Latvijas Televīzija: tas nekas, ka “Vienotības” domes priekšsēdētāja un Kariņa padomnieka sieva glaimīgi intervē Kariņu
PIETIEK13.06.2023.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Tas nekas, ka “Vienotības” domes priekšsēdētāja un premjera Krišjāņa Kariņa padomnieka Hosama Abu Meri sieva glaimīgi intervē pašu Krišjāni Kariņu, - šāds pēc būtības ir “sabiedriskās” Latvijas Televīzijas oficiālais skaidrojums. Publicējam to pilnā apmērā.
Lato Lapsas kungam – atbilde uz vēstuli
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā – “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2023. gada 3. aprīļa vēstuli, kurā Jūs lūdzāt sniegt atbildes uz jautājumiem saistībā ar šā gada 29. martā raidījumā “Rīta Panorāma” pārraidīto pašreizējā ministru prezidenta, „Jaunās Vienotības” pārstāvja Krišjāņa Kariņa interviju.
Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV paskaidro, ka LTV žurnālistu rīcību iespējama interešu konflikta situācijas gadījumā reglamentē LTV Rīcības un ētikas kodeksa 4.5. punkts, kurš nosaka: “Ja darbiniekam rodas interešu konflikts kādas tēmas vai indivīda darbības atspoguļošanā, viņam jāinformē par konfliktu tiešais vadītājs un vadītājs pieņem lēmumu par tālāko rīcību.”
Konkrētajā gadījumā lēmums par LTV Ziņu dienesta raidījumu vadītājas Lindas Abu Meri atstādināšanu no intervijas netika pieņemts, jo tiešas saistības ar K.Kariņu intervētājai nav, turklāt Ziņu dienesta redakcija ir pārliecināta par Lindas Abu Meri profesionalitāti un objektivitāti. Bez tam Linda Abu Meri nebija iesaistīta intervijas jautājumu sagatavošanā, bet iesaistījās intervijā kā moderatore, uzdodot kolēģu sagatavotos intervijas jautājumus.
Ar cieņu valdes priekšsēdētājs uz prokūras pamata Ivars Priede
Red. piez. Šo praksi „sabiedriskā” Latvijas televīzija turpina, un ar „Vienotību” cieši saistītā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pret to neiebilst.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
