Latvijas specdienestu darba rezultāti: stāsti un realitāte
PIETIEK, S. Metuzāls, K. Jančevska18.11.2010.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
MsLiene
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
21.11.2010. 00:41R.R. - Ģeniāls komentārs par un ap LR droshiibas iestādēm! Nekad nēesmu līdz galam izpratusi sho iestažu darbību un lietderīgumu:)
stalins
20.11.2010. 15:34Cik labi ,ka Latvija vairs nespiego arvalstu imperialistu rokaspuiši!
stalins
20.11.2010. 15:34Cik labi ,ka Latvija vairs nespiego arvalstu imperialistu rokaspuiši!
kitajozo
19.11.2010. 19:25Latvijas cirvji vienmēr ir bijuši zem krievu tupeles. Mūļi par to liecina...
!
19.11.2010. 19:02Latvijas anoneetaaju kantoris,kuri censhas tanti ar lielu pipeli sabaidiit !
R.R.=>Die Form
19.11.2010. 17:55Domā kā Holivudas filā "Enemy of State"??? :D
Vari jau mēģināt, bet diez vai palīdzēs :)!
Die Form >R.R.
19.11.2010. 17:14Mob.tālr.pirms izsekošanas vajag paslēpt kartupeļu čipšu maisiņā (vēlams "Ādažu").
R.R.=> pietiek.com
19.11.2010. 15:22Tās lietas jau zināmas, tas nu skaidrs un nav nekas neloģisks. Tā nav konspiroloģija, tā ir neredzamā karadarbība, par kuru mēs zinām minimāli.
90ajos Latvijas instances turēja Krievijas dienesti, tamdēļ arī nevarēja neko noķert :)!
Tagad jau arī neko nevar noķert, jo nesalīdzināsim Latvijas dienestus un Ārvalstu dienestus,kuriem ir pieredze, resursi, speciālas skolas, metodika, milzīgi analītiskie centri utt., tas ir tāpatās kā dakšu ar tanku salīdzināt - nav korekti.
Atceros, kad bija putošanās, ka Zviedri noklausās mūsu telefonsarunas mobilajiem un paši zviedri to nenoliedz.
Jārēķinās, ka Aukstais karš nav beidzies, nekad nav bijis, tā fronte ir pavirzījusies tikai tuvāk Baltijas valstīm.
Ir vēl "superspiegi" kā: Aleksandrs Kazakovs (2004),Sergejs Toropovs (2008), Aleksandrs Hapilovs (2009) u.c. blēži :)!
Ārzemju dienestiem neinteresē mūsus NBS 3 tanki, viņiem interesē Industriālie noslēpumi un tur risinās mežonīgas kaujas. Vācija jau aprēķinājusi, ka no Ķīnas specdienestu aktivitātēm, ekonomika ir zaudējusi jau 86 miljonus dolāru. Aprēķini ir ļooti aptuveni. Amerikā katrai koorporācijai ir savs drošības dienests, kurš mēģina iegūt citu kompāniju noslēpumus un pasargāt savējos. Aplēses par Industriālās spiegošanas sekām, zaudējumiem ir miljardiem. Latvijā nekā nav...J mums ir SAB, DP un MIDD, tad ar ko pie velna viņi nodarbojas??? Trīs masīvas organizācijas uz 2miljoniem iedzīvotāju un sabrukušu ekonomiku, kura nekad nav dzīvojusi un nedzīvos? Laikam jau izpilda politiskos pasūtījumus un "pēta" viens otru. Militārā izlūkošana vispār brīnums...nomierinaties kungi, sēdēt uz trubām otram, tā ir diletantu izlūkošana.
Mūsdienās, pat teiktu - gadus 10 atpakaļ vai pat vairāk, jau viss bija izdomāts - metodikas un tehnikas ziņā. Palicis ir tikai viens aspekts, kur sacenšas vissi - naudiņas ziņā. Jo tev vairāk naudiņas, jo tev advancētāka tehnika, gan sazināšanās, gan noklausišanās, gan izsekošanas.
P.S.
Izsekojot krievijas vēstniecības darbiniekus, nevajadētu ņemt līdzi mobilo telefonu, jo, iespējams, viņiem ir ierīce, kura uzrāda MEI kodu mobilajiem telefoniem. Tātad, ja liekas novērošanu kādam darboniem, ir jāzin, kādas ir viņa tehniskās kapacitātes, citādi viss pasākums izgāzīsies, jo cilvēciņš sazīmēs, kuri kodi nemainās.. Tāda ierīce nav nemaz dārga un iegādāties var vienkārši.
Veiksmi spiega ķērājiem :)
maniaks
19.11.2010. 12:40Rīgā vien, strādā vairākas apsardzes firmas,kuru vadītāji ir "bijušie" VDK virsnieki, viņi pat saņem pateicības vēstules no DP, SAB, VPSDD, MP, kā tad var runāt par mūsu dienestu profesionalitāti. :)
m
19.11.2010. 00:22valdis nikolajevs straadaaja droshiibas policijaa peec tam vinu novaaca peec taa skandaala un vins straadaaja l. cietumaa oper dalaa.irarii daudz citu interesantu faktu par lv droshiibas dienestu darbiibaam.vajag tikai dzilaak rakt uvar daudz interesanta uzzinaat?...........................
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
