī faktiskā Satversme nenosaka citādi.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
