Iesaki rakstu: 
Patiesi, Latvijā varētu būt visai padaudz cilvēku, kas nesapratīs priekšvēlēšanu debates, ja tās notiks tikai latviešu valodā. Katru dienu vairākus no viņiem redzu kur pagadās novietojam mazlitrāžas automašīnas ar svešādām numura zīmēm, ar lielu kantainu somu ieejam iestādījumos un drīz vien ar to pašu tarbu skrienam laukā. Redzu viņus ar elektriskiem gājējdrāžiem traucamies pa ietvi tā, it kā es būtu neredzams. Tāpēc neturiet ļaunu prātu uz Latvijas televīziju, kad jums šķiet, ka tā jūs neredz. Varbūt tā steidz izpildīt kādu pasūtījumu, kam nedrīkst ļaut atdzist.
Nē, labi, esmu sastapies arī ar tiem īpašajiem, ar brīvo gribu neapveltītajiem tumsoņiem, kuriem ceturtās varas pārstāvju ieskatā ir jāskatās rus.lsm.lv piedāvātais saturs, jo tas viņiem sniegs vienīgo pareizo, vienīgo valstisko vēstījumu. Pavisam nesen taču audiencē pie prezidenta visa LSM brigāde unisonā skandēja, ka jābūt vienotam vēstījumam. Latvijas valstij nepieciešams savs propagandas kanāls krievu valodā! Tad, lūk. Tiem pašiem tumsoņiem arī īpaši tiek atvēlētas veselas četras priekšvēlēšanu debates krievu valodā. Vienīgais, ka man kaut kā neticas, ka tie tumsoņi tās debates baudīs.
Lieta ir tāda, ka tas tomēr prasa zināmu inteliģences pakāpi – noskatīties Latvijas televīzijas, teiksim, ziņas. Spēja divdesmit minūtes nosēdēt televizora priekšā un neuzvilkties par blēņām, ko jums tur mēģina iegalvot, un manieri, kādā tas tiek darīts, — tas nav nieks. Un ar tādu inteliģences pakāpi nedz es, nedz manis novērotie pretvalstiski noskaņotie elementi nav apveltīti.
Tāpēc visdrīzāk, ka LSM krievu variants tomēr runā par un ar maķenīt izredzētāku publiku. Un tas, ko viņi šai jau zināmā mērā integrētajai publikai mēģina pateikt — galu galā jums ir jābūt diezgan integrētam vai vismaz tērētam, lai izvēlētos skatīties tieši atklātos gatavinātājus LSM — viņi mēģina pateikt, ka integrācijas procesu var neturpināt — jūtieties kā mājās, cienītie! Ir gan ziņas jūsu mēlē, gan arī, redz kur, "priekšvēlēšanu debates"! Paskat, mēs pat aborigēnu pārstāvjus iedrošināsim runāt jūsu valodā. Protams, tas izskatīsies mazliet komiski, un viņi izklausīsies mazliet pastulbi, jo īpaši uz krievu valodā runājošo politiķu fona, bet ko tu nedarīsi integrācijas vārdā!
Fui, nē, atvainojos, debates taču nav domātas integrācijai. Olga Dragiļeva, mana mīļākā Delfu žurnāliste, kura, kad pēdējoreiz viņu klausījos, vēl nebija iemācījusies konjugēt latviešu valodā, tviterī raksta šādi: “Debašu loma nav integrēt sabiedrību, bet izglītot par notiekošo un sniegt informāciju.”
Pareiz’ ir. Ja nav iedota nauda, kas iezīmēta ar vārdu “integrācija”, tad pasākums nevar būt integrējošs. Integrācija normāli izpaužas tā, ka ir uzrakstīts daudzmiljonu projekts, kuru vada jūsu sieva vai vismaz drauga mīļākā. Tad iekārto biroju, noalgo sekretāres, sapērk faksa aparātus un visu pārējo, kas vajadzīgs. Visbeidzot, kad naudas palicis tik maz, ka neviens ar jums vairs nedraudzējas, tad rīko pasākumus, uz kuriem cilvēki brīvprātīgi piesakās, kad viņi aiz gara laika grib integrēties. Katru nedēļu tad tu nāc uz tiem pasākumiem, un tevi tur stundu integrē. Beigās dabū sertifikātu, ka esi integrēts. Pēc tam ar šo sertifikātu var iet skatīties rus.lsm.lv.
Dragiļeva gan nav vienīgā, kas domā, ka priekšvēlēšu debates izglīto un sniedz informāciju. Tas ir Latvijas jaunāko laiku apgaismotajās aprindās ļoti izplatīts priekšstats par politisko procesu. Saskaņā ar viņu pārliecību politiķi ir kā tādas ielasmeitas, kurām nepieciešams dot platformu labumu izrādīšanai. Jūs tiekat informēts par piedāvājumu. Kā teiktu vēl viens jaunā kaluma politiskais alfabēts, SEPLP loceklis Jānis Eglītis, sabiedriskais pasūtījums tikai paredz, ka jums tiek atspoguļots vēlēšanu process. Atspoguļotājs Eglītis tādējādi arī izslēdz ideju, ka politika vispār ir jelkāda interešu sadursme un nepārtraukta salāgošana nebeidzamā sarunā sabiedrībā, kuru sabiedriskie mediji varētu tā kā veicināt.
Jūs domājāt, ka debatēs politiķi varētu kaut mazliet pamainīt savu pozīciju, izdzirdēdami citus redzējumus? Nebūsim naivi, draugi. Nē, politika ir tas, ko dara, lūk, šie te trakie, bet ceturtā konstitucionālā vara tos tikai apgādā ar publicitātes pakalpojumu. Kas esat jūs? Jūs esat skatītājs. Nu, un vēlētājs. Jūs varat izvēlēties gatavu produktu. Vienu despotu vai otru. Mums nav jānodrošina, ka šie te despoti kaut kā sarunātos, ka tā vispār būtu saruna. Visi ejam uz pilnu banku. Pilnīga uzvara un uzvarētāja programma. Tāpēc nav nekādas vajadzības, lai notiktu demokrātiska saruna vietējo aborigēnu valodā. Ne viņi jūs klausīsies, ne jūs viņus. Galvenais – savākt savu ciltsbrāļu balsis, lai gan "dūres" varbūt būtu precīzāk.
Jūsu valstī var sarīkot arī debates pavisam svešā valodā, un tajā izskanēs amizanti priekšlikumi, kas attiecas uz jūsu kopienas nākotnes pārvaldi, bet tā nav liela bēda. Jūs taču esat skatītājs. LTV madāmas neinteresē nedz jūsu kritika, nedz arī jūsu politiskie uzskati. Jo galvenais ir atspoguļot. Kā tagad pieņemts teikt par valsts finansētu mediju darbību — nepatīk, neskatieties. Nav taču obligāti jāskatās. Dodiet naudu un aizveriet mutes. Jo šitais ir redakcionāls lēmums.
Pārpublicēts no jazepsbasko.lv
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
