Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim Ivaram Āboliņam, šī sabiedriskā medija kuratoram, ir klaji prasts un savtīgs: "Rokas nost no mūsu bardaka (un rebēm)!"

Haoss LR un (jo īpaši) Latvijas Televīzijas finanšu pārvaldībā ir īstais un vienīgais iemesls vaimanām, ka NEPLP ir sākusi politiski spaidīt "demokrātijas pīlārus" – sevi par sabiedriskiem dēvējošos un tādēļ par neaizskaramiem uzskatošus medijus (kas patiesībā pilnībā pieder valsti un ir tās finansēti). Āboliņa "noziegums" ir LR menedžmenta uzblīšanas un tā "ķēķa tikumu" uzrādīšana nodokļu maksātājiem, kam tas viss ir jāuztur.

Vēl viens šī psihiskā uzbrukuma mērķis, kaut vārdā vēl nesaukts, ir Ministru kabinets un Māris Kučinskis. Valdībai ir jālemj par LR un LTV finansējumu (šāda procedūra ir paredzēta arī otrdienas MK sēdē), tāpēc tā tiek iztālēm šantažēta: ja apcirpsiet mūsu prasības, tad arī jūs izsludināsim par oligarhu apkalpotājiem! Kas neriskē, tas nevinnē – iespējams, ka nodokļu reformas un veselības aprūpes sistēmas problēmu nogurdinātajam premjeram uzdod nervi un viņš tiešām piekāpjas tik prastai šantāžai.

Šķiet dīvaini, ka nesenie LR darbinieku streika draudi, pamatoti aizrādot uz savām krīzes laikos iestrēgušajām algām (kas beidzās ar divu šīs institūcijas valdes locekļu atlaišanu), bija emocionāli krietni remdenāki. NEPLP un Valsts kontroles (jau atkārtoti izteiktie) pārmetumi par finanšu izlietojumu un finanšu pārvaldību Latvijas sabiedriskajā medijā (LTV+LR+lsm.lv) būtībā skar tikai iestāžu pārvaldi, nevis žurnālistus. It kā. Taču vai nu LSM cilvēki ir pieraduši uzskatīt, ka finanšu bardaks ir medija neatkarības sastāvdaļa un tāpēc to sargāt ir principa lieta – vai arī zina savu izdevīgumu.

Atvainojos par pavisam derdzīgo analoģiju, bet savā laikā Rīgas omonieši, vēl nesen ar stekiem izdzenājuši padomju virsnieku mītiņu pie L(PS)R Augstākās padomes, vienā brīdī sajuta pēkšņu un nepārvaramu vēlmi nosargāt PSRS no sabrukuma – pēc tam, kad iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis uzstāja, ka ir jālikvidē viņu izveidotais apsardzes pakalpojumu kooperatīvs "Vikings". Tajā miliči (ar dienesta ieročiem un bruņuvestēm) no dežūrām brīvā laikā piepelnīja "desu" pieticīgajai dienesta algas "maizes šķēlei"...

Pēdējā laikā šķita, ka NEPLP, pati nobijusies no savas sākotnējās apņēmības, cenšas atrast kompromisus prasībās, ko tai ir neizbēgami jāizvirza no valsts kases uzturētiem medijiem. Pat mēģinot "diplomātiski" tiem piekāpties. Taču padome patlaban saprot, ka tai vairs nav, kur sprukt: akli izdabājot LTV un LR "caurajai mucai", nekritiski pieprasot naudu no valdības, NEPLP padarītu sevi par līdzvainīgu nelietderīgos tēriņos un, iespējams, arī blēdībās.

Šis padomes sastāvs, atkarībā no iepriekšējā nevar ignorēt NEPLP adresēto Valsts kontroles ieteikumu pēc 2015.gada finanšu revīzijā atklātām nepilnībām sabiedriskā medija darbībā – "noteikt un veikt uzraudzības pasākumus, kas nodrošinātu tiesību aktos noteikto kontroles procedūru ievērošanu dotāciju plānošanā un izlietojuma kontrolē".

Turklāt neaizmirsīsim "Briseles pātagu": Eiropas Komisijas ir noteikusi konstruktīvas vadlīnijas, kā valstij sniegt atbalstu sabiedriskajiem medijiem. Aināra Dimanta (sākotnēji) vadītā NEPLP tā arī neatrada laiku, lai šādas vadlīnijas iestrādātu Latvijas likumdošanā, kaut pati to publiski apņēmās.

Šīs vadlīnijas paredz ļoti nepatīkamas lietas tādiem "demokrātijas pīlāriem", kuri nemīl tapt kontrolēti: sabiedrisko mediju finansējumam no valsts budžeta ir jābūt pietiekami caurspīdīgam; izdevumiem ir jābūt uzskaitāmiem un nošķirtiem no komercienākumiem (piemēram, par vienu un to pašu raidījumu nedrīkst maksāt divkārt – no valsts budžeta un, piemēram, reklāmas naudas).

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums prasa tikai komercmedijiem skaidri nodalīt sabiedriskā pasūtījuma naudu un produktu, kas par to ir saražots, no naudas, kas ir paša medija ieņēmumi, un ar to apmaksāta produkta. Diemžēl nez kāpēc likumā šāda prasība nav attiecināta uz sabiedriskajiem medijiem. Tas faktiski pierāda, ka budžeta līdzekļu piešķiršana LTV un LR notiek pretrunā EK vadlīnijām.

Līdzīga situācija ir arī elektroniskajiem medijiem būtiskā procedūrā – neatkarīgo producentu pakalpojumu (jeb paša medija negatavotu raidījumu) iepirkumos. Šie jautājumi nav publiski iztirzāti – tāpēc, visticamākais, VK un NEPLP joprojām nav nekādas skaidrības par to, kā LSM, īpaši LTV, notiek šādi iepirkumi. Vai par to, kas vispār ir producentu pakalpojumi – sagatavotie raidījumi, varbūt ar to palīdzību medija sasniegtie reitingi? Taču galvenais – kas notiek ar to reklāmas devēju vai sponsoru naudu, ko, iespējams, savam raidījumam piesaista pats producents?

Diemžēl Publisko iepirkumu likums, kas regulē šādus valsts iestāžu darījumus, sabiedriskajiem medijiem nav saistošs. Vienlaikus LSM struktūrām nav savu – vismaz ne publiski pieejamu – dokumentu, kas apliecinātu godprātīgu un "caurspīdīgu" iepirkumu procedūru pielietošanu.

Kas zina, NEPLP (tāpat arī tās konsultatīvā padome, kuras kompetencē būtu izvērtēt mediju un producentu līgumu slēgšanas praksi), pieķeroties klāt šim jautājumam, var atklāt tādus "nemēztus staļļus", ka visi līdzšinējie pārsteigumi liksies "sīki ķirši". Taču grūtā brīdī padome var lūgt Iepirkumu uzraudzības biroja speciālistu palīdzību. Varbūt nododot LSM darījumus ar neatkarīgajiem producentiem tiešā IUB kontrolē, beidzot izdotos nodrošināt LR un LTV "augstāku finanšu pārvaldības kultūru" – un sabiedriskā pasūtījuma, nodokļu maksātāju naudas, patiešām efektīvu apsaimniekošanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...