Latvijas tiesībsargājošās iestādes un organizētā noziedzība
Pietiek lasītājs10.02.2025.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Portāls Pietiek ilgstoši un daudzkārt ir rakstījis par viltoto cigarešu nelikumīgā rūpala aizkulisēm un dažādu Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieku acīmredzamo iesaisti tajā. Diemžēl izskatās, ka organizētās noziedzības pārstāvjiem ir izdevies nopirkt ietekmes aģentus faktiski visās Latvijas tiesībsargājošās iestādēs.
Iemesls šādam apgalvojumam ir nesenais Lietuvas Muitas departamenta ģenerāldirektora Darjus Žvirona paziņojums par milzīgo nelikumīgo cigarešu apjomu, kas valstī tiek ievests no Latvijas.
Kā informēja D.Žvirons, Lietuvas likumsargi pēdējā laikā ir aizturējuši jau 30 kravas ar viltotām cigaretēm no Latvijas, kuras bija paredzētas gan Rietumeiropas, gan Lietuvas tirgum. Trīsdesmit aizturētas kravas automašīnas ar viltotām cigaretēm nozīmē, ka pastāv daudzkārt lielāks skaits kravu, kurām izdevies no Latvijas nokļūt Rietumeiropā.
Diemžēl Latvijas tiesībsargājošās iestādes šo milzīgo nelikumīgo cigarešu apjomu vai nu neredz, vai piesedz.
Galvenā atbildība gulstas uz Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka un Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida apkarošanas pārvaldes vadītāja Pētera Bauskas pleciem. Bez Valsts policijas darbinieku atbalsta un piesegšanas tik liela apjoma viltoto cigarešu ražošana un pārvietošana Latvijā vienkārši nav iespējama.
Tikpat liela atbildība gulstas arī uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldi (NMPP), jo, tā kā Latvijā neaudzē tabaku, bez tās ievešanas nevarētu tikt saražota neviena viltota cigarete. Ņemot vērā, ka NMPP priekšnieks Aigars Prusaks ir ticis piefiksēts kontaktos tieši ar šīs jomas organizētās noziedzības pārstāvjiem, ir pamats uzdot jautājumu, vai tas izskaidro to, kāpēc VID NMPP nepamana tik milzīga apjoma tabakas kustību.
Bet atbildība ir jāuzņemas arī citām Latvijas tiesībsargājošām iestādēm.
Iekšlietu ministrijas (IeM) Iekšējās drošības birojam (IDB), kas ir tieši atbildīgs par cīņu ar noziegumiem Iekšlietu ministrijas darbinieku vidū. Iestāde nu jau pāris gadus darbojas bez priekšnieka, savukārt darbinieki baidās, ka A.Ruks par priekšnieku iecels Andreju Grišinu, kurš, iespējams, gribēs atriebties par policista un nelikumīgo cigarešu jomas piesedzēja Viktora Vaščenkova aizturēšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) - Jēkaba Straumes vadībā pamazām pārvērties par Korupcijas nekonstatēšanas biroju (KNB), no kura nākuši tādi nelikumīgā tabakas produktu aprites jomas "speciālisti" kā Juris Jurašs un jau pieminētais A.Prusaks. Jāņem vērā, ka tagad KNAB ir pārņēmis arī VID IDP funkcijas, kam it kā vajadzētu nozīmēt, ka tā rīcībā ir informācija arī par A.Prusaka un viņa vietnieka Naura Meldera darbībām.
Militārās izlūkošanas un drošības dienestam (MIDD) - pakļauts Aizsardzības ministrijai un it kā atbild par izlūkošanu un pretizlūkošanu militārajā jomā, tomēr tā ilggadīgais priekšnieks Indulis Krēķis, šķiet, apņēmies savā paspārnē pastāvīgi turēt tādus pretrunīgus personāžus kā Maigurs Strīķis, Jānis Boroviks un šobrīd arī Andžejs Kļaviņš, kuri savādā kārtā bieži nokļūst tieši tur, kur notiek noziegumi nelikumīgo cigarešu jomā.
Valsts drošības dienestam (VDD) - ļoti labi informēts par faktiski visiem šajā jomā strādājošiem noziedzniekiem un to piesedzējiem. Tā kā VDD izsniedz lielāko daļu pielaižu valsts noslēpumam, ir pamatots iemesls uzdot jautājumu - kāpēc VDD piešķir pielaidi valsts nozlēpumam tiem Valsts policijas un VID NMPP darbiniekiem, par kuriem VDD rīcībā ir precīza un konkrēta informācija par iesaisti noziedzīgās darbībās un saikni ar organizētās noziedzības pārstāvjiem?
Jo, tieši pateicoties korumpētiem Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem un iestādēm, kurām būtu šādi noziedznieki jāaptur, bet tās to nedara, Latvija ir kļuvusi par tik toksisku valsti nelikumīgo cigarešu jomā, ka pat mūsu kaimiņi ceļ trauksmi nu jau publiski. Vai tiešām jūsu dotais zvērests neko nenozīmē un mēs nevaram jums uzticēties?
Grāmata "Mentu zaņķis" tiks publicēta jau pēc dažām dienām.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
