Iesaki rakstu: 
Acīmredzami noziedzīgo shēmu publiski aizstāv satiksmes ministrs, un arī valdības vadītāja Evika Siliņa izvairās atzīt, ka, visdrīzākais, notikusi grandioza afēra. Nevarīgais KNAB, prokuratūra kā ierasti skatās citā virzienā. Dažādi pseidoeksperti izplata melīgus paziņojumus, ka "nav tik traki, kā izskatās”.
Cilvēki izmisumā jautā - ko teiks prezidents? Viņi, šķiet, aizmirsuši, ka Edgars Rinkēvičs vēl pavisam nesen bija politkarteļa Vienotība politbiroja ietekmīgs darbonis, valdības ministrs. Nenoliedzami viens no ietekmīgākajiem JV līderiem. Proti, bija lieliski informēts par visām lielākajām afērām, kuras nekādi nevarēja notikt bez premjera partijas, Vienotības politibiroja atbalsta, iesaistes.
Kas notiks tālāk? Te ir jājautā - kas tieši notika pēc iepriekšējām valsts mēroga afērām, korupcijas skandāliem? Lietas tika juridiski izšķīdinātas, notiesātas dažas otrā, trešā līmeņa skrūvītes. Proti, visas afēras tika mērķtiecīgi paslaucītas "zem tepiķa”.
Ko darīt, lai Latviju atbrīvotu no politiskajiem grupējumiem, kuri nesodīti un apjomīgi izzog mūsu valsti?
Ir jādomā par jaunu politisku spēku, kurš spētu jaudīgi un principiāli iztīrīt politisko vidi no kriminālajiem grupējumiem, valsts zagļiem.
Protams, būs cilvēki, kuri teiks, ka tas nav iespējams. Vēlētāju mazdūšība un apātija ir sabiedrotais korumpētiem politiķiem. Un ārvalstu ienaidniekiem, kuri to tik vien gaida, kad nolaidīsim purvā paši savu valstī. Ir jārada cienīga alternatīva politiskajam kartelim JV.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
