Latvijas tā saucamie mediji un “sabiedriskie” mediji turpina izlikties, ka kodolenerģijas jomā nekas nenotiek
Dr. Agris Auce16.01.2024.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Elektrība nepieciešama jebkurā mūsdienu dzīves nozarē, tā ir būtiski svarīga mūsu veselības un dzīvības uzturēšanai. Droša, nepārtraukta un stabila pieeja pie enerģijas ir nepieciešama lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas darbību.
Stabila elektrības piegāde par saprātīgu un konkurētspējīgu cenu ir visas nācijas nākotnes labklājības un tautsaimniecības pamats. Savukārt elektrības pieejamības apgrūtinājumi vai tās liela cena nozīmēs Latvijas tautsaimniecības nopietnus apgrūtinājumus un Kariņa iesākto, bet Siliņas turpināto Latvijas atpalicības un nācijas sabrukšanas procesa drošu un paredzamu turpinājumu ar arvien tālāku atpalicību un iedzīvotāju skaita turpmāku samazināšanos.
Mēs šobrīd Latvijā redzam pilnīgu nopietnu diskusiju iztrūkumu gan no Evikas Siliņas administrācijas puses, gan no par energoapgādi atbildīgās ministrijas – Klimata un Enerģijas ministrijas puses. Apstākļos, kad VISAS Latvijai tuvākās zemes un VISAS Ziemeļvalstis ir uzsākušas atomelektrostaciju būves procesus, izlikties, ka enerģijas un elektrības apgādes jautājumus varēsim risināt bez nopietnas kodolenerģijas izmantošanas ir vienkārši muļķīgi un mūsu zemei postoši. (Bet tas jau nešķiet svarīgi mūsu premjerei, kura ar prezidentu apspriež Mārča Judža laulības problēmu, bet nevis nākotnes energoapgādi.)
Igaunijā ar parlamenta lēmumu izveidotā valdības darba grupa ir sagatavojusi ziņojumu par kodolenerģijas izmantošanu Igaunijā, kas paredz vienas vai vairāku mazo modulāro reaktoru (SMR) būvi Igaunijā. Latvijas tā saucamie mediji un “sabiedriskie” mediji turpina izlikties, ka nekas nenotiek. Tāpēc publicējam tulkoto Igaunijas valdības darba grupas atskaiti par kodolenerģiju Igaunijā. Interesenti var paši iepazīties ar ziņojumu igauņu valodā Igaunijas valdības interneta lapā.
Ziņojums lejupielādei PDF formātā:
http://vesels.lv/wp-content/uploads/2024/01/Kodolenergijas-darba-grupas-zinojums.pdf
(Tulkojuma autortiesības – biedrība Progresīvo tehnoloģiju Institūts)
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
