Latvijas Televīzija maksās bijušā Sorosa fonda valdes locekles firmai 1000 eiro gabalā par deviņām „sabiedriskos” medijus slavējošām „ekspertu” publikācijām
PIETIEK19.07.2024.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Sarīkojusi blēdīgu cenu aptauju ar vienu vienīgu pretendentu, Ivara Priedes un Sigitas Roķes vadītā Latvijas Televīzija maksās tagad par fondu „Dots” pārdēvētā bijušā Sorosa fonda valdes locekles Olgas Kazakas firmai „PR kvadrāts” 1000 eiro gabalā par deviņām „sabiedriskos” medijus slavējošām „ekspertu” publikācijām.
O. Kazaka un viņas firma nesen kļuva skandalozi atpazīstamas, saņemot iespaidīgus maksājumus no Labklājības ministrijas struktūrām par to iespēju piedalīties komercfestivālā „Lampa”, kā rīkotājs ir jau pieminētais fonds „Dots”, kura valdes locekle vienlaicīgi ir O. Kazaka.
Taču, kā redzams, ar to apetīte nav mazinājusies, un tagad acīmredzami blēdīgā un sarunātā cenu aptaujā, „palienot” zem 10 000 eiro sliekšņa, pēc kura pārsniegšanas būtu jārīko publisks iepirkums, O. Kazakas firmai piešķirti 9380 eiro no nodokļu maksātāju naudas par „sabiedriskos” medijus slavinošu publikāciju organizēšanu,
„Latvijas Televīzija noslēdz līgumu par 9 ekspertu piesaisti, kuri stabulēs par sab. mediju darbību. Saņemts -1 piedāvājums no PR Kvadrāts. Tā līdzīpašniece ir O. Kazaka. Kazaka ir fonda "Dots" valdes locekle, kas rīko pestivālu "Lampa". Gaidiet "daudzpusīgus" ekspertus,” tā šo situāciju sociālajā tīklā X komentē pazīstamā reālās (nevis par tādu uzdotās) korupcijas apkarošanas eksperte Raivita Kramzaka.
Publiski pieejamie dati rāda, ka I. Priedes un S. Roķes vadītā Latvijas Televīzija izsludinājusi cenu aptauju, kuras mērķis ir „publikāciju sēriju (par sabiedrisko mediju darbību) nodrošināšanas pakalpojums: 9 (deviņu) mediju jomas ekspertu uzrunāšana, atbalsts publikāciju tekstu sagatavošanā un publicitātes nodrošināšana dažādos mediju kanālos”.
Latvijas Televīzijas vajadzība pēc slavējošām publikācijām ir bijusi ļoti steidzīga: „Publikāciju sagatavošana jāuzsāk 3 (trīs) darba dienu laikā pēc pasūtītāja sniegtā uzdevuma, publicēšana jānodrošina tuvāko divu nedēļu laikā pēc sniegtā uzdevuma. Iespējamas vairākas publikāciju sērijas (piem., 4 publikācijas vienā laika periodā, 5 - citā u.tml.)”.
Cenu aptaujas ir izdevīgas koruptiem valsts līdzekļu šķērdētājiem, jo ļauj uzrunāt tikai īpaši izvēlētus pretendentus, kuru vidū bieži vien ir panākta vienošanās par to, ka pārējie pretendenti atteiksies, pāri paliekot tikai vienam – „pareizajam”. Arī šajā cenu aptaujā ir bijis tikai viens pretendents – bijušā Sorosa fonda valdes locekles firma. Tā tad arī tikusi pie Latvijas Televīzijas piešķirtajiem 9380 eiro par „sabiedriskos” medijus slavinošu publikāciju organizēšanu.
Zīmīgi, ka Latvijas Televīzija nolēmusi stingri kontrolēt pasūtīto publikāciju (par 1000 eiro gabalā) saturu: „Publikāciju tēmas atbilstoši aktualitātei definē pasūtītājs. Pakalpojuma sniedzējs izvjēlas konkrētus viedokļa līderus, tēmas, par kurām katrs paudīs savu redzējumu un konkrētus mediju kanālus.”
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
