Latvijas Universitātes rektors oficiāli apliecina: nolemts prokuroram Uldim Cinkmanim anulēt bakalaura diplomu
PIETIEK18.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir pieņemts lēmums apstiprināt gala pārbaudījuma komisijas 2020. gada 26. novembra lēmumu un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 4. punktu, atcelt JF domes 2008. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu Uldim Cinkmanim un anulēt viņam izsniegto diplomu Nr. BD E 1204, - šādu oficiālu slēdzienu Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks ir nosūtījis Lato Lapsam, kurš pirms astoņiem mēnešiem vērsās Latvijas Universitātē ar faktiem par iespējamu plaģiātu prokurora U. Cinkmaņa bakalaura darbā. Šodien Pietiek publicē I. Muižnieka parakstīto dokumentu pilnībā.
Par pārbaudes rezultātiem
Latvijas Universitātē (turpmāk – LU) 2021.gada 3.martā saņemts L.Lapsas (turpmāk – iesniedzējs) iesniegums ar pieprasījumu pievienot U.Cinkmaņa diplomdarba iespējamā plaģiāta izvērtēšanas lietai teksta fragmentu latviešu valodā līdzības novērtējumu salīdzinājumā ar angļu un krievu valodas teksta fragmentiem un izvērtēt kopsakarā ar citiem iesniegtajiem pārbaudes lietas materiāliem, kā arī ziņot iesniedzējam par veiktajām darbībām šajā sakarā.
LU Juridiskās fakultātes (turpmāk – JF) atbilstošās institūcijas ir veikušas nepieciešamās darbības, lai izvērtētu iesniedzēja un citu personu jau iepriekš iesniegtos dokumentus attiecībā uz U.Cinkmaņa diplomdarba iespējamā plaģiāta izvērtēšanu. Tos ir vērtējusi LU JF Noslēguma pārbaudījumu komisija, kas izveidota saskaņā ar LU 16.09.2020. rīkojumu Nr.9/45 “Par Juridiskās fakultātes noslēguma pārbaudījuma komisijām 2020./2021. akadēmiskajā gadā”.
Atbilstoši pārbaudījumu komisijas kompetencei, kas noteikta nolikumā “Par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē”, apstiprināts ar LU Senāta 27.12.2011.lēmumu Nr. 183 un kura 1.8. apakšpunkts noteic: “pārbaudījumu komisija – personu grupa, kurām LU noteiktā kārtībā piešķirtas tiesības novērtēt akadēmisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju pretendentu zināšanas visas apgūstamās studiju programmas apjomā, noslēguma darba kvalitāti un atbilstību programmas prasībām, kā arī lemt par noslēguma pārbaudījuma vērtējumu un grāda (kvalifikācijas) piešķiršanu”, tā pieņēma attiecīgu lēmumu.
Tālāk jautājums tika nodots izskatīšanai JF Domei saskaņā ar LU JF Domes nolikuma (apstiprināts ar LU JF Domes sēdes 30.11.2011. lēmumu Nr.2020-V221) 3.1.8.apakšpunktu, kas nosaka, ka JF Dome “apstiprina pārbaudījumu komisiju lēmumus par bakalaura un maģistra grādu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu vai akadēmiskās sagatavotības pielīdzināšanu noteiktam akadēmiskajam grādam, kā arī ierosina lēmumus par studiju beigšanu apstiprinošu dokumentu izsniegšanu”.
Ņemot vērā lietas materiālu apjomu, jautājuma pēc būtības komplicitāti un unikalitāti, kā arī šī jautājuma juridiskos aspektus, lēmuma pieņemšana prasīja rūpīgu iedziļināšanos. Noraidāmi jebkādi iesniedzēja pārmetumi, ka: “iestāde tā arī nav vēlējusies vai spējusi šo izvērtējumu veikt”. Darbs pie iesniegto dokumentu izvērtēšanas ir paveikts. 2021. gada 22. februārī notika JF Domes sēde, kurā bija izsludināts pārtraukums. 2021. gada 15. martā notika nākamā JF Domes sēde, kurā ir pieņemts lēmums – apstiprināt gala pārbaudījuma komisijas 2020. gada 26. novembra lēmumu un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 4. punktu, atcelt JF domes 2008. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu Uldim Cinkmanim un anulēt viņam izsniegto diplomu Nr. BD E 1204.
Rektors I. Muižnieks
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
