Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ap Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.

Augstākā izglītība Latvijā politiķu acīs gadu desmitiem nav bijusi nekas interesants, jo “viņi paši tiek galā, sevi “nofinansējot” ar maksas studentiem”, “mācībspēki un studenti Latvijā ir pacietīgs kontingents, kas nesaceļas pret varu”, “viņiem nekā nav”, “kā elektorāts uz vēlēšanām zinātnieki nav vērā ņemami” utt. Finanšu krīzes un Latvijas iespējamā defolta apstākļos 2008. gadā augstākā izglītība un zinātne izrādījās pavisam labs (jo miermīlīgs) objekts, kura finansējumu var sarucināt uz pusi, lai valsts būtu glābta (protams, samazināja arī daudzu citu nozaru finansējumu).

Kā kusls un paklausīgs kustonis

Stratēģiem izrādījās taisnība – kā kusls un paklausīgs kustonis augstākās izglītības un zinātnes kopiena Latvijā turpināja paciesties, gaidīt nākotni, grimt entuziasma pilnos sapņos, cerēt, mangot, ko tikai nedarīt, lai izdzīvotu. Pētnieki kā kinofilmā skatījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdnes Agritas Kiopas publiskotajos grafikos, kuros valsts budžeta finansējums zinātnei un augstākajai izglītībai 2020. gadā šaujas debesīs, jo sasniedz likumos paredzētos procentus no IKP. Daži varbūt pat noticēja. Vairākums gan ne. Tomēr turpināja dzīvot ierastajā cerību un izdzīvošanas režīmā, strādājot (tāpat kā medmāsas) vairākās darbavietās vienlaikus.

Dabaszinātnieki redzēja izeju Eiropas struktūrfondu maciņā, bet citas zinātņu nozares iztika ar “sausu maizi”. Ministre Šuplinska šogad personīgi nodefinēja šīs sausās maizes lielumu, sakot, ka pati par pētnieces darbu mēnesī no bāzes finansējuma saņem ap 150 eiro. Un viss. Daļai zinātnieku Latvijā tieši tā arī ir. Tam nespēj noticēt pat žurnālisti, kas, piemēram, Latvijas Radio raud par “mazu” algu – ap 1100 eiro mēnesī.

Atceros, kā zinātne ar grūtībām iespraucās Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2014.–2020. gadam. Redzu, kā zinātnieki un augstskolas pašlaik satraukti par sevi atgādina, lai iekļūtu NAP 2020.–2027. gadam. Zināms, kā savulaik mēģināja noturēt spēkā pie premjera iedibināto Latvijas Zinātnes un inovāciju stratēģisko padomi, kas izrādījās par vāju un nenozīmīgu, lai kaut ko mainītu. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) priekšlikumu 2020. gadu pasludināt par zinātnes un augstākās izglītības gadu daudzi neuztvēra nopietni. Latvijas attīstība tikai vārdos ir bijusi saistīta ar Eiropas Savienības (ES) smagsvara jēdzieniem “uz zināšanām balstīta ekonomika”, “zinātņu universitāte”, jo ir ticis spēlēts līdzi tam, kā jārunā Eiropā. Nevis tam, kā jādara.

Ne sevišķi gudra stratēģija

Latvijas stratēģija kopš 1991. gada ir izrādījusies ne sevišķi gudra. Kāpēc tā? To vērtēs nākamās paaudzes, ja paši nespējam saprast.

Pirmais solis – privātīpašuma, brīvā tirgus, liberālisma ideoloģijas ieviešana, kapitālisma pirmie soļi. It kā pienāktos saprast, ka ar brīva indivīda ideju akcents jāliek uz izglītotu, atbildīgu un strādīgu pilsoni, tātad uz labu izglītību, racionalitāti, zināšanām. Citādi būs murgs, nevis demokrātija, attīstīta ekonomika un pilsoniskā sabiedrība.

Bet še tev! Dominēja citas pieejas: izglītības sistēmā ieviesa brīvo tirgu, iedibināja likumus, kas palīdz vairot privātās augstskolas, studiju jēgu augstskolās vērsa uz peļņu, tīksminājās par masu izglītības efektu, kam līdzi vairojās virspusējība un paviršība. Valsts vārdā tika paziņots, ka mēs esam “tilts starp Rietumiem un Austrumiem” (līdzi tam ir nākusi to laiku biznesa nepareizā orientācija). Cik labi, ka prezidents Egils Levits ar stingru balsi šovasar pateica: beidziet, jūs, par to tiltu!

Divtūkstošajos gados parādījās cita stratēģija – valsts jāvada kā uzņēmums (premjers Andris Šķēle), universitāte ir uzņēmums (rektors Ivars Lācis), un vispār mūsu valsts misija būs pakalpojumi. Varam pakalpot kā tranzīts, kā finanšu plūsmu pārvaldnieki bankās, kā padomdevēji utt.

Tilta metafora saruka, un pieauga metafora “pakalpojums”. Universitāte un zinātne pakalpos un kalpos, bet ārpus tās tiks noteikts, kam un kā jākalpo. Zinātnes projektam noteikti jākalpo, piemēram, eksporta pieaugumam. Pamēģini tikai neaizpildīt šo pieteikuma veidlapas aili – izgāzīs!

Latvijas politiskās un biznesa elites bērni turpinās doties studēt uz ārzemēm. Bet vietējie zinātnieki un mācībspēki centīsies izdzīvot, jo – sev par nelaimi – mīl savu nozari un protestēt nav spējīgi.

Šis pakalpošanas motīvs augstākajā izglītībā un zinātnē nav sevišķi izdevies. Studenti, mācībspēki un zinātnieki intuitīvi jūt – kaut kas īsti nav pareizi. Kungu un kalpu attiecībās iet secen radošums, izziņas process un inovatīvi atklājumi. Pakalpotājs ir tikai izpildītājs.

Galīgi šķērsām valsts stratēģija aizgāja ar ideoloģiju finanšu pakalpojumu jomā: “Latvija ir tuvāk nekā Šveice!” Augļotāju gars valstī tika sekmēts ar visiem iespējamiem līdzekļiem, aizmirstot par Bībelē teikto, ka augļošana nav laba, kaut cilvēciskajā pasaulē tiek praktizēta.

Kā var nebūt laba? Ja, neko neražojot, no naudas plūsmām “nobirst” pat vairāk par mafijas pierastajiem desmit; ja valsts budžetā no tās iebirst krietnas summas, no kurām galu galā, kā teica finanšu tranzīta ideologi, varēs iedot arī augstskolām un zinātnei.

Taču notika taisni otrādi – valsts iedzīvotāji dabūja glābt turpat vai četras lielas bankas, sliktā attieksme pret augstāko izglītību un zinātni nemainījās. Pieauga valsts parāds. Tagad esam dabūjuši soda mērus no “Moneyval” par vieglprātību, iespējams, pat par teroristu finansēšanu. Man gribētos teikt – arī par “face control” trūkumu un politbiznesa nekaunību. Taču savairojās ar finanšu un uzņēmumu pārvaldību saistītas studiju programmas, piesaistot arī Vidusāzijas studentus, kam šķiet, ka te nu gan ir bijis veiksmes stāsts.

Finanšu tranzīta ideoloģija ir pieklusināta, citu pakalpojumu idejas – atmodinātas, jo pārdosim ārstniecības, tūrisma, demokrātijas eksporta, arī augstākās izglītības pakalpojumus.

Labi, lai būtu. Bet kam? Un cik gudri? Ja paskatās, no kurienes Latvijas augstskolās ir visvairāk ārzemju studentu, tad tās ir divas valstis: Indija un Uzbekistāna. Pasaules mērogā ir cēli izpalīdzēt tiem iedzīvotājiem, kam grūtāk iegūt augstāko izglītību savā zemē. Indijā ir pāri miljardam iedzīvotāju, no turienes ņemt un ņemt. Taču, kad man no Kašmiras provinces atsūtīja četru indiešu zēnu dokumentus (tajos parādījās visai vāja iepriekšējā izglītība), kuri vēlas studēt doktorantūrā Rīgā, balstoties uz iespēju no Eiropas Savienības dabūt labu atbalstu tieši zemākās kastas (dalitu) pārstāvjiem, viens no viņiem jautāja: vai, ierodoties pie jums, varēs dabūt darbu Kanādā? Es atteicu, lai gan atteikšana varbūt neatbilst mūsu jaunajai politikai.

Vajag daudz cēlākus mērķus

LU ar valsts atbalstu vajag daudz cēlākus mērķus (bet tas maksās daudz!), ne tikai savākt vairāk trešās pasaules valstu studējošo un savairot studentus maksātājus. Kā teica Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida: “Mana valsts nesacenšas ar Vāciju, kāpēc ar to? Mēs izvirzām sacensību ar Silīcija ieleju!” Arī LU un citām universitātēm vajag šo pašapziņu, spēju izaicināt un uzdrošināties.

Latvijā neviena augstskola nepacelsies dižos augstumos, ja tā tiks politiski noniecināta, dedzināta un atstāta bez finansējuma. Es absolūti neticu (jo esmu redzējusi pietiekami daudz pasaules universitāšu), ka Latvijas zinātnieki ir dumji, ka mācībspēki atpalikuši un sistēma stagnējoša. Ja politiskās aprindas uz to grib paskatīties tā, tad vienmēr var atrast kaut ko sliktu.

Brīnums, ka šobrīd neviens negrib paskatīties uz lietām pozitīvi, un tas tāpēc, ka politiķi ir iesaistījušies uguns rituālos! Šamaniskie rituāli ir suģestējoši zemapziņas līmenī – pietiekami daudziem ir patīkami sajust varu un nodedzināt vienu Muižnieku! Kas viņš tāds ir, lai iet bojā! Nāks citi! Sīkums, ka viņš ir pūlējies celt LU Torņkalna akadēmisko centru. Un visa universitāte ir žagaru kaudze, ko vajag izjaukt. Tikai kurš to saliks kopā?

Abas LU Satversmes sapulces patiešām bija tālu no ideāla un tāpēc pastāv arguments, ka kļūdas rektora vēlēšanu procesā noveda pie “dedzināšanas”. Esmu jau teikusi, ka piekrītu – šīs sapulces nebija tik rūpīgi sagatavotas, kā pienāktos.

Taču, “aizdedzinot ugunskuru”, vēršoties pret LU un atsūtot rektora p. i., aizdegas daudz vairāk, nekā domāts. Vai vispār par to ir ticis padomāts? Deg zinātnieku, mācībspēku, studentu un Latvijas intelektuālās sabiedrības pašapziņa, sadeg LU starptautiskais tēls, augstākajā izglītībā nostiprinās frakcijas, nelabvēļi, sūdzētāji un glaimotāji. Pieaug bailes izteikties, zūd pārliecība par akadēmisko brīvību. Universitātes kopš viduslaikiem ir centušās būt brīvas, un tas ir bijis akadēmiskā progresa pamats.

Kam un ko nesīs pārmaiņas

Tagad tā vietā, lai ar universitāšu koncepciju dotos uzvarēt pasauli, nāksies strīdēties, kuras augstskolas saglabās patstāvību, kuras tiks pakļautas, kuras iznīcinātas un kuras apbalvotas. Domāju, ka LU kā novājinātākā tiks pakļauta visstraujākajām izmaiņām, kas priecēs IZM un ministres Šuplinskas labvēļus, stiprinot Jaunās konservatīvās partijas kā nepiekāpīgas armijas tēlu. Muižnieks, iespējams, tiks upurēts līdz galam, LU Senāta statuss pazemināts līdz studiju programmu izskatīšanai. Daļa LU struktūrvienību tiks likvidētas. Citas universitātes, iespējams, izvairīsies, jo nav pakļautas IZM.

Tad LU kā pilotprojektu ieviesīs Dižpadomi, valdības vadītājam nemitīgi atkārtojot: tā nebūs politizēta, nebūs! Taču tauta tam neticēs, jo ir pieredzējusi brīnumus ar valsts uzņēmumu padomēm. Rektors, pat no jauna ievēlēts (no mums vēl nezināmiem profesoriem), būs “zem galda”, jo nonāks izpildītāja lomā. LU no budžeta būs jāizdala vismaz pusmiljons, lai Dižpadomi finansētu, jo stratēģiskus lēmumus neviens par velti nerada.

Latvijā neviena augstskola nepacelsies dižos augstumos, ja tā tiks politiski noniecināta, dedzināta un atstāta bez finansējuma.

Parastos mācībspēkus tas daudz neskars, jo nekas jau īsti neuzlabosies, ja nemainīsies attieksme pret augstāko izglītību un zinātni kopumā. Ja valsts stratēģija negūs virzību uz īstenu zinātnes universitāti, Zinātniskās darbības likuma un Augstskolu likuma pildīšanu. Studenti, būdami jauni un uzņēmīgi, mēģinās iedzīvināt modernitātes garu, taču tam trūks resursu.

Politiskā elite apmierināti noskatīsies, ka, lūk, ar pārvaldības sistēmas maiņu mēs visu esam atrisinājuši, bet tā nebūs tiesa, jo ne jau tur slēpjas problēmu sakne. LU gadu desmitu atkal audzēs savu tēlu starptautiskajā arēnā, muļķīgi atvainojoties par simtgades svinību gadā notikušo traci. Latvijas politiskās un biznesa elites bērni turpinās doties studēt uz ārzemēm (tas pats sindroms, ko novēro Krievijā un citās postpadomju zemēs).

Bet vietējie zinātnieki un mācībspēki centīsies izdzīvot, jo – sev par nelaimi – mīl savu nozari un protestēt nav spējīgi. Lektori ar zinātņu grādu un atalgojumu ap 760 eiro mēnesī padomās, ka skolotājiem ir mazliet sliktāk, taču tiem vismaz ir apsolīts. Atvērtās universitātes modelis sekmēs to, ka varēs dabūt pasniedzējus ārzemniekus, kuriem, iespējams, nāksies solīt vismaz divreiz lielāku algu. Daži no viņiem būs atraktīvi un izcili, tāpēc ka lolos cerību kļūt par vietējo apgaismotājiem. Bet daļa varbūt pat izrādīsies sliktāki, jo nāks no ārzemnieku bezdarbnieku vidus.

Augstskolu un zinātnes sistēmā izaugs jaunas problēmas. Izglītības un zinātnes ministrijā būs citi laiki, tracis tiks piemirsts, varbūt pat ministre Šuplinska izkaros 2020. gadam zinātnes bāzes finansējuma pieaugumu par 30 miljoniem (nupat jau prasība saruka uz 20 miljoniem) un viņai tiks piedots, ka bija tik dedzinātkāra. Latvijai ir savs lepnums, un varbūt tas atdzims caur upurēšanu, karstiem pelniem un vajadzību dzīvot mierā tālāk.

Pārpublicēts no lvportals.lv

Novērtē šo rakstu:

59
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...