„Latvijas Valsts meži” skaidro – kā „iepirkumu karaļa” Ramoliņa uzņēmumiem izdevies tikt pie 60 miljonu eiro pasūtījumiem
PIETIEK05.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā tieši īpatnas uzņēmējdarbības prakses cienītājs un ciparu kombinācijas „666” cienītājs, uzņēmējs Andris Ramoliņš ticis pie Latvijas „iepirkumu karaļa” apzīmējuma, jo viņa ģimenes uzņēmumi pērn no valsts spējuši saņemt pasūtījumus par grandiozu summu – 60,87 miljoniem eiro? Pēc ilgākas kavēšanās valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts meži beidzot ir sniegusi savu skaidrojumu.
„Pērn 100 lielākie iepirkumu konkursu uzvarētāji savā starpā sadalīja iespaidīgu summu - 2,568 miljardus eiro. Salīdzinot ar Forbes iepirkumu karaļu topu 2020. gadā, šī summa pieaugusi par 33%,” – šādus datus bija publicējis biznesa izdevums Forbes, un, papētot šos datus sīkāk, izrādās, ka līdz ar uzņēmumiem, kuri spējuši uzvarēt dažādu valsts institūciju izsludinātajos iepirkumos, ir arī tādi, kuri daudzus desmitus miljonu saņēmuši, pateicoties viena konkrēta valsts uzņēmuma labvēlībai.
Visuzskatāmākais piemērs izrādījās „iepirkumu karalis”, Pietiek lasītājiem jau labi zināmais A. Ramoliņš, par kura ģimenes uzņēmumu veiksmi Forbes vēstīja šādi: „Tā kā meža izstrādātājiem iepriekšējos gados bija noslēgtas vispārīgas vienošanās, arī viņiem aizvadītais gads nav sagādājis vilšanos. Piemēram, SIA Vella kalpi un SIA Līgo auto īpašnieki, vispārīgo vienošanos ietvaros ar VSIA Latvijas Valsts meži noslēdzot 60,87 miljonus eiro vērtus līgumus par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, ierindojušies TOP 100 ceturtajā vietā. Pērn šie mežinieki nebija pat pirmajā desmitniekā”.
Pēc tam, kad publiski tika izteiktas aizdomas, ka „iepirkumu karaļa” veiksmes stāstam varētu būt sakars ar viņa īpašajām attiecībām gan ar nu jau bijušo Latvijas Valsts mežu valdes priekšsēdētāju Robertu Strīpnieku, gan ar valsts prezidentu Egilu Levitu, Latvijas Valsts meži tagad skaidro, ka vispār runa esot par līgumiem uz gandrīz četriem gadiem, minētas esot absolūti maksimālās summas, turklāt visi līgumu slēgti atklātu konkursu ietvaros. Pietiek šodien publicē Latvijas Valsts mežu skaidrojumu pilnā apmērā:
„AS “Latvijas valsts meži” uzsver, ka visi koksnes pārvadājumu pakalpojumu līgumi tiek slēgti atklātu konkursu ietvaros tiek slēgti, izmantojot valsts elektronisko iepirkumu sistēmu https://www.eis.gov.lv/EIS/, kur arī atrodama plašāka informācija par iepirkuma prasībām un līgumu noteikumiem.
Attiecībā uz Jūs interesējošiem konkrētajiem uzņēmumiem - 2021. gadā SIA “Vella kalpi” ir iesniegusi piedāvājumu konkursam “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2021. – 2024. gadā”. Pakalpojumu sniegšanas termiņš ir 44 mēneši (2021.gada jūlijs-2025.gada marts). Kopumā minētā iepirkuma rezultātā ir noslēgti līgumi par pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ar 17 pretendentiem. To starpā ar SIA “Vella kalpi” noslēgts līgums, kura maksimālā summa 44 mēnešiem ir 35.35 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits).
SIA “Vella kalpi” ieguva tiesības slēgt līgumu par pakalpojuma sniegšanu ar 13 kokvedējiem (viens kokvedējs atbilst vienai iepirkuma daļai) no kopējiem 46 kokvedējiem (iepirkuma daļām), par kuriem tika noslēgti līgumi.
Tāpat vairākos iepriekšējos gados izsludināti konkursi, kuru rezultātā noslēgtas vispārīgās vienošanās: “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2020. – 2022.gadā”, “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2018.-2020.gadā”, “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana ar kravas kokvedēju sastāviem, kas aprīkoti ar riepu spiediena kontroles sistēmu, 2020. – 2021.gadā”.
Šo vispārīgo vienošanos ietvaros 2021. gadā noslēgti 149 līgumi ar 33 pretendentiem, tai skaitā ar SIA “Vella kalpi” 2021. gadā noslēgti kopumā 13 līgumi par kopējo maksimālo līgumu summu 12 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits)
SIA “Līgo auto” 2021. gadā ir iesniegusi piedāvājumu iepirkumā: „Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana 2021. – 2024. gadā” Kopumā minētā iepirkuma rezultātā ir noslēgti līgumi par pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu ar 17 pretendentiem, tai skaitā noslēgts līgums ar SIA “Līgo Auto”, kura maksimālā summa 44 mēnešiem ir 10,82 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits).
SIA Līgo Auto ieguva tiesības slēgt līgumu par pakalpojuma sniegšanu ar 4 kokvedējiem (viens kokvedējs atbilst vienai iepirkuma daļai) no kopējiem 46 kokvedējiem (iepirkuma daļām), par kuriem tika noslēgti līgumi.
Tāpat 2021. gadā ar SIA “Līgo auto” tika slēgti līgumi vispārīgās vienošanās “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2018.-2020.gadā” ietvaros.
Tā ietvaros 2021. gadā noslēgti kopumā 95 līgumi ar 24 pretendentiem, tai skaitā 6 līgumi ar SIA Līgo auto par kopējo maksimālo līgumu summu 0.76 milj. EUR. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs: zemākā cena un piedāvātās tehniskās jaudas (kokvedēju skaits)
Vispārīgā vienošanās ir tāda vienošanās starp pasūtītāju un vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos iepirkuma līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti.
Vispārīgā vienošanās vēl nenosaka konkrētas saistības pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā, apjomus, termiņus, cenas un citas būtiskās sastāvdaļas. Tā paredz kārtību, kādā pasūtītājs, atkarībā no savas saimnieciskās vajadzības, nosūta visiem dalībniekiem uzaicinājumu ar informāciju par nepieciešamo pakalpojumu apjomu, termiņu, izpildes kārtību un citiem noteikumiem.
Katrs vispārīgās vienošanās dalībnieks pēc saviem ieskatiem izvēlas iesniegt vai neiesniegt savu piedāvājumu uz konkrēto pasūtītāja uzaicinājumu. Konkrētus līgumus par pakalpojumu sniegšanu pasūtītājs slēdz ar tiem dalībniekiem, kuri savstarpējas konkurences ietvaros iesnieguši lētākos piedāvājumus.
Paziņojumos par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tiek norādītas maksimālās līgumu summas, taču norēķini notiek tikai par faktiski izpildītajiem darbiem. Atbilstoši iepirkuma priekšmeta specifikai, faktiskais līguma priekšmeta apjoms un līgumcena ir atkarīga no vairākiem katrai pārvadātajai kravai mainīgiem faktoriem - reisu garuma, nobrauktā attāluma, krautuvju skaita, pārvadājamo kokmateriālu faktiskā apjoma u.c. Iepriekš minēto faktoru ietekmē faktiskā līgumu summa ir mazāka nekā maksimālā līguma summa.
2021.gadā uzņēmumam kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumus snieguši 37 pakalpojumu sniedzēji, 174 pārvadājumu līgumu ietvaros.”
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
