Iesaki rakstu: 
1.pants. Latvija ir moderna demokrātiska republika, kuras augstākā vērtība ir demokrātisko valsts institūciju amatpersonu un viņu ģimenes locekļu labklājība.
2.pants. Latvijas Republika ir pastāvīgi apdraudēta no Krievijas Federācijas un tās potenciālo sabiedroto puses.
3.pants. Šīs faktiskās Satversmes pirmajā un otrajā pantā ietvertās atziņas ir Latvijas tiesību sistēmas pamati un virsprincipi, kuriem ir pakļauta Latvijas Republikas rīcība jebkurā iekšpolitikas vai ārpolitikas jautājumā. Šaubu gadījumā pieņemams, ka otrajā pantā minētā atziņa kalpo pirmajā pantā minētās atziņas īstenošanai.
4.pants. Latvijas Republikas suverēnā vara pieder leģitīmām politiskām partijām.
5.pants. Šīs faktiskās Satversmes izpratnē leģitīma ir tāda politiskā partija, kas 2020. gadā ietilpa valdošajā koalīcijā vai kas var pierādīt ideoloģisku kontinuitāti vai pārmantojamību ar vismaz vienu no iepriekš minētajām partijām.
6.pants. Leģitīmām politiskajām partijām ir tiesības uz finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.
7.pants. Latvijas Republikas suverēno varu īsteno Ministru kabinetu veidojošo leģitīmo partiju koalīcija. Tās pieņemtie akti ir formāli apstiprināmi Saeimā, Ministru kabinetā un citās valsts institūcijās saskaņā ar 1922. gadā pieņemtajā Latvijas Republikas Satversmē paredzētajām procedūrām.
8.pants. Starptautisko un pārnacionālo organizāciju, kuru dalībvalsts ir Latvija, lēmumi ir pildāmi nekavējoties un bez ierunām. Jebkāda atsaukšanās uz “Latvijas nacionālajām interesēm”, kas nonāk pretrunā ar vismaz vienu šādas starptautiskās vai pārnacionālās organizācijas lēmumu, ir aizliegta.
9.pants. Valsts garantē cilvēka pamattiesības tikai tiktāl, ciktāl to īstenošana nenonāk pretrunā ar šīs faktiskās Satversmes pirmajā un otrajā pantā noteikto, kā arī neapdraud Ministru kabinetu veidojošo leģitīmo partiju koalīcijas stabilitāti.
10.pants. Latvijā pastāv preses brīvība. Valsts cīnās pret viltus ziņu un nepareizu faktu un viedokļu izplatīšanu. Fakta vai viedokļa pareizību vai nepareizību nosaka valsts institūcijas. Valsts var deleģēt šīs funkcijas veikšanu nevalstiskām organizācijām, kurām ir tiesības uz finansējumu no valsts budžeta.
11.pants. Latvijas Republikas pilsoņa pienākums ir uzticēties savas valsts institūcijām un amatpersonām, bez ierunām un nepamatotiem jautājumiem pieņemt un pildīt šajā faktiskajā Satversmē noteikto, pakļauties visiem šīs Satversmes septītajā pantā minētajiem lēmumiem un maksāt visus valsts noteiktos nodokļus un nodevas. Atklāta valdošās koalīcijas politiskā kursa apšaubīšana, kā arī šaubu un pesimisma kurināšana sabiedrībā ir aizliegta un sodāma.
12.pants. Jebkurai personai, kura rīkojas pretēji šīs faktiskās Satversmes vienpadsmitā panta noteikumiem, ir piešķirams “Kremļa aģenta” statuss. Šo statusu veidojošie pienākumi un ierobežojumi ir nosakāmi saskaņā ar leģitīmo politisko partiju un valsts atzīto masu saziņas līdzekļu interesēm un nostāju.
13.pants. 1922. gadā pieņemtā Latvijas Republikas Satversme ir iztulkojama saskaņā ar šīs faktiskās Satversmes noteikumiem un piemērojama tiktāl, ciktāl šī faktiskā Satversme nenosaka citādi.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
