„Latvijas Valsts meži” skaidro – kā „iepirkumu karaļa” Ramoliņa uzņēmumiem izdevies tikt pie 60 miljonu eiro pasūtījumiem
PIETIEK05.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā tieši īpatnas uzņēmējdarbības prakses cienītājs un ciparu kombinācijas „666” cienītājs, uzņēmējs Andris Ramoliņš ticis pie Latvijas „iepirkumu karaļa” apzīmējuma, jo viņa ģimenes uzņēmumi pērn no valsts spējuši saņemt pasūtījumus par grandiozu summu – 60,87 miljoniem eiro? Pēc ilgākas kavēšanās valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts meži beidzot ir sniegusi savu skaidrojumu.
„Pērn 100 lielākie iepirkumu konkursu uzvarētāji savā starpā sadalīja iespaidīgu summu - 2,568 miljardus eiro. Salīdzinot ar Forbes iepirkumu karaļu topu 2020. gadā, šī summa pieaugusi par 33%,” – šādus datus bija publicējis biznesa izdevums Forbes, un, papētot šos datus sīkāk, izrādās, ka līdz ar uzņēmumiem, kuri spējuši uzvarēt dažādu valsts institūciju izsludinātajos iepirkumos, ir arī tādi, kuri daudzus desmitus miljonu saņēmuši, pateicoties viena konkrēta valsts uzņēmuma labvēlībai.
Visuzskatāmākais piemērs izrādījās „iepirkumu karalis”, Pietiek lasītājiem jau labi zināmais A. Ramoliņš, par kura ģimenes uzņēmumu veiksmi Forbes vēstīja šādi: „Tā kā meža izstrādātājiem iepriekšējos gados bija noslēgtas vispārīgas vienošanās, arī viņiem aizvadītais gads nav sagādājis vilšanos. Piemēram, SIA Vella kalpi un SIA Līgo auto īpašnieki, vispārīgo vienošanos ietvaros ar VSIA Latvijas Valsts meži noslēdzot 60,87 miljonus eiro vērtus līgumus par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, ierindojušies TOP 100 ceturtajā vietā. Pērn šie mežinieki nebija pat pirmajā desmitniekā”.
Pēc tam, kad publiski tika izteiktas aizdomas, ka „iepirkumu karaļa” veiksmes stāstam varētu būt sakars ar viņa īpašajām attiecībām gan ar nu jau bijušo Latvijas Valsts mežu valdes priekšsēdētāju Robertu Strīpnieku, gan ar valsts prezidentu Egilu Levitu, Latvijas Valsts meži tagad skaidro, ka vispār runa esot par līgumiem uz gandrīz četriem gadiem, minētas esot absolūti maksimālās summas, turklāt visi līgumu slēgti atklātu konkursu ietvaros. Pietiek šodien publicē Latvijas Valsts mežu skaidrojumu pilnā apmērā:
„AS “Latvijas valsts meži” uzsver, ka visi koksnes pārvadājumu pakalpojumu līgumi tiek slēgti atklātu konkursu ietvaros tiek slēgti, izmantojot valsts elektronisko iepirkumu sistēmu https://www.eis.gov.lv/EIS/, kur arī atrodama plašāka informācija par iepirkuma prasībām un līgumu noteikumiem.
Attiecībā uz Jūs interesējošiem konkrētajiem uzņēmumiem - 2021. gadā SIA “Vella kalpi” ir iesniegusi piedāvājumu konkursam “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2021. – 2024. gadā”. Pakalpojumu sniegšanas termiņš ir 44 mēneši (2021.gada jūlijs-2025.gada marts). Kopumā minētā iepirkuma rezultātā ir noslēgti līgumi par pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ar 17 pretendentiem. To starpā ar SIA “Vella kalpi” noslēgts līgums, kura maksimālā summa 44 mēnešiem ir 35.35 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits).
SIA “Vella kalpi” ieguva tiesības slēgt līgumu par pakalpojuma sniegšanu ar 13 kokvedējiem (viens kokvedējs atbilst vienai iepirkuma daļai) no kopējiem 46 kokvedējiem (iepirkuma daļām), par kuriem tika noslēgti līgumi.
Tāpat vairākos iepriekšējos gados izsludināti konkursi, kuru rezultātā noslēgtas vispārīgās vienošanās: “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2020. – 2022.gadā”, “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2018.-2020.gadā”, “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana ar kravas kokvedēju sastāviem, kas aprīkoti ar riepu spiediena kontroles sistēmu, 2020. – 2021.gadā”.
Šo vispārīgo vienošanos ietvaros 2021. gadā noslēgti 149 līgumi ar 33 pretendentiem, tai skaitā ar SIA “Vella kalpi” 2021. gadā noslēgti kopumā 13 līgumi par kopējo maksimālo līgumu summu 12 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits)
SIA “Līgo auto” 2021. gadā ir iesniegusi piedāvājumu iepirkumā: „Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2021. – 2024. gadā” Kopumā minētā iepirkuma rezultātā ir noslēgti līgumi par pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ar 17 pretendentiem, tai skaitā noslēgts līgums ar SIA “Līgo Auto”, kura maksimālā summa 44 mēnešiem ir 10,82 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits).
SIA Līgo Auto ieguva tiesības slēgt līgumu par pakalpojuma sniegšanu ar 4 kokvedējiem (viens kokvedējs atbilst vienai iepirkuma daļai) no kopējiem 46 kokvedējiem (iepirkuma daļām), par kuriem tika noslēgti līgumi.
Tāpat 2021. gadā ar SIA “Līgo auto” tika slēgti līgumi vispārīgās vienošanās “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2018.-2020.gadā” ietvaros.
Tā ietvaros 2021. gadā noslēgti kopumā 95 līgumi ar 24 pretendentiem, tai skaitā 6 līgumi ar SIA Līgo auto par kopējo maksimālo līgumu summu 0.76 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits)
Vispārīgā vienošanās ir tāda vienošanās starp pasūtītāju un vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos iepirkuma līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti.
Vispārīgā vienošanās vēl nenosaka konkrētas saistības pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā, apjomus, termiņus, cenas un citas būtiskās sastāvdaļas. Tā paredz kārtību, kādā pasūtītājs, atkarībā no savas saimnieciskās vajadzības, nosūta visiem dalībniekiem uzaicinājumu ar informāciju par nepieciešamo pakalpojumu apjomu, termiņu, izpildes kārtību un citiem noteikumiem.
Katrs vispārīgās vienošanās dalībnieks pēc saviem ieskatiem izvēlas iesniegt vai neiesniegt savu piedāvājumu uz konkrēto pasūtītāja uzaicinājumu. Konkrētus līgumus par pakalpojumu sniegšanu pasūtītājs slēdz ar tiem dalībniekiem, kuri savstarpējas konkurences ietvaros iesnieguši lētākos piedāvājumus.
Paziņojumos par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tiek norādītas maksimālās līgumu summas, taču norēķini notiek tikai par faktiski izpildītajiem darbiem. Atbilstoši iepirkuma priekšmeta specifikai, faktiskais līguma priekšmeta apjoms un līgumcena ir atkarīga no vairākiem katrai pārvadātajai kravai mainīgiem faktoriem - reisu garuma, nobrauktā attāluma, krautuvju skaita, pārvadājamo kokmateriālu faktiskā apjoma u.c. Iepriekš minēto faktoru ietekmē faktiskā līgumu summa ir mazāka nekā maksimālā līguma summa.
2021.gadā uzņēmumam kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumus snieguši 37 pakalpojumu sniedzēji, 174 pārvadājumu līgumu ietvaros.”
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
