Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens intervijā “Neatkarīgajai”, runājot par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa politisko nākotni, atzīmēja, ka, “spriežot pēc viņa izteikumiem, viņš pat nav sapratis, ko ir sastrādājis un cik šķību meldiņu viņš velk”. Latvijas Televīzija (LTV), par katru cenu aizstāvot Eiroparlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā, arī nesaprot, cik šķību meldiņu tā velk.

Iesākumā dažas rindkopas un citāti birokrātiskajā valodā. Diemžēl bez tā neiztikt. LTV otrdien izplatīja paziņojumu, kurā aicināja “valsts institūcijas un politiķus neiejaukties redakcionālajos lēmumos par Eiropas Parlamenta vēlēšanu atspoguļošanu”. LTV vadības neapmierinājumu izraisījis Valsts valodas centra 13. maija paziņojums, kurā norādīts, ka tas “neatbalsta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā”.

VVC paziņojumā teikts: “Atsaucoties uz Latvijas Televīzijas rīcības plānu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurā 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzētas debates krievu valodā, Valsts valodas centrs uzskata, ka šāda iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. [..] Šāds priekšlikums aplinkus cenšas piešķirt krievu valodas lietojumam un tās statusam Latvijā īpašu vietu un nozīmību, nonākot krasā pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm. Satversme un Valsts valodas likums skaidri noteic, ka krievu valoda Latvijas Republikas teritorijā ir svešvaloda. Krievu valodas lietošana priekšvēlēšanu aģitācijā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir nepārprotama divvalodības veicināšana un sabiedrības informatīvās telpas šķelšana.”

VVC paziņojumā viss skaidri un gaiši pateikts. Kāds šim paziņojumam sakars ar “iejaukšanos redakcionālajos lēmumos”? Runa ir tikai vienīgi par VVC aicinājumu ievērot Latvijas Satversmi. Tās garu un burtu. To, ko, atmetot birokrātisko valodu, precīzi formulēja pazīstamā dzejniece, leģendārās rokoperas “Lāčplēsis” libreta autore Māra Zālīte.

Zālīte savā FB lapā raksta: “TRAUKSME! Kas notiek ar LTV? LR? Priekšvēlēšanu debates krievu valodā!? Kā lai izskaidro šo pretvalstisko izvēli? Divvalodības uzspiešana šajos kara apstākļos ir bīstama valsts drošībai. Turklāt nav nekāda pamata šādām mūsu sabiedrisko mediju izpausmēm! Balso taču tikai Latvijas pilsoņi, debatē tikai Latvijas pilsoņi, kas taču prot valsts valodu!”

Mūsu valsts valstī statusu neviens neapdraudēs

VVC izsvērtais, nevienu neaizskarošais paziņojums ļāva LTV vadībai klusi un mierīgi, bez “sejas” zaudēšanas atkāpties no saviem sākotnējiem uzstādījumiem, taču LTV vadība izvēlējās pretējo ceļu. Tā strikti nostājās “pozā”, jebkurus pārmetumus uztverot kā “redakcionālās neatkarības” apdraudējumu, faktiski nostājoties pret sabiedrību.

Ja kāds šajā brīdī teiks, ka tā nav visa sabiedrība, bet tikai šaura, toties skaļa “rusofobu” saujiņa, tad jānorāda, ka no visām Saeimā pārstāvētajām partijām tikai viena - Rosļikova “Stabilitātei!” - nostājās LTV pusē. Neviena cita partija pat aplinkus veidā šo LTV lēmumu par debatēm krievu valodā un aicinājumu “nejaukties” neatbalstīja.

Bijušais Valsts prezidents Egils Levits savu pozīciju pauda skaidrāk par skaidru: “Kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu vai jebkurā citā svešvalodā ir pretrunā ar Satversmes Ievadu (tā Levita paziņojumā) un 4. pantu, kas nosaka valsts valodas statusu un lomu Latvijas demokrātiskajā procesā. Tās ir arī pretrunā ar sabiedrisko mediju uzdevumiem.” Premjere Evika Siliņa 15. maija LTV “Rīta panorāmā” no tiešas nostājas šajā jautājumā diplomātiski izvairījās, paziņojot, ka šo jautājumu nekomentēs.

Mēdz teikt, ka tieši krīzes situācijās visskaidrāk parādās cilvēku patiesās rakstura iezīmes. Kariņš lidojumu skandāla laikā atsedzās visā savā gļēvulības, paštaisnuma un arogances krāšņumā. Tieši tāpat tagad, mēģinot par katru cenu “atsisties”, nekādi neatzīstot savu kļūdu, atsedzas sabiedrisko mediju vadītāji.

LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede, uzstājoties LTV “Rīta panorāmā” īsi pirms Siliņas, demonstrēja nesatricināmu “cietību”: “Debates tāpat notiks. Tas ir mūsu uzdevums un pienākums. Šajā ziņā es domāju, ka nekādu izmaiņu nebūs. Svarīgi ir saprast, kāpēc tieši priekšvēlēšanu laikā nāk šādi dīvaini paziņojumi, pie tam no jau divām institūcijām.”

Šajā izteikumā uzmanība jāvērš uz vairākiem aspektiem, jo Priede atsedz vairākas ārkārtīgi nopietnas, smagas problēmas. Vispirms jau “debates tāpat notiks”, neatkarīgi no tā, ko teiks VVC, sabiedrība, visādas tur māras zālītes, zigmari liepiņi un citi atpakaļrāpuļi. Mēs darīsim tā, kā gribēsim un kā uzskatīsim par vajadzīgu. Neviens mūs te “neriktēs”.

Jebkuri aizrādījumi par LTV darbu tiek uztverti tikai un vienīgi kā iejaukšanās redakcionālā izvēlē, kā neatkarības apdraudējums un centieni vājināt sabiedrisko mediju. Mēs esam valsts valstī, un nevienam nav brīv te kaut ko iebilst. Vienlaikus aizmirstot, ka nauda sabiedriskā medija darbībai nāk no sabiedrības kopējā maka un arī pats jēdziens - sabiedriskie mediji - sevī ietver atbildību ieklausīties sabiedrības viedoklī.

Sirdi silda piederība pašiedomātam intelektuālajam krējumam

Arī vārdu „atpakaļrāpuļi” es šeit piesaucu ne velti. Tas ir galvenais atslēgas vārds, ja mēs gribam patiesi noskaidrot, kāpēc šajā un citos gadījumos, kas pēdējā laikā notiek visai bieži, sabiedriskie mediji ieņem šādu, teiksim maigi, sabiedrības pretrunīgi vērtētu pozīciju.

Tā ir nenoslēpjama pārliecība, ka viņi ir sabiedrības augstāk attīstītā daļa, intelektuālais krējums, kas “nes progresa gaismu” pārējai, mazāk attīstītajai, nesaprotošajai sabiedrības daļai. Tā ir šīs sociālās grupas identitāte - sevi nostādīt virs tiem “nabaga muļķīšiem”, kuri kā tā vecenīte, kas piemeta pagali Jana Husa sārtam, iemieso “svēto vientiesību”.

Ja kādam nepatīk Brektes murālis, “pimpīšu” māksla, Šveices dziedātāja rozā svārciņi, krievu valoda, tad šis cilvēks automātiski ir atpakaļrāpuļu komandā. Viņš vienkārši nav mūsējais. Šī šķiriskā identitāte ir pamatā tam, kas daudziem liek nostāties pretēji Satversmei, pretēji sabiedrībai, dažkārt pat pretēji sev kaut kādā iedomāti “augstākā” pozīcijā.

Ar krievu valodu problēma ir tā, ka šī pašpasludinātā gara aristokrātu šķira šajā situācijā izliekas, ka krievu valoda Latvijā ir tāda pati kā jebkura cita valoda jebkurā citā pasaules valstī. It kā nekādas okupācijas nav bijis, nekādu okupācijas seku nav vai šīs sekas jau ir pilnībā pārvarētas.

Lūk, Latvijas Radio vadītāja Anita Brauna (attēlā), atsaucoties uz to, ka arī citās valstīs it kā notiekot priekšvēlēšanu debates dažādās valodās, raksta: “Latvijā darīt to, ko dara citu valstu sabiedriskie mediji, nozīmē kolaboracionismu, valsts apdraudējumu, rusofiliju un citus nāves grēkus.”

Tieši tā, jo citās valstīs ir pavisam cita valodu situācija. Latvija bija pusgadsimtu okupēta, un šīs okupācijas sekas joprojām nav pārvarētas. Mēs varam kā strausi bāzt galvu smiltīs cik vien gribam, bet no tā mūsu problēmas ar krievu valodu, krievvalodīgajiem un lielas viņu daļas attieksmi pret Krievijas agresiju Ukrainā un Putina režīmu nekur nepazudīs. Šī realitāte ir jāsaprot un jāpieņem. Ideoloģiskās dogmas konkrētajā situācijā ir jāpabīda malā.

LTV vada izteikts konspirologs

Taču atgriezīsimies pie Priedes teiktā. Kā zināms, velns slēpjas detaļās. Priedes frāze “Svarīgi ir saprast, kāpēc tieši priekšvēlēšanu laikā nāk šādi dīvaini paziņojumi, pie tam no jau divām institūcijām” liek ļoti nopietni vērtēt šī cilvēka atbilstību amatam. Tā jau ir klaja konspiroloģiskās domāšanas demonstrācija. Tiek izteiktas nepārprotamas aizdomas, ka VVC atzinums un “dīvaini paziņojumi, pie tam no jau divām institūcijām” ir kādu ļaunu spēku, nelabu nodomu inspirēti (“svarīgi ir saprast, kāpēc tieši priekšvēlēšanu laikā...”).

Esam jau pieraduši, ka politiķi, tiklīdz kāds atļaujas norādīt uz viņu kļūdām, uzreiz piesauc nomelnošanas kampaņu, vārdos nenosauktus pasūtītājus, melnā PR sponsorus un citus nelietīgus ienaidniekus, kas cenšas aptraipīt šī politiķa gaišo tēlu. Ja LTV valdes priekšsēdētājs sāk operēt ar šādiem mājieniem, tad tas neko labu par viņu neliecina. Ne par viņa intelektuālo kapacitāti, ne vadītāja spējām, ne cilvēciskajām īpašībām. Jāsaka, kā ir: ļoti žēl.

Visi tie, kas tagad ieņēmuši šo apļveida aizsardzību, izliekas, ka dzīvo kaut kādā ideālā, bezkonfliktu pasaulē. Pasaulē, kurā nav bijusi ilgstoša okupācija; kurā nav karš Ukrainā; kur nepastāv Putina režīms, kurš apdraud ne tikai Latviju, bet visu cilvēci; kur krievu valodai nav nekāda sakara ar to visu. Būtu lieliski, ja tā būtu, un ilgstoši mēs arī dzīvojām šajā paradigmā.

Tagad tēlot strausus un izlikties, ka nekas nav mainījies, nudien nav augsta intelekta pazīme vai pozicionēšanās “morālā pauguriņa” virsotnē. Tā ir tikai nevajadzīgas stūrgalvības un ēzeliskas ietiepības pazīme. Tieši tas, kas pazudināja Kariņu. Nevajag no viņa mācīties šo šķībā meldiņa vilkšanu.

Novērtē šo rakstu:

65
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...