Latvijas Televīzijas vadības ieskatā „sabiedriskā” medija kritizēšana par slinkumu un nolaidību esot „naida runa” vai pat „prettiesisks saturs”
PIETIEK29.08.2024.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzijas kritizēšana par slinkumu un nolaidību esot uzskatāma par „naida runu” vai pat „prettiesisku saturu” un pelnījusi bloķēšanu sociālajos tīklos, - tas izriet no „sabiedriskā” medija valdes priekšsēdētāja Ivara Priedes oficiāla skaidrojuma.
„Re, kas atgadījās nabaga Arnoldam Celmam, kurš “sabiedriskās” Latvijas Televīzijas parazītus un liekēžus atļāvās drusku pakritizēt par slinkumu un nolaidību,” – par vienu šādu kritizēšanas gadījumu pirms pusotra mēneša savā YouTube profilā pastāstīja Lato Lapsa – https://www.youtube.com/watch?v=Zlp3MEUCKlQ.
Pēc šī atgadījuma Lato Lapsa nosūtīja „sabiedriskajam medijam” šāda satura informācijas pieprasījumu:
„Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikācijas, vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
1) Vai sociālā tīkla X (iepriekš Twitter) profils @ltvzinas tiek uzturēts un administrēts par VSIA Latvijas Televīzija finanšu līdzekļiem?
2) Kas tieši administrē šo profilu? Kādi ir šīs personas/personu pienākumi un funkcijas?
3) Kas un ar kādu pamatojumu VSIA Latvijas Televīzija pieņem lēmumus par sociālā tīkla X (Twitter) lietotāju bloķēšanu, liedzot tiem iepazīties ar informāciju, ko VSIA Latvijas Televīzija par nodokļu maksātāju naudu publicē minētajā profilā?”
Šī ir Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja Ivara Priedes (attēlā) parakstīta „atbilde”, kurā raksturīgi „sabiedriskajam” medijam nav sniegtas atbildes ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem, tostarp slēpjot arī personas, kas televīzijā nodarbojas ar cenzūru, taču ir skaidro norādīts – „sabiedriskās” televīzijas kritizēšana par slinkumu un nolaidību esot uzskatāma par „naida runu” vai pat „prettiesisku saturu”:
„VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā – “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 16. jūlija vēstuli, kurās Jūs lūdzat sniegt atbildes uz jautājumiem saistībā ar sociālā tīkla X (iepriekš Twitter) profilu @ltvzinas.
Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV paskaidro, ka LTV ir tiesības dzēst vai bloķēt kontus, ja tie var radīt kaitējumu sabiedrībai, tajā skaitā izplatīt dezinformāciju, naida runu un citu līdzīga rakstura saturu, kurš ir prettiesisks.
LTV norāda, ka LTV ir ne tikai neatkarīga redakcionālu lēmumu pieņemšanā, bet arī atbildīga par savā kontā publicēto saturu un informē, ka komentāru, ierakstu vai kontu dzēšana ir izņēmuma gadījumi, kad LTV ieskatā publicētais saturs ir neatbilstošs demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām.
Ar cieņu,
Valdes priekšsēdētājs uz prokūras pamata Ivars Priede.”
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
