Latvijas Televīzija maksās bijušā Sorosa fonda valdes locekles firmai 1000 eiro gabalā par deviņām „sabiedriskos” medijus slavējošām „ekspertu” publikācijām
PIETIEK19.07.2024.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Sarīkojusi blēdīgu cenu aptauju ar vienu vienīgu pretendentu, Ivara Priedes un Sigitas Roķes vadītā Latvijas Televīzija maksās tagad par fondu „Dots” pārdēvētā bijušā Sorosa fonda valdes locekles Olgas Kazakas firmai „PR kvadrāts” 1000 eiro gabalā par deviņām „sabiedriskos” medijus slavējošām „ekspertu” publikācijām.
O. Kazaka un viņas firma nesen kļuva skandalozi atpazīstamas, saņemot iespaidīgus maksājumus no Labklājības ministrijas struktūrām par to iespēju piedalīties komercfestivālā „Lampa”, kā rīkotājs ir jau pieminētais fonds „Dots”, kura valdes locekle vienlaicīgi ir O. Kazaka.
Taču, kā redzams, ar to apetīte nav mazinājusies, un tagad acīmredzami blēdīgā un sarunātā cenu aptaujā, „palienot” zem 10 000 eiro sliekšņa, pēc kura pārsniegšanas būtu jārīko publisks iepirkums, O. Kazakas firmai piešķirti 9380 eiro no nodokļu maksātāju naudas par „sabiedriskos” medijus slavinošu publikāciju organizēšanu,
„Latvijas Televīzija noslēdz līgumu par 9 ekspertu piesaisti, kuri stabulēs par sab. mediju darbību. Saņemts -1 piedāvājums no PR Kvadrāts. Tā līdzīpašniece ir O. Kazaka. Kazaka ir fonda "Dots" valdes locekle, kas rīko pestivālu "Lampa". Gaidiet "daudzpusīgus" ekspertus,” tā šo situāciju sociālajā tīklā X komentē pazīstamā reālās (nevis par tādu uzdotās) korupcijas apkarošanas eksperte Raivita Kramzaka.
Publiski pieejamie dati rāda, ka I. Priedes un S. Roķes vadītā Latvijas Televīzija izsludinājusi cenu aptauju, kuras mērķis ir „publikāciju sēriju (par sabiedrisko mediju darbību) nodrošināšanas pakalpojums: 9 (deviņu) mediju jomas ekspertu uzrunāšana, atbalsts publikāciju tekstu sagatavošanā un publicitātes nodrošināšana dažādos mediju kanālos”.
Latvijas Televīzijas vajadzība pēc slavējošām publikācijām ir bijusi ļoti steidzīga: „Publikāciju sagatavošana jāuzsāk 3 (trīs) darba dienu laikā pēc pasūtītāja sniegtā uzdevuma, publicēšana jānodrošina tuvāko divu nedēļu laikā pēc sniegtā uzdevuma. Iespējamas vairākas publikāciju sērijas (piem., 4 publikācijas vienā laika periodā, 5 - citā u.tml.)”.
Cenu aptaujas ir izdevīgas koruptiem valsts līdzekļu šķērdētājiem, jo ļauj uzrunāt tikai īpaši izvēlētus pretendentus, kuru vidū bieži vien ir panākta vienošanās par to, ka pārējie pretendenti atteiksies, pāri paliekot tikai vienam – „pareizajam”. Arī šajā cenu aptaujā ir bijis tikai viens pretendents – bijušā Sorosa fonda valdes locekles firma. Tā tad arī tikusi pie Latvijas Televīzijas piešķirtajiem 9380 eiro par „sabiedriskos” medijus slavinošu publikāciju organizēšanu.
Zīmīgi, ka Latvijas Televīzija nolēmusi stingri kontrolēt pasūtīto publikāciju (par 1000 eiro gabalā) saturu: „Publikāciju tēmas atbilstoši aktualitātei definē pasūtītājs. Pakalpojuma sniedzējs izvjēlas konkrētus viedokļa līderus, tēmas, par kurām katrs paudīs savu redzējumu un konkrētus mediju kanālus.”
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
