Latvijas tieslietu ministrs publiski ciniski paziņo – tiesas Latvijā nav neatkarīgas!
Pietiek lasītājs21.03.2022.
Komentāri (77)
Iesaki rakstu: 
Tiesas Latvijā „nav vienkārši neatkarīgas” – ja ko tādu paziņotu kāds oligarhs, tā būtu viena lieta. Taču nē – ar šādu publisku paziņojumu bez mazākās kautrēšanās, ciniski pirmdien TV raidījumā „Dienas personība” klajā nāca tieslietu ministrs Jānis Bordāns, tā faktiski dodams milzīgu trumpi visiem tiem, kas starptautiskajās tiesu institūcijas sūdzas par Latvijas tiesu spriedumu politisko ietekmēšanu. Lūk, kāda bija saruna TV, kas beidzās ar J. Bordāna paziņojumu:
J. Bordāns: 9.maija svinības šodien nav leģitīmas ne no morāli ētiskā viedokļa, ne no, es teiktu, likumiskā viedokļa, ne arī no valsts drošības interešu viedokļa. Te būtu jāstrādā noteikti gan pašvaldībām, un viņām jāstrādā kopā ar Valsts drošības dienestu, es zinu, ka viņi strādā, un es aicinātu vēl intensīvāk pievērst uzmanību. Šajā laikā ir jānoskaidro, jāidentificē tie cilvēki, kas ir potenciāli Latvijas valsti apdraudoši. Un ir jāveic visas darbības, lai pēc šī kara un arī jau šajā kara laikā mēs nostiprinātu savu neatkarību.
V. Puriņa: Vai šis process neprasīs arī tiesisko kaut kādu likumu vai saistību ievērošanu, jo, kā es sapratu…
J. Bordāns: Šis process prasa likuma ievērošanu. Pareizi, Puriņas kundze, teicāt. No savas puses es gribētu tikai teikt, ka sabiedrības un īpaši amatpersonu atbildība ir iedarbināt šos procesus, uzņemties atbildību par šiem procesiem, kontrolēt un, izmantojot visu likuma spēku, nodrošināt sabiedrības drošību un Latvijas valsts intereses, nodrošināt Satversmē noteiktās intereses, un tāpēc ir jārīkojas. Bieži vien tas prasa enerģiju, tas prasa uzņemties drosmi, jo ir jāuzņemas atbildība uzņemties arī risku kādreiz, bet tas viss ir jādara.
V. Puriņa: Bet kad tas varētu notikt? Tikko arī skatītāja jautājums iekrita man ausī. Kā reāli to var aizliegt, ja mēs tā paskatāmies…
J. Bordāns: Pirmkārt, ar… Nu katrai amatpersonai ir jāpieņem attiecīgi lēmumi, piemēram, lai veiktu kaut kādus tādus masu pasākumus, ir jāpiesaka pasākums. Pašvaldība var izdot atļauju un var neizdot atļauju. Mans aicinājums bija šajā gadījumā valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs šādas atļaujas neizdot. Un es redzu ar gandarījumu, ka Rīgas mērs jau ir ziņojis, ka viņš arī saredz tādu iespējamību. Rīga ir galvaspilsēta, Rīga, protams, ir pēc tās, kas ir epicentrs varbūt visiem šiem notikumiem, es teiktu. Nu un attiecīgi ir arī citi lēmumi, ko var arī pieņemt arī citas, tai skaitā tiesībsargājošās iestādes, piemēram, tiesas, kuras arī nav vienkārši neatkarīgas un kā saka gaisā pakārtas, un nedzīvo ārpus valsts ietvara un ārpus sabiedrības!
Seko mums 
Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Enerģētiskā
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
