Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Latvijas stratēģija

Jānis Ošlejs, Rebeka Homkes
03.04.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krīzes brīži ir lieliska iespēja straujai izaugsmei, ja vien ir skaidra stratēģija un rīcības plāns. Šī Covid-19 krīze ir radījusi milzu neskaidrību visā pasaulē. Daudzas valstis un uzņēmumi lielas neskaidrības priekšā vai nu kļūst paralizētas (nedara neko un gaida), vai iekļūst panikā (dara visu reizē, haotiski un dezorganizēti).

Latvija ir labi veikusi pirmos soļus vīrusa veselības krīzes pārvarēšanai. Ir domas un pirmie lēmumi, kā izdzīvot ekonomikas krīzē. Tagad ir nepieciešama skaidra stratēģija vīrusa un ekonomikas krīzes pārvarēšanai. īstenojot skaidru stratēģiju, Latvija strauji attīstīsies.

Krīzes pārvarēšanā ir trīs soļi. Pirmais solis ir izdzīvot. Otrais - izlemt, kāda būs stratēģija pēc krīzes, trešais - īstenot straujas izaugsmes stratēģiju.

I daļa: Stratēģija izdzīvošanai

Izdzīvošanai ir divi priekšnosacījumi: skaidrība par biznesa vidi un finanses, lai spētu pārlaist ekonomikas kritumu.

Lielākā biznesa vides problēma ir uzņēmumu slēgšana, bet tiem, kas turpina darboties, — neziņa par nākotni. Vai varēsim turpināt darboties? Kad tiks atvērtas skolas? Kādi nosacījumi būs mazajiem uzņēmumiem? Vai nebūs nepieciešami vēl spēcīgāki mēri un karantīnas palielināšana? Šīs bažas bremzē ekonomiku un rada zaudējumus. Cik lielus?

Daudzi eksperti runā par ekonomikas krišanos par 10%. Latvijas iekšzemes kopprodukts ir 30 miljardi eiro gadā. 10% IKP kritums nozīmē, ka šogad zaudējumi būs 3 miljardi eiro. 2021. gadā ekonomika atsāks augt un palielināsies par miljardu, bet būs par 2 miljardiem mazāka nekā šogad un par miljardu mazāka 2022. gadā. Ekonomika varētu sasniegt pirmskrīzes līmeni 2023. gadā. Tomēr būs zaudēti 6 miljardi eiro. Veselības aprūpei Latvijā valsts un privātais sektors kopā velta ap 7% no 6 miljardu IKP zaudējuma, tātad mēs zaudētu 420 miljonus veselības aprūpei. Cik dzīvību varētu izglābt ar šo naudu!

Izdzīvošanas nodrošināšana daudziem uzņēmumiem visvieglāk sasniedzama, vienkārši turpinot darboties. Tāpēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanai mums ir nepieciešams pēc iespējas ātri atsākt uzņēmumu darbību.

Skaidrība par vīrusa epidemioloģisko stratēģiju.

Uzņēmumi ir apstādināti, jo jāuzvar vīruss. Vienkāršoti skatoties, šķiet, it kā jāizvēlas starp ekonomikas saglabāšanu un dzīvību glābšanu.

Tā nav - var sekmīgi sasniegt abus mērķus!

Honkongā, Singapūrā, Taivānā un Dienvidkorejā ir izdevies nodrošināt ekonomikas sekmīgu darbību, turēt atvērtas lidostas, skolas un restorānus, neapturēt biznesus, vienlaikus panākot ļoti zemu saslimšanas līmeni, daudz zemāku pat par to Eiropas valstu līmeni, kuras ir ieviesušas drastiskus mērus.

Kā šīs Dienvidaustrumāzijas valstis to paveica pat ar atvērtām lidostām un, atrodoties tuvu Ķīnai? Galvenokārt sistemātiska karantīnas uzraudzība ar IT risinājumu palīdzību, piemēram, ar WhatsApp izsekojot, vai karantīnā nozīmētais nepamet savu dzīvesvietu, vai ar TraceTogether aplikācijas palīdzību atrodot visus cilvēkus, kas kontaktējušies ar saslimušo, un tā panākot efektīvu visu slimnieku izolēšanu un slimības izplatības apturēšanu.

Šīs valstis to apvienoja ar plašu testēšanu, ļaujot ātri un efektīvi atrast visus saslimušos.

Noder arī temperatūras skeneru lietošana augstas intensitātes satiksmes punktos, piemēram, dzelzceļa stacijā, lidostā, lielveikalos, restorānos un tamlīdzīgās vietās, lai varētu uzreiz atrast saslimušos un nosūtīt tos uz karantīnu.

Tā kā Covid-19 mirstība ir ļoti augsta tikai pacientiem virs 60 gadu vecuma ar sirds asinsvadu, vēža, elpošanas ceļu slimībām vai diabētu, tad efektīva šo riska grupu izolācija nodrošina būtisku mirstības uzlabojumu. Dati liecina, ka pārējām grupām Covid-19 neizraisa bīstamas komplikācijas.

Arī Latvija varētu droši pārtraukt ārkārtas stāvokli 14. aprīlī vai vēlākais mēneša laikā, ja valdība:

1)   ieviestu drošu elektronisko karantīnas uzskaiti un papildus tam

2)   turpinātu Latvijas sekmīgo plašo testēšanas programmu,

3)   uzsāktu plašu temperatūras skenēšanu sabiedriskās vietās,

4)   noteiktu riska grupu izolāciju un obligātu temperatūras ziņošanu divas reizes dienā.

Lai arī izmaksas šādiem pasākumiem būtu lielas, tās tomēr būtu nesalīdzināmi zemākas par ekonomikas apturēšanas izmaksām.

Latvija ir maza valsts, mēs varam sagādāt palīglīdzekļus pienācīgā daudzumā. Lielās Eiropas valstis un ASV nekā nevar nopirkt visiem sejas maskas, pasaulē nav tik daudz sejas masku. Mums jāizmanto šī mazas valsts priekšrocība un, ja nepieciešams, jāuzsāk sejas masku lietošana visiem.

Kāpēc es sāku savu ekonomikas glābšanai veltītu sadaļu ar epidemioloģiskām pārdomām? Tāpēc, ka biznesam ir ļoti svarīga skaidrība un pārliecība, ka Latvijā nenotiks masveida saslimšana ar Covid-19.

Latvijas pašreizējā Covid-19 stratēģija ļauj samazināt saslimušo skaitu, bet nenovērš neziņu par turpmāko ārkārtas situācijas pārvaldību. Ir skaidrs, ka Covid-19 būs ap mums ilgi.

Turklāt ar šo stratēģiju nekādā veidā netiek novērsta otrā Covid-19 viļņa iespēja. 95% no pasaules Covid-19 saslimšanām (marta vidus dati no John Hopkins universitātes) ir novērotas apstākļos, kad āra temperatūra ir starp -5 un +20*C. Ja Covid-19 uzvedīsies kā tipisks gripas vīruss, tad vasarā tas pierims (Latvijā parasti gripa rimstas ap aprīļa vidu/beigām); tomēr līdzīgi kā citi gripas vīrusi tas visticamāk atgriezīsies otrajā vilnī rudenī.

Mums ir ļoti svarīgi - investīciju, valsts tēla, galu galā var teikt tautas glābšanas’ dēļ - padomājiet, kāda būs emigrācija, ja nenostabilizēsim ekonomiku - ieviest Honkongas, Taivānas, Singapūras modeli Latvijā tūlīt un gūt drošu pārliecību un kontroli pār Covid-19 gan šajā pavasarī, gan vasarā, gan rudenī.

Tātad pirmajam valdības solim pirms jebkura cita soļa veikšanas ir jābūt maksimāli ātri ieviest Taivānas un citu Dienvidaustrumāzijas valstu modeli, lai to paspētu izdarīt līdz 14. aprīlim vai absolūti vēlākais mēneša laikā atcelt ārkārtas stāvokli.

Finanses izdzīvošanas krīzes pārvarēšanai

Pasaules prakse rāda, ka parasti atgūšanās pēc ekonomiskā krituma ir vismaz divas reizes ilgāka par kritumu. Ir vieglāk pazaudēt naudu, nekā nopelnīt to. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka daudz izdevīgāk ir mēģināt saglabāt ekonomiku, nevis ļaut tai ātri sarukt.

Kāds varētu būt ekonomikas atbalsta kopējais apmērs? ASV kopējais atbalsts pirmajā ekonomikas atbalsta posmā ir 9% no IKP. Lielbritānijā - teju 15% no IKP. Latvijā neizdosies izvairīties no līdzīga izmēra atbalsta. Es domāju, ka, ņemot vērā krīzes apmēru, atbalstam būs jābūt tuvu pie 10% no IKP jeb 3 miljardiem eiro. Iesaku šo naudu aizņemties tagad, kamēr procentu likmes ir ļoti zemas.

Jāatceras, ka 2008. gada krīzes laikā Latvijas valsts parāds pieauga no 8 līdz 47% no IKP, un šobrīd tas ir ap 35% no IKP. Nav īpaša iemesla cerēt, ka Covid-19 krīzi varēs pārvarēt ar mazu naudas daudzumu.

Atbalsts ekonomikai ir jāsadala divās daļās: izdzīvošanai un attīstībai.

Izdzīvošana ir svarīga, jo absolūti nepieciešams nodrošināt, ka visi ir paēduši, spēj samaksāt īri un aizsūtīt bērnus uz skolu. Ja mēs to nenodrošināsim, izraisīsim jaunu emigrācijas vilni, kura izmaksas būs neticami lielas.

Finansiālā izdzīvošana

Šobrīd, ļoti strauja ekonomikas krituma posmā ir pirmkārt jānodrošina iztikas minimums visiem.

Pamata principiem ir jābūt: atbalsts visiem, kas zaudējuši ienākumus, neskatoties nedz uz to, vai maksāja nodokļus vai ne, nedz uz nodarbinātības statusu vai tamlīdzīgiem kritērijiem. Mērķis ir nodrošināt sociālo stabilitāti. Ieteikumi īsumā būtu sekojoši.

Uzņēmumiem:

- piešķirt kredītu brīvdienas;

- nodokļu apmaksas atlikšana;

- 100% valsts garantētas kredītlīnijas apgrozāmajiem līdzekļiem;

- dīkstāves pabalsta apjoma maksimālo griestu palielināšana līdz 2500 eiro, lai novērstu to, ka lielāku algu saņēmēji būtu spiesti izvēlēties bezdarbu, nevis dīkstāves pabalstu.

Mūsu mērķis ir saglabāt darbavietas, zemi dīkstāves pabalsta maksimālie griesti nav produktīvi, tikai veicina bezdarbu.

Visiem iedzīvotājiem:

1)   darba garantijas programma ar 500 eiro izmaksu visiem tās dalībniekiem;

2)   dīkstāves pabalstu 75% apmērā no algas visiem strādājošajiem, kuriem draudētu dīkstāves atlaišana;

3)   līdz 2020. gada beigām bezdarbnieku pabalstu maksāt 75% apmērā no piešķirtā pabalsta, tai skaitā tiem, kuri šādu statusu ieguva pēc 2020. gada 13. marta;

4)   dīkstāves pabalstu 750 eiro mēnesī neatkarīgi no nodokļu nomaksas statusa, nodokļu parādu esamības vai neesamības, arī pašnodarbinātajiem, arī ēnu ekonomikas dalībniekiem un mikrouzņēmumos strādājošajiem.

5)   mērķtiecīgi atbalsta pasākumi īres, hipotēkas, parādu nomaksas atlikšanai/dzēšanai.

Ir paredzams, ka daļa iedzīvotāju nespēs segt savas hipotēkas. Šādas hipotēkas bankās radīs kapitāla pietiekamības problēmas. Valstij jau tagad ir jāizveido fonds - visu banku “sliktā banka”, kurā uz krīzes laiku jāpārņem visas kavētās hipotēkas, tā saglabājot banku kredītportfeļa kvalitāti. Šajā fondā valsts varētu pārņemt arī viesnīcas un restorānus kā lietu kopību. Pārņemšana jābeidz, tiklīdz krīze būs pārvarēta. Sekmīgās hipotēkas varēs vēlāk pārcelt atpakaļ uz to izdevējbankām, nesekmīgās hipotēkas veidos valsts īres dzīvokļu fondu.

Krīzes izdzīvošanas programma būs nepieciešama aptuveni nākamajiem 12 mēnešiem.

Izdzīvošanas programma būtu arī galvenais rīks, kā palīdzēt viesnīcām, restorāniem, mazajiem biznesiem. Šādus uzņēmumus lielākoties ir ļoti viegli slēgt, un viegli pēc brīža atjaunot to darbību. Tiem nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi vai gadiem ilgi būvēta reputācija ārvalstu tirgos.

Tāpēc šie uzņēmumi pēc krīzes viegli atjaunosies, ja vien to darbiniekiem būs nodrošināts izdzīvošanas atbalsts un ja vien valstī būs ekonomiskā izaugsme. Tiem der šīs stratēģijas izdzīvošanas sadaļa.

II daļa. Ka mainīsies pasaule, un ko tas nozīmē Latvijai

Latvija ir maza un atvērta ekonomika. Ļoti daudz no apritē esošajām precēm mēs importējam un eksportējam. Ja iztērēsim ekonomikas atbalstam paredzētos līdzekļus, vienlaikus stratēģiski nedomājot par nākotni, nauda aizplūdīs importa precēs. Uz brīdi būs labāk, tomēr nenotiks ilgtspējīga attīstība, un pēc gada atmodīsimies ar parādu, bet ne bagātāki.

Līdz ar to ir skaidrs, ka mums nepieciešams noorganizēt atbalstu tā, lai maksimāli spēcinātu ilgtspējīgu izaugsmi, īpaši preču un pakalpojumu eksportu, jo tikai eksporta pieaugums ārējos tirgos spēj nodrošināt nesalīdzināmi lielākas izaugsmes iespējas par iekšējo patēriņu. Vienīgi eksporta sektorā ir iespējams palielināt darba ražīgumu un vienlaikus nav riska atbalstīt uzņēmumus, kas ražo bezjēdzīgas lietas.

Tikai un vienīgi eksports ienes naudu, kas rada bagātību. Nauda rodas no eksporta.

Kāpēc Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņiem?

Latvijai ir zemākais eksporta apjoms un zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju. Lietuvā un Igaunijā eksports ienes vairāk naudas. Nauda nonāk apritē un veido bagātību. Bez eksporta ienestās naudas IKP pieaugums pats no sevis nekā neradīsies.

Tikai ar eksportu nauda nonāk Latvijā. Ja eksports neienes naudu, tās nav arī vietējam patēriņam!

Jāpanāk, ka Latvija pēc krīzes kļūst par valsti ar strauju izaugsmi. Tas ir iespējams. Pasaulē ir valstis, kuras ir spējušas augt ar ātrumu 7% gadā vismaz 20 gadus pēc kārtas. Kā? Bāzējot izaugsmi preču un pakalpojumu eksportā.

Darba ražīgums nosaka bagātību: jo vairāk vienā stundā tiek radītas jaunas vērtības, jo lielākas iespējamas algas un peļņa. Eksportā iespējams liels ražošanas apjoms, savukārt pašizmaksa, pieaugot pārdošanas apjomam, strauji krītas. Latvijas mazais tirgus ir jauka vieta patēriņa uzņēmumiem: taču noteikti jāņem vērā, ka bagāti mēs varam kļūt tikai ar eksportu.

Lai saprastu, kas jādara, lai ieliktu pamatus eksporta stimulētai izaugsmei, jāatbild uz jautājumu, kāda būs pasaule pēc Covid-19 - kuras nozares uzvarēs, kuras zaudēs.

Kā mainīsies pasaules 2021. gadā pēc Covid-19?

IT pakalpojumu izaugsme

Milzīgā apmērā pieaugs digitālie pakalpojumi, IT, telekomunikācijas.

Digitalizācija tirdzniecībā

Interneta tirdzniecība kļūs par arvien straujāk augošu preču piegādes formu. Mēs visi mazāk apmeklēsim tradicionālos veikalus, kuri zaudēs apgrozījumu, ja nepārveidosies.

Veselības ekonomika

Daudz lielāku lomu ieņems veselības ekonomika. Lieli resursi tiks tērēti nākošās epidemioloģiskās krīzes nepieļaušanai, pieaugs pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem un patēriņš epidēmiju un citu veselības problēmu novēršanā.

Eiropas Savienība pieņems mērus, lai panāktu to, ka farmācijā un citās veselības aprūpes jomās izbeigtu atkarību no Ķīnas, pārceļot ražošanu uz ES.

Piegāžu ķēžu saīsināšanās

Daudzas ražošanas kompānijas atteiksies no garām piegādes ķēdēm un vēlēsies izvietot piegādātājus tuvākā un drošākā valstī. Zaudētāji būs Ķīna, kura kā atbildes reakciju spēcinās savu ekonomiku ar vēl lielāku valsts atbalstu.

Īpaši augs ražošanas uzņēmumi ar ļoti augstu spēju ātri mainīt ražošanas produkciju, spēju drukāt/ražot digitāli radīto.

Ražošanā arvien lielāka nozīme būs lietu internētam, mākslīgajam intelektam, datu pārvaldes sistēmām.

Kapitāla koncentrēšanās

Lielāka nozīme pēc krīzes visā pasaulē būs ļoti lieliem uzņēmumiem, vidējie uzņēmumi saglabās savu izmēru, bet daudzi mazie nespēs izturēt pārāk svārstīgo ekonomikas klimatu.

Tūrisms

Vēl vismaz gadu vai vairāk tūrisms būs samazināts, īpaši uz valstīm, kuras uzskatīs par nedrošām. Arī Latvijā šogad gaidāms tūrisma kritums. Noteikti cietīs pensionāriem paredzēti daudzdienu kruīza kuģi, jo tie šobrīd tiek uztverti kā infekcijas perēklis. Latvijas prāmji uz Zviedriju un Vāciju necietīs tik daudz.

III. daļa. Praktiskie soļi Latvijas ekonomikas pārbūvei un straujas attīstības nodrošināšanai

Kopumā šis ir laiks, kad valstij ir jākļūst uzņēmīgai, Latvijai jākļūst par valsti-uzņēmēju.

Ja pieņem, ka krīzē darbu zaudēs apmēram 10% strādājošo, tad jārada būs 100 000 darbavietas. Ja pieņem, ka katra eksporta darbavieta nodrošina 3 darbavietas apkalpojošajā sfērā, tad jārada ap 30 000 darbavietu eksporta nozarē. Ja rēķina, ka vienas darbavietas izveidei nepieciešamas 50 000 eiro lielas investīcijas, tad valsts kopējai atbalsta programmai jābūt vismaz 1,5 miljardu eiro lielākai nekā pašreiz. Tas nozīmētu Altum jaudas trīskāršošanu.

Ko darīt?

IT pakalpojumu izaugsme

No šīs krīzes vissekmīgāk izies tās valstis, kuras attīstīs digitālo sektoru, jo internēta, digitālo pakalpojumu un IT nozīme arvien palielināsies. Latvijai ir lieliska IT nozare, mums ir jābūvē uz tās spēka.

Mums jau tagad ir jāuzsāk un plaši jāreklamē masveida cilvēku pārkvalifikācija uz IT sfēru, programmēšanas valodu apmācība. Tiem, kuri šobrīd zaudē darbu viesmīlības sektorā, restorānos, tirdzniecībā iesaku netērēt laiku, cerot uz brīnumu, bet uzreiz sākt pārkvalificēties un sākt apgūt IT prasmes. Valdībai jāmaksā par tādu tiešsaistes kursu sekmīgu pabeigšanu, kuri dod IT uzņēmējiem atpazīstamu kvalifikāciju. Piemēram, pabeidz CodeAcademy piedāvāto CSS kursu un saņem stipendiju 200 eiro. Pabeidz nākamo līmeni - vēl 200 eiro. Tādējādi dīkstāvē esošajiem cilvēkiem būs lielāks stimuls pārkvalificēties, un viņi iegūs prasmes, kuras tirgū var reāli pielietot.

Fiziskajai infrastruktūrai IT un ārpakalpojumu kompānijām vajag biroju ēkas. Izsniegt 80% garantijas tādu biroju ēku izbūvei, kuros var nodarbināt IT/ārpakalpojumu uzņēmumus, un uzsākt to celtniecību jau tagad, piemēram, Jaunās Teikas rajonā. Atbalstīt TechHub Rīga iniciatīvu pārveidot kādreizējās LU Bioloģijas Fakultātes par Rīgas startup/IT centru.

IT un digitālo pakalpojumu centram jābūt Rīgai. Tomēr, ja uzlabotu infrastruktūru un no Liepājas vai Valmieras līdz Rīgai varētu atbraukt stundas laikā pa šoseju vai ar vilcienu, tad vairāk cilvēku varētu dzīvot tur un doties uz darbu Rīgā, vismaz pāris reizes nedējā, ja jau sākuši pierast strādāt daļēji no mājām.

IT un tehnoloģiju nozarē vislielākais potenciāls ilgtermiņā ir jaunuzņēmumiem. Valstij, līdzīgi kā Francijā, ir jānodrošina 100% valsts garantētu kredītu pieejamība 2,5 gadu algu fonda apmērā, lai nodrošinātu pietiekamu skrejceļu attīstībai.

Veselības ekonomika

Jāatbalsta ar finanšu grantiem un kredītiem mūsu farmācijas uzņēmumi, izpētes centri, medicīnas universitātes. Nav iespējams kļūdīties, jau tagad izveidojot rūpnīcu sejas maskām un citādi sagatavojoties nākošajai epidēmijai un nākošajam Covid-19 vilnim.

Tā kā Eiropas un ASV uzņēmumi vēlēsies pārcelt zāļu ražošanu no Ķīnas uz citurieni, mūsu farmācijas nozarei jādara pieejami finanšu resursi jaudu palielināšanai, lai mēs varētu sekmīgi uzņemties zāļu ražošanu.

Piegāžu ķēžu saīsināšanās

Mums ir unikāla iespēja pārņemt ražošanu no Ķīnas un arī no Itālijas un Spānijas. Tuvākā gada laikā daudzi Eiropas Savienības un ASV uzņēmumi mēģinās pārcelt ražošanu prom no Ķīnas, tuvāk mājām. Ja Latvija ar ātru un spēcīgu rīcību radīs ražošanas iespējas šeit, izdosies piesaistīt daudzas ražotnes.

Kā to paveikt?

Veikt reklāmas kampaņu Eiropā par Latviju kā piemērotu vietu ražošanas pārcelšanai no Ķīnas. Sniegt 100% valsts garantētus kredītus ražošanas telpu izbūvei visiem, kas vēlas pārcelt ražošanu uz Latviju. Ražošanas ēkas būvēt industriālajos parkos uz valsts zemes, vietās, kur apkārt ir brīva valsts zeme. Pēc parka uzbūvēšanas apkārtējās zemes vērtība pieaugs gan rūpnieciskajos, gan māju zonējumos, un šo zemi valsts ar peļņu varēs pārdot.

Apņemties, ka no Ķīnas pārcelto uzņēmumu Latvijas strādnieki tiks nodrošināti ar profesionāli tehnisko apmācību. Nodrošināt 80% valsts garantētus kredītus ražošanas iekārtu iegādei un apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai gan esošajiem, gan jauniem eksportējošiem uzņēmumiem, īpašu uzsvaru likt uz uzņēmumiem ar ļoti augstu spēju ātri mainīt ražošanas produkciju, spēju drukāt/ražot digitāli radīto.

Rūpniecības uzņēmumos ar grantiem atbalstīt digitalizāciju, šo darbu paveikt krīzes laikā, lai uzņēmumi pēc krīzes būtu ar uzlabotām digitālajām pratībām. Atbalstīt gan programmnodrošinājuma, gan prasmju apguvi.

Rūpniecības parkus izvietot ne tikai lielākajos centros, bet visā Latvijas teritorijā, arī Latgalē. Interneta tirdzniecība

Preču piegāde caur internētu un ražošanas lielāka koncentrēšanās Eiropā nozīmē lielāku auto transporta kustību. Mums jāatbalsta Latvijas autotransporta uzņēmumi, kas jau šobrīd ir strauji augoša nozare, kura nodrošina eksporta ienākumus un darbavietas.

Kapitāla koncentrēšanās

Pēc krīzes lielāka nozīme būs pasaules lielajiem uzņēmumiem, tāpēc Latvijai īpaša nozīme jāpiešķir spējai iesaistīties to piegādes ķēdēs, savu reklāmas kampaņu vēršot uz tiem.

Kā finansēt izaugsmi?

Lai finansētu Latvijas pārbūvi, ir vajadzīgi vismaz 1,5 miljardi eiro investīcijās uzņēmumos.

Šo naudu kredītos izsniegtu Latvijas bankas, bet garantētu Altum. Ja, pārrunājot ar bankām šo attīstības plānu izrādās, ka tas nav īstenojams banku uzraugu iebildumu dēļ, var vai nu uz krīzes laiku mainīt riska noteikumus, vai arī izveidot valsts attīstības banku, kā Vācijas KfW.

Secinājumi

Neko nedarot, mūsu zaudējumi nākošo trīs gadu laikā būs vismaz 6 miljardi eiro, tajā skaitā 420 miljoni atrauti veselības aprūpei un vēl viens emigrācijas vilnis.

Skaidri rīkojoties, Latvija šobrīd var likt pamatus straujai izaugsmei, jo krīze iznīcina daudzus konkurentus, no kuriem daudzi ir iekļuvuši sastingumā vai panikā un ir viegli uzveicami ar skaidru stratēģiju.

Vissvarīgākais, pirms ķerties pie citiem pasākumiem, ir ieviest skaidrību, panākot kontroli pār vīrusu ar Singapūras, Taivānas un Honkongas metodi, un atcelt lielāko daļu karantīnas ierobežojumu 14. aprīlī vai vēlākais mēneša laikā.

Krīzes pārvarēšanas stratēģijā pirmais uzdevums ir izdzīvot, nodrošinot uzņēmumiem pietiekamu daudzumu finanšu resursu. Izdzīvošana būs pietiekams atbalsts tām sfērām, kuras ir viegli atjaunojamas un nav stratēģiski svarīgas.

Otrais uzdevums ir saprast, kāda būs pasaule pēc Covid-19 un kā Latvija var izmantot pārmaiņas savā labā.

Trešais uzdevums ir finansēt un īstenot mērķtiecīgas darbības, lai panāktu strauju to sfēru attīstību, kuras sniegs iespējas straujai Latvijas izaugsmei - eksporta preču un pakalpojumu attīstību IT un digitālo pakalpojumu sfērā, internēta tirdzniecībā, eksporta ražošanā, veselības ekonomikā.

Plāna īstenošanai vajadzēs finanšu resursus aptuveni 3 miljardu eiro apmērā, kurus Latvijai jāaizņemas šobrīd.

Īstenojot plānu, Latvija var augt ar ātrumu 7% gadā ik gadu.

Novērtē šo rakstu:

82
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...