Latvijas Televīzija manipulē ar Mūzikas akadēmiju un Latvijas sabiedrību
Varis Avotiņš24.06.2024.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Pirmdienas vakarā, 17. jūnijā Latvijas Televīzijas Ziņu dienests kārtējo reizi šokējoši nodemonstrēja, kā tas prot manipulēt ar sabiedrisko domu un izdarīt spiedienu uz viedokļu līderiem, amatpersonām un politiķiem, ciniski izmantojot konfliktus sabiedrībā. Runa ir par korespondentes Vitas Anstrates (attēlā) un operatora Māra Jurgensona reportāžu raidījumā “Panorāma” no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektoru priekšvēlēšanu debatēm.
Vēlēšanas bija plānotas 19. jūnijā. Īstenībā reportāžas nebija, tās vietā žurnāliste centās krāsot melnās krāsās vienus un bīdīt saulītē citus – dalīt akadēmijas saimi sliktajos un labajos un no profesionālā viedokļa izveidoja šokējoši sliktas kvalitātes materiālu. Acīmredzami pasūtījuma sižets, jo negribas ticēt, ka V. Anstrate strādā tik neprofesionāli, ka neapzināti krīt grāvī.
Nostrādāts smalki tendenciozi, kārtējo reizi noniecinot gan JVLMA studentus un mācībspēkus, gan visu sabiedrību. Zīmīgi, ka JVLMA Studējošo pašpārvalde (JVLMA SP) atklātā vēstulē 19.aprīlī jau paudusi sašutumu par sabiedrisko mediju nepieņemamu un neētisku iejaukšanos šī konflikta risināšanā akadēmijā, minot tieši LTV Ziņu dienesta raidījumu “Panorāma” un žurnālisti V. Anstrati. Ir vērts atcerēties arī 5. aprīļa V. Anstrates skandalozo reportāžu no LNSO ģenerālmēģinājuma (https://pietiek.com/raksti/pornorama_-_pavirsi,_ciniski,_cucigi/), kuru vērtē un joprojām acīmredzot nespēj izvērtēt sabiedrisko mediju ombuds.
Bet nu par visu pēc kārtas: “Panorāmas” studijā Laura Vonda piesaka Vitas Anstrates sižetu, minot, ka “rektora vēlēšanās startē pašreizējā rektora amata pienākumu izpildītāja Ilona Meija un Romāns Vanags – akadēmijas mācībspēks ar plašu pieredzi Dziesmu un deju svētku diriģēšanā.” Tik tālu līdzsvaroti.
Tad L. Vonda atgādina, ka “rektora vieta atbrīvojās pēc tam, kad no amata atkāpās iepriekšējais rektors Guntars Prānis, kuram tika izteikta neuzticība saistībā ar vairākām liecībām par atsevišķu pasniedzēju uzmākšanos un nepieņemamu uzvedību”. Šajā tekstā L. Vonda nepārprotami piešķir Prāņa vārdam negatīvu nokrāsu, saista tieši viņa vārdu ar “uzmākšanos un nepieņemamu” uzvedību.
Kādu uzmākšanos? Vai runa ir par seksuālu uzmākšanos? Kur palicis korektais vārds “iespējamo”? Kas galu galā ir “nepieņemama uzvedība” ? Vai tā ir L. Vondas un V. Anstrates paviršība vai manipulēšana saskaņā ar Ziņu dienesta vadības norādi? Un cik labi dažkārt ir izmantot ciešamo kārtu – “tika izteikta neuzticība”.
Šī sižeta kontekstā tas ir saprotams, ka visa akadēmija neuzticējās Prānim, kas, iespējams, nebūt tā nav: bijušajam rektoram izteica neuzticību JVLMA padome 5 cilvēku sastāvā un studējošo pašpārvalde 10 cilvēku sastāvā. Vai studējošo pašpārvalde tiešām pārstāv visu studējošo vai kaut vai kādas daļas studējošo viedokli, vai arī darbojas “pēc pasūtījuma”?
Noskatoties šo V. Anstrates sižetu, tiešām rodas šaubas par studējošo pašpārvaldi, jo žurnāliste izmantoja tās pārstāvi negodīgi – lai izdarītu sev vajadzīgos apgalvojumus un secinājumus. Ja raidījumā izdarīta atkāpe uz skandāla apstākļiem, tad būtu pašsaprotami un profesionāli atspoguļot otras puses viedokli, jo sevišķi, ja tas ir krasi pretējs. Proti, Prānis atkāpās, jo, viņaprāt, uz viņu izdarīja spiedienu JVLMA padome un kultūras ministre, nu jau bijusī. Turklāt izsaka pateicību atbalstītājiem akadēmijā: “Sirsnīgi pateicos tiem daudzajiem studentiem un darbiniekiem, kuri man izteica atbalstu – tas man patiešām nozīmē ļoti daudz.” (https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/15.04.2024-muzikas-akademijas-rektors-guntars-pranis-atkapjas-no-amata.a550440/)
Bet nu tālāk: sižetā debates nav atspoguļotas, nav kandidātu uzrunu fragmentu, spilgtāko citātu, zāles reakcijas. Tā vietā skatītājiem tiek piedāvāta V. Anstrates versija par situāciju, kas acīmredzami tiek baltiem diegiem sašūta. Seko teikums, ka kandidātu prioritātes ir līdzīgas – radoša vide un saliedēts kolektīvs. Tad žurnāliste dod vārdu Ilonai Meijai, kura atskaitās, ka divi mācībspēki ir atlaisti un vairs ziņas par kādiem pārkāpumiem viņa nav saņēmusi. Tātad – “sliktie” ir sodīti, un situācija kontrolēta.
Pēc tam korespondente dod mikrofonu Romānam Vanagam, kurš paspēj pateikt vienu teikumu, proti, ka vēlētos īstermiņā atgūt akadēmijas prestižu. Taču korespondenti interesē nevis augstskolas nākotne, bet vainīgā etiķetes pielīmēšana Vanagam. Žurnāliste neļauj rektora amata kandidātam turpināt klāstīt savu redzējumu, bet ārpus materiāla galvenā temata, pēkšņi kauninošā intonācijā atgādina, ka rektora amata kandidāts taču bija viens no Prāņa atbalstītājiem, kad viņam tika izteikta neuzticība (atkal ērtā ciešamā kārta!).
Tad seko rupji samontēts un tāpēc grūti saprotams Vanaga atbildes citāts: “Es biju atbalstītājs tanī sakarā, ka es uzskatīju, ka, manuprāt, kriminālas lietas un noziegumi… (rupja neloģiska montāžas vieta) un šinī gadījumā noziegumus izmeklēt es uzticēšu profesionāļiem, kas māk to darīt.” Skatītājiem tiek radīts iespaids – ahā, taisnojas un neko nevar pateikt!
Tālāk seko Kremļa propagandas labāko piemēru cienīga kulminācija. V. Anstrate secina: “Zālē no studējošiem izskanēja apgalvojumi, ka ne bez pamata akadēmijā studenti mēdz justies nedroši.” Pēc Jurgensona filmētiem kadriem var secināt, ka zālē atrodas viens, varbūt divi studenti. Varbūt tiešām vairums no tiem palikuši aiz kadra? Tomēr nē. Anstrate šo savu apgalvojumu par “studējošajiem zālē” pamato, intervējot tikai vienu cilvēku - Kiru Maiju Kirsanovu, studentu pašpārvaldes pārstāvi, kura apgalvo: “Es atzinīgi vērtēju Ilonas Meijas teikto, jo mēs esam komunicējuši pirms šī jau vairākus mēnešus. Un es tiešām redzu praktiskas darbības, ka Ilona Meija vēršas pie mums aktīvi. Es neesmu vēl pazīstama ar Vanaga kungu, un no viņa atbildēm nevarēju saprast neko konkrētu, tas nenozīmē, ka konkrēta darbība nesekos.”
Skatītāji Vanaga apgalvojumus debatēs nav dzirdējuši, sižetā izskanēja tikai viens Kirsanovas iespaids, un visam pāri – V. Anstrates vispārinājums. Tas atsauc prātā klasisku, vienkāršu, bet ļoti iedarbīgu kaimiņvalsts propagandas paņēmienu: 2023. gada decembrī V. Putinu “pierunāja” piedalīties prezidenta vēlēšanās kāds pašpasludinātās Donbasa republikas virsnieks, kurš izteicās “visas tautas” vārdā, savukārt 2017. gadā Putinu “pierunāja” piedalīties prezidenta vēlēšanās automobiļu rūpnīcas GAZ kolektīvs Ņižņijnovgorodā. V. Anstrates sižetā tautas vietā tiek piesaukti studējošie.
Sižeta nobeigumā seko arī Timura Tomsona, JVLMA padomes priekšsēdētāja, apgalvojums, ka padome gaidot jauno rektoru, lai turpinātu risināt aktuālus “drošās vides” jautājumus. Un nobeigumā skaista frāze, neko neizsakoša, bet policiju piesaucoša frāze, ka “kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimuma neaizskaramību izmeklēšana ir pavirzījusies uz priekšu.”
Cik ilgi vēl? Cik ilgi LTV Ziņu dienests ražos brāķi un manipulēs, nodarot kaitējumu sabiedrībai? Cik ilgi vēl JVLMA saime un visa sabiedrība to pacietīs?
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
