Latvijas tieslietu ministrs publiski ciniski paziņo – tiesas Latvijā nav neatkarīgas!
Pietiek lasītājs21.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesas Latvijā „nav vienkārši neatkarīgas” – ja ko tādu paziņotu kāds oligarhs, tā būtu viena lieta. Taču nē – ar šādu publisku paziņojumu bez mazākās kautrēšanās, ciniski pirmdien TV raidījumā „Dienas personība” klajā nāca tieslietu ministrs Jānis Bordāns, tā faktiski dodams milzīgu trumpi visiem tiem, kas starptautiskajās tiesu institūcijas sūdzas par Latvijas tiesu spriedumu politisko ietekmēšanu. Lūk, kāda bija saruna TV, kas beidzās ar J. Bordāna paziņojumu:
J. Bordāns: 9.maija svinības šodien nav leģitīmas ne no morāli ētiskā viedokļa, ne no, es teiktu, likumiskā viedokļa, ne arī no valsts drošības interešu viedokļa. Te būtu jāstrādā noteikti gan pašvaldībām, un viņām jāstrādā kopā ar Valsts drošības dienestu, es zinu, ka viņi strādā, un es aicinātu vēl intensīvāk pievērst uzmanību. Šajā laikā ir jānoskaidro, jāidentificē tie cilvēki, kas ir potenciāli Latvijas valsti apdraudoši. Un ir jāveic visas darbības, lai pēc šī kara un arī jau šajā kara laikā mēs nostiprinātu savu neatkarību.
V. Puriņa: Vai šis process neprasīs arī tiesisko kaut kādu likumu vai saistību ievērošanu, jo, kā es sapratu…
J. Bordāns: Šis process prasa likuma ievērošanu. Pareizi, Puriņas kundze, teicāt. No savas puses es gribētu tikai teikt, ka sabiedrības un īpaši amatpersonu atbildība ir iedarbināt šos procesus, uzņemties atbildību par šiem procesiem, kontrolēt un, izmantojot visu likuma spēku, nodrošināt sabiedrības drošību un Latvijas valsts intereses, nodrošināt Satversmē noteiktās intereses, un tāpēc ir jārīkojas. Bieži vien tas prasa enerģiju, tas prasa uzņemties drosmi, jo ir jāuzņemas atbildība uzņemties arī risku kādreiz, bet tas viss ir jādara.
V. Puriņa: Bet kad tas varētu notikt? Tikko arī skatītāja jautājums iekrita man ausī. Kā reāli to var aizliegt, ja mēs tā paskatāmies…
J. Bordāns: Pirmkārt, ar… Nu katrai amatpersonai ir jāpieņem attiecīgi lēmumi, piemēram, lai veiktu kaut kādus tādus masu pasākumus, ir jāpiesaka pasākums. Pašvaldība var izdot atļauju un var neizdot atļauju. Mans aicinājums bija šajā gadījumā valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs šādas atļaujas neizdot. Un es redzu ar gandarījumu, ka Rīgas mērs jau ir ziņojis, ka viņš arī saredz tādu iespējamību. Rīga ir galvaspilsēta, Rīga, protams, ir pēc tās, kas ir epicentrs varbūt visiem šiem notikumiem, es teiktu. Nu un attiecīgi ir arī citi lēmumi, ko var arī pieņemt arī citas, tai skaitā tiesībsargājošās iestādes, piemēram, tiesas, kuras arī nav vienkārši neatkarīgas un kā saka gaisā pakārtas, un nedzīvo ārpus valsts ietvara un ārpus sabiedrības!
Seko mums 
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
