Latvijas Televīzija: mūsu autori un redakcijas paši izvēlas, kas sabiedrībai jāzina un kas ne, bet citiem tur nav jājaucas
PIETIEK21.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir atklājies, ka ne tikai Latvijas Radio, bet arī Latvijas Televīzija un tās Ziņu dienesta korespondente Zanda Ozola-Balode ir tikusi informēta par zādzību, dedzināšanas un vardarbības faktiem no bijušā Līkumu bāreņu nama audzēkņa Aivja Berģa biogrāfijas, - viņu „sabiedriskie mediji” sabiedrībai pasniedza kā pazemotu un smagi cietušu „sistēmas bērnu”. Šodien publicējam Ivara Beltes (attēlā) vadītās Latvijas Televīzijas oficiālos skaidrojumus šajā lietā, no kuriem izriet – Latvijas „sabiedrisko mediju” skatītājiem un klausītājiem ar manipulatīvām un viltus ziņām jārēķinās arī turpmāk.
- Vai Zanda Ozola-Balode intervēja bijušo Līkumu bērnu nama audzēkni Viktoriju Bahvalovu? [Pietiek vakar publicēja bijušās audzēknes interviju, no kuras nepārprotami izrietēja, ka „sabiedriskie mediji” ir tikuši informēti par „sistēmas upura” kriminālsodāmību utml., taču to noklusējuši.]
- Jā, Zanda Ozola-Balode intervēja Līkumu bērnu nama audzēkni Viktoriju Bahvalovu. Mūsu rīcībā ir arī informācija par to, ka Viktorija Bahvalova pirms vairākiem gadiem ir vērsusies ar oficiālu iesniegumu par bijušā bāreņu nama Līkumi direktora Jura Boķa iespējamu vardarbību pret viņu. Pašlaik viņas dzīvē ir sarežģīti apstākļi, un viņa ir vērsusies pie bijušā direktora pēc palīdzības.
- Vai viņa žurnālisti informēja par to, ka Līkumu bērnu nama bijušais audzēknis Aivis Berģis ir ticis notiesāts par zādzību un Sarkanā Krusta mītnes dedzināšanu?
- Jā, viņa šādu informāciju sniedza.
- Vai viņa žurnālisti informēja par to, ka Līkumu bērnu nama bijušais audzēknis Aivis Berģis ir ticis turēts aizdomās kriminālprocesā par seksuālu vardarbību pret rīcībnespējīgu nepilngadīgo?
- Jā, informēja.
- Kādu iemeslu pēc šo informāciju neatspoguļoja sižetā?
- Viktorija Bahvalova intervijā minēja, ka visi bijušā bērnunama Līkumi bērni ir zaguši un dedzinājuši kūlu, visi ir bijuši kā maniaki. “Zagām. Visi. Visi manos gados zagām. Ko mēs vēl darījām? Kūlas dedzinājām, a kā citādāk ar tādiem huligāniem, kā mēs? Protams, ka uz psihušku.” Intervijas garums ir vairāk nekā 8 minūtes, šī intervijas daļa sižetā ir ielikta. Par katru no sabiedrisko mediju intervētajiem bijušā bērnunama bērniem Viktorija pauda viedokli, kas saistīts ar viņas pieredzi, par katru minēja likumpārkāpumus, ko viņi veikuši. Sižetā tika pausta informācija, ka ļoti liela daļa no jauniešiem ir nonākusi konfliktā ar likumu. Tāpēc nesaskatām pamatojumu izcelt viena jaunieša izdarīto.
Visi šie jaunieši ir bijuši Jura Boķa aizbilstamie, un liela daļa no pārkāpumiem, ko viņi ir izdarījuši, ir paveikti laikā, kad bijušā bērnunama Līkumi direktors Juris Boķis bija viņu aizbildnis. Būtiski piebilst, ka liela daļa no šiem jauniešiem ir nonākusi bērnunamu sistēmā kopš dzimšanas, vai ļoti agrā bērnībā. Kriminālprocesā bijušais bērnunama direktors Juris Boķis tiek turēts aizdomās par valsts amatpersonas bezdarbību (319. panta 1. daļa) un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas saistīta ar vardarbību (317. panta 2. daļa). Aivis Berģis līdz ar vēl vismaz 5 personām ir oficiāli atzīts par cietušo. Šajā gadījumā cietušo privātā dzīve neattiecas uz konkrēto lietu, par izdarītajiem pārkāpumiem persona ir izcietusi piespriesto sodu. Tas, ka persona ir savulaik pārkāpusi likumu, nenozīmē, ka tā nevar būt cietusi citā noziegumā.
Papildus vēlamies norādīt uz starptautiskajās tiesībās un Latvijas likumdošanā nostiprinātajiem vārda un preses brīvības un redakcionālās neatkarības principiem, kas nosaka, ka tikai konkrētā raidījuma redakcijai un autoriem ir tiesības lemt par viņu veidotā raidījuma saturu, tajā skaitā, kādu tieši informāciju iekļaut sižetā un kādu nē, un ka nevienai citai personai nav tiesību iejaukties šajā izvēlē.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
