Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Latvijas slepenā gāzes tirgus liberalizācija – kārtējais “veiksmes stāsts”?

Ivars Zariņš, Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis
29.11.2015.
Komentāri (13)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Slepenība ir cieši savijusies ar “veiksmes stāsta” spilgtākajām lappusēm. Liepājas MetalurgsPasažieru vilciena iepirkums, Citadele, nu pat arī airBaltic – viss notiek pēc vienas shēmas: no sākuma tiek pieņemti lēmumi, kas rada pamatu tālejošām sekām. Tad tiek pieļauts tām pamazām, “nemanāmi” iestāties un samilzt līdz tādam apmēram, ko pilsoniskā sabiedrībā vērtētu kā skandālu (bet pie kā mēs jau esam pieraduši kā pie dubļiem rudenī).

Tad tiek demonstrēta apņēmīga bezspēcība un nekompetence, un, lai to varētu pasniegt kā adekvātu rīcību, kas nesīs vajadzīgo rezultātu, – viss tiek noslepenots, jo tad sabiedrībai var stāstīt, ko vien vēlas, – tai nav atskaites sistēmas, pēc kuras pārliecināties, vai tā ir patiesība. Un, ja kaut kas tomēr “nāk gaismā”, tā nav liela bēda - tad “veiksmes stāstu” pielabo vai pārstrādā kā, piemēram, gadījumā ar airBaltic par Sukhoi lidmašīnām un citiem “investoriem” sasolītajiem labumiem.

Savukārt, lai nepietiktu laika atklāties patiesībai un nebūtu nepieciešams mainīt kādam (bet ne sabiedrībai) izdevīgo lēmumu, tas viss tiek darīts “pēdējā brīža akcijas” ietvaros – vai nu tiek pieņemts tieši šis lēmums (vai arī tiek piedāvāts vēl kaut kas idiotiskāks – lai “šis lēmums” neliktos vairs tik peļams), vai arī viss būs pagalam!

Un vajadzīgais lēmums, vienalga kāds tas būtu, protams, tiek pieņemts…

Izskatās, ka šī shēma (kas legalizē visatļautību un bezatbildību un ļauj īstenot jebkuru rezultātu) ir tā iepatikusies, ka pieredzēsim to vēl ne reizi vien. Vismaz visur, kur notiek kādas nozīmīgas materiālo vērtību pārdales, tā ir jau kā neiztrūkstoša šī procesa sastāvdaļa.

Diez vai politiķi censtos ietīt visu tādā necaurredzamas slepenības plīvurā, lai slēptu no sabiedrības to, ko tie dara, ja darītais un lemtais būtu sabiedrības interesēs…

Ja nebūtu šī slepenības plīvura, kurā ietīt kārtējo kāda “veiksmes stāstu”, visdrīzāk šo “veiksmes stāstu” laiks sen jau būtu beidzies - “veiksmes stāsta” virzītāji jau atdusētos politiskajā mēslainē vai atrastos kādā citā vietā.

Noslēgumam tuvojās Latvijas gāzes tirgus liberalizācija. Sabiedrībai tā tiek pasniegta kā brīvības un jaunu iespēju laiks. Un tik tiešām, kad beidzot 2017. gadā Latvija būs izpildījusi visas savas uzņemtās saistības pret esošā monopolista akcionāriem, nebūs nekādu šķēršļu to īstenot - tā tas tiešam varētu arī būt, ja visi mājasdarbi tiek izdarīti kārtīgi un pareizi (cik gan mēs varam uz to paļauties un cerēt - tas ir cits jautājums.).

Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa.

Ir arī sabiedrībai neredzamā aisberga daļa - šis liberalizācijas process ir saistīts ar nozīmīgu (simtos miljonos mērāmu) vērtību pārdali. Nu, vismaz tā tas ir iecerēts saskaņā ar EM virzītajiem liberalizācijas plāniem.

Tas, kāda galu galā sanāks aisberga redzamā daļa (labums sabiedrībai), ir lielā mērā atkarīgs no šīs sabiedrībai neredzamās aisberga daļas – cik sekmīgi un efektīvi tā tiks īstenota un kādos apstākļos tā tālāk atradīsies. Proti, no tā cik pareizi tiks izvēlēts un īstenots tirgus liberalizācijas modelis, cik prasmīgi tiks sadalīta AS Latvijas Gāze, ir atkarīgs, cik lielas būs infrastruktūras izmaksas, kas būs jānosedz Latvijas patērētājam par iespēju sev izvēlēties gāzes piegādātāju.

Diemžēl vismaz pagaidām viss liecina par to, ka arī šeit mūs sagaida kārtējais “veiksmes stāsts”. Jau sen bija zināms, ka 2017.gadā Latvijai vairs nebūs nekādu juridisku šķēršļu pabeigt savu gāzes tirgus liberalizāciju, bet tikai tagad līdz Saeimai ir atnācis EM virzītais tirgus liberalizācijas priekšlikums.

Un ko mēs atkal redzam - atkal zināmais stāsts: vispirms skaļi un daudzsološi paziņojumi, to piesegā tiek piedāvāts dīvains, “izmežģīts risinājums” – sabiedrībai dārgs un sarežģīts, un tad, kad kāds sāk tajā iedziļināties, norādīt uz acīmredzamām neatbilstībām, liekot tās paskaidrot sabiedrībai, tad pār visu nolaižas slepenības plīvurs un atkal tiek ieslēgti vecie argumenti – ģeopolitika, Eiropas prasības un laika trūkums - kā pietiekams pamatojums tam, kāpēc tas viss ir jāpieņem tā, kā tas ir piedāvāts, ātri un bez saprašanas. (http://www.pietiek.com/raksti/em_piedavatais_latvijas_gazes_sadalisanas_modelis_atgadina_citadeles_pardosanas_shemu )

Par laimi, reālā situācija šoreiz ir citādāka – galīgie lēmumi vēl nav pieņemti (varbūt tāpēc, ka šoreiz ar valdības lēmumu vien nepietiek), šoreiz vēl ir laiks ar visu tikt skaidrībā (ja vien ir tāda vēlēšanās) un pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošāko risinājumu. Ja vien atbildīgajām amatpersonām būs tāda politiskā griba.

Iepazīstoties ar EM piedāvāto liberalizācijas priekšlikumu, ir acīmredzams, ka ir izvēlēts sarežģīts liberalizācijas risinājums, kas nekādi neatbilst liberalizatoru publiski skaļi deklarētajam mērķim – pēc iespējas ātrāk nodrošināt Latvijas patērētājiem iespēju izvēlēties gāzes piegādātāju, turklāt daudzviet šis piedāvātais risinājums ir juridiski neskaidrs vai pat pretrunā ar spēkā esošajām likuma normām un Eiropas prasībām. Tādēļ EM tika lūgta sniegt savus skaidrojumus un pamatot savu liberalizācijas piedāvājumu.

Diemžēl neko vairāk kā vispārīgas frāzes un atsauces uz dokumentiem, kuros nekas no tā, kas ir ticis jautāts, nav atrodams, EM nav spējusi atbildēt, kas vēl jo vairāk rada bažas par tās sagatavoto liberalizācijas priekšlikuma pamatotību, un tā atbilstību sabiedrības interesēm. Vēl jo vairāk šīs bažas pastiprina EM atbildes attiecībā uz šī risinājuma juridisko pamatotību – vispirms cenšoties pamatot to visu ar atrunu, ka to ir sagatavojuši “ļoti kompetenti juristi”, taču, kad EM tiek lūgta iepazīstināt ar šo “kompetento juristu” atzinumiem, lai varētu pārliecināties par to pamatotību – sākas paslēpes.

Vispirms jau vairākas nedēļas ir nepieciešamas, lai EM atklātu, kas ir šie “kompetentie juristi” - juridiskie biroji (kopumā vismaz 3 biroji) , kurus EM ir izmantojusi, lai sagatavotos “pareizajai” tirgus liberalizācijai. Un arī tas notiek tikai pēc tam, kad šajā procesā tiek iesaistīta premjerministre ar lūgumu nodrošināt sava ministra darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem. Varbūt tāpēc tāda EM stīvēšanās, ka dažs labs no šiem “kompetentajiem juristiem”, izrādās, sniedz savus pakalpojumus arī citām šajā “liberalizācijas” procesā ieinteresētajām pusēm?…

Situācija kļūst vēl divdomīgāka un, jāsaka, arī amizantāka, kad EM tiek lūgts nodrošināt iespēju deputātiem (kuriem Saeimā būs jāstrādā un jālemj par šo EM sagatavoto priekšlikumu) iepazīties ar šo “kompetento juristu” atzinumu.

Aicinot EM iesniegt tās piesaukto “kompetento juristu” atzinumu, lai pārliecinātos, ka tās piedāvātais liberalizācijas risinājums ir juridiski korekts un neradīs sarežģījumus, kas var nozīmīgi aizkavēt sekmīgu tirgus liberalizāciju, – EM šo atzinumu neiesniedz (kas ir savdabīgi valstij, kurā skaitās, ka ir parlamentāra demokrātija), bet paziņo, ka ar šo materiālu var iepazīties Ekonomikas ministrijā. Starp citu, arī uz pārējiem tai uzdotajiem jautājumiem tiek sniegtas bezjēdzīgas vispārīgas atbildes, atsaucoties uz dokumentiem, kuros atbildes uz uzdodamajiem jautājumiem nav atrodamas (laikam cerot, ka neviens tos tāpat nelasīs). Toties rūpīgs lasītājs tajos atradīs atsauces uz citiem “kompetentiem juristiem”, kurus tā nevēlējās nosaukt EM. Šī EM atbilde ir publiski pieejama: http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/0CEB7D6037CF9A1EC2257EE600349ED6?OpenDocument

Taču, kad tika pieprasīts EM nodrošināt šo iespēju iepazīties ar šo dokumentu, sākās klasiskais “riņķa dancis” – izrādījās, neviens ministrijā nebija gatavs to darīt, atbildīgo ierēdni darba laikā nemaz nevarēja sazvanīt, pieprasījums tika pāradresēts no viena ierēdņa uz citu, pēc tam vispār neviens nevēlējās atbildēt, un tikai pēc tam, kad ministrijai tika paziņots, ka tik un tā ir deputāts, kurš ir gatavs ierasties kopā ar masu medijiem, lai saņemtu atbildi - uzreiz bija zvans no EM, kura paziņoja, ka šis dokuments ir konfidenciāls un ar šo dokumentu deputāts var iepazīties tikai tad, ja viņam ir pielaide valsts noslēpumam. Kas ir ļoti savdabīgi – gandrīz nevienam no deputātiem, izņemot varbūt pāris cilvēkus, Saeimas Tautsaimniecības komisijā nav noformētas pielaides valsts noslēpumam, un neviens komisijā nav arī bijis informēts, ka tiem savu pienākumu veikšanai tai būtu jāpiesakās.

Vai tas parāda EM (nu vai arī patieso šī likumprojekta virzītāju) nodomu, ka Saeimai šeit ir atvēlēta tikai formāla loma – nobalsot par sagatavoto kādam vajadzīgo risinājumu bez sajēgas, kas īsti tiek apstiprināts, cik tas ir atbilstošs valsts un sabiedrības interesēm?

Vēl amizantāka bija EM reakcija uz lūgumu sniegt atbildi - kurā datumā, kas konkrēti, ar kādu lēmumu ir noslepenojis šo ziņojumu? EM tā arī nespēja uz to atbildēt! Vien, ka šo “informāciju sniegsim ar vēstuli, kura būs klasificēta dienesta vajadzībām” - ļoti savdabīga un hrestomātiska atbilde kārtējam “veiksmes stāstam”. Slepenības plīvurs tiek izmisīgi steidzīgi vilkts pāri jeb kam, kas var atklāt patiesību - noslēpums nu jau ir ne tikai pats lēmums, bet pat tā pieņemšanas datums un lēmuma pieņēmējs.

Viss notiekošais pamatoti liek aizdomāties, kas tik ļoti šeit patiesībā tiek slēpts?

Lai Saeimas Tautsaimniecības komisija varētu atbildīgi izskatīt EM sagatavoto likumprojektu saistībā ar Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju, ir svarīgi gūt pārliecību, ka EM sagatavotais tirgus liberalizācijas modelis( enerģētikas lietpratējam to grūti ir nosaukt par modeli) ir izdevīgākais risinājums Latvijas patērētājam, un ka to tiek piedāvāts īstenots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nevis pārkāpjot tās kādu interešu labā, Latvija tiks ievilkta garās un dārgās tiesvedībās, bet iesāktais tirgus liberalizācijas process “uzkārsies” vai arī pārvērtīsies nepamatoti sadārdzinātā procesā (bet kādam – “veiksmes stāstā”), kuru kārtējo reizi mums visiem nāksies paklausīgi apmaksāt.

Tāpēc nu jau Saeimas Tautsaimniecības komisija ir lūgusi EM sniegt atbildes uz principiāliem un acīmredzami “diskutabliem” piedāvātā liberalizācijas “modeļa” aspektiem:

Saeimas Tautsaimniecības komisijai izskatīšanai ir nodoti grozījumi “Enerģētikas likumā”.

Šajos grozījumos “Enerģētikas likumā”, kurus ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM), lai pabeigtu Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju, esošo monopolistu AS Latvijas Gāze (turpmāk – LG), kas pašlaik ir vertikāli integrēts uzņēmums un veic gan gāzes pārvadi, gan uzglabāšanu, gan sadali, gan tirdzniecību, tiek piedāvāts sadalīt - izveidojot divus jaunus monopolus: vienu – pārvadei un uzglabāšanai, un otru – sadalei, paredzot atstāt to kopā ar gāzes tirdzniecību.

Lai īstenotu sekmīgu gāzes tirgus liberalizāciju, ir jāveic vertikāli integrēta uzņēmuma sadalīšanu – nodalot dabīgā monopola aktivitātes (pārvade, uzglabāšana, sadale) no jomām, kur ir iespējama konkurence (tirdzniecība).

Ir acīm redzams, ka EM piedāvātais sadalīšanas risinājums – veidot divus jaunus monopolus, ir sarežģītāks un dārgāks, nekā, ja to veiktu, nodalot visu infrastruktūru (pārvadi, uzglabāšanu, sadali) no tirdzniecības (kā to paredz ES likumdošana), tādejādi, atsaistot visu infrastruktūru kā vienotu veselumu, nebūtu jāveido divi jauni licencējami un sertificējami monopoluzņēmumi, turklāt šāds modelis nodrošinātu daudz pārskatāmāku un vienkāršāku iespēju gāzes tirgotājiem aizsniegt patērētājus Latvijas tirgū, jo tiem nebūtu jāvienojas ar diviem monopoliem, no kuriem viens turklāt būs saistīts ar esošo gāzes tirgotāju. Šāds modelis būtu arī ātrāk un vienkāršāk īstenojams nekā EM piedāvātais, tādejādi nodrošinot Latvijas patērētājiem reālu iespēju izmantot liberalizēta gāzes tirgus priekšrocības, jau tuvākajā nākotnē, kā to ir paredzējusi un deklarējusi EM.

EM piedāvātais risinājuma pamatojums ir juridiski neskaidrs, un atsevišķas normas, iespējams, ir pretrunīgas vai pat juridiski nekorektas. Tā, piemēram – par valstij paredzēto rīcību saistībā ar Inčukalna krātuves pazemes daļu, iespēju piemērot jaunajiem komersantiem citam komersantam citā ekonomiskajā situācijā noteikto tarifu, paredzēto sabiedrības (sistēmas operatora) atbildību, par tās akcionāru rīcību, citi likumprojektā noteiktie nosacījumi LG aktīvu sadalīšanai, akciju atsavināšanas nosacījumi un termiņi - tas var radīt pamatotu risku, ka šāds risinājums var netikt īstenots, var tikt apstrīdēts tiesiski pamatotā veidā, tādejādi ieraujot Latvijas valsti garās un dārgās tiesvedībās, kas var būt par pamatu gāzes tirgus liberalizācijas aizkavēšanai un nepamatotu zaudējumu radīšanai valsts budžetam un Latvijas gāzes patērētājiem.

ES tiesību aktos noteiktās neatkarības nodrošināšanas prasības ir veidotas, lai īstenotu pamata uzdevumu, kas definēts Direktīvas 2009/73/EK (turpmāk – Direktīva) Preambulā, proti – efektīvi nodalīt infrastruktūru (tīklus un dabas gāzes glabātuves), kas ir dabīgais monopols, no ražošanas un piegādes darbībām, kur ir iespējama konkurence.

Direktīva nepieprasa valstīm ieviest vienu konkrētu neatkarības nodrošināšanas risinājumu, bet gan piedāvā dalībvalstij izvēlēties ieviest vienu no trijiem variantiem, kas paredzēti Direktīvā. Latvijai ir iespējas izvēlēties jebkuru no Direktīvas 9. pantā minētajiem neatkarības nodrošināšanas risinājumiem.

Kā tas izriet no Direktīvas, izvēloties un ieviešot izvēlēto risinājumu, dalībvalstij ir jābalstās uz prevalējošām sabiedrības interešu vajadzībām (public interest), nacionālajai likumdošanai ir jāsamēro vispārējās sabiedrības intereses ar dabasgāzes komersantu akcionāru interesēm. Šajā sakarā nozīmīgi secinājumi ietverti arī Eiropas Savienības Tiesas spriedumos, kur vērsta uzmanība uz to, ka dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem ir jābūt atbilstošiem sasniedzamajiem mērķiem, bet tie nevar būt pārmērīgi. Tas vēl jo vairāk pastiprina nepieciešamību komisijai izvērtēt, cik pamatoti un atbilstoši ir EM piedāvātā risinājuma nosacījumi, lai netiktu aizkavēta sekmīga Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas pabeigšana.

Tādēļ komisijai ir svarīgi gūt pārliecību, ka EM izstrādātais gāzes tirgus liberalizācijas priekšlikums un izvēlētais modelis ir visatbilstošākais sabiedrības interesēm, un tā īstenošanai tiek piedāvāts izmantot tādus līdzekļus, kas ir samērīgi un nepieciešami konkrētu Direktīvas mērķu sasniegšanai, un ir atbilstoši Direktīvas un Latvijas likumu prasībās noteiktajam.

Tāpēc, lai varētu īstenot kvalitatīvu Enerģētikas likuma grozījumu likumprojekta sagatavošanu nākošajiem lasījumiem, lūdzam Jūs:

-     iesniegt iespējamo liberalizācijas modeļu salīdzinājumu – salīdzinošās izmaksas, priekšrocības un trūkumus, gan to ieviešanā, gan uzturēšanā, kā arī to ieviešanai nepieciešamā laika grafikus.

-     iesniegt AS Latvijas Gāze sadalīšanas variantu salīdzinājumu: EM piedāvātā varianta (infrastruktūra tiek sadalīta, veidojot divus jaunus monopolus) salīdzinājumu ar variantu, kad infrastruktūra netiek sadalīta, bet no darbībās jomām, kurās ir dabīgais monopols, tiek nodalīta gāzes tirdzniecība – iesniegt šo variantu salīdzinošās ieviešanas un uzturēšanas izmaksas, ieviešanai nepieciešamos laika grafikus.

-     iesniegt Jūsu sagatavotajā likumprojektā paredzētās gāzes tirgus liberalizācijai nepieciešamo pasākumu iespējamo izpildes laika grafiku – atspoguļojot un pamatojot katram pasākumam nepieciešamā laika termiņu atsevišķi (piemēram: komersanta licencēšana, sertificēšana, pirmpirkuma tiesību izmantošana, utt.) un atspoguļojot uzskatāmi kopējo laika grafiku visam procesam kopumā (reālajā izpildes kārtībā sakārtojot visus paredzētos nepieciešamos pasākumus), lai komisija varētu gūt pārliecību, ka likumprojektā noteiktie termiņi ir noteikti reāli un ir izpildāmi.

-     paskaidrot, kā ar EM piedāvāto risinājumu ir paredzēts nodrošināt nepieciešamo piegādes drošumu Latvijas patērētājiem, un kādas (un cik lielas) ir sagaidāmās papildu izmaksas, kuras radīsies gāzes sistēmai, lai tā būtu spējīga novērst sekas, kas radīsies, kad kāds sistēmas dalībnieks (tirgotājs) nespēs pildīt savas uzņemtās saistības pret Latvijas patērētājiem, un kā šīs izmaksas tiks attiecinātas, lai netiktu diskriminēti tirgus dalībnieki.

Sniegt juridisko skaidrojumu un pamatojumu zemāk norādītajiem juridiski neskaidrajiem aspektiem:

- Likumprojektā 20.pantā noteikts pienākums Ministru kabinetam lemt par pazemes dabasgāzes krātuves pazemes daļas nodošanu komersantam lietošanā, turklāt vēl nosakot atlīdzības apmēru par pazemes dabasgāzes krātuves pazemes daļas izmantošanu, kura saskaņā ar Latvijas likumdošanu nemaz nepieder valstij, bet gan zemes īpašniekam, kas rezultātā var radīt Latvijas valstij neizpildāmas saistības, kuras tai tiek paredzētas EM piedāvātajā likumprojektā.

- Likumprojektā 101.1 pantā sistēmas operatoram paredzēto soda piemērošanu par 111. pantā noteikto prasību neizpildīšanu, kas nav atkarīgs no sistēmas operatora, bet gan no tā akcionāru rīcības – līdz ar to likumprojektā paredzot noteikt atbildības principu, kas ir pretrunā Komerclikumā noteiktajam.

- Likumprojektā pārejas noteikumos paredzēto pienākumu sistēmas operatoriem sniegt savus pakalpojumus par tarifiem, kas noteikti AS Latvijas Gāze, tas ir citam komersantam, pie citiem saimnieciskās darbības apstākļiem – kas ir pretrunā ar likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajiem regulēšanas principiem un šī likuma mērķim.

- Likumprojekta anotācijā ir tieši norādīts, ka “Inčukalna pazemes gāzes krātuvi ir uzskatāma par integrētu kopējā dabasgāzes pārvades tīklā”. Tādēļ likumprojekts paredz izveidot vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru. Šādu iespēju paredz Eiropas likumdošana, taču tajā pašā laikā Direktīvas 2.pants nosaka, ka šādā gadījumā dabasgāzes krātuve ir rezervēta vienīgi pārvades sistēmas operatoram sistēmas darbības nodrošināšanai un trešo pušu piekļuve šādai “krātuvei” vispār nav iespējama, tas ir, to nevar izmantot citi tirgus komersanti savām vajadzībām – to norāda arī Eiropas Komisija savos darba dokumentos. Savukārt šāda prasības ievērošana padara neiespējamu un praktiski bezjēdzīgu EM piedāvāto gāzes tirgus liberalizācijas risinājumu.

- EM izstrādātais likumprojekts paredz ļoti specifisku izņēmuma noteikumu attiecībā uz vienotā dabasgāzes pārvades un sadales operatora piederību, proti, EL 111. panta piektā daļa, kas paredz neattiecināt EL 111. panta trešās daļas 1., 2., 3. un 4. punkta prasības uz finanšu institūcijām, kuras atbilst virknei kritēriju. Šāds noteikums faktiski rada nevienlīdzīgu situāciju attiecībā uz citiem iespējamiem investoriem, un nozīmīgi sašaurina pretendentu loku, un liedz iespējas piesaistīt stratēģisko investoru, kas būtu nozīmīgi Latvijas patērētājam, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Inčukalna pazemes gāzes krātuves ekspluatāciju un attīstību. Šādu regulējumu neparedz Direktīva.

- Iesniegt skaidrojumu, kas tieši ir domāts ar jēdzienu “persona” likumprojekta 111. pantā.

Lūdzam Jūs nodrošināt iespēju komisijai izskatot likumprojektu izmantot darbam juridiskos un cita veida atzinumus, kuri ir tikuši sniegti EM saistībā ar gāzes tirgus liberalizāciju, balstoties uz kuriem, EM ir sagatavojusi Saeimai iesniegto likumprojektu - nodrošināt iespēju visiem komisijas deputātiem, komisijas un juridiskā biroja atbildīgajiem speciālistiem izmantot to komisijas darbā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

21

Pūce un meža kapitālvērtība

FotoKoku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu parādīt, ko nozīmē koncentrēšanās tikai uz meža kapitālvērtību, nedomājot par citām meža vērtībām. Uzreiz gan teikšu, ka mans stāsts, lai būtu saprotamāks, ir vienkāršots, taču noteikumu grozījumu būtību tas atspoguļo adekvāti.
Lasīt visu...

21

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

FotoIepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka diezgan nepilnīga un dažādi interpretēta, iespējams, informācijas trūkuma dēļ. Tādēļ vēlos uzrunāt Latvijas sabiedrību, lai kliedētu neskaidrības un sniegtu informāciju par notiekošo. 
Lasīt visu...

21

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

FotoPienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs jāuzņemas valsts vadība. Būs jānovērš esošie traucējumi sabiedrības darbībā un jāveic pārkārtojumi, lai izveidotu normālu, cilvēcisku sabiedrību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...

Foto

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

Šis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku...

Foto

Līgo svētkus gaidot

Latvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā –...

Foto

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

Saprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms...

Foto

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

Kāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā...

Foto

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

Saskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām,...

Foto

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

Pēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas...

Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...