Latvijas tiesas turpina būt “ķēķis” dažādiem ēnu darboņiem un negodprātīgai konkurencei
Pietiek lasītājs16.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesu sistēmas attīstību nevar skatīt atrauti no pārējiem procesiem Latvijas sabiedrībā. Vēsturiski mūsu tiesās ir rosījušies un, izskatās, joprojām to dara dažādas raudzes lietu kārtotāji un ietekmētāji. Visatpazīstamākais personāžs ir advokāts Andris Grūtups, ko atceramies kā spilgtu šīs tradīcijas piekopēju, tomēr mazāk tiek pieminēti Egila Levita nopelni šīs sistēmas radīšanā.
Būdams tieslietu ministrs deviņdesmito gadu sākumā, viņš atšķirībā no Igaunijas neveica reformas un neiztīrīja tiesu no kolaborantiem un padomju tiesību sistēmas produktiem. „Pateicoties” E. Levitam, sistēmas purvs turpināja trūdēt, attīstoties par labvēlīgu vidi dažādiem avantūristiem, Krievijas specdienestu ietekmes aģentiem un vienkārši blēdīgiem avantūristiem.
Jaunākais piemērs ir tā dēvētā būvnieku karteļa lieta, kas tiek virzīta tiešā Māra Mārtinsona jeb “kvadrāta” ietekmē. Kāpēc “kvadrātam” tik ļoti ir nepieciešams ietekmēt tieši šo lietu? Izskaidrojums ir gaužām triviāls – tā ir apstākļu sakritība, kas viņu ir padarījusi par sabiedroto Konkurences padomei cīņā par tirgus pārdali vietējā būvniecības tirgū.
Par dalību kartelī ir apsūdzētas desmit būvkompānijas, bet vienai dīvainā kārtā ir izdevies izsprukt sveikā. Proti, ļoti neskaidros apstākļos Konkurences padome ir atjaunojusi uzticēšanos tieši “kvadrāta” uzņēmumam Velve, kas tam ļauj turpināt piedalīties iepirkumos. Atlicis tikai izpildīt vienu pēdējo uzdevumu – noslēpt faktu, ka karteļa lietā starp Konkurences padomi un Velvi patiesībā nepastāv nekāds izlīgums.
Nebūs nekāds brīnums, ja kādai no tiesnesēm varētu būt uzdots procesa laikā nepieļaut publiskas informācijas parādīšanos par to, ka patiesībā starp Konkurences padomi un Velvi šāds izlīgums nemaz nepastāv. Realitātē pastāv tikai savstarpēja sarakste par šāda ekskluzīva piedāvājuma izteikšanu vienam uzņēmumam, nepiedāvājot to nevienam citam.
Otrais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk panākt apsūdzētajiem būvniekiem negatīvu spriedumu, lai Velve savus izdevumus varētu atpelnīt tirgū, no kura ir izslēgti spēcīgākie konkurenti. To iespējams panākt gan ar naudu un politisko draugu atbalstu, gan arī Krievijas specdienestu iesaisti.
Skaidrs ir viens: būvnieku karteļa tiesneses Laura Konošonoka, Sandra Gintere un Linda Vīnkalna strādā par labu “kvadrātam”. Turklāt tieši viņu lēmums būs tas, kas tiešā veidā ietekmēs to, kāds būs visas Latvijas nākošā gada valsts budžets. Nav nekāds noslēpums, kurš ir visvairāk ieinteresēts, lai Latvijas budžetā rastos 600 miljonu iztrūkums vietējām vajadzībām vai atbalsta sniegšanai Ukrainas tautai cīņā pret Krievijas agresiju. Līdzekļi tiešām nav mazi – tas ir vairāk nekā 330 eiro no katra Latvijas iedzīvotāja. Šīs naudas liktenis šobrīd ir nodots minēto trīs tiesnešu rokās.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
