Latvijas Universitātes rektors Muižnieks pasniedz divkosības paraugstundu: neesot pamata atzīt, ka asiņainā padomju okupācijas varas kolaboranta Krastiņa devums nebūtu bijis veltīts taisnības idejai
PIETIEK11.07.2023.
Komentāri (116)
Iesaki rakstu: 
Nav pamata atzīt, ka padomju okupācijas varas kolaboranta Ulda Krastiņa – asiņainā padomju tiesneša, kas piespriedis arī nāvessodus politiskās prāvās, - devums nebūtu bijis veltīts taisnības idejai. Šādu divkosības paraugstundu savās atbildēs, no lielākās daļas jautājumu vienkārši neveikli izvairoties, sniedz Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē gan Lato Lapsas uzdotos jautājumus, gan Latvijas Universitātes rektora mēnesi gatavotās atbildes.
Iesniegums Latvijas Universitātei
Šā gada 11. aprīlī Jūsu iestādes struktūra - Latvijas Universitātes Bibliotēka sociālajā tīklā Facebook ir izvietojusi šādu informāciju par Jūsu iestādes rīkotu pasākumu:
„Pagājušajā otrdienā Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte mācībspēki, studenti un citi interesenti pulcējās Bibliotēkā Raiņa bulvārī, lai sveiktu jubilejā LU Juridiskās fakultātes emiritēto profesoru Dr.habil.iur. Uldi Krastiņu un piedalītos profesoram par godu veidotās izstādes "Vitam Impendere Vero: dzīvi veltīt taisnībai atklāšanā".
Latīņu teiciens "Vitam impendere vero" vēsta par dzīvi, kas veltīta taisnībai.
Tas atspoguļojas profesora Ulda Krastiņa pedagoģiskajā, zinātniskajā un profesionālajā darbā, kas jau 66 gadu garumā ir veltīts tiesību zinātnes attīstībai un tiesiskuma veicināšanai Latvijā. Tikpat ievērojams ir profesora sarakstīto un publicēto darbu kopskaits – no 1969.gada līdz pat mūsdienām ir publicēti vairāk nekā 400 dažāda apjoma darbi.
LU Bibliotēkas veidotā izstāde sniedz iespēju iepazīt profesora dzīvesgājumu, kā arī apskatīt daudzu gadu laikā izdotās nozīmīgākās monogrāfijas un citus izdevumus, kas veltīti dažādiem krimināltiesību jautājumiem.
Izstādi papildina statistika par kopējo sarakstīto, sastādīto un recenzēto publikāciju skaitu, kā arī par iecienītākajiem zinātniskās darbības virzieniem un tematiem, kas ļauj labāk aptvert prof. Ulda Krastiņa nozīmīgo ieguldījumu tiesību zinātnes attīstībā un pilnveidošanā.”
Saistībā ar to, ka es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs plānoju veidot mediju publikāciju par padomju okupācijas varas kolaborantu godināšanu mūslaiku Latvijā, vēlos no Jūsu iestādes saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
kuras Jūsu iestādes amatpersonas pieņēma lēmumu par šāda pasākuma rīkošanu, ar kādu pamatojumu šāds lēmums tika pieņemts?
kāds bija mērķis rīkot pasākumu, kas veltīts padomju okupācijas varas kolaborantam?
cik izmaksāja šis pasākums, kas veltīts padomju okupācijas varas kolaborantam?
vai šīs amatpersonas ir informētas par U. Krastiņa darbību okupācijas laikā, tostarp nāvessodu piespriešanu politiskās prāvās un ilgstošu cietumsodu piespriešanu Latvijas brīvības cīnītājiem?
vai Jūsu iestāde kā vadoša valsts augstskola un tās vadība uzskata par iespējamu rīkot šādus godināšanas pasākumus padomju okupācijas varas kolaborantiem?
vai Jūsu iestāde kā vadoša valsts augstskola un tās vadība ir formulējušas nostāju attiecībā uz padomju okupācijas varas kolaborantiem? Ja jā, kur un kad tā formulēta? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?
vai Jūsu iestāde kā vadoša valsts augstskola un tās vadība ir formulējušas nostāju attiecībā uz lustrācijas nepieciešamību? Ja jā, kur un kad tā formulēta? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?
vai Jūsu iestādes kā vadošas valsts augstskolas ieskatā padomju okupācijas kolaboranta, kurš nodarbojies ar nāvessodu piespriešanu politiskās prāvās un ilgstošu cietumsodu piespriešanu Latvijas brīvības cīnītājiem, dzīve ir „bijusi veltīta taisnībai”? Atbildi pamatojiet.
kādu iemeslu dēļ šī izstāde, kuras darbība bija apsolīta līdz 2023. gada aprīļa beigām, tika slēgta jau aprīļa vidū?
Par informācijas sniegšanu
Latvijas Universitātē (turpmāk – LU) 2023.gada 24.aprīlī saņemts Lato Lapsas (turpmāk – iesniedzējs) iesniegums (turpmāk – iesniegums) sniegt informāciju un atbildes uz iesniegumā norādītajiem jautājumiem sakarā ar LU Juridiskās fakultātes emeritētajam profesoram Dr.habil.iur. Uldim Krastiņam par godu veidoto izstādi "Vitam Impendere Vero: dzīvi veltīt taisnībai atklāšanā" (turpmāk – izstāde).
Ņemot vērā iesniedzēja pieprasīto informāciju, LU sniedz atbildes uz jautājumiem tādā secībā, kādā tie norādīti iesniegumā:
1) izstādi rīkoja LU Bibliotēka, pamatojoties uz LU Juridiskās fakultātes dekānes K.Stradas-Rozenbergas ierosinājumu. Kā norādījusi dekāne, prof. K.Strada-Rozenberga, ierosinājums rīkot emeritus prof. U.Krastiņa zinātnisko darbu izstādi izteikts, vadoties no LU ierastas prakses akadēmiskā personāla ievērojamās jubilejās rīkot to zinātniskā snieguma izstādes un citus pasākumus.
2) LU nav ticis rīkots pasākums, kas veltīts “padomju okupācijas varas kolaborantam”, kā tas minēts iesniegumā. Kā norādījusi LU Juridiskās fakultātes dekāne, prof. K.Strada-Rozenberga, šī akadēmiskā pasākuma mērķis bija atzīmēt ilggadēja profesora ievērojamo jubileju, vienkopus iepazīstinot izstādes apmeklētājus ar viņa akadēmiski zinātnisko devumu – rakstiem, monogrāfijām utt. Izstāde tika rīkota, godinot U. Krastiņa kā zinātnieka devumu pēdējās desmitgadēs. Pasākums tika veltīts zinātniskajam veikumam krimināltiesisko zinātņu attīstībā, īpaši vides aizsardzības jomā.
3) kā minēts iepriekš, LU nav ticis rīkots pasākums, kas veltīts “padomju okupācijas varas kolaborantam”. Izstāde par godu emeritus profesora U.Krastiņa zinātniskajam sniegumam izmaksāja 140,00 EUR ar pievienotās vērtības nodokli.
4) kā norādījusi Juridiskās fakultātes dekāne, prof. K.Strada-Rozenberga, viņai ir zināms, ka U.Krastiņš padomju okupācijas laikā ir bijis tiesnesis dažāda līmeņa tiesās. Viņa pieņemto spriedumu padziļinātu analīzi viņa nav veikusi un tas arī neietilpst viņas kā fakultātes administratīvas vadītājas amata pienākumos un kompetencē.
5) LU nav ticis rīkots godinošs pasākums, kas veltīts “padomju okupācijas varas kolaborantam”, kā tas minēts iesniegumā. Izstāde bija veltīta U.Krastiņa kā zinātnieka devumam, kas, līdzās akadēmiskajam veikumam, ir bijis ievērojams. Tas valstiski atzīts arī apbalvojot U.Krastiņu gan ar Atzinības krustu, gan Tieslietu sistēmas Goda zīmi. LU ierasti velta akadēmiskus pasākumus (izstādes, konferences, biobibliogrāfijas u.c.) tās docētājiem, kuri LU veltījuši garus sava darba gadus un kuru zinātniskais/akadēmiskais sniegums ir ievērojams.
6) atbildot uz 6. un 7. jautājumu, LU norāda, ka tai kā akadēmiskai un zinātniskai institūcijai raksturīga plaša spektra akadēmiskā un zinātniskā darbība, ko cita starpā raksturo arī tās personāla akadēmiskā brīvība. Tās docētāji un zinātnieki regulāri veic pētījumus, uzstājas konferencēs un publicējas par dažādiem jautājumiem, kuri ietilpst to zinātniskās kompetences jomā. LU atsevišķi netiek apkopota informācija par to, cik un kādi tieši akadēmiskie un zinātniskie pasākumi veikti “nostājas paušanā attiecībā uz padomju okupācijas varas kolaborantiem”. Ar LU akadēmiskā un zinātniskā personāla veikumu varat iepazīties LU Publikāciju un vēstures datubāzē https://www.biblioteka.lu.lv/mekle-un-atrodi/lu-datubazes/. Datubāzē apkopoti LU mācībspēku un zinātnieku publikāciju – monogrāfiju, rakstu latviešu un ārzemju zinātniskajos izdevumos, konferenču tēžu un elektronisko publikāciju bibliogrāfiskie ieraksti, pieejama informācija arī par publikācijām LU Rakstos, populārzinātniskajos izdevumos, periodikā u.c. izdevumos.
7) kā jau vairākkārt iepriekš norādīts, LU nav ticis rīkots godinošs pasākums, kas veltīts “padomju okupācijas varas kolaborantam”, kā tas rakstīts iesniegumā. Izstāde bija veltīta U. Krastiņa kā LU ilggadēja docētāja un zinātnieka profesionālajai darbībai, uz kuru arī attiecināts izteiciens “dzīve veltīta taisnībai”. Akadēmiskās un zinātniskās darbības devums profesoram ir ievērojams un nav pamata atzīt, ka tas nebūtu bijis veltīts taisnības idejai.
8) izstāde bija skatāma aprīļa pirmajā pusē. Pēc tam, apmeklētāju pieplūduma dēļ, konkrētā lasītava tika atvēlēta studiju procesam.
Rektors I. Muižnieks
U. Raipulis,
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
