Iesaki rakstu: 
Acīmredzami noziedzīgo shēmu publiski aizstāv satiksmes ministrs, un arī valdības vadītāja Evika Siliņa izvairās atzīt, ka, visdrīzākais, notikusi grandioza afēra. Nevarīgais KNAB, prokuratūra kā ierasti skatās citā virzienā. Dažādi pseidoeksperti izplata melīgus paziņojumus, ka "nav tik traki, kā izskatās”.
Cilvēki izmisumā jautā - ko teiks prezidents? Viņi, šķiet, aizmirsuši, ka Edgars Rinkēvičs vēl pavisam nesen bija politkarteļa Vienotība politbiroja ietekmīgs darbonis, valdības ministrs. Nenoliedzami viens no ietekmīgākajiem JV līderiem. Proti, bija lieliski informēts par visām lielākajām afērām, kuras nekādi nevarēja notikt bez premjera partijas, Vienotības politibiroja atbalsta, iesaistes.
Kas notiks tālāk? Te ir jājautā - kas tieši notika pēc iepriekšējām valsts mēroga afērām, korupcijas skandāliem? Lietas tika juridiski izšķīdinātas, notiesātas dažas otrā, trešā līmeņa skrūvītes. Proti, visas afēras tika mērķtiecīgi paslaucītas "zem tepiķa”.
Ko darīt, lai Latviju atbrīvotu no politiskajiem grupējumiem, kuri nesodīti un apjomīgi izzog mūsu valsti?
Ir jādomā par jaunu politisku spēku, kurš spētu jaudīgi un principiāli iztīrīt politisko vidi no kriminālajiem grupējumiem, valsts zagļiem.
Protams, būs cilvēki, kuri teiks, ka tas nav iespējams. Vēlētāju mazdūšība un apātija ir sabiedrotais korumpētiem politiķiem. Un ārvalstu ienaidniekiem, kuri to tik vien gaida, kad nolaidīsim purvā paši savu valstī. Ir jārada cienīga alternatīva politiskajam kartelim JV.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
