Latvijas Universitātes rektors oficiāli apliecina: nolemts prokuroram Uldim Cinkmanim anulēt bakalaura diplomu
PIETIEK18.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir pieņemts lēmums apstiprināt gala pārbaudījuma komisijas 2020. gada 26. novembra lēmumu un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 4. punktu, atcelt JF domes 2008. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu Uldim Cinkmanim un anulēt viņam izsniegto diplomu Nr. BD E 1204, - šādu oficiālu slēdzienu Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks ir nosūtījis Lato Lapsam, kurš pirms astoņiem mēnešiem vērsās Latvijas Universitātē ar faktiem par iespējamu plaģiātu prokurora U. Cinkmaņa bakalaura darbā. Šodien Pietiek publicē I. Muižnieka parakstīto dokumentu pilnībā.
Par pārbaudes rezultātiem
Latvijas Universitātē (turpmāk – LU) 2021.gada 3.martā saņemts L.Lapsas (turpmāk – iesniedzējs) iesniegums ar pieprasījumu pievienot U.Cinkmaņa diplomdarba iespējamā plaģiāta izvērtēšanas lietai teksta fragmentu latviešu valodā līdzības novērtējumu salīdzinājumā ar angļu un krievu valodas teksta fragmentiem un izvērtēt kopsakarā ar citiem iesniegtajiem pārbaudes lietas materiāliem, kā arī ziņot iesniedzējam par veiktajām darbībām šajā sakarā.
LU Juridiskās fakultātes (turpmāk – JF) atbilstošās institūcijas ir veikušas nepieciešamās darbības, lai izvērtētu iesniedzēja un citu personu jau iepriekš iesniegtos dokumentus attiecībā uz U.Cinkmaņa diplomdarba iespējamā plaģiāta izvērtēšanu. Tos ir vērtējusi LU JF Noslēguma pārbaudījumu komisija, kas izveidota saskaņā ar LU 16.09.2020. rīkojumu Nr.9/45 “Par Juridiskās fakultātes noslēguma pārbaudījuma komisijām 2020./2021. akadēmiskajā gadā”.
Atbilstoši pārbaudījumu komisijas kompetencei, kas noteikta nolikumā “Par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē”, apstiprināts ar LU Senāta 27.12.2011.lēmumu Nr. 183 un kura 1.8. apakšpunkts noteic: “pārbaudījumu komisija – personu grupa, kurām LU noteiktā kārtībā piešķirtas tiesības novērtēt akadēmisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju pretendentu zināšanas visas apgūstamās studiju programmas apjomā, noslēguma darba kvalitāti un atbilstību programmas prasībām, kā arī lemt par noslēguma pārbaudījuma vērtējumu un grāda (kvalifikācijas) piešķiršanu”, tā pieņēma attiecīgu lēmumu.
Tālāk jautājums tika nodots izskatīšanai JF Domei saskaņā ar LU JF Domes nolikuma (apstiprināts ar LU JF Domes sēdes 30.11.2011. lēmumu Nr.2020-V221) 3.1.8.apakšpunktu, kas nosaka, ka JF Dome “apstiprina pārbaudījumu komisiju lēmumus par bakalaura un maģistra grādu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu vai akadēmiskās sagatavotības pielīdzināšanu noteiktam akadēmiskajam grādam, kā arī ierosina lēmumus par studiju beigšanu apstiprinošu dokumentu izsniegšanu”.
Ņemot vērā lietas materiālu apjomu, jautājuma pēc būtības komplicitāti un unikalitāti, kā arī šī jautājuma juridiskos aspektus, lēmuma pieņemšana prasīja rūpīgu iedziļināšanos. Noraidāmi jebkādi iesniedzēja pārmetumi, ka: “iestāde tā arī nav vēlējusies vai spējusi šo izvērtējumu veikt”. Darbs pie iesniegto dokumentu izvērtēšanas ir paveikts. 2021. gada 22. februārī notika JF Domes sēde, kurā bija izsludināts pārtraukums. 2021. gada 15. martā notika nākamā JF Domes sēde, kurā ir pieņemts lēmums – apstiprināt gala pārbaudījuma komisijas 2020. gada 26. novembra lēmumu un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 4. punktu, atcelt JF domes 2008. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu Uldim Cinkmanim un anulēt viņam izsniegto diplomu Nr. BD E 1204.
Rektors I. Muižnieks
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
