Latvijas tieslietu ministrs publiski ciniski paziņo – tiesas Latvijā nav neatkarīgas!
Pietiek lasītājs21.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesas Latvijā „nav vienkārši neatkarīgas” – ja ko tādu paziņotu kāds oligarhs, tā būtu viena lieta. Taču nē – ar šādu publisku paziņojumu bez mazākās kautrēšanās, ciniski pirmdien TV raidījumā „Dienas personība” klajā nāca tieslietu ministrs Jānis Bordāns, tā faktiski dodams milzīgu trumpi visiem tiem, kas starptautiskajās tiesu institūcijas sūdzas par Latvijas tiesu spriedumu politisko ietekmēšanu. Lūk, kāda bija saruna TV, kas beidzās ar J. Bordāna paziņojumu:
J. Bordāns: 9.maija svinības šodien nav leģitīmas ne no morāli ētiskā viedokļa, ne no, es teiktu, likumiskā viedokļa, ne arī no valsts drošības interešu viedokļa. Te būtu jāstrādā noteikti gan pašvaldībām, un viņām jāstrādā kopā ar Valsts drošības dienestu, es zinu, ka viņi strādā, un es aicinātu vēl intensīvāk pievērst uzmanību. Šajā laikā ir jānoskaidro, jāidentificē tie cilvēki, kas ir potenciāli Latvijas valsti apdraudoši. Un ir jāveic visas darbības, lai pēc šī kara un arī jau šajā kara laikā mēs nostiprinātu savu neatkarību.
V. Puriņa: Vai šis process neprasīs arī tiesisko kaut kādu likumu vai saistību ievērošanu, jo, kā es sapratu…
J. Bordāns: Šis process prasa likuma ievērošanu. Pareizi, Puriņas kundze, teicāt. No savas puses es gribētu tikai teikt, ka sabiedrības un īpaši amatpersonu atbildība ir iedarbināt šos procesus, uzņemties atbildību par šiem procesiem, kontrolēt un, izmantojot visu likuma spēku, nodrošināt sabiedrības drošību un Latvijas valsts intereses, nodrošināt Satversmē noteiktās intereses, un tāpēc ir jārīkojas. Bieži vien tas prasa enerģiju, tas prasa uzņemties drosmi, jo ir jāuzņemas atbildība uzņemties arī risku kādreiz, bet tas viss ir jādara.
V. Puriņa: Bet kad tas varētu notikt? Tikko arī skatītāja jautājums iekrita man ausī. Kā reāli to var aizliegt, ja mēs tā paskatāmies…
J. Bordāns: Pirmkārt, ar… Nu katrai amatpersonai ir jāpieņem attiecīgi lēmumi, piemēram, lai veiktu kaut kādus tādus masu pasākumus, ir jāpiesaka pasākums. Pašvaldība var izdot atļauju un var neizdot atļauju. Mans aicinājums bija šajā gadījumā valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs šādas atļaujas neizdot. Un es redzu ar gandarījumu, ka Rīgas mērs jau ir ziņojis, ka viņš arī saredz tādu iespējamību. Rīga ir galvaspilsēta, Rīga, protams, ir pēc tās, kas ir epicentrs varbūt visiem šiem notikumiem, es teiktu. Nu un attiecīgi ir arī citi lēmumi, ko var arī pieņemt arī citas, tai skaitā tiesībsargājošās iestādes, piemēram, tiesas, kuras arī nav vienkārši neatkarīgas un kā saka gaisā pakārtas, un nedzīvo ārpus valsts ietvara un ārpus sabiedrības!
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
