Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz šim pastāvošie iekšējie un ārējie apdraudējumi valsts drošībai ir palikuši nemainīgi. To skaitā ir Krievijas militārās aktivitātes reģionā, ekstrēmisms, terorisms, kiberapdraudējumi. Nozīmīgākie Latvijas drošības riski ir saistīti ar nemilitārajiem Krievijas ietekmes instrumentiem, kuri bieži ir diskrēti, bet ar ilgtermiņa efektu.

Krievijas īstenotās aktivitātes pret Latviju visaktīvāk izpaužas kā Krievijas ietekmes pasākumi informatīvajā telpā, darbs ar ietekmes aģentiem, tajā skaitā tautiešu politikas īstenošanu, ekonomisko ietekmes instrumentu pielietošana, kā arī atsevišķas speciālo dienestu aktivitātes. Tomēr Krievijas ietekmes iespējas Latvijā nav pietiekamas, lai veiktu masveidīgu, efektīvu un uz tūlītēju rezultātu vērstu kampaņu.

Ārvalstu specdienestu darbība Latvijā

2015. gadā SAB turpināja pretizlūkošanas pasākumus pret ārpus NATO un ES valstu izlūkošanas un drošības dienestiem (turpmāk - ārvalstu specdienestiem). Ārvalstu specdienestu darbības pret Latvijas, ES un NATO interesēm ir viens no būtiskiem nacionālās drošības apdraudējumiem, kas skar politisko, ekonomisko, militāro un sabiedrisko jomu.

Aizvadītajā gadā visaktīvāk pret Latvijas interesēm ir strādājuši Krievijas specdienesti. To ietekme un pilnvaras Krievijā ir augstas un atsevišķās jomās turpina palielināties, kas attiecīgi palielina Krievijas specdienestu radīto apdraudējumu Latvijai. 2015. gadā ir konstatēta arī citu ārpus NATO un ES valstu speciālo dienestu aktivitātes, tomēr to darbības nav radījušas būtisku apdraudējumu Latvijas drošības interesēm.

Ārvalstu specdienestu darbības mērķis ir iegūt publiski nepieejamu un apsteidzošu informāciju, kas dienesta pārstāvētajai valstij dotu priekšrocības politisku, ekonomisku un militāru lēmumu pieņemšanai. Ārvalstu specdienestu izlūkošanas interešu lokā augsta prioritāte 2015. gadā bija un joprojām ir NATO un Latvijas aizsardzības politikas aktualitātēm, piemēram, izlūkdienestu uzmanības lokā ir citu NATO dalībvalstu militārā kontingenta dalība starptautiskajās mācībās Latvijas teritorijā, to skaitliskais sastāvs, loģistikas un apgādes jautājumi. 2015. gadā ārvalstu izlūkdienesti interesējušies arī par Latvijas prezidentūru ES Padomē, Latvijas un citu dalībvalstu pozīcijas svarīgos ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, nostāju jautājumā par Krievijai noteiktajām sankcijām, migrācijas un enerģētikas politiku. Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes, piemēram, prezidenta vēlēšanas, valdības stabilitāte, budžeta pieņemšana, sabiedrības nostāja bēgļu jautājumā, arī atradās ārvalstu izlūkdienestu redzeslokā.

Ārvalstu izlūkdienesti pret Latviju un Latvijas valsts piederīgajiem strādā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu, kā arī strādājot no savas valsts teritorijas. Izlūkošanas mērķu sasniegšanai ārvalstu dienesti izmanto informācijas iegūšanu no kontaktpersonām, informācijas avotiem, tehnisko un signālizlūkošanu, tajā skaitā kiberizlūkošanu, kā arī informācijas iegūšanu no atklātajiem avotiem. Pēdējos gados turpina pieaugt Krievijas tehniskās izlūkošanas spējas un gatavība tās pielietot. 2015. gadā SAB sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu partneriem konstatēja vairākus kiberspiegošanas gadījumus, kas tikuši vērsti pret Latvijas valsts iestāžu informācijas un sakaru sistēmām. Individuāli lietotāji un to personīgās elektroniskās iekārtas, sociālie tīkli un virtuālie konti joprojām ir augsta riska mērķi.

Bez informācijas vākšanas specdienesti īsteno aktīvos pasākumus, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas, ES un NATO lēmumu pieņemšanu, kā arī sabiedrības viedokli. Arvien vairāk ietekmes pasākumu īstenošanai tiek izmantota virtuālā telpa un sociālie tīkli, kuros specdienesti var darboties attālināti un to patieso īstenotāju identificēt ir sarežģīti. Ietekmes pasākumus virtuālajā telpā 2015. gadā realizēja gan ārvalstu specdienesti, gan citas ārvalstu struktūras un vadītas “haktīvistu” grupas, kā piemēram, t.s. “Kremļa troļļi”. Ietekmes pasākumi izpaudās kā provokatīvu komentāru rakstīšana sociālajos tīklos un interneta mediju komentāru slejās, fiktīvu interneta petīciju izvietošanu ar nolūku kurināt nacionālo naidu, nepatiesas un nomelnojošas informācijas izplatīšanu masu medijos. Vairākos gadījumos tika novēroti diskreditējoša rakstura sižeti Krievijas valsts medijos par “agresīvajiem, naidīgajiem un nemākulīgajiem” Baltijas valstu specdienestiem.

Krievijas teritorijā ar plašām pilnvarām darbojas Federālais drošības dienests (FSB), kura atbildības lokā ir visplašākais tēmu klāsts. Pastiprinātā uzmanības lokā atrodas gan ārvalstu diplomāti, uzņēmēji, zinātnieki, studenti un žurnālisti. Regulāri ceļotāji un pierobežas iedzīvotāji arī tiek pakļauti FSB interešu sfērai. Šantāža un draudi nereti tiek izmantoti, lai nodrošinātu sadarbību ar vēlamām personām. SAB ir fiksējis vairākus gadījumus, kuros bijuši iesaistīti Latvijas iedzīvotāji un FSB darbinieki.

Krievijas ietekmes pasākumi informatīvajā telpā

Krievijas informatīvā ietekme Latvijā ir ilglaicīga, mērķtiecīga un sistemātiska, un rada ilgtermiņa apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. 2015. gadā Krievijas īstenotās aktivitātes informatīvajā telpā kopumā atbilda vispārējam, ilgākā laika periodā novērotam līmenim, un šo aktivitāšu ietekme uz procesiem Latvijā vērtējama kā mērena.

Krievijas ietekmes aktivitāšu informatīvajā vidē efektivitāti nodrošina Krievijas plašsaziņas līdzekļu pieejamība Latvijā un lielas sabiedrības daļas izvēle lietot tos kā galveno informācijas un izklaides avotu. Krievijas informatīvās ietekmes Latvijā pamatā ir retranslētie Krievijas televīzijas kanāli, kas praktiski pilnībā ir valsts kontrolēti un tajos iekļautā informācija atbilst Kremļa uzstādījumiem.

Pēdējo divu gadu laikā Krievija pastiprinātu uzmanību velta tam, lai ārvalstīs, tajā skaitā Latvijā, palielinātu savu klātbūtni informatīvajā telpā. Ietekmes palielināšanai ārvalstīs visplašāk tiek izmantots telekanāls “RT” un mediju holdinga “Rossia Segodņa” projekts “Sputņik”, kura reģistrāciju Latvijā Krievija centās panākt 2015. gadā.

Informatīvās kampaņas ietver dažādām auditorijām mērķētu un pielāgotu propagandu, dezinformāciju un specdienestu organizētus pasākumus. Arī 2015. gadā šo instrumentu kopums tika efektīvi pielāgots notikumiem Ukrainā, Rietumvalstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju, konflikta attīstībai Sīrijā, migrācijas jautājumam Eiropā u.c. aktuāliem jautājumiem.

Latvijai mērķētās Krievijas ietekmes aktivitātes informatīvajā telpā 2015. gadā lielākoties bija saistītas ar NATO politiku un militārā kontingenta klātbūtni Baltijas jūras reģionā. Pašmāju auditorijai Kremļa kontrolētie mediji NATO atspoguļoja kā agresoru un Krievijai naidīgu spēku, savukārt Latvijā propaganda centās diskreditēt gan NATO politiku, gan sabiedrībā veidot šaubas par Alianses spējām un gatavību aizsargāt Baltiju.

Starptautiskajā vidē ar mainīgu intensitāti turpinājās Latvijas nomelnošanas kampaņas ar tradicionāliem Krievijas vēstījumiem par vēstures falsifikāciju, nacisma atdzimšanu, nepilsoņu un krievvalodīgo tiesību pārkāpumiem. Šos vēstījumus virza gan Kremļa kontrolēti mediji, gan Krievijas vadītas “izkārtņu” organizācijas.

Krievijas tautiešu politika

Krievijas tautiešu politika ir viens no redzamākajiem ietekmes instrumentiem Latvijā, tomēr ar tā palīdzību Krievija var manipulēt tikai ar atsevišķām personām un organizācijām, nevis vadīt visus Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus.

Krievijas tautiešu politikas mērķis ir konsolidēt un kontrolēt krievvalodīgo kopienu un ar tās starpniecību iegūt spēju ietekmēt iekšpolitisko situāciju, kā arī izmantot tautiešus kā tiešus Krievijas interešu aizstāvjus, kas pilda Kremļa uzdevumu mītnes valstī vai starptautiskā līmenī.

Krievijas izveidotais mehānisms, kā saņemt finansējumu no Krievijas, nodrošina prokrievisko organizāciju darbības Latvijā saskaņošanu ar Kremļa interesēm. Par galveno mērķtiecīga finansējuma sadales mehānismu pēdējos gados kļuvuši KF valsts institūciju dibinātie un kontrolētie specializētie fondi. Fondi izsludina konkursus finansējuma saņemšanai, taču faktiski naudu saņem tikai tās organizācijas un projekti, kuru līdzšinējā darbība ir bijusi saskaņota ar Krievijas ārpolitikas vajadzībām. Atsevišķos gadījumos finansējums tiek virzīts caur ārvalstīs bāzētiem starpniekiem un sabiedrisko attiecību vai konsultāciju kompānijām. Finansējuma saņēmēji Latvijā ir relatīvi šaurs personu un organizāciju loks.

Aktīvi Latvijas virzienā darbojas “Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fondam”. Krievijas uzdevums ir panākt, lai dienaskārtībā tiek uzturēts jautājums par krievvalodīgo un nepilsoņu diskrimināciju un tiesību pārkāpumiem Latvijā, tāpēc “Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds” piešķir finansējumu tām organizācijām, kas īsteno vajadzīgos projektus un kampaņas. Mākslīgi uzturētā problēma par tiesību pārkāpumiem, etnisko un lingvistisko diskrimināciju ir Kremļa instruments etniskās spriedzes uzturēšanai un sabiedrības šķelšanai, kā arī Latvijas starptautiskai diskreditācijai.

Lai arī daudziem Krievijas veicinātiem un finansētiem tautiešu pasākumiem ir humanitārs raksturs, visbiežāk to saturiskā un ideoloģiskā ievirze ir pretrunā ar Latvijas eiropeiskām pamatvērtībām, stiprina Kremļa veidotās “krievu pasaules” ietekmi un kavē etnisko minoritāšu integrācijas procesu.

NATO un ES institūciju klasificētās informācijas aizsardzība

SAB apakšstruktūra Nacionālā drošības iestāde (NDI) ir atbildīga par NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzību. Klasificētās informācijas aizsardzība ir būtisks NATO un ES drošības aspekts un spēja to nodrošināt ir pamats tam, ka Latvija tiek uzskatīta par pilnvērtīgu partneri šajās organizācijās. Klasificētās informācijas aizsardzības pasākumi ir kopums, kas ietver personāla drošību, telpu fizisko drošību, dokumentu aprites drošību, informācijas drošību elektroniskajā vidē un industriālo drošību. NDI funkciju ietvaros SAB ir atbildīgs par visu Latvijas Republikas NATO un ES klasificētās informācijas subjektu kontroli un attiecīgu sertifikāciju.

2015. gadā SAB veica pārbaudes un izsniedza 1669 sertifikātus pastāvīgam darbam ar NATO klasificēto informāciju un 1972 sertifikātus pastāvīgam darbam ar ES klasificēto informāciju. Piekļuve NATO un ES klasificētajai informācijai atteikta 3 personām.

Latvijas Republikas atbilstību NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzības standartiem veic atbildīgo NATO un ES drošības struktūru inspekcijas. Inspekcijas notiek regulāri un pēdējo gadu pārbaudes apliecinājušas, ka Latvijā ieviestie klasificētās informācijas aizsardzības pasākumi atbilst NATO un ES ietvaros noteiktiem standartiem.

Valsts noslēpuma aizsardzība

Atbilstoši likuma “Par valsts noslēpumu” noteiktajai kompetencei SAB, līdztekus Drošības policijai un Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, veic arī tiešus valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus. Valsts noslēpuma aizsardzības jomā SAB veic personu pārbaudes pirms tām izsniedz speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, ka arī pārbauda un sertificē darbā ar klasificētu informāciju izmantotas telpas. SAB veic valsts noslēpuma apstrādei paredzēto informācijas sistēmu akreditāciju. Procedūra paredz, ka personai ir tiesības SAB pārsūdzēt pārējo valsts drošības iestāžu (DP un MIDD) pieņemtos lēmumus par pieejas valsts noslēpumam atteikumu.

SAB 2015. gadā sagatavoja un izsniedza 656 speciālās atļaujas (apliecības) darbam ar valsts noslēpumu:

- Pirmās kategorijas apliecības (sevišķi slepeni) - 244 (2014. g. 268).

- Otrās kategorijas apliecības (slepeni) - 270 (2014. g. 332).

- Trešās kategorijas apliecības (konfidenciāli) -142 (2014. g. 247).

Kritēriji, pēc kuriem tiek izlemts par speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu piešķiršanu vai atteikšanu ir noteikti likuma “Par valsts noslēpumu” 9. pantā. 2015. gadā SAB ir atteicis izsniegt pieeju valsts noslēpumam 42 gadījumos, tajā skaitā izskatot DP un MIDD pieņemtos un birojam pārsūdzētos lēmumus. Pēdējos gados atteikumu skaits pakāpeniski pieaug. Galvenais šīs tendences iemesls ir valsts drošības iestāžu īstenotie uzlabojumi, pilnveidojot pārbaudes procesu un ieviešot jaunas metodes.

SAB direktora lēmums par speciālās atļaujas atteikšanu ir pārsūdzams ģenerālprokuroram. 2015. gadā ģenerālprokuroram iesniegtas 25 pārsūdzības, un visos gadījumos ģenerālprokurors ir atzinis, ka SAB lēmums ir bijis pamatots un atbilstošs likuma prasībām.

* Fragmenti no SAB 2015. gada pārskata publiskās daļas

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

FotoPietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 
Lasīt visu...

21

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

FotoVai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?
Lasīt visu...

21

Latvija gaida nākamo vadoni

FotoEsošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.
Lasīt visu...

12

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

FotoRīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa kultūras ēku galvaspilsētā radās vēl padomju laikos, 80.gados. Toreiz projekts tika apturēts naudas trūkuma un nestabilās politiskās situācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideja un identitāte

FotoŠo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai no iekšas, bet arī no malas. Man bija nepieciešamas dažas dienas pārdomām.
Lasīt visu...

21

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

FotoEdvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas tiesas apelācijas spriedums liecina par pašreizējā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja "augstajiem" biznesa un reputācijas standartiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Virknē Ventspils ostas kompāniju šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni...

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....