Latvijas un Baltijas enerģētika virzās katastrofas virzienā
Aivars Strakšas19.02.2025.
Komentāri (143)
Iesaki rakstu: 
Šodien savā mobilajā tālrunī saņēmu trīs slaidus, kas izraisīja nepatīkamu pārsteigumu. Kāds ir apkopojis vēja elektrostaciju (VES) pieteikumus uz šī gada janvāri, uzlicis plānotos vēja parkus uz kartes un padalījies ar pārējiem. Uzskatu par savu pienākumu padalīties tālāk un mazliet pakomentēt. Par vides aspektiem runā daudzi, to es izlaidīšu un pievērsīšos tikai ekonomikas pusei.
Kā redzam, tad uz janvāri kopējās pieteiktās VES jaudas jau sasniedza 18 336 MW ar kopējo vēja elektrostaciju skaitu - 2476 gab. No tiem SIA "Latvijas vēja parki" (Latvenergo) 370 gab, ar kopējo jaudu 2960 MW.
Tas ir pilnīgs vājprāts. Var droši secināt, ka ar enerģētikas politiku valstī neviens nenodarbojas vai arī netiek galā ar pienākumiem. Nekādu ierobežojumu nav, un visas vēlmes tiek apmierinātas. Latvijas tautsaimniecibas un iedzīvotāju intereses pilnībā tiek ignorētas.
Neskatoties uz to, ka Latvijas patēriņš puslīdz droši tiek segts ar abu TEC un Daugavas kaskādes HES jaudām, nekontrolēti un neapdomīgi ir izsniegts tikai VES pusē vien astoņpadsmitkārtīgs nominālo jaudu pārsniegums pret patēriņu. Tas bez saules parkiem, kuru plānotā jauda arī mērāma tūkstošos megavatu.
Ko tas mums nozīmē. Niecīgajā Latvijas elektroenerģijas tirgū, kas vasarā svārstās ap 800 MW, ziemā ap 1000 MW un ar pīķa jaudu līdz kādiem 1500 MW, ir jau ražojošās un pieteiktas jaudas, kas pīķa jaudas pārsniedz apmēram 15 reizes, bet vidējās jaudas 22 līdz 28 reizes.
Jāatgādina ka arī Baltijas tirgus ir mazs. Šodien pīķa jauda pulkst. 8.00 sasniedza nepilnus 4 600 MW. Turklāt kaimiņiem pietiek savu vēja un saules elektrības ražotāju ar vietējām ambīcijām. Neviens tur mūs negaida un pašlaik trūkst tikai vēja un saules. Vai lietuviešiem un igauņiem šorīt kaut cik līdzēja tas, ka viņiem ir vairāk vēja un saules staciju jaudu nekā mums? Vai mums līdzētu papildus 18 GW, ja tie jau būtu izbūvēti?
Pietrūkst kā reiz bāzes jaudu un it sevišķi Lietuvā, kas ir arī lielāka elektroenerģijas patērētāja Baltijā un ir lielā mērā atbildīga par augstajām elektroenerģijas cenām. Šorīt astoņos no rīta Siguldā bija mīnus 16 grādi, pilnīgs bezvējs un saprotams, ka vēl tumšs un no saules enerģijas nekā. Labi, ka mums ir TECi.
No vienas puses varētu likties - kāda tur mums daļa. Lai būvē, cik un ko grib. Valsts nekādas saistības neuzņemsies, un viss būs kārtībā. Ja tas būtu tik vienkārši, tad es te laiku nemaz netērētu.
Pirmkārt, lai šos parkus varētu pieslēgt augstsprieguma un sadales tīkliem, būs jāveic milzīgas investīcijas, kuras sadārdzinās sadales tarifu. Tā kā cita maksātāja, izņemot patērētāju nav, tad viss šis sadārdzinājums būs jāapmaksā patērētājiem, un tie nebūs daži procenti. Sadārdzinājums visdrīzāk būs vairākkārtīgs.
Otrkārt, kā tiks risināts jautājums, kurš vēja un saules parks vējainā laikā ražos elektrību un kuram būs jāatslēdzas? Tikai ar naudu. Maksās par to, ka neražos. Kas to segs? Viennozīmīgi, ka patērētājs. Cita neviena maksātāja šeit nav.
Treškārt, investīciju apmērs. Ja pieņemam, ka 1 MW investīciju izmaksas ir 1 miljons eiro (tas ir minimums), tad sanāk, ka plānotās investīcijas ir virs 18 miljardiem eiro. Šie miljardi būs jāsamaksā no patērētāju kabatām. Vismaz investētāji uz to cer. Caur elektrības cenu vai sadales tarifu, tas šeit nav tik svarīgi. Svarīgi ir saprast, ka ieguldījumi vēja parkos ir mūsu nākotnes izmaksas. Vēl jau papildus nāks plānotā peļņa, kredītprocentu izmaksas, uzturēšanas, apdrošināšanas un remontu izmaksas. Dārgs prieks. It sevišķi, ja nav atbilstošs tirgus apjoms.
Visdrīzāk visi pieteiktie projekti netiks realizēti, bet tomēr. Mums pat 10% no šobrīd pieteiktajiem projektiem jau ir par daudz. Cerības uz eksportu pagaidām nav. Cerības uz ūdeņraža ražošanu lielos apmēros arī nav. Tie visi šobrīd ir tikai sapņi. Vēl stipri tālāki nekā "Rail Baltica". Sasniedzot Baltijas tirgus piesātinājumu, visas investīcijas virs šīm jaudām būs bezjēdzīgas, jo pārdot tāpat neko nevarēs, taču izmaksas būs.
Vai kāds var atbildēt, cik daudz atjaunojamās enerģijas var racionālā veidā patērēt Baltijas tirgus? Vai tas vispār ir rēķināts?
Tāpat diskusijās aizmirstas, ka mums vajadzīga ne tikai elektroenerģija, bet elektroenerģija par konkurētspējīgu cenu. Un kopējā cena mums ir sadales tarifs plus elektrības cena.
Tieši tas ir viens no galvenajiem politiķu uzdevumiem ekonomikas jomā - nodrošināt konkurētspējīgas resursu, tajā skaitā elektroenerģijas cenas. Bez tā visas runas par ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu ir tukšas blēņas.
Ja nekas nemainīsies, tad katastrofa enerģētikas jomā ir ticama. Katastrofa izpaudīsies augstās elektroenerģijas cenās un bankrotējošu vēja parku īpašnieku veidā, kas atstās Latvijas ainavā lēnam brūkošas vēja un saules elektrostacijas.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
