Latvijas tieslietu ministrs publiski ciniski paziņo – tiesas Latvijā nav neatkarīgas!
Pietiek lasītājs21.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesas Latvijā „nav vienkārši neatkarīgas” – ja ko tādu paziņotu kāds oligarhs, tā būtu viena lieta. Taču nē – ar šādu publisku paziņojumu bez mazākās kautrēšanās, ciniski pirmdien TV raidījumā „Dienas personība” klajā nāca tieslietu ministrs Jānis Bordāns, tā faktiski dodams milzīgu trumpi visiem tiem, kas starptautiskajās tiesu institūcijas sūdzas par Latvijas tiesu spriedumu politisko ietekmēšanu. Lūk, kāda bija saruna TV, kas beidzās ar J. Bordāna paziņojumu:
J. Bordāns: 9.maija svinības šodien nav leģitīmas ne no morāli ētiskā viedokļa, ne no, es teiktu, likumiskā viedokļa, ne arī no valsts drošības interešu viedokļa. Te būtu jāstrādā noteikti gan pašvaldībām, un viņām jāstrādā kopā ar Valsts drošības dienestu, es zinu, ka viņi strādā, un es aicinātu vēl intensīvāk pievērst uzmanību. Šajā laikā ir jānoskaidro, jāidentificē tie cilvēki, kas ir potenciāli Latvijas valsti apdraudoši. Un ir jāveic visas darbības, lai pēc šī kara un arī jau šajā kara laikā mēs nostiprinātu savu neatkarību.
V. Puriņa: Vai šis process neprasīs arī tiesisko kaut kādu likumu vai saistību ievērošanu, jo, kā es sapratu…
J. Bordāns: Šis process prasa likuma ievērošanu. Pareizi, Puriņas kundze, teicāt. No savas puses es gribētu tikai teikt, ka sabiedrības un īpaši amatpersonu atbildība ir iedarbināt šos procesus, uzņemties atbildību par šiem procesiem, kontrolēt un, izmantojot visu likuma spēku, nodrošināt sabiedrības drošību un Latvijas valsts intereses, nodrošināt Satversmē noteiktās intereses, un tāpēc ir jārīkojas. Bieži vien tas prasa enerģiju, tas prasa uzņemties drosmi, jo ir jāuzņemas atbildība uzņemties arī risku kādreiz, bet tas viss ir jādara.
V. Puriņa: Bet kad tas varētu notikt? Tikko arī skatītāja jautājums iekrita man ausī. Kā reāli to var aizliegt, ja mēs tā paskatāmies…
J. Bordāns: Pirmkārt, ar… Nu katrai amatpersonai ir jāpieņem attiecīgi lēmumi, piemēram, lai veiktu kaut kādus tādus masu pasākumus, ir jāpiesaka pasākums. Pašvaldība var izdot atļauju un var neizdot atļauju. Mans aicinājums bija šajā gadījumā valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs šādas atļaujas neizdot. Un es redzu ar gandarījumu, ka Rīgas mērs jau ir ziņojis, ka viņš arī saredz tādu iespējamību. Rīga ir galvaspilsēta, Rīga, protams, ir pēc tās, kas ir epicentrs varbūt visiem šiem notikumiem, es teiktu. Nu un attiecīgi ir arī citi lēmumi, ko var arī pieņemt arī citas, tai skaitā tiesībsargājošās iestādes, piemēram, tiesas, kuras arī nav vienkārši neatkarīgas un kā saka gaisā pakārtas, un nedzīvo ārpus valsts ietvara un ārpus sabiedrības!
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
