Latvijas Republikas kultūras ministrei Agnesei Lācei no Vladimira Lindermana
Vladimirs Lindermans14.03.2025.
Komentāri (65)
Iesaki rakstu: 
Cienījamā ministres kundze! Mani ir satriecis Jūsu manifests radošās brīvības aizstāvēšanai. Gribētos citēt to vēl un vēl: “Vēršanās pret māksliniecisko brīvību ir nepieņemama! Vēlme ierobežot māksliniecisko brīvību nedrīkst kļūt par politiskās retorikas un kontroles instrumentu […] pašcenzūrai nomācot patiesu izteiksmes brīvību […] mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību un cenzūra ir aizliegta.”
Jūs drosmīgi aizstāvējāt mākslinieku Kristianu Brekti, pret kuru policija uzsākusi kriminālprocesu “par kultūras priekšmeta apgānīšanu”. Mākslinieks Brāļu kapos pozēja pie Mātes Latvijas pieminekļa ar liellopa sirdi rokās.
Man, piemēram, šāda māksla ir sveša, bet es tāpat kā Jūs uzskatu, ka vēršanās pret māksliniecisko brīvību ir nepieņemama!
Informēju Jūs, ka Latvijas sieviešu cietumā izcieš ilgstošu ieslodzījuma sodu rīdziniece Jeļena Kreile. Viņa tika notiesāta par to, ka veidojusi instalācijas, izmantojot Latvijas un Krievijas karogu krāsas, un izvietojusi tās sava dzīvokļa logā.
Protams, Jums kā laikmetīgās mākslas cienītājai ir zināms, kas ir instalācija. Dažādi priekšmeti tiek apvienoti kopējā kompozīcijā, katram priekšmetam zaudējot savu primāro funkciju, un rodas jaunas nozīmes.
Taču tiesneši nebija sapratuši māksliniecisko ieceri un nolēma, ka Kreiles darbi ir “Krievijas agresijas attaisnojums”.
Atbalstiet Jeļenu Kreili tikpat drosmīgi kā atbalstījāt Kristianu Brekti! Kā Jūs esat apbrīnojami precīzi norādījusi, “mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību un cenzūra ir aizliegta”.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
