Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan triju no tā sauktajā Nigērijas pilsoņu nolaupīšanas un parādu piedziņas kompānijas Arvik izspiešanas lietā tiesājamo advokāte izteikusi noraidījumu gan tiesnesei, gan prokuroram, kurš viņas aizstāvamajiem nav likumā noteiktā kārtībā uzrādījis apsūdzības, kā arī lūgusi atlikt lietas izskatīšanu, lai tiesājamie varētu iepazīties ar lietas materiāliem, kā arī apsūdzības tulkojumu viņiem saprotamā jeb krievu valodā, tomēr tiesa ir nolēmusi visus šos pieteikumus noraidīt un turpināt tiesas izmeklēšanu.

Tiesneses uzstājīgo vēlmi turpināt pierādījumu pārbaudi aizvadītajā nedēļā neapturēja nedz tiesājamo norādes, ka viņi nevarēs uzdot cietušajam jautājumus, jo nav iepazīstināti ar lietas materiāliem, nedz advokātu norādes, ka nav jēgas pratināt cietušo, ja tiesājamie nevar piedalīties jautājumu uzdošanā, jo nav iepazinušies ar lietas materiāliem, līdz ar to šo pratināšanu jebkurā gadījumā nāksies veikt vēlreiz un tas būs ideāls iemesls lietas pārsūdzēšanai apelācijas instancē.

Pietiek jau ir informējis, ka prokurors Ivars Vildavs nav uzskatījis par vajadzīgu cietumā apciemot trīs aizdomās turamos, lai uzrādītu viņiem apsūdzības par divu ārvalstu uzņēmēju -  ar dažādām afērām bēdīgi slavenās Nigērijas pārstāvju – nolaupīšanu. Tiesājamie par to vērsās ar iesniegumu tiesā jau pirms vairāk nekā mēneša, taču tiesa lēma iesniegumu izskatīt lietas izskatīšanas gaitā.

Tā kā apsūdzētajiem nav nodrošināta iespēja saņemt apsūdzību viņiem saprotamā valodā, kā arī viņi nav saņēmuši lietas materiālus, lai varētu sagatavoties tiesai, viņu advokāte Rada Matjušina lūdza atlikt tiesas procesu, kā arī iesniedza pieteikumu tiesai par noraidījumu tiesnesei Vivitai Freimanei, kura īpaši nesteidzās ar iesniegumā paustā noskaidrošanu un tiesājamo tiesību nodrošināšanu tiesas procesa laikā, kā arī bija radījusi iespaidu, ka viņa jau pieņēmusi spriedumu vēl pirms lietas izskatīšanas. Tāpat advokāte izteica noraidījumu prokuroram Vildavam par apsūdzības neuzrādīšanu un rakstveida informācijas neizsniegšanu par apsūdzētā tiesībām.

To, ka prokurors nav ieradies pie apcietinātajiem cietumā, tiesājamie apliecina ar izziņām no cietuma, kurā cietuma administrācija atzīst – prokurors pie ieslodzītajiem tiešām nav bijis ne reizi. Pats Vildavs tiesas sēdē nevarēja apliecināt, ka būtu ieradies pie ieslodzītajiem uzrādīt apsūdzību, taču pauda neizpratni, kādēļ trīs aizdomās turamie uzskatot, ka viņiem nav uzrādīta apsūdzība, ja reiz pārējie septiņi šajā lietā apsūdzētie šādus pārmetumus neizsaka. Turklāt par apsūdzības neuzrādīšanu nesūdzoties arī pārējie divi no tiesājamiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietā, tāpat arī šādas pretenzijas nav tiem apsūdzētajiem, kuri ir uz brīvām kājām.

Sarunā ar Pietiek Vildavs pauda, ka nevarot precīzi atcerēties, kam ir un kam nav uzrādījis apsūdzības. Uz norādi, ka cietuma apmeklētāju žurnāls skaidri apliecina, ka viņš nevarēja uzrādīt apsūdzības, jo gluži vienkārši pie šiem ieslodzītajiem ne reizi nav ieradies, prokurors skaidroja, ka ne vienmēr cietuma administrācija precīzi fiksējot, pie kā ieradies prokurors. Piemēram, varot taču būt tāda situācija, ka viņš ieradies pie kāda cita ieslodzītā un, zinot, ka tajā laikā advokāte tiekas ar kādu citu ieslodzīto, kam viņam jāuzrāda apsūdzība, vienkārši aizgājis no viena kabineta uz otru un uzrādījis apsūdzību, bet par to nekādi ieraksti cietuma žurnālos netiekot veikti.

Trīs ieslodzīto – Mihaila Višņevska, Romana Askerova un Igora Vetcela – iepriekšējā advokāte Alla Ignatjeva tiesas sēdē gan skaidri norādīja, ka apsūdzības rakstus, kā arī lietas materiālus savu klientu vietā no prokurora saņēmusi viņa. Tieši šī viņas rīcība bija iemesls, kādēļ visi trīs apcietinātie atteicās no viņas pakalpojumiem un tagad viņus tiesā pārstāv advokāte Rada Matjušina. Viņa arī norādīja uz Kriminālprocesa likumā ietverto normu - ja apsūdzētais attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties pie prokurora, apsūdzības kopiju un rakstveida informāciju par apsūdzētā tiesībām prokurors, savstarpēji vienojoties, var nodot apsūdzētajam personiski, ar viņa aizstāvja palīdzību, ar kurjera palīdzību vai nosūtīt pa pastu.

Taču Matjušina norādīja, ka šis pants piemērojams tikai tad, ja apsūdzētais nav pieejams, taču visi trīs viņas klienti atrodas ieslodzījumā tieši tādēļ, lai būtu prokuroram pieejami jebkurā brīdī. Savukārt trīs tiesājamie ir pārliecināti, ka advokāte ir bijusi uz vienu roku ar prokuroru un tiesnesi, tādēļ arī šim apstāklim nepievērš uzmanību.

Kā jau ziņots, apjomīgā vēstulē, ko saņēmis Pietiek, tiesājamie Askerovs un Višņevskis pauž pārliecību, ka advokātei ir mantkārīgi nolūki. Askerovs pēc aizturēšanas nolēmis, ka policijā liecības nesniegs, bet darīs to tad, kad lieta būs nodota prokuroram. Cietumā viņu apmeklējusi advokāte Ignatjeva, kas šajā lietā aizstāvēja četrus tiesājamos un kuru algo parādu piedziņas firma Arvik, kurā pirms aizturēšanas strādāja tiesājamie. Advokāte taujājusi, vai viņš sniegs liecību prokuroram, uz ko Askerovs atbildējis apstiprinoši, kā arī piekritis savai aizstāvei izstāstīt, ko plāno liecināt prokuroram.

„Es viņai izstāstīju par to, ka nigērieši bija bruņoti, ka es pats redzēju, kā viens no viņiem iemeta mašīnā pistoli, kad ieraudzīja mani. Tāpat arī izstāstīju, ka cietumā par šo lietu esošais Vācijas pilsonis Igors Vetcels nav nekādā veidā ar šo lietu saistīts,” vēstulē Pietiek raksta Askerovs. Advokāte atbildējusi, lai viņš gaida, ka drīz atnāks kopā ar prokuroru.

Viņš gaidījis, gaidījis, līdz šā gada janvārī izsaukts uz tiesu. Jau tad viņš vēlējies tiesai paziņot, ka prokurors viņu cietumā nemaz nav apmeklējis, taču advokāte teikusi – pat nedomā par to runāt. Kad tiesā viņam piedāvāts paust viedokli par apsūdzību, Askerovs kārtējo reizi bildis, ka ar to nav iepazīstināts, bet atkal viņu apklusinājusi advokāte, norādot, ka ar šādu paziņojumu var noskaņot pret sevi kā prokuroru, tā arī tiesnesi, tādēļ to nebūtu vēlams darīt.

Pēc tam, pakonsultējies ar citu advokātu, Askerovs uzzinājis, ka likums pieprasa apsūdzības uzrādīšanu pirms tiesas, tādēļ nolēmis neklausīt savai aizstāvei un par to sniegt iesniegumu tiesai.

Viņa jaunā aizstāve Matjušina sarunā ar Pietiek atzina, ka viņas praksē šis ir pirmais gadījums, kad prokurors neuzrāda apsūdzību. Viņa pieļāva, ka prokuroram ir labas attiecības ar advokāti Ignatjevu un slinkuma, paviršības vai vienkārši „laika taupīšanas” nolūkā viņš varētu būt izlēmis iet vieglāko ceļu un apsūdzības izsniegt advokātei.

Tiesnese, lai pieņemtu lēmumu par noraidījuma sev un prokuroram pieņemšanu, palūdza vien desmit minūšu pārtraukumu, pēc kura paziņoja, ka šos pieteikumus neapmierina. Viņa arī noraidīja advokātes lūgumu atlikt lietas izskatīšanu un ļaut tiesājamiem iepazīties ar tiesas materiāliem ar tulka palīdzību, lai viņi varētu sagatavoties liecinieku un cietušu iztaujāšanai, kā arī savai aizstāvībai. Tiesnese neņēma vērā tiesājamo apgalvojumus, ka viņiem šādi dokumenti nekad nav izsniegti, paziņojot, ka dokuments par lietas nodošanu tiesai krievu valodā tiesājamiem iedots tiesas zālē.

Lai gan arī citi advokāti vērsa tiesneses uzmanību uz to, ka nevajadzētu turpināt skatīt lietu, ja reiz apsūdzētie nav iepazinušies ar lietu un līdz ar to nav gatavi uzdot cietušajam jautājumus, tomēr tiesnese to neņēma vērā un paziņoja, ka turpinās tiesas sēdi ar cietušā pratināšanu videokonferencē no Zviedrijas tiesas.

Advokāti tiesnesei pat stāstīja par citu tiesnešu pieredzi, kuri šādos gadījumos izsludinājuši pārtraukumu, kā arī paskaidrojuši, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā veidā ieslodzījuma vieta pēc tiesas pieprasījuma nodrošina apsūdzētajiem tulka palīdzību, lai iepazītos ar lietas materiāliem. Tomēr arī šos ieteikumus Freimane izlikās nedzirdam, bet uzstāja, ka jāsāk videokonferencē pratināt cietušais.

Advokāti sēdes pārtraukumā pauda, ka tieši procesuālo pārkāpumu dēļ šo pratināšanu, kurā iesaistīta gan Zviedrijas tiesa, gan zviedru, angļu un krievu valodas tulki, kā arī videokonferences tehniskais atbalsts, nāksies atkārtot. Turklāt cietušā iztaujāšana bez iespējas apsūdzētajiem iepazīties ar lietu būs lielisks pamatojums lietas pārsūdzēšanai apelācijas instancē.

Pārbaudi par ieslodzīto ziņojumu, ka prokurors Vildavs nav uzrādījis apsūdzības, sākusi Ģenerālprokuratūra, kura pagaidām lēmumu nav pieņēmusi. Par advokātes Ignatjevas rīcību ieslodzītie sūdzējušies Advokātu padomei, kura par šo jautājumu lems septembrī.

Pietiek jau ziņoja, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska norāda - apsūdzības neizsniegšana ir smags procesuāls pārkāpums, jo par šīs procedūras veikšanu pat paredzēts fiksēt tās saņēmēja parakstu, kā arī likums precīzi nosaka, kā rīkoties, ja gadījumā apsūdzētais atsakās parakstīties. Turklāt kopā ar apsūdzību jāizsniedz arī informācija par apsūdzētā tiesībām.

Tomēr Kaminska pauda šaubas, vai šajā gadījumā tiesājamie nav kaut ko pārpratuši, jo Ignatjeva esot ļoti pieredzējusi advokāte, kurai šādas procesuālas nepilnības nebūtu paslīdējušas garām.

Ar apsūdzības uzrādīšanu pilnībā apmierināts ir firmas Arvik direktors Viktors Artamonovs, kurš atrodas brīvībā, lai arī ir starp apsūdzētajiem šajā kriminālprocesā. Tieši viņš no firmas līdzekļiem apmaksā saviem darbiniekiem advokātes Ignatjevas pakalpojumus. Tā kā viņš nav vēlējies tērēt laiku un doties pie prokurora, viņš vienojies, ka apsūdzību, kā likumā paredzēts, izsniegs viņa aizstāvei.

Par iemesliem, kādēļ aiz restēm esošie darbinieki ceļ trauksmi par apsūdzības neuzrādīšanu, viņš neko nemācēja teikt, lai gan ir pārliecināts, ka lieta safabricēta, vismaz tajā daļā, kas attiecas uz viņu, jo nozieguma, par kuru sākotnēji tika aizturēti Arvik darbinieki, pastrādāšanas laikā viņš vispār nav atradies Latvijā. Taču jau pēc lietas ierosināšanas esot parādījušies dažādi ziņotāji, kas informējuši par citiem it kā Arvik darbinieku pastrādātiem noziegumiem, kuri, pēc viņa domām, “aiz matiem” pievilkti klāt kriminālprocesam.

Lietu pret astoņiem vīriešiem par izspiešanu grupā ierosināja pērnā gada septembrī, kad kriminālpolicija kopā ar specvienību kaujiniekiem realizēja iespaidīgu aizturēšanas operāciju un aizdomās par ārvalstu uzņēmēju nolaupīšanu tika aizturētas septiņas personas. Policija pārtvēra uzbrucēju automašīnas brīdī, kad nolaupītie uzņēmēji tika transportēti. Pie uzbrucējiem tika atrasts policista formastērps, bruņuveste, traumatiskais ierocis un viltota policista apliecība.

Izmeklējot ārvalstu uzņēmēju nolaupīšanu, policistiem tapa zināms, ka nolaupīšanā bijis iesaistīts vēl viens vīrietis. Šis agrāk tiesātais līdzdalībnieks, uzzinot par pārējās organizētās grupas aizturēšanu, mērķtiecīgi slēpies no policijas. Pērn novembra sākumā policija noteica viņa atrašanās vietu un aizturēja. Vēlāk tiesa astoto organizētās grupas locekli apcietināja, ziņoja policija.

Pa to laiku policijā bija vērsušies vairāki cietušie, kas izplatītajos fotoattēlos bija atpazinuši savus pāridarītājus. Pārbaudot šo informāciju, policija ieguva pierādījumus, ka šis grupējums saistīts ar vēl vismaz četriem noziegumiem. Trīs gadījumos banda vainojama īpašuma bojāšanā un iznīcināšanā ar dedzināšanu, bet vienā gadījumā veikta naudas izspiešana.

Paši aizturētie ir pārliecināti, ka uz apsūdzēto sola būtu jāsēž tiem ārvalstu komersantiem, par kuru nolaupīšanu viņi tiek tiesāti, jo Nigērijas izcelsmes vīrieši patiesībā Latvijā esot ieradušies ar mērķi izplatīt viltotas eiro banknotes. Turklāt aizturēšanas operācijas laikā pie viņiem arī atrasts koferis ar naudas viltošanas sagatavēm.

Viņi nenoliedz, ka ar spēku aizturējuši abus ārvalstniekus, taču neesot nodarbojušies ne ar nolaupīšanu, ne izspiešanu. Tā kā abi Nigērijas izcelsmes vīrieši ar nāves draudiem mēģinājuši naudas viltošanas sagataves pārdot Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēc palīdzības nesaņemšanas policijā vērsušies pie Arvik, apsūdzētie nolēmuši ar viņiem veikt nopietnas pārrunas, lai viņiem neienāktu prātā savus nodomus realizēt.

Apsūdzētie uzskata, ka lieta ir safabricēta, jo apsūdzības neuzrādīšana ir tikai viena no dīvainībām šajā kriminālprocesā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

21

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

FotoJa esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Lasīt visu...

15

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

FotoSvētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Lasīt visu...

12

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

FotoCovid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Lasīt visu...

21

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

FotoKatru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Lasīt visu...

12

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

FotoDomas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Lasīt visu...

21

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...