Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!

Jo sevišķi šāds televīzijas kolēģu lēmums izbrīna tādēļ, ka likumā ir skaidri liegta priekšvēlēšanu aģitācija krievu valodā. Jā, debates nav aģitācija, taču likumus ierasts tulkot ne tikai gramatiski – sak, kā stāv rakstīts, tieši tā arī darīsim, bet arī pēc to jēgas un būtības. Manuprāt, liedzot aģitāciju krievu valodā, valsts likumdevējs skaidri un gaiši ir pateicis, ka priekšvēlēšanu procesam un arī vēlēšanām jānorit latviešu valodā.

Šonedēļ uz šo ideju reaģēja Valsts valodas centrs, norādot, ka debates krieviski neatbilst valsts valodas statusam un tās lomai sabiedrības integrācijā, kā arī bažījās, ka LTV veicina divvalodību un cenšas piešķirt krievu valodas lietojumam un tās statusam Latvijā īpašu vietu un nozīmību. LTV pārstāvji atsaucās, ka aģitācija nav debates, radot sajūtu, ka likumos nu tiks meklēta vismazākā spraudziņa, pa kuru raidījumos ietecēt krievu valodai.

LTV ir aicinājusi politiķus un valsts institūcijas nejaukties tās redakcionālajos lēmumos par Eiropas Parlamenta vēlēšanu atspoguļošanu. Tajā pašā laikā tā pati aicinājusi Tieslietu ministriju vērtēt Valsts valodas centra pausto. LTV apgalvo, ka rīkos debates krieviski, jo "šobrīd, kad notiek Krievijas izraisītais pilna mēroga karš Ukrainā un Latvija saskaras ar hibrīdkara apdraudējumiem, ir īpaši būtiski dažādām sabiedrības grupām nodrošināt objektīvu, uzticamu un kvalitatīvu saturu par EP vēlēšanām".

Te vietā atcerēties, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 89 procenti Latvijā dzīvojošo nelatviešu atzīst, ka māk latviešu valodu. 

Ja viņus tiešām interesē objektīva informācija par vēlēšanām, vai ir pamats uzskatīt, ka viņi neizmantos savas latviešu valodas zināšanas, lai to iegūtu? Un, jo vairāk latviešu valoda tiks lietota ikdienā, jo vairāk šīs prasmes uzlabosies! Savukārt, ja var iztikt ar krievu valodu, tad latviešu valodas prasmes nevairosies. Jau 2018. gadā Satversmes tiesa atzina, ka tieši krievu valodai atšķirībā no citām mazākumtautību valodām Latvijā ir pašpietiekamība. Tādā kontekstā LTV iecere izskatās vērsta uz divvalodības saglabāšanu, uz to, ka sabiedriskā televīzija būs tāds kā pēdējais valsts finansētais krievu valodas bastions.

LTV atbildīgā ziņu redaktore Dagnija Neimane sociālajā vietnē "X", aizstāvot debates krievu valodā, uzsver, ka žurnālisti strādā likuma un sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Te gan jāsaka, ka likums nebūt neuzspiež debates krieviski. Turklāt to, ka tā ir redakcionālā izvēle, LTV atklāj jau pieminētajā paziņojumā, kurā aicina nejaukties redakcionālajos lēmumos. Savukārt sabiedriskais pasūtījums ir gana vispārīgs: jā, ir solīts mazākumtautībām stāstīt par vēlēšanām. Turklāt mazākumtautību multimediju platformā "RUS.LSM". solīts veidot saturu četrās mazākumtautību valodās: krievu, ukraiņu, poļu un baltkrievu. 

Te gan arī jājautā, kāpēc medija nosaukums joprojām asociējas ar krievisko, ja reiz nu ir rūpe arī par citām mazākumtautībām.

Vērts pieminēt, ka krievisko debašu gadījumā televīzijas ļaudis cenšas slēpties aiz likuma un sabiedriskā pasūtījuma, tādējādi it kā atsakoties no atbildības, bet pret Nacionālās drošības koncepcijā pausto ieceri no 2026. gada sabiedrisko mediju saturu vairs neveidot krievu valodā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vadība pati ir kategoriski iebildusi.

Starp citu, pieminētajā sabiedriskajā pasūtījumā solīts arī "veicināt latviešu valodas stiprināšanu mazākumtautību vidū". Kā šis uzdevums tiek pildīts, rīkojot debates krieviski?

Kā arguments krievu valodai sabiedriskajos medijos bieži tiek minēta ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā, taču tieši karā postītās valsts mediju speciālisti atzīst, ka arī Ukrainai pašai ātrāk vajadzēja atteikties no krievu valodas valsts finansētajā televīzijā. Kā intervijā "Latvijas Avīzē" norādīja Ukrainas pētnieciskā žurnāliste Anna Babineta: "Esmu sapratusi, ka krievu valodas izmantošana masu medijos bija veids, kā kontrolēt mūsu valsti, kā saglabāt savu ietekmi."

Būtisks aspekts ir arī Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu krievu valodas prasme. Tie, kuri to pārvalda ļoti labi, debašu karstumā izklausīsies pārliecinošāki par tiem, kuri taustīsies pēc vārdiem, bet tam nebūs sakara ar kandidātu kopīgo kompetenci, bet tikai šīs valodas prasmi.

LTV mierina: krieviskajās debatēs varēšot runāt latviski, būšot tulkojums. Taču, ja tiks uzrunāts virsū krievisks teksts latviski runājošajam debatētājam, tas arī nenāks viņam par labu: skatītāji nedzirdēs intonāciju, iespējamas kādas neprecizitātes, ne velti ir pat teiciens "pazudis tulkojumā". Līdz ar to var sanākt tā, ka šīs priekšvēlēšanu debates faktiski būs reklamēšanās pasākums tiem, kuri labi runā krieviski un kuriem nav principiālu pretenziju Latvijas sabiedriskajā medijā Latvijas pilsoņus uzrunāt krievu valodā.

Novērtē šo rakstu:

43
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi