Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā pazīstamās lauksaimniecības uzņēmumu grupas Agrolats Holding īpašnieku – Paškausku ģimenes pārstāvim piederoša SIA LU Invest Ukrainā piedzīvojusi desmitiem miljonus eiro izmaksājušu reiderisma gadījumu, kura īstenotājs ir bijis Latvijā uzņēmēja Kārļa Cerbuļa pārstāvētais ASV investīciju fonds NCH Capital (iepriekš labāk zināms kā New Century Holdings).

Kā liecina informācija no Ukrainas tiesībsargājošām iestādēm, kur tiek izvērtēts notikušais, pirms gandrīz četrpadsmit gadiem, 2006. gada beigās šajā valstī lauksaimniecības uzņēmumu nodibināja NCH Capital ārzonas kompānija Trittico Holding Limited un Latvijas akciju sabiedrība Dobeles dzirnavnieks.

Taču jau nepilnu gadu vēlāk Dobeles dzirnavnieka vietā nāca cits Latvijas uzņēmums – Vitautam Paškauskam piederošā SIA LU Invest, bet pēc mēneša, kad par Golden Sunrise (Agro) ģenerāldirektoru apstiprināts Latvijas puses pārstāvis Valdis Muižnieks, viņš saņēma 4% uzņēmuma kapitāldaļu.

Pat ņemot vērā šos 4%, Latvijas puse bija mazākumā: Trittico Holding Limited nomainījušajai Kiprā reģistrētajai ārzonas kompānijai Unagro Finance Limited piederēja 50,01% uzņēmuma kapitāldaļu, bet LU Invest un V. Muižniekam kopā – 49,99%. Tomēr pušu tiesības un pienākumi bija pietiekami stingri reglamentēti, tostarp arī mazākuma īpašnieku tiesības, - piemēram, tieši viņiem bija tiesības nominēt uzņēmuma ģenerāldirektoru.

Kā liecina Ukrainas tiesībsargāšanas iestāžu informācija, jau 2010. gadā NCH Capital rīcība, „optimizējot” dažāda veida izmaksas, ir sākusi radīt aizdomas Latvijas puses partneros. Aizdomīgās darbības galvenokārt skārušas divas uzņēmuma pamatdarbības – izejvielu iepirkumus un saražoto graudu pārdošanu.

Laikam ejot, šos procesus aizvien vairāk pārņēmuši NCH Capital pārstāvji, faktiski apejot Golden Sunrise (Agro) oficiālo ģenerāldirektoru. Izejvielas bieži vien iegādātas par nepamatoti augstām cenām, savukārt graudu pārdošanas cena bijusi aizdomīgi zema.

Ukrainas tiesībsargāšanas iestāžu apkopotā informācija gan liecina – tas nenozīmē, ka NCH Capital pārstāvji izvēlējušies tīši ciest zaudējumus. Tieši pretēji, NCH Capital pārstāvji, kas kontrolējuši gan izejvielu piegādes, gan arī graudu iepircējus – ārzonas kompānijas, ir devuši priekšroku peļņu gūt caur tām, saviem Latvijas partneriem un Golden Sunrise (Agro).

Pēc pagaidām oficiāli neapstiprinātām ziņām, Ukrainas tiesībsargāšanas iestāžu rīcībā ir nonākusi arī V. Muižnieka sarakste ar kāda NCH Capital ārzonas kompāniju ķēdē iesaistīta uzņēmuma finanšu direktori, kura nepārprotami apliecina šādu finanšu shēmu esamību un to, ka peļņa tiek gūta ārzonas kompānijās Kiprā, apejot Latvijas partnerus, kuriem paliek tikai zaudējumi.

Situācija kļuvusi pilnīgi skaidra 2017.-2018. gadā, kad atklājies NCH Capital pārstāvju iespējamais mērķis papildus peļņas gūšanai ārzonās, - izmantot dalībnieku līgumu un tā noteiktās pirmpirkuma tiesības, lai, izspiežot Latvijas partnerus no Golden Sunrise (Agro), iegūtu to kapitāldaļas par iespējami mazāku cenu.

Šis pieņēmums guvis apstiprinājumu 2018. gada beigās, kad uz LU Invest un V. Muižnieka izteiktiem iebildumiem pret to, ka visā uzņēmuma darbības laikā tie nav saņēmuši dividendes, no NCH Capital saņemts piedāvājums atpirkt Latvijas partneru kapitāldaļas par 5 miljoniem dolāru. Sekojuši jauni piedāvājumi, kuru „griesti” bijuši 8,5 miljoni dolāru. Tikmēr Golden Sunrise (Agro) vidējā gada peļņa – kas ar finanšu shēmu palīdzība pārcelta uz ārzonām – vien bijusi aptuveni 9 miljoni dolāru, bet uzņēmuma reālā vērtība – pat vairāk nekā 70 miljoni dolāru.

Kad šie piedāvājumi noraidīti, NCH Capital pārstāvji, kā rāda Ukrainas tiesībsargāšanas iestāžu rīcībā esošie materiāli, īstenojuši uzņēmuma faktisku pārņemšanu. Lai gan uzņēmuma statūti noteikuši, ka dalībnieku sapulce ir lemttiesīga ar vismaz 60% kapitāldaļu īpašnieku piedalīšanos, pagājušā gada martā NCH Capital pārstāvjiem ir izdevies panākt, ka Ukrainas Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēts jauns Golden Sunrise (Agro) ģenerāldirektors un V. Muižnieks no šī amata tiek atcelts, kaut gan tas izlemts Latvijas partneru prombūtnē, tātad tikai ar 50,01% kapitāldaļu.

Šim reiderismam, kā liecina Ukrainas tiesībsargāšanas iestāžu informācija, palīdzējusi arī speciāli piemeklēta reģistrēšanas vieta, un rezultātā Latvijas uzņēmēji zaudējuši ne tikai reālo, bet arī formālo kontroli pār vairākus desmitus miljonu vērtu lauksaimniecības uzņēmumu. Savukārt nekādus skaidrojumus no NCH Capital pārstāvjiem pagaidām nav izdevies saņemt.

Turpmāk Pietiek tiks publicēta vēl virkne faktu saistībā ar ASV investīciju fonda rīcību attiecībā uz Latvijas uzņēmējiem.

Novērtē šo rakstu:

82
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi