Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Latvijas stratēģija

Jānis Ošlejs, Rebeka Homkes
03.04.2020.
Komentāri (60)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krīzes brīži ir lieliska iespēja straujai izaugsmei, ja vien ir skaidra stratēģija un rīcības plāns. Šī Covid-19 krīze ir radījusi milzu neskaidrību visā pasaulē. Daudzas valstis un uzņēmumi lielas neskaidrības priekšā vai nu kļūst paralizētas (nedara neko un gaida), vai iekļūst panikā (dara visu reizē, haotiski un dezorganizēti).

Latvija ir labi veikusi pirmos soļus vīrusa veselības krīzes pārvarēšanai. Ir domas un pirmie lēmumi, kā izdzīvot ekonomikas krīzē. Tagad ir nepieciešama skaidra stratēģija vīrusa un ekonomikas krīzes pārvarēšanai. īstenojot skaidru stratēģiju, Latvija strauji attīstīsies.

Krīzes pārvarēšanā ir trīs soļi. Pirmais solis ir izdzīvot. Otrais - izlemt, kāda būs stratēģija pēc krīzes, trešais - īstenot straujas izaugsmes stratēģiju.

I daļa: Stratēģija izdzīvošanai

Izdzīvošanai ir divi priekšnosacījumi: skaidrība par biznesa vidi un finanses, lai spētu pārlaist ekonomikas kritumu.

Lielākā biznesa vides problēma ir uzņēmumu slēgšana, bet tiem, kas turpina darboties, — neziņa par nākotni. Vai varēsim turpināt darboties? Kad tiks atvērtas skolas? Kādi nosacījumi būs mazajiem uzņēmumiem? Vai nebūs nepieciešami vēl spēcīgāki mēri un karantīnas palielināšana? Šīs bažas bremzē ekonomiku un rada zaudējumus. Cik lielus?

Daudzi eksperti runā par ekonomikas krišanos par 10%. Latvijas iekšzemes kopprodukts ir 30 miljardi eiro gadā. 10% IKP kritums nozīmē, ka šogad zaudējumi būs 3 miljardi eiro. 2021. gadā ekonomika atsāks augt un palielināsies par miljardu, bet būs par 2 miljardiem mazāka nekā šogad un par miljardu mazāka 2022. gadā. Ekonomika varētu sasniegt pirmskrīzes līmeni 2023. gadā. Tomēr būs zaudēti 6 miljardi eiro. Veselības aprūpei Latvijā valsts un privātais sektors kopā velta ap 7% no 6 miljardu IKP zaudējuma, tātad mēs zaudētu 420 miljonus veselības aprūpei. Cik dzīvību varētu izglābt ar šo naudu!

Izdzīvošanas nodrošināšana daudziem uzņēmumiem visvieglāk sasniedzama, vienkārši turpinot darboties. Tāpēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanai mums ir nepieciešams pēc iespējas ātri atsākt uzņēmumu darbību.

Skaidrība par vīrusa epidemioloģisko stratēģiju.

Uzņēmumi ir apstādināti, jo jāuzvar vīruss. Vienkāršoti skatoties, šķiet, it kā jāizvēlas starp ekonomikas saglabāšanu un dzīvību glābšanu.

Tā nav - var sekmīgi sasniegt abus mērķus!

Honkongā, Singapūrā, Taivānā un Dienvidkorejā ir izdevies nodrošināt ekonomikas sekmīgu darbību, turēt atvērtas lidostas, skolas un restorānus, neapturēt biznesus, vienlaikus panākot ļoti zemu saslimšanas līmeni, daudz zemāku pat par to Eiropas valstu līmeni, kuras ir ieviesušas drastiskus mērus.

Kā šīs Dienvidaustrumāzijas valstis to paveica pat ar atvērtām lidostām un, atrodoties tuvu Ķīnai? Galvenokārt sistemātiska karantīnas uzraudzība ar IT risinājumu palīdzību, piemēram, ar WhatsApp izsekojot, vai karantīnā nozīmētais nepamet savu dzīvesvietu, vai ar TraceTogether aplikācijas palīdzību atrodot visus cilvēkus, kas kontaktējušies ar saslimušo, un tā panākot efektīvu visu slimnieku izolēšanu un slimības izplatības apturēšanu.

Šīs valstis to apvienoja ar plašu testēšanu, ļaujot ātri un efektīvi atrast visus saslimušos.

Noder arī temperatūras skeneru lietošana augstas intensitātes satiksmes punktos, piemēram, dzelzceļa stacijā, lidostā, lielveikalos, restorānos un tamlīdzīgās vietās, lai varētu uzreiz atrast saslimušos un nosūtīt tos uz karantīnu.

Tā kā Covid-19 mirstība ir ļoti augsta tikai pacientiem virs 60 gadu vecuma ar sirds asinsvadu, vēža, elpošanas ceļu slimībām vai diabētu, tad efektīva šo riska grupu izolācija nodrošina būtisku mirstības uzlabojumu. Dati liecina, ka pārējām grupām Covid-19 neizraisa bīstamas komplikācijas.

Arī Latvija varētu droši pārtraukt ārkārtas stāvokli 14. aprīlī vai vēlākais mēneša laikā, ja valdība:

1)   ieviestu drošu elektronisko karantīnas uzskaiti un papildus tam

2)   turpinātu Latvijas sekmīgo plašo testēšanas programmu,

3)   uzsāktu plašu temperatūras skenēšanu sabiedriskās vietās,

4)   noteiktu riska grupu izolāciju un obligātu temperatūras ziņošanu divas reizes dienā.

Lai arī izmaksas šādiem pasākumiem būtu lielas, tās tomēr būtu nesalīdzināmi zemākas par ekonomikas apturēšanas izmaksām.

Latvija ir maza valsts, mēs varam sagādāt palīglīdzekļus pienācīgā daudzumā. Lielās Eiropas valstis un ASV nekā nevar nopirkt visiem sejas maskas, pasaulē nav tik daudz sejas masku. Mums jāizmanto šī mazas valsts priekšrocība un, ja nepieciešams, jāuzsāk sejas masku lietošana visiem.

Kāpēc es sāku savu ekonomikas glābšanai veltītu sadaļu ar epidemioloģiskām pārdomām? Tāpēc, ka biznesam ir ļoti svarīga skaidrība un pārliecība, ka Latvijā nenotiks masveida saslimšana ar Covid-19.

Latvijas pašreizējā Covid-19 stratēģija ļauj samazināt saslimušo skaitu, bet nenovērš neziņu par turpmāko ārkārtas situācijas pārvaldību. Ir skaidrs, ka Covid-19 būs ap mums ilgi.

Turklāt ar šo stratēģiju nekādā veidā netiek novērsta otrā Covid-19 viļņa iespēja. 95% no pasaules Covid-19 saslimšanām (marta vidus dati no John Hopkins universitātes) ir novērotas apstākļos, kad āra temperatūra ir starp -5 un +20*C. Ja Covid-19 uzvedīsies kā tipisks gripas vīruss, tad vasarā tas pierims (Latvijā parasti gripa rimstas ap aprīļa vidu/beigām); tomēr līdzīgi kā citi gripas vīrusi tas visticamāk atgriezīsies otrajā vilnī rudenī.

Mums ir ļoti svarīgi - investīciju, valsts tēla, galu galā var teikt tautas glābšanas’ dēļ - padomājiet, kāda būs emigrācija, ja nenostabilizēsim ekonomiku - ieviest Honkongas, Taivānas, Singapūras modeli Latvijā tūlīt un gūt drošu pārliecību un kontroli pār Covid-19 gan šajā pavasarī, gan vasarā, gan rudenī.

Tātad pirmajam valdības solim pirms jebkura cita soļa veikšanas ir jābūt maksimāli ātri ieviest Taivānas un citu Dienvidaustrumāzijas valstu modeli, lai to paspētu izdarīt līdz 14. aprīlim vai absolūti vēlākais mēneša laikā atcelt ārkārtas stāvokli.

Finanses izdzīvošanas krīzes pārvarēšanai

Pasaules prakse rāda, ka parasti atgūšanās pēc ekonomiskā krituma ir vismaz divas reizes ilgāka par kritumu. Ir vieglāk pazaudēt naudu, nekā nopelnīt to. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka daudz izdevīgāk ir mēģināt saglabāt ekonomiku, nevis ļaut tai ātri sarukt.

Kāds varētu būt ekonomikas atbalsta kopējais apmērs? ASV kopējais atbalsts pirmajā ekonomikas atbalsta posmā ir 9% no IKP. Lielbritānijā - teju 15% no IKP. Latvijā neizdosies izvairīties no līdzīga izmēra atbalsta. Es domāju, ka, ņemot vērā krīzes apmēru, atbalstam būs jābūt tuvu pie 10% no IKP jeb 3 miljardiem eiro. Iesaku šo naudu aizņemties tagad, kamēr procentu likmes ir ļoti zemas.

Jāatceras, ka 2008. gada krīzes laikā Latvijas valsts parāds pieauga no 8 līdz 47% no IKP, un šobrīd tas ir ap 35% no IKP. Nav īpaša iemesla cerēt, ka Covid-19 krīzi varēs pārvarēt ar mazu naudas daudzumu.

Atbalsts ekonomikai ir jāsadala divās daļās: izdzīvošanai un attīstībai.

Izdzīvošana ir svarīga, jo absolūti nepieciešams nodrošināt, ka visi ir paēduši, spēj samaksāt īri un aizsūtīt bērnus uz skolu. Ja mēs to nenodrošināsim, izraisīsim jaunu emigrācijas vilni, kura izmaksas būs neticami lielas.

Finansiālā izdzīvošana

Šobrīd, ļoti strauja ekonomikas krituma posmā ir pirmkārt jānodrošina iztikas minimums visiem.

Pamata principiem ir jābūt: atbalsts visiem, kas zaudējuši ienākumus, neskatoties nedz uz to, vai maksāja nodokļus vai ne, nedz uz nodarbinātības statusu vai tamlīdzīgiem kritērijiem. Mērķis ir nodrošināt sociālo stabilitāti. Ieteikumi īsumā būtu sekojoši.

Uzņēmumiem:

- piešķirt kredītu brīvdienas;

- nodokļu apmaksas atlikšana;

- 100% valsts garantētas kredītlīnijas apgrozāmajiem līdzekļiem;

- dīkstāves pabalsta apjoma maksimālo griestu palielināšana līdz 2500 eiro, lai novērstu to, ka lielāku algu saņēmēji būtu spiesti izvēlēties bezdarbu, nevis dīkstāves pabalstu.

Mūsu mērķis ir saglabāt darbavietas, zemi dīkstāves pabalsta maksimālie griesti nav produktīvi, tikai veicina bezdarbu.

Visiem iedzīvotājiem:

1)   darba garantijas programma ar 500 eiro izmaksu visiem tās dalībniekiem;

2)   dīkstāves pabalstu 75% apmērā no algas visiem strādājošajiem, kuriem draudētu dīkstāves atlaišana;

3)   līdz 2020. gada beigām bezdarbnieku pabalstu maksāt 75% apmērā no piešķirtā pabalsta, tai skaitā tiem, kuri šādu statusu ieguva pēc 2020. gada 13. marta;

4)   dīkstāves pabalstu 750 eiro mēnesī neatkarīgi no nodokļu nomaksas statusa, nodokļu parādu esamības vai neesamības, arī pašnodarbinātajiem, arī ēnu ekonomikas dalībniekiem un mikrouzņēmumos strādājošajiem.

5)   mērķtiecīgi atbalsta pasākumi īres, hipotēkas, parādu nomaksas atlikšanai/dzēšanai.

Ir paredzams, ka daļa iedzīvotāju nespēs segt savas hipotēkas. Šādas hipotēkas bankās radīs kapitāla pietiekamības problēmas. Valstij jau tagad ir jāizveido fonds - visu banku “sliktā banka”, kurā uz krīzes laiku jāpārņem visas kavētās hipotēkas, tā saglabājot banku kredītportfeļa kvalitāti. Šajā fondā valsts varētu pārņemt arī viesnīcas un restorānus kā lietu kopību. Pārņemšana jābeidz, tiklīdz krīze būs pārvarēta. Sekmīgās hipotēkas varēs vēlāk pārcelt atpakaļ uz to izdevējbankām, nesekmīgās hipotēkas veidos valsts īres dzīvokļu fondu.

Krīzes izdzīvošanas programma būs nepieciešama aptuveni nākamajiem 12 mēnešiem.

Izdzīvošanas programma būtu arī galvenais rīks, kā palīdzēt viesnīcām, restorāniem, mazajiem biznesiem. Šādus uzņēmumus lielākoties ir ļoti viegli slēgt, un viegli pēc brīža atjaunot to darbību. Tiem nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi vai gadiem ilgi būvēta reputācija ārvalstu tirgos.

Tāpēc šie uzņēmumi pēc krīzes viegli atjaunosies, ja vien to darbiniekiem būs nodrošināts izdzīvošanas atbalsts un ja vien valstī būs ekonomiskā izaugsme. Tiem der šīs stratēģijas izdzīvošanas sadaļa.

II daļa. Ka mainīsies pasaule, un ko tas nozīmē Latvijai

Latvija ir maza un atvērta ekonomika. Ļoti daudz no apritē esošajām precēm mēs importējam un eksportējam. Ja iztērēsim ekonomikas atbalstam paredzētos līdzekļus, vienlaikus stratēģiski nedomājot par nākotni, nauda aizplūdīs importa precēs. Uz brīdi būs labāk, tomēr nenotiks ilgtspējīga attīstība, un pēc gada atmodīsimies ar parādu, bet ne bagātāki.

Līdz ar to ir skaidrs, ka mums nepieciešams noorganizēt atbalstu tā, lai maksimāli spēcinātu ilgtspējīgu izaugsmi, īpaši preču un pakalpojumu eksportu, jo tikai eksporta pieaugums ārējos tirgos spēj nodrošināt nesalīdzināmi lielākas izaugsmes iespējas par iekšējo patēriņu. Vienīgi eksporta sektorā ir iespējams palielināt darba ražīgumu un vienlaikus nav riska atbalstīt uzņēmumus, kas ražo bezjēdzīgas lietas.

Tikai un vienīgi eksports ienes naudu, kas rada bagātību. Nauda rodas no eksporta.

Kāpēc Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņiem?

Latvijai ir zemākais eksporta apjoms un zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju. Lietuvā un Igaunijā eksports ienes vairāk naudas. Nauda nonāk apritē un veido bagātību. Bez eksporta ienestās naudas IKP pieaugums pats no sevis nekā neradīsies.

Tikai ar eksportu nauda nonāk Latvijā. Ja eksports neienes naudu, tās nav arī vietējam patēriņam!

Jāpanāk, ka Latvija pēc krīzes kļūst par valsti ar strauju izaugsmi. Tas ir iespējams. Pasaulē ir valstis, kuras ir spējušas augt ar ātrumu 7% gadā vismaz 20 gadus pēc kārtas. Kā? Bāzējot izaugsmi preču un pakalpojumu eksportā.

Darba ražīgums nosaka bagātību: jo vairāk vienā stundā tiek radītas jaunas vērtības, jo lielākas iespējamas algas un peļņa. Eksportā iespējams liels ražošanas apjoms, savukārt pašizmaksa, pieaugot pārdošanas apjomam, strauji krītas. Latvijas mazais tirgus ir jauka vieta patēriņa uzņēmumiem: taču noteikti jāņem vērā, ka bagāti mēs varam kļūt tikai ar eksportu.

Lai saprastu, kas jādara, lai ieliktu pamatus eksporta stimulētai izaugsmei, jāatbild uz jautājumu, kāda būs pasaule pēc Covid-19 - kuras nozares uzvarēs, kuras zaudēs.

Kā mainīsies pasaules 2021. gadā pēc Covid-19?

IT pakalpojumu izaugsme

Milzīgā apmērā pieaugs digitālie pakalpojumi, IT, telekomunikācijas.

Digitalizācija tirdzniecībā

Interneta tirdzniecība kļūs par arvien straujāk augošu preču piegādes formu. Mēs visi mazāk apmeklēsim tradicionālos veikalus, kuri zaudēs apgrozījumu, ja nepārveidosies.

Veselības ekonomika

Daudz lielāku lomu ieņems veselības ekonomika. Lieli resursi tiks tērēti nākošās epidemioloģiskās krīzes nepieļaušanai, pieaugs pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem un patēriņš epidēmiju un citu veselības problēmu novēršanā.

Eiropas Savienība pieņems mērus, lai panāktu to, ka farmācijā un citās veselības aprūpes jomās izbeigtu atkarību no Ķīnas, pārceļot ražošanu uz ES.

Piegāžu ķēžu saīsināšanās

Daudzas ražošanas kompānijas atteiksies no garām piegādes ķēdēm un vēlēsies izvietot piegādātājus tuvākā un drošākā valstī. Zaudētāji būs Ķīna, kura kā atbildes reakciju spēcinās savu ekonomiku ar vēl lielāku valsts atbalstu.

Īpaši augs ražošanas uzņēmumi ar ļoti augstu spēju ātri mainīt ražošanas produkciju, spēju drukāt/ražot digitāli radīto.

Ražošanā arvien lielāka nozīme būs lietu internētam, mākslīgajam intelektam, datu pārvaldes sistēmām.

Kapitāla koncentrēšanās

Lielāka nozīme pēc krīzes visā pasaulē būs ļoti lieliem uzņēmumiem, vidējie uzņēmumi saglabās savu izmēru, bet daudzi mazie nespēs izturēt pārāk svārstīgo ekonomikas klimatu.

Tūrisms

Vēl vismaz gadu vai vairāk tūrisms būs samazināts, īpaši uz valstīm, kuras uzskatīs par nedrošām. Arī Latvijā šogad gaidāms tūrisma kritums. Noteikti cietīs pensionāriem paredzēti daudzdienu kruīza kuģi, jo tie šobrīd tiek uztverti kā infekcijas perēklis. Latvijas prāmji uz Zviedriju un Vāciju necietīs tik daudz.

III. daļa. Praktiskie soļi Latvijas ekonomikas pārbūvei un straujas attīstības nodrošināšanai

Kopumā šis ir laiks, kad valstij ir jākļūst uzņēmīgai, Latvijai jākļūst par valsti-uzņēmēju.

Ja pieņem, ka krīzē darbu zaudēs apmēram 10% strādājošo, tad jārada būs 100 000 darbavietas. Ja pieņem, ka katra eksporta darbavieta nodrošina 3 darbavietas apkalpojošajā sfērā, tad jārada ap 30 000 darbavietu eksporta nozarē. Ja rēķina, ka vienas darbavietas izveidei nepieciešamas 50 000 eiro lielas investīcijas, tad valsts kopējai atbalsta programmai jābūt vismaz 1,5 miljardu eiro lielākai nekā pašreiz. Tas nozīmētu Altum jaudas trīskāršošanu.

Ko darīt?

IT pakalpojumu izaugsme

No šīs krīzes vissekmīgāk izies tās valstis, kuras attīstīs digitālo sektoru, jo internēta, digitālo pakalpojumu un IT nozīme arvien palielināsies. Latvijai ir lieliska IT nozare, mums ir jābūvē uz tās spēka.

Mums jau tagad ir jāuzsāk un plaši jāreklamē masveida cilvēku pārkvalifikācija uz IT sfēru, programmēšanas valodu apmācība. Tiem, kuri šobrīd zaudē darbu viesmīlības sektorā, restorānos, tirdzniecībā iesaku netērēt laiku, cerot uz brīnumu, bet uzreiz sākt pārkvalificēties un sākt apgūt IT prasmes. Valdībai jāmaksā par tādu tiešsaistes kursu sekmīgu pabeigšanu, kuri dod IT uzņēmējiem atpazīstamu kvalifikāciju. Piemēram, pabeidz CodeAcademy piedāvāto CSS kursu un saņem stipendiju 200 eiro. Pabeidz nākamo līmeni - vēl 200 eiro. Tādējādi dīkstāvē esošajiem cilvēkiem būs lielāks stimuls pārkvalificēties, un viņi iegūs prasmes, kuras tirgū var reāli pielietot.

Fiziskajai infrastruktūrai IT un ārpakalpojumu kompānijām vajag biroju ēkas. Izsniegt 80% garantijas tādu biroju ēku izbūvei, kuros var nodarbināt IT/ārpakalpojumu uzņēmumus, un uzsākt to celtniecību jau tagad, piemēram, Jaunās Teikas rajonā. Atbalstīt TechHub Rīga iniciatīvu pārveidot kādreizējās LU Bioloģijas Fakultātes par Rīgas startup/IT centru.

IT un digitālo pakalpojumu centram jābūt Rīgai. Tomēr, ja uzlabotu infrastruktūru un no Liepājas vai Valmieras līdz Rīgai varētu atbraukt stundas laikā pa šoseju vai ar vilcienu, tad vairāk cilvēku varētu dzīvot tur un doties uz darbu Rīgā, vismaz pāris reizes nedējā, ja jau sākuši pierast strādāt daļēji no mājām.

IT un tehnoloģiju nozarē vislielākais potenciāls ilgtermiņā ir jaunuzņēmumiem. Valstij, līdzīgi kā Francijā, ir jānodrošina 100% valsts garantētu kredītu pieejamība 2,5 gadu algu fonda apmērā, lai nodrošinātu pietiekamu skrejceļu attīstībai.

Veselības ekonomika

Jāatbalsta ar finanšu grantiem un kredītiem mūsu farmācijas uzņēmumi, izpētes centri, medicīnas universitātes. Nav iespējams kļūdīties, jau tagad izveidojot rūpnīcu sejas maskām un citādi sagatavojoties nākošajai epidēmijai un nākošajam Covid-19 vilnim.

Tā kā Eiropas un ASV uzņēmumi vēlēsies pārcelt zāļu ražošanu no Ķīnas uz citurieni, mūsu farmācijas nozarei jādara pieejami finanšu resursi jaudu palielināšanai, lai mēs varētu sekmīgi uzņemties zāļu ražošanu.

Piegāžu ķēžu saīsināšanās

Mums ir unikāla iespēja pārņemt ražošanu no Ķīnas un arī no Itālijas un Spānijas. Tuvākā gada laikā daudzi Eiropas Savienības un ASV uzņēmumi mēģinās pārcelt ražošanu prom no Ķīnas, tuvāk mājām. Ja Latvija ar ātru un spēcīgu rīcību radīs ražošanas iespējas šeit, izdosies piesaistīt daudzas ražotnes.

Kā to paveikt?

Veikt reklāmas kampaņu Eiropā par Latviju kā piemērotu vietu ražošanas pārcelšanai no Ķīnas. Sniegt 100% valsts garantētus kredītus ražošanas telpu izbūvei visiem, kas vēlas pārcelt ražošanu uz Latviju. Ražošanas ēkas būvēt industriālajos parkos uz valsts zemes, vietās, kur apkārt ir brīva valsts zeme. Pēc parka uzbūvēšanas apkārtējās zemes vērtība pieaugs gan rūpnieciskajos, gan māju zonējumos, un šo zemi valsts ar peļņu varēs pārdot.

Apņemties, ka no Ķīnas pārcelto uzņēmumu Latvijas strādnieki tiks nodrošināti ar profesionāli tehnisko apmācību. Nodrošināt 80% valsts garantētus kredītus ražošanas iekārtu iegādei un apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai gan esošajiem, gan jauniem eksportējošiem uzņēmumiem, īpašu uzsvaru likt uz uzņēmumiem ar ļoti augstu spēju ātri mainīt ražošanas produkciju, spēju drukāt/ražot digitāli radīto.

Rūpniecības uzņēmumos ar grantiem atbalstīt digitalizāciju, šo darbu paveikt krīzes laikā, lai uzņēmumi pēc krīzes būtu ar uzlabotām digitālajām pratībām. Atbalstīt gan programmnodrošinājuma, gan prasmju apguvi.

Rūpniecības parkus izvietot ne tikai lielākajos centros, bet visā Latvijas teritorijā, arī Latgalē. Interneta tirdzniecība

Preču piegāde caur internētu un ražošanas lielāka koncentrēšanās Eiropā nozīmē lielāku auto transporta kustību. Mums jāatbalsta Latvijas autotransporta uzņēmumi, kas jau šobrīd ir strauji augoša nozare, kura nodrošina eksporta ienākumus un darbavietas.

Kapitāla koncentrēšanās

Pēc krīzes lielāka nozīme būs pasaules lielajiem uzņēmumiem, tāpēc Latvijai īpaša nozīme jāpiešķir spējai iesaistīties to piegādes ķēdēs, savu reklāmas kampaņu vēršot uz tiem.

Kā finansēt izaugsmi?

Lai finansētu Latvijas pārbūvi, ir vajadzīgi vismaz 1,5 miljardi eiro investīcijās uzņēmumos.

Šo naudu kredītos izsniegtu Latvijas bankas, bet garantētu Altum. Ja, pārrunājot ar bankām šo attīstības plānu izrādās, ka tas nav īstenojams banku uzraugu iebildumu dēļ, var vai nu uz krīzes laiku mainīt riska noteikumus, vai arī izveidot valsts attīstības banku, kā Vācijas KfW.

Secinājumi

Neko nedarot, mūsu zaudējumi nākošo trīs gadu laikā būs vismaz 6 miljardi eiro, tajā skaitā 420 miljoni atrauti veselības aprūpei un vēl viens emigrācijas vilnis.

Skaidri rīkojoties, Latvija šobrīd var likt pamatus straujai izaugsmei, jo krīze iznīcina daudzus konkurentus, no kuriem daudzi ir iekļuvuši sastingumā vai panikā un ir viegli uzveicami ar skaidru stratēģiju.

Vissvarīgākais, pirms ķerties pie citiem pasākumiem, ir ieviest skaidrību, panākot kontroli pār vīrusu ar Singapūras, Taivānas un Honkongas metodi, un atcelt lielāko daļu karantīnas ierobežojumu 14. aprīlī vai vēlākais mēneša laikā.

Krīzes pārvarēšanas stratēģijā pirmais uzdevums ir izdzīvot, nodrošinot uzņēmumiem pietiekamu daudzumu finanšu resursu. Izdzīvošana būs pietiekams atbalsts tām sfērām, kuras ir viegli atjaunojamas un nav stratēģiski svarīgas.

Otrais uzdevums ir saprast, kāda būs pasaule pēc Covid-19 un kā Latvija var izmantot pārmaiņas savā labā.

Trešais uzdevums ir finansēt un īstenot mērķtiecīgas darbības, lai panāktu strauju to sfēru attīstību, kuras sniegs iespējas straujai Latvijas izaugsmei - eksporta preču un pakalpojumu attīstību IT un digitālo pakalpojumu sfērā, internēta tirdzniecībā, eksporta ražošanā, veselības ekonomikā.

Plāna īstenošanai vajadzēs finanšu resursus aptuveni 3 miljardu eiro apmērā, kurus Latvijai jāaizņemas šobrīd.

Īstenojot plānu, Latvija var augt ar ātrumu 7% gadā ik gadu.

Novērtē šo rakstu:

82
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...