Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Latvijas slepenā gāzes tirgus liberalizācija – kārtējais “veiksmes stāsts”?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis
29.11.2015.
Komentāri (13)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Slepenība ir cieši savijusies ar “veiksmes stāsta” spilgtākajām lappusēm. Liepājas MetalurgsPasažieru vilciena iepirkums, Citadele, nu pat arī airBaltic – viss notiek pēc vienas shēmas: no sākuma tiek pieņemti lēmumi, kas rada pamatu tālejošām sekām. Tad tiek pieļauts tām pamazām, “nemanāmi” iestāties un samilzt līdz tādam apmēram, ko pilsoniskā sabiedrībā vērtētu kā skandālu (bet pie kā mēs jau esam pieraduši kā pie dubļiem rudenī).

Tad tiek demonstrēta apņēmīga bezspēcība un nekompetence, un, lai to varētu pasniegt kā adekvātu rīcību, kas nesīs vajadzīgo rezultātu, – viss tiek noslepenots, jo tad sabiedrībai var stāstīt, ko vien vēlas, – tai nav atskaites sistēmas, pēc kuras pārliecināties, vai tā ir patiesība. Un, ja kaut kas tomēr “nāk gaismā”, tā nav liela bēda - tad “veiksmes stāstu” pielabo vai pārstrādā kā, piemēram, gadījumā ar airBaltic par Sukhoi lidmašīnām un citiem “investoriem” sasolītajiem labumiem.

Savukārt, lai nepietiktu laika atklāties patiesībai un nebūtu nepieciešams mainīt kādam (bet ne sabiedrībai) izdevīgo lēmumu, tas viss tiek darīts “pēdējā brīža akcijas” ietvaros – vai nu tiek pieņemts tieši šis lēmums (vai arī tiek piedāvāts vēl kaut kas idiotiskāks – lai “šis lēmums” neliktos vairs tik peļams), vai arī viss būs pagalam!

Un vajadzīgais lēmums, vienalga kāds tas būtu, protams, tiek pieņemts…

Izskatās, ka šī shēma (kas legalizē visatļautību un bezatbildību un ļauj īstenot jebkuru rezultātu) ir tā iepatikusies, ka pieredzēsim to vēl ne reizi vien. Vismaz visur, kur notiek kādas nozīmīgas materiālo vērtību pārdales, tā ir jau kā neiztrūkstoša šī procesa sastāvdaļa.

Diez vai politiķi censtos ietīt visu tādā necaurredzamas slepenības plīvurā, lai slēptu no sabiedrības to, ko tie dara, ja darītais un lemtais būtu sabiedrības interesēs…

Ja nebūtu šī slepenības plīvura, kurā ietīt kārtējo kāda “veiksmes stāstu”, visdrīzāk šo “veiksmes stāstu” laiks sen jau būtu beidzies - “veiksmes stāsta” virzītāji jau atdusētos politiskajā mēslainē vai atrastos kādā citā vietā.

Noslēgumam tuvojās Latvijas gāzes tirgus liberalizācija. Sabiedrībai tā tiek pasniegta kā brīvības un jaunu iespēju laiks. Un tik tiešām, kad beidzot 2017. gadā Latvija būs izpildījusi visas savas uzņemtās saistības pret esošā monopolista akcionāriem, nebūs nekādu šķēršļu to īstenot - tā tas tiešam varētu arī būt, ja visi mājasdarbi tiek izdarīti kārtīgi un pareizi (cik gan mēs varam uz to paļauties un cerēt - tas ir cits jautājums.).

Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa.

Ir arī sabiedrībai neredzamā aisberga daļa - šis liberalizācijas process ir saistīts ar nozīmīgu (simtos miljonos mērāmu) vērtību pārdali. Nu, vismaz tā tas ir iecerēts saskaņā ar EM virzītajiem liberalizācijas plāniem.

Tas, kāda galu galā sanāks aisberga redzamā daļa (labums sabiedrībai), ir lielā mērā atkarīgs no šīs sabiedrībai neredzamās aisberga daļas – cik sekmīgi un efektīvi tā tiks īstenota un kādos apstākļos tā tālāk atradīsies. Proti, no tā cik pareizi tiks izvēlēts un īstenots tirgus liberalizācijas modelis, cik prasmīgi tiks sadalīta AS Latvijas Gāze, ir atkarīgs, cik lielas būs infrastruktūras izmaksas, kas būs jānosedz Latvijas patērētājam par iespēju sev izvēlēties gāzes piegādātāju.

Diemžēl vismaz pagaidām viss liecina par to, ka arī šeit mūs sagaida kārtējais “veiksmes stāsts”. Jau sen bija zināms, ka 2017.gadā Latvijai vairs nebūs nekādu juridisku šķēršļu pabeigt savu gāzes tirgus liberalizāciju, bet tikai tagad līdz Saeimai ir atnācis EM virzītais tirgus liberalizācijas priekšlikums.

Un ko mēs atkal redzam - atkal zināmais stāsts: vispirms skaļi un daudzsološi paziņojumi, to piesegā tiek piedāvāts dīvains, “izmežģīts risinājums” – sabiedrībai dārgs un sarežģīts, un tad, kad kāds sāk tajā iedziļināties, norādīt uz acīmredzamām neatbilstībām, liekot tās paskaidrot sabiedrībai, tad pār visu nolaižas slepenības plīvurs un atkal tiek ieslēgti vecie argumenti – ģeopolitika, Eiropas prasības un laika trūkums - kā pietiekams pamatojums tam, kāpēc tas viss ir jāpieņem tā, kā tas ir piedāvāts, ātri un bez saprašanas. (http://www.pietiek.com/raksti/em_piedavatais_latvijas_gazes_sadalisanas_modelis_atgadina_citadeles_pardosanas_shemu )

Par laimi, reālā situācija šoreiz ir citādāka – galīgie lēmumi vēl nav pieņemti (varbūt tāpēc, ka šoreiz ar valdības lēmumu vien nepietiek), šoreiz vēl ir laiks ar visu tikt skaidrībā (ja vien ir tāda vēlēšanās) un pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošāko risinājumu. Ja vien atbildīgajām amatpersonām būs tāda politiskā griba.

Iepazīstoties ar EM piedāvāto liberalizācijas priekšlikumu, ir acīmredzams, ka ir izvēlēts sarežģīts liberalizācijas risinājums, kas nekādi neatbilst liberalizatoru publiski skaļi deklarētajam mērķim – pēc iespējas ātrāk nodrošināt Latvijas patērētājiem iespēju izvēlēties gāzes piegādātāju, turklāt daudzviet šis piedāvātais risinājums ir juridiski neskaidrs vai pat pretrunā ar spēkā esošajām likuma normām un Eiropas prasībām. Tādēļ EM tika lūgta sniegt savus skaidrojumus un pamatot savu liberalizācijas piedāvājumu.

Diemžēl neko vairāk kā vispārīgas frāzes un atsauces uz dokumentiem, kuros nekas no tā, kas ir ticis jautāts, nav atrodams, EM nav spējusi atbildēt, kas vēl jo vairāk rada bažas par tās sagatavoto liberalizācijas priekšlikuma pamatotību, un tā atbilstību sabiedrības interesēm. Vēl jo vairāk šīs bažas pastiprina EM atbildes attiecībā uz šī risinājuma juridisko pamatotību – vispirms cenšoties pamatot to visu ar atrunu, ka to ir sagatavojuši “ļoti kompetenti juristi”, taču, kad EM tiek lūgta iepazīstināt ar šo “kompetento juristu” atzinumiem, lai varētu pārliecināties par to pamatotību – sākas paslēpes.

Vispirms jau vairākas nedēļas ir nepieciešamas, lai EM atklātu, kas ir šie “kompetentie juristi” - juridiskie biroji (kopumā vismaz 3 biroji) , kurus EM ir izmantojusi, lai sagatavotos “pareizajai” tirgus liberalizācijai. Un arī tas notiek tikai pēc tam, kad šajā procesā tiek iesaistīta premjerministre ar lūgumu nodrošināt sava ministra darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem. Varbūt tāpēc tāda EM stīvēšanās, ka dažs labs no šiem “kompetentajiem juristiem”, izrādās, sniedz savus pakalpojumus arī citām šajā “liberalizācijas” procesā ieinteresētajām pusēm?…

Situācija kļūst vēl divdomīgāka un, jāsaka, arī amizantāka, kad EM tiek lūgts nodrošināt iespēju deputātiem (kuriem Saeimā būs jāstrādā un jālemj par šo EM sagatavoto priekšlikumu) iepazīties ar šo “kompetento juristu” atzinumu.

Aicinot EM iesniegt tās piesaukto “kompetento juristu” atzinumu, lai pārliecinātos, ka tās piedāvātais liberalizācijas risinājums ir juridiski korekts un neradīs sarežģījumus, kas var nozīmīgi aizkavēt sekmīgu tirgus liberalizāciju, – EM šo atzinumu neiesniedz (kas ir savdabīgi valstij, kurā skaitās, ka ir parlamentāra demokrātija), bet paziņo, ka ar šo materiālu var iepazīties Ekonomikas ministrijā. Starp citu, arī uz pārējiem tai uzdotajiem jautājumiem tiek sniegtas bezjēdzīgas vispārīgas atbildes, atsaucoties uz dokumentiem, kuros atbildes uz uzdodamajiem jautājumiem nav atrodamas (laikam cerot, ka neviens tos tāpat nelasīs). Toties rūpīgs lasītājs tajos atradīs atsauces uz citiem “kompetentiem juristiem”, kurus tā nevēlējās nosaukt EM. Šī EM atbilde ir publiski pieejama: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/0CEB7D6037CF9A1EC2257EE600349ED6?OpenDocument

Taču, kad tika pieprasīts EM nodrošināt šo iespēju iepazīties ar šo dokumentu, sākās klasiskais “riņķa dancis” – izrādījās, neviens ministrijā nebija gatavs to darīt, atbildīgo ierēdni darba laikā nemaz nevarēja sazvanīt, pieprasījums tika pāradresēts no viena ierēdņa uz citu, pēc tam vispār neviens nevēlējās atbildēt, un tikai pēc tam, kad ministrijai tika paziņots, ka tik un tā ir deputāts, kurš ir gatavs ierasties kopā ar masu medijiem, lai saņemtu atbildi - uzreiz bija zvans no EM, kura paziņoja, ka šis dokuments ir konfidenciāls un ar šo dokumentu deputāts var iepazīties tikai tad, ja viņam ir pielaide valsts noslēpumam. Kas ir ļoti savdabīgi – gandrīz nevienam no deputātiem, izņemot varbūt pāris cilvēkus, Saeimas Tautsaimniecības komisijā nav noformētas pielaides valsts noslēpumam, un neviens komisijā nav arī bijis informēts, ka tiem savu pienākumu veikšanai tai būtu jāpiesakās.

Vai tas parāda EM (nu vai arī patieso šī likumprojekta virzītāju) nodomu, ka Saeimai šeit ir atvēlēta tikai formāla loma – nobalsot par sagatavoto kādam vajadzīgo risinājumu bez sajēgas, kas īsti tiek apstiprināts, cik tas ir atbilstošs valsts un sabiedrības interesēm?

Vēl amizantāka bija EM reakcija uz lūgumu sniegt atbildi - kurā datumā, kas konkrēti, ar kādu lēmumu ir noslepenojis šo ziņojumu? EM tā arī nespēja uz to atbildēt! Vien, ka šo “informāciju sniegsim ar vēstuli, kura būs klasificēta dienesta vajadzībām” - ļoti savdabīga un hrestomātiska atbilde kārtējam “veiksmes stāstam”. Slepenības plīvurs tiek izmisīgi steidzīgi vilkts pāri jeb kam, kas var atklāt patiesību - noslēpums nu jau ir ne tikai pats lēmums, bet pat tā pieņemšanas datums un lēmuma pieņēmējs.

Viss notiekošais pamatoti liek aizdomāties, kas tik ļoti šeit patiesībā tiek slēpts?

Lai Saeimas Tautsaimniecības komisija varētu atbildīgi izskatīt EM sagatavoto likumprojektu saistībā ar Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju, ir svarīgi gūt pārliecību, ka EM sagatavotais tirgus liberalizācijas modelis( enerģētikas lietpratējam to grūti ir nosaukt par modeli) ir izdevīgākais risinājums Latvijas patērētājam, un ka to tiek piedāvāts īstenots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nevis pārkāpjot tās kādu interešu labā, Latvija tiks ievilkta garās un dārgās tiesvedībās, bet iesāktais tirgus liberalizācijas process “uzkārsies” vai arī pārvērtīsies nepamatoti sadārdzinātā procesā (bet kādam – “veiksmes stāstā”), kuru kārtējo reizi mums visiem nāksies paklausīgi apmaksāt.

Tāpēc nu jau Saeimas Tautsaimniecības komisija ir lūgusi EM sniegt atbildes uz principiāliem un acīmredzami “diskutabliem” piedāvātā liberalizācijas “modeļa” aspektiem:

Saeimas Tautsaimniecības komisijai izskatīšanai ir nodoti grozījumi “Enerģētikas likumā”.

Šajos grozījumos “Enerģētikas likumā”, kurus ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM), lai pabeigtu Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju, esošo monopolistu AS Latvijas Gāze (turpmāk – LG), kas pašlaik ir vertikāli integrēts uzņēmums un veic gan gāzes pārvadi, gan uzglabāšanu, gan sadali, gan tirdzniecību, tiek piedāvāts sadalīt - izveidojot divus jaunus monopolus: vienu – pārvadei un uzglabāšanai, un otru – sadalei, paredzot atstāt to kopā ar gāzes tirdzniecību.

Lai īstenotu sekmīgu gāzes tirgus liberalizāciju, ir jāveic vertikāli integrēta uzņēmuma sadalīšanu – nodalot dabīgā monopola aktivitātes (pārvade, uzglabāšana, sadale) no jomām, kur ir iespējama konkurence (tirdzniecība).

Ir acīm redzams, ka EM piedāvātais sadalīšanas risinājums – veidot divus jaunus monopolus, ir sarežģītāks un dārgāks, nekā, ja to veiktu, nodalot visu infrastruktūru (pārvadi, uzglabāšanu, sadali) no tirdzniecības (kā to paredz ES likumdošana), tādejādi, atsaistot visu infrastruktūru kā vienotu veselumu, nebūtu jāveido divi jauni licencējami un sertificējami monopoluzņēmumi, turklāt šāds modelis nodrošinātu daudz pārskatāmāku un vienkāršāku iespēju gāzes tirgotājiem aizsniegt patērētājus Latvijas tirgū, jo tiem nebūtu jāvienojas ar diviem monopoliem, no kuriem viens turklāt būs saistīts ar esošo gāzes tirgotāju. Šāds modelis būtu arī ātrāk un vienkāršāk īstenojams nekā EM piedāvātais, tādejādi nodrošinot Latvijas patērētājiem reālu iespēju izmantot liberalizēta gāzes tirgus priekšrocības, jau tuvākajā nākotnē, kā to ir paredzējusi un deklarējusi EM.

EM piedāvātais risinājuma pamatojums ir juridiski neskaidrs, un atsevišķas normas, iespējams, ir pretrunīgas vai pat juridiski nekorektas. Tā, piemēram – par valstij paredzēto rīcību saistībā ar Inčukalna krātuves pazemes daļu, iespēju piemērot jaunajiem komersantiem citam komersantam citā ekonomiskajā situācijā noteikto tarifu, paredzēto sabiedrības (sistēmas operatora) atbildību, par tās akcionāru rīcību, citi likumprojektā noteiktie nosacījumi LG aktīvu sadalīšanai, akciju atsavināšanas nosacījumi un termiņi - tas var radīt pamatotu risku, ka šāds risinājums var netikt īstenots, var tikt apstrīdēts tiesiski pamatotā veidā, tādejādi ieraujot Latvijas valsti garās un dārgās tiesvedībās, kas var būt par pamatu gāzes tirgus liberalizācijas aizkavēšanai un nepamatotu zaudējumu radīšanai valsts budžetam un Latvijas gāzes patērētājiem.

ES tiesību aktos noteiktās neatkarības nodrošināšanas prasības ir veidotas, lai īstenotu pamata uzdevumu, kas definēts Direktīvas 2009/73/EK (turpmāk – Direktīva) Preambulā, proti – efektīvi nodalīt infrastruktūru (tīklus un dabas gāzes glabātuves), kas ir dabīgais monopols, no ražošanas un piegādes darbībām, kur ir iespējama konkurence.

Direktīva nepieprasa valstīm ieviest vienu konkrētu neatkarības nodrošināšanas risinājumu, bet gan piedāvā dalībvalstij izvēlēties ieviest vienu no trijiem variantiem, kas paredzēti Direktīvā. Latvijai ir iespējas izvēlēties jebkuru no Direktīvas 9. pantā minētajiem neatkarības nodrošināšanas risinājumiem.

Kā tas izriet no Direktīvas, izvēloties un ieviešot izvēlēto risinājumu, dalībvalstij ir jābalstās uz prevalējošām sabiedrības interešu vajadzībām (public interest), nacionālajai likumdošanai ir jāsamēro vispārējās sabiedrības intereses ar dabasgāzes komersantu akcionāru interesēm. Šajā sakarā nozīmīgi secinājumi ietverti arī Eiropas Savienības Tiesas spriedumos, kur vērsta uzmanība uz to, ka dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem ir jābūt atbilstošiem sasniedzamajiem mērķiem, bet tie nevar būt pārmērīgi. Tas vēl jo vairāk pastiprina nepieciešamību komisijai izvērtēt, cik pamatoti un atbilstoši ir EM piedāvātā risinājuma nosacījumi, lai netiktu aizkavēta sekmīga Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas pabeigšana.

Tādēļ komisijai ir svarīgi gūt pārliecību, ka EM izstrādātais gāzes tirgus liberalizācijas priekšlikums un izvēlētais modelis ir visatbilstošākais sabiedrības interesēm, un tā īstenošanai tiek piedāvāts izmantot tādus līdzekļus, kas ir samērīgi un nepieciešami konkrētu Direktīvas mērķu sasniegšanai, un ir atbilstoši Direktīvas un Latvijas likumu prasībās noteiktajam.

Tāpēc, lai varētu īstenot kvalitatīvu Enerģētikas likuma grozījumu likumprojekta sagatavošanu nākošajiem lasījumiem, lūdzam Jūs:

-     iesniegt iespējamo liberalizācijas modeļu salīdzinājumu – salīdzinošās izmaksas, priekšrocības un trūkumus, gan to ieviešanā, gan uzturēšanā, kā arī to ieviešanai nepieciešamā laika grafikus.

-     iesniegt AS Latvijas Gāze sadalīšanas variantu salīdzinājumu: EM piedāvātā varianta (infrastruktūra tiek sadalīta, veidojot divus jaunus monopolus) salīdzinājumu ar variantu, kad infrastruktūra netiek sadalīta, bet no darbībās jomām, kurās ir dabīgais monopols, tiek nodalīta gāzes tirdzniecība – iesniegt šo variantu salīdzinošās ieviešanas un uzturēšanas izmaksas, ieviešanai nepieciešamos laika grafikus.

-     iesniegt Jūsu sagatavotajā likumprojektā paredzētās gāzes tirgus liberalizācijai nepieciešamo pasākumu iespējamo izpildes laika grafiku – atspoguļojot un pamatojot katram pasākumam nepieciešamā laika termiņu atsevišķi (piemēram: komersanta licencēšana, sertificēšana, pirmpirkuma tiesību izmantošana, utt.) un atspoguļojot uzskatāmi kopējo laika grafiku visam procesam kopumā (reālajā izpildes kārtībā sakārtojot visus paredzētos nepieciešamos pasākumus), lai komisija varētu gūt pārliecību, ka likumprojektā noteiktie termiņi ir noteikti reāli un ir izpildāmi.

-     paskaidrot, kā ar EM piedāvāto risinājumu ir paredzēts nodrošināt nepieciešamo piegādes drošumu Latvijas patērētājiem, un kādas (un cik lielas) ir sagaidāmās papildu izmaksas, kuras radīsies gāzes sistēmai, lai tā būtu spējīga novērst sekas, kas radīsies, kad kāds sistēmas dalībnieks (tirgotājs) nespēs pildīt savas uzņemtās saistības pret Latvijas patērētājiem, un kā šīs izmaksas tiks attiecinātas, lai netiktu diskriminēti tirgus dalībnieki.

Sniegt juridisko skaidrojumu un pamatojumu zemāk norādītajiem juridiski neskaidrajiem aspektiem:

- Likumprojektā 20.pantā noteikts pienākums Ministru kabinetam lemt par pazemes dabasgāzes krātuves pazemes daļas nodošanu komersantam lietošanā, turklāt vēl nosakot atlīdzības apmēru par pazemes dabasgāzes krātuves pazemes daļas izmantošanu, kura saskaņā ar Latvijas likumdošanu nemaz nepieder valstij, bet gan zemes īpašniekam, kas rezultātā var radīt Latvijas valstij neizpildāmas saistības, kuras tai tiek paredzētas EM piedāvātajā likumprojektā.

- Likumprojektā 101.1 pantā sistēmas operatoram paredzēto soda piemērošanu par 111. pantā noteikto prasību neizpildīšanu, kas nav atkarīgs no sistēmas operatora, bet gan no tā akcionāru rīcības – līdz ar to likumprojektā paredzot noteikt atbildības principu, kas ir pretrunā Komerclikumā noteiktajam.

- Likumprojektā pārejas noteikumos paredzēto pienākumu sistēmas operatoriem sniegt savus pakalpojumus par tarifiem, kas noteikti AS Latvijas Gāze, tas ir citam komersantam, pie citiem saimnieciskās darbības apstākļiem – kas ir pretrunā ar likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajiem regulēšanas principiem un šī likuma mērķim.

- Likumprojekta anotācijā ir tieši norādīts, ka “Inčukalna pazemes gāzes krātuvi ir uzskatāma par integrētu kopējā dabasgāzes pārvades tīklā”. Tādēļ likumprojekts paredz izveidot vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru. Šādu iespēju paredz Eiropas likumdošana, taču tajā pašā laikā Direktīvas 2.pants nosaka, ka šādā gadījumā dabasgāzes krātuve ir rezervēta vienīgi pārvades sistēmas operatoram sistēmas darbības nodrošināšanai un trešo pušu piekļuve šādai “krātuvei” vispār nav iespējama, tas ir, to nevar izmantot citi tirgus komersanti savām vajadzībām – to norāda arī Eiropas Komisija savos darba dokumentos. Savukārt šāda prasības ievērošana padara neiespējamu un praktiski bezjēdzīgu EM piedāvāto gāzes tirgus liberalizācijas risinājumu.

- EM izstrādātais likumprojekts paredz ļoti specifisku izņēmuma noteikumu attiecībā uz vienotā dabasgāzes pārvades un sadales operatora piederību, proti, EL 111. panta piektā daļa, kas paredz neattiecināt EL 111. panta trešās daļas 1., 2., 3. un 4. punkta prasības uz finanšu institūcijām, kuras atbilst virknei kritēriju. Šāds noteikums faktiski rada nevienlīdzīgu situāciju attiecībā uz citiem iespējamiem investoriem, un nozīmīgi sašaurina pretendentu loku, un liedz iespējas piesaistīt stratēģisko investoru, kas būtu nozīmīgi Latvijas patērētājam, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Inčukalna pazemes gāzes krātuves ekspluatāciju un attīstību. Šādu regulējumu neparedz Direktīva.

- Iesniegt skaidrojumu, kas tieši ir domāts ar jēdzienu “persona” likumprojekta 111. pantā.

Lūdzam Jūs nodrošināt iespēju komisijai izskatot likumprojektu izmantot darbam juridiskos un cita veida atzinumus, kuri ir tikuši sniegti EM saistībā ar gāzes tirgus liberalizāciju, balstoties uz kuriem, EM ir sagatavojusi Saeimai iesniegto likumprojektu - nodrošināt iespēju visiem komisijas deputātiem, komisijas un juridiskā biroja atbildīgajiem speciālistiem izmantot to komisijas darbā.

Novērtē šo rakstu:

73
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Cik ilgi Veselības ministrija piekops “strausa politiku”

FotoPēdējā gada laikā no veselības ministres Andas Čakšas puses tiek īpaši akcentēts finanšu trūkums medicīnas nozarē, un tās šī gada budžetā plānots palielināt uz budžeta deficīta rēķina.
Lasīt visu...

21

Neoliberālisma dizaina izčākstēšana

FotoLatviešu politiski organizatoriskās kaislības saglabā vēsturiski sākotnējo dinamismu. Latviešiem nav apnicis veidot jaunas politiskās organizācijas. Dinamisms nav tik liels kā „pirmajā” LR. Bet arī tagad, „otrajā” LR, nav pamata sūdzēties par politisko organizāciju veidošanas mānijas apsīkumu. 2014.gada 5.maijā tika dibināta partija „No sirds Latvijai”, 2014.gada 17.maijā tika dibināta „Jaunā konservatīvā partija”, 2016.gada 3.maijā tika dibināta partija „KPV LV (Kam pieder valsts)”, bet 2017.gada 26.augustā tika pietaisīta partija „Kustība „Par!”.
Lasīt visu...

12

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

FotoBez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt Nacionālās apvienības īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.
Lasīt visu...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

Aizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas...

Foto

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un...

Foto

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

Nu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko...

Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...