Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iedomājieties, ka iegrūžat sprunguli skudru pūznī. Jūs gaidāt skudru drudžainu rosīšanos, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu skudru pūznī pastāvošās struktūras un glābtu kas glābjams. Taču tā vietā nekas nenotiek. Nekādas kustības, nekādas rosīšanās. Klusums. Secinājums ir tikai viens. Skudru pūznis ir beigts. Nav vairs tur dzīvības.

Piektdien laikrakstā “Diena” tika publicēta žurnālista Guntara Gūtes intervija ar bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecāko izmeklētāju Initu Lūri, kura bezprecedenta atklātā intervijā stāsta, kā viņas tiešā priekšniece Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane likusi atrast vienalga ko par pazīstamo žurnālistu, publisko aktīvistu Lato Lapsu un viņa radiniekiem.

No intervijas var nojaust, ka līdzīgas darbības pieprasītas arī attiecībā uz citu publisku personu - Jurģi Liepnieku. Lūre gan Liepnieka uzvārdu nenosauc, to piemin tikai Gūte, taču Lūre arī neiebilst: nē, nē, Liepnieks tur nefigurēja. Līdz ar to var pieņemt, ka “rakts” tika zem abiem.

Kāpēc šo rakstu iesāku ar līdzību par skudru pūzni un šīs intervijas atklātību nosaucu par bezprecedenta? Sākšu ar otro.

Ikviens žurnālists zina, ka katru reizi, kad kādā lielā, nozīmīgā iestādē izceļas iekšējais skandāls, ir milzu vēlme intervēt iesaistītās puses. Īpaši to pusi, kura zemtepiķa cīņā zaudējusi un tāpēc it kā varētu atklātāk pastāstīt, kas tur īsti zem tepiķa notika. Diemžēl prakse liecina, ka šajos skandālos iesaistītie ir gatavi daudz ko stāstīt anonīmi, ārpus ieraksta, bet tikpat kā nekad ar savu vārdu un tiešo runu. Visi saprot, ka par katru vārdu jāatbild juridiski, un liekās tiesvedībās neviens negrib iesaistīties. Turklāt bieži vien konkrētu, neapgāžamu pierādījumu viņiem uz rokas nemaz nav.

Šo nevēlēšanos runāt pat nevar norakstīt uz gļēvulīgu drosmes trūkumu. Tā ir loģiska un racionāla pragmatika. Tāpat no tavas atklātības nekāda lielā labuma nebūs. Vēsturi raksta uzvarētāji. Ja tavi vakardienas ienaidnieki šodien ir zirgā, tad “tie, kas pieņem lēmumus” klausīsies viņus, nevis tevi. Un tevi vēl vairāk iemīs dubļos. Atņems pēdējo. Vēl jo vairāk tāpēc, ka parasti šie “zemtepiķu kari” beidzas ar kaut kādu daudzmaz pieņemamu kompensāciju zaudētājiem. Tieši šim nolūkam - lai nepalaiž muti.

Šo iemeslu dēļ Lūres intervija Gūtem jāvērtē kā žurnālista milzu veiksme. Protams, var teikt, ka arī pati Lūre ir bijusi tāda un šitāda, līdz ar to nav pelnījusi simtprocentīgu uzticību, taču runa jau nav par Lūri. Runa ir par gaisotni iestādē, kura skaitās piederīga pie tiesībsargājošām. Varam domāt ko vien gribam par Lūri, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tas, ko viņa stāsta, nav no pirksta izzīsts.

Cits jautājums, vai Lūre savus vārdus varēs pierādīt tiesā, bet diezgan droši varam prognozēt, ka ne VID, ne konkrēti Prusaka-Brinkmane viņu tiesā nesūdzēs. Viss izskatās pārāk ticami, lai nebūtu patiesība. Bet suns zina, ko ēdis, tāpēc pret patiesību iet neuzdrošināsies. Līdz ar to nekādas tiesas “par goda un cieņas” aizskārumu nebūs. Jo nav jau ne goda, ne cieņas.

Tas arī ir pats trakākais. VID un tā izmeklēšanas struktūras pa šiem gadiem ir izniekojušas to sabiedrības uzticības kredītu, kas, šīs institūcijas veidojot, tām sākumā bija. Nemitīgie cīniņi starp dažādiem grupējumiem - (papīra) ģenerāļiem Podiņiem, Čerņeckiem un aiz viņiem stāvošajiem nerimst jau gadiem, taču nekas nenotiek. Kārtību šajā sistēmā nevar ieviest jau kopš Vaškeviča laikiem. Kāpēc?

Un te mēs nonākam pie paša interesantākā. Arī paša skumjākā. Pie tā, kur saknes iestiepjas vēl šajos tālajos Vaškeviča laikos. Toreiz VID grupējumu karos tika iesaistīta tā mediju daļa, kura vienmēr pieslejas “uzvarētājiem”. Pašiem viņiem šķiet, ka viņi stāv uz morālā uzkalniņa un palīdz “labajiem”, bet objektīvi viņi pilda nevis tiesnešu, noteikumu pārkāpšanas fiksētāju (vecās skolas žurnālistu) funkcijas, bet paši iesaistās spēlē vienas komandas pusē. Ar viņiem manipulē, viņi to saprot, bet ar to samierinās, jo paši sev iestāsta, ka to dara vispārējā labuma vārdā.

Tagad mēs redzam, pie kāda rezultāta ir novedusi šī žurnālistiskās neitralitātes nomaiņa pret “cīņu vispārības labā”. Laikrakstā “Diena” parādās skandaloza intervija, bet tā dēvētie “sabiedriskie mediji”, faktiskais ziņu aģentūras monopolists LETA šo interviju ignorē. Publiskā telpā tiek uzspridzināta “informatīvā bumba”, bet “oficiālie” “valsts” mediji šo sprādzienu izliekas nemanām gluži kā Krievijā, kur pat vārdu sprādziens nedrīkst lietot - tā vietā jāsaka un jāraksta - blīkšķis (hlopok).

Var, protams, aizbildināties ar “Lapsas faktoru”, taču runa jau nav par Lapsu, Liepnieku vai vēl kādu, kuru “solīdam cilvēkam neklājas aizstāvēt”. Runa ir par augstas valsts amatpersonas, kura joprojām ieņem šo augsto amatu, klaji prettiesiskām darbībām. Likt padotajiem speciāli “rakt” zem noteiktām personām un viņu radiniekiem ir, mazākais, neētiski. Turklāt runa nav par kaut kādiem ēnu ekonomikas darboņiem, zem kuriem “rakt” varētu būt pamatoti. Runa ir par politiski motivētu “rakšanu”. Citu iemeslu meklēt utis Lapsas un viņa radinieku kažokos nav.

Šī intervija “Dienā” skaidri parāda, cik dziļa puve ir saēdusi Latvijas valstiskās struktūras. Tā dēvēto “sabiedrisko mediju” klusēšana, izliekoties šo puvi nemanām, tikpat skaidri parāda, kāpēc tas varējis notikt. Ja “sabiedriskie mediji” jāsauc par tā saucamajiem un jāliek pēdiņās, tad nav jābrīnās arī par citu valstisko struktūru degradāciju. Citādi nemaz nevarēja būt.

Kamēr mūsu “sabiedriskie mediji” būs jāliek pēdiņās un bez sirdsapziņas pārmetumiem dēvējami par valsts medijiem, tikmēr arī citas valstiskās struktūras neatveseļosies. Tā ir acīmredzama aksioma, un ar tās atzīšanu arī jāsāk.

Novērtē šo rakstu:

144
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...