Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts kontrole veikusi revīziju, lai izvērtētu, kā darbojas 2016.gadā pilnveidotā civilās aizsardzības (CA) un katastrofu pārvaldīšanas sistēma. Diemžēl revīzijas secinājumi ir negatīvi: CA un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma un kopumā CA sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai – visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

Tā kā revīziju par valsts CA sistēmas plānošanu un gatavību veicām laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, un revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, tad pastiprinātu uzmanību pievērsām Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtējām institūciju paveikto CA sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā.

Tas ļāva pārliecināties par to, vai un cik lielā mērā izveidotā katastrofu pārvaldīšanas sistēma ir piemērota katastrofu situācijām, kā tā nodrošina prevenciju, gatavību, reaģēšanu un seku likvidēšanu, par kuriem jautājumiem varēja un vajadzēja padomāt pirms krīzes situācijas un kurus krīzes aspektus nevarēja ieplānot un tiem risinājumu varēja rast, tikai iestājoties apdraudējuma situācijai.

Viena no pirmajām lietām, kas jāizdara, – jāpilnveido katastrofu pārvaldības institucionālais modelis, lai būtu skaidrs katastrofu pārvaldīšanā iesaistīto institūciju atbildības sadalījums, institūciju rīcībā būtu nepieciešamie resursi un kapacitāte un būtu paredzēti risinājumi visaptverošu, visu valsti un daudzas nozares skarošu katastrofu pārvaldīšanai. Esošajā katastrofu pārvaldīšanas modelī nav padomāts par tā īstenošanas iespējām ne juridiski, ne praktiski. Lielā mērā ir radīta sistēma, kurā daudzi piedalās, bet neviens nav atbildīgs.

Latvijā kopš 2016.gada CA sistēma ir dekoncentrēta un decentralizēta – par katra veida katastrofas pārvaldīšanas koordinēšanu ir noteiktas atbildīgās ministrijas vai pašvaldības. Lai šāda dekoncentrēta un decentralizēta sistēma būtu efektīva, nepieciešama vienota metodoloģija, skaidrs kompetenču sadalījums un visu iesaistīto pušu savstarpēji koordinēta rīcība. Covid-19 pandēmijas pārvaldība spilgti izgaismoja Latvijas katastrofu pārvaldīšanas sistēmas vājās vietas un nepieciešamos pilnveidojumus. Proti, lai arī Veselības ministrija (VM) ir Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā paredzētais katastrofas pārvaldīšanas subjekts, kam jānodrošina pandēmijas katastrofas pārvaldīšanas koordinācija, VM nav pilnvaru, kā nodrošināt citu nozaru ministriju iesaisti un kā panākt savstarpēji saskaņotu rīcību pandēmijas izplatības ierobežošanai.

Lai kompensētu esošā katastrofu institucionālā pārvaldības modeļa trūkumus, Covid-19 pandēmijas laikā tas lielā mērā tika aizstāts ar dažādām ad hoc institūcijām. Piemērotākā pandēmijas pārvaldības modeļa meklējumi turpinājās visu pandēmijas laiku. Lielākoties ad hoc institūcijās iesaistītie un to vadītāji nebija iepriekš apmācīti un gatavoti katastrofu pārvaldīšanai krīzes situācijās, līdz ar to krīzes vadīšanai nepieciešamo domāšanas veidu un darba metodes vajadzēja apgūt strauji un krīzes laikā, nereti iztrūkstot resursiem un kapacitātei.

Tāpēc Valsts kontrole aicina ne tikai izvērtēt katastrofu pārvaldībā iesaistīto institūciju atbildības sadalījumu, kompetenču pārklāšanos un to īstenošanas iespējas, veicot attiecīgus grozījumus tiesību aktos, bet iet soli tālāk – Valsts kontrole aicina izvērtēt iespējas veidot augsta līmeņa institūciju dekoncentrētās un decentralizētās katastrofu pārvaldīšanas sistēmas koordinācijai, attīstības plānošanai un uzraudzībai, lai Latvijā izveidotā katastrofu pārvaldīšanas sistēma varētu efektīvi darboties. Šāda iestāde varētu darboties kā kompetences centrs CA un krīžu vadībā, tostarp sniegt atbalstu valdībai, ministrijām un pašvaldībām katastrofu pārvaldīšanā un pēc vajadzības koordinēt visu valsti un daudzas nozares skarošu katastrofu pārvaldību, izveidot pastāvīgus mehānismus politiskā līmeņa darba grupu organizēšanai, ekspertu un zinātnieku iesaistei krīžu vadībā, gādāt par katastrofu pārvaldīšanas mācībām un CA sistēmas attīstību kopumā, informēt par CA sabiedrību un iesaistīt sabiedrību risku vērtēšanā un CA plānu izstrādē u.c. Līdzīgas koordinējošās iestādes darbojas, piem., Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā un Igaunijā.

Jāpārskata pieeja, kā gatavo valsts un pašvaldību CA plānus. CA plāniem jāparedz visu katastrofu pārvaldīšanai nepieciešamo pasākumu kopums. Svarīgi, lai plānos paredzētie pasākumi dotu pienesumu katastrofu novēršanā un draudu mazināšanā, palīdzētu sagatavoties un būtu noderīgi katastrofas gadījumā. Revīzijā konstatēts, ka plānos paredzētie pasākumi nereti ir pārlieku vispārīgi, bez skaidrības, kas konkrēti paveicams, kādā termiņā un par kādiem līdzekļiem. Ieceru un darbības virzienu vietā CA plānos nepieciešams ietvert reālus un konkrētus pasākumus, kurus noteiktā termiņā atbildīgajām institūcijām ir jāīsteno, paredzot tam attiecīgu finansējumu.

Ņemot vērā strauji mainīgo ģeopolitisko situāciju un aktuālos drošības izaicinājumus, Valsts kontrole revīzijā apkopoja informāciju par to, kā tiek pildīti valsts CA plānā paredzētie preventīvie un gatavības pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā, kā arī pasākumu plānā par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju paredzētie preventīvie pasākumi. Konstatēts, ka no Valsts civilās aizsardzības plānā 15 paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem, kas saistīti ar pārtikas, pirmās nepieciešamības preču un energoresursu piegādes nodrošinājumu, kultūras mantojuma aizsardzību, spēju pārvaldīt nekontrolētu cilvēku pārvietošanos nodrošināšanu u.c. jautājumiem, ir īstenoti 4 pasākumi, 4 pasākumu izpilde ir uzsākta un turpinās, bet 7 pasākumi nav izpildīti. Normatīvajā regulējumā nav noteikts, kurai institūcijai ir jāuzrauga šo pasākumu izpilde un kurai institūcijai būtu jāvērtē, vai paredzētie pasākumi ir pietiekami un atbilstoši reaģēšanai uz iespējamiem apdraudējumiem. 

Patlaban valsts un pašvaldību CA plānu izpildes novērtēšanai un uzraudzībai nav izveidoti efektīvi uzraudzības mehānismi; Iekšlietu ministrija tikai apkopo nozaru ministriju sniegto informāciju par Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi neatkarīgi no informācijas pilnīguma un neanalizē plāna izpildes progresu, kavējošos apstākļus, institūciju kapacitāti, vajadzīgos uzlabojumus u.tml.

Bez mācībām, kurās tiek pārbaudīta CA plānos paredzēto pasākumu atbilstība, CA plāniem krīzes situācijā nebūs lielas nozīmes. CA mācības ir nepieciešamas, lai regulāri pārbaudītu noteikto pasākumu piemērotību, resursu pietiekamību un sadarbības mehānismus. Mācībās trenē personāla prasmes un gatavību krīzes situācijām. Revīzijā konstatēts, ka valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības pēdējo reizi notikušas 2016.gadā. Mācību organizēšana atstāta katras institūcijas ziņā, un CA sistēmas vadošajām iestādēm IeM un VUGD nav informācijas par to, kādas mācības ir īstenotas un kādas ir plānotas, nav arī nodrošināta pietiekama uzraudzība pār mācībās konstatēto trūkumu novēršanu. Pilnveidojot CA mācību sistēmu, varētu būt noderīgi mācīties no labās prakses piemēriem katastrofu medicīnā un aizsardzības resorā, tāpat arī varētu būt noderīga Zviedrijas pieredze, izstrādājot vidēja termiņa CA mācību stratēģiju un mācību plānus, kas aptver visas iesaistītās puses.

Risku vērtēšanā netiek iesaistīta sabiedrība, un sabiedrībai nav pieejama noderīga informācija par CA pasākumiem. Revīzijā konstatēts, ka Latvijā atbildīgās ministrijas risku novērtējumus veic katra savas nozares ietvaros un tikai ļoti retos gadījumos iesaista citas puses. Nevienas katastrofas risku novērtējumā nozaru ministrijas nav iesaistījušas pašvaldības, lai gan pašvaldības var skart visas Valsts civilās aizsardzības plānā minētās katastrofas. Nav veiktas sabiedriskās apspriešanas, un nav notikusi sabiedrības informēšana par risku novērtēšanas procesu un rezultātiem – tas apdraud sabiedrības spēju sagatavoties un piedalīties katastrofu pārvaldīšanas pasākumos, kā arī kopumā mazina sabiedrības noturību pret dažādām krīzēm.

Valsts materiālajām rezervēm jau ilgstoši nav finansējuma. Bez vajadzīgās vērības ir atstāta arī valsts materiālo rezervju veidošana. Vismaz pēdējo četru gadu laikā finansējums no valsts budžeta valsts materiālo rezervju veidošanai nav piešķirts, lai gan šajā periodā ik gadu prasīti 6 līdz 8 milj. eiro. Valsts kontroles ieskatā valsts materiālo rezervju veidošanai nepieciešamajam finansējumam būtu jābūt CA bāzes finansējumā un tas nebūtu jāpieprasa kā papildu finansējums prioritāro pasākumu pieteikumu kārtībā.

Revīzijā revidējamām vienībām (IeM un VUGD) ir sniegti 17 ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir 2025.gada 31.decembris. Trīs priekšlikumi saistībā ar katastrofu pārvaldīšanas un krīžu vadības institucionālā modeļa pilnveidošanu, nozaru apdraudējumu plāniem un finansējumu valsts materiālajām rezervēm ir sniegti Ministru prezidentam. Pēc revīzijas Valsts kontrole vērsīsies pie Ministru prezidenta, lai pārrunātu revīzijā secināto un sniegtos ieteikumus.

Papildu informācija

2016.gada 1.oktobrī Latvijā stājās spēkā Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums. Tā mērķis – noteikt CA sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetenci, lai pēc iespējas pilnīgāk nodrošinātu cilvēku, vides un īpašuma drošību un aizsardzību katastrofas vai tās draudu gadījumā.

Latvijā katastrofas ar visaugstāko varbūtību un apdraudējuma iespējamo seku līmeni ir epidēmijas, vējuzplūdi, sadales elektrotīklu bojājumi, vētras un krasas vēja brāzmas, ugunsgrēki ēkās un būvēs, epizootijas, pali un plūdi, karstums, apledojums, stiprs sals, lietusgāzes un ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, viesuļi, sausums.

Plašāka informācija

Revīzijas ziņojums, ieteikumu ieviešanas grafiks, infografika u.c.

Novērtē šo rakstu:

53
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

21

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

FotoBiedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Lasīt visu...

21

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

FotoArmands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Lasīt visu...

21

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

FotoLaika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu  citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik  daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Lasīt visu...

21

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

FotoZaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa celšanu, kas kā slēpts nodoklis būtiski negatīvi ietekmēs iedzīvotāju maksātspēju un Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.
Lasīt visu...

12

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

FotoLabrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā, var turpināt ierasto ikdienu ar šņabi galvenajās pārtikas lielveikalu rindās un statistiku, kas apstiprina alkoholismu vai nerūpēšanos par bērniem.
Lasīt visu...

12

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

FotoNeraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir vairākas reizes lielāki. Taču maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju ienākumi saglabājas nemainīgā līmenī.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1. maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...