Latvijas tiesas turpina būt “ķēķis” dažādiem ēnu darboņiem un negodprātīgai konkurencei
Pietiek lasītājs16.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesu sistēmas attīstību nevar skatīt atrauti no pārējiem procesiem Latvijas sabiedrībā. Vēsturiski mūsu tiesās ir rosījušies un, izskatās, joprojām to dara dažādas raudzes lietu kārtotāji un ietekmētāji. Visatpazīstamākais personāžs ir advokāts Andris Grūtups, ko atceramies kā spilgtu šīs tradīcijas piekopēju, tomēr mazāk tiek pieminēti Egila Levita nopelni šīs sistēmas radīšanā.
Būdams tieslietu ministrs deviņdesmito gadu sākumā, viņš atšķirībā no Igaunijas neveica reformas un neiztīrīja tiesu no kolaborantiem un padomju tiesību sistēmas produktiem. „Pateicoties” E. Levitam, sistēmas purvs turpināja trūdēt, attīstoties par labvēlīgu vidi dažādiem avantūristiem, Krievijas specdienestu ietekmes aģentiem un vienkārši blēdīgiem avantūristiem.
Jaunākais piemērs ir tā dēvētā būvnieku karteļa lieta, kas tiek virzīta tiešā Māra Mārtinsona jeb “kvadrāta” ietekmē. Kāpēc “kvadrātam” tik ļoti ir nepieciešams ietekmēt tieši šo lietu? Izskaidrojums ir gaužām triviāls – tā ir apstākļu sakritība, kas viņu ir padarījusi par sabiedroto Konkurences padomei cīņā par tirgus pārdali vietējā būvniecības tirgū.
Par dalību kartelī ir apsūdzētas desmit būvkompānijas, bet vienai dīvainā kārtā ir izdevies izsprukt sveikā. Proti, ļoti neskaidros apstākļos Konkurences padome ir atjaunojusi uzticēšanos tieši “kvadrāta” uzņēmumam Velve, kas tam ļauj turpināt piedalīties iepirkumos. Atlicis tikai izpildīt vienu pēdējo uzdevumu – noslēpt faktu, ka karteļa lietā starp Konkurences padomi un Velvi patiesībā nepastāv nekāds izlīgums.
Nebūs nekāds brīnums, ja kādai no tiesnesēm varētu būt uzdots procesa laikā nepieļaut publiskas informācijas parādīšanos par to, ka patiesībā starp Konkurences padomi un Velvi šāds izlīgums nemaz nepastāv. Realitātē pastāv tikai savstarpēja sarakste par šāda ekskluzīva piedāvājuma izteikšanu vienam uzņēmumam, nepiedāvājot to nevienam citam.
Otrais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk panākt apsūdzētajiem būvniekiem negatīvu spriedumu, lai Velve savus izdevumus varētu atpelnīt tirgū, no kura ir izslēgti spēcīgākie konkurenti. To iespējams panākt gan ar naudu un politisko draugu atbalstu, gan arī Krievijas specdienestu iesaisti.
Skaidrs ir viens: būvnieku karteļa tiesneses Laura Konošonoka, Sandra Gintere un Linda Vīnkalna strādā par labu “kvadrātam”. Turklāt tieši viņu lēmums būs tas, kas tiešā veidā ietekmēs to, kāds būs visas Latvijas nākošā gada valsts budžets. Nav nekāds noslēpums, kurš ir visvairāk ieinteresēts, lai Latvijas budžetā rastos 600 miljonu iztrūkums vietējām vajadzībām vai atbalsta sniegšanai Ukrainas tautai cīņā pret Krievijas agresiju. Līdzekļi tiešām nav mazi – tas ir vairāk nekā 330 eiro no katra Latvijas iedzīvotāja. Šīs naudas liktenis šobrīd ir nodots minēto trīs tiesnešu rokās.
Seko mums 
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
