Latvijas valsts nodokļu maksātājiem ir jāapmaksā „sabiedriskais” medijs Krievijas valsts valodā!
Jekaterina Safronova, RUS.LSM vadītāja14.03.2024.
Komentāri (112)
Iesaki rakstu: 
11. martā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš dalījās ar savu personīgo viedokli, kāpēc sabiedriskajiem medijiem būtu jāpārtrauc veidot saturs krievu valodā. Šis diskusiju temats, iespējams, ir viens no populārākajiem pēdējo gadu laikā un nekad nepamet "Twitter" joslu.
Ivara Āboliņa pozīcija ir zināma jau sen. Šeit nav nekā jauna. Tieši viņš uzstāja, lai mūs izņemtu no LTV7 ētera. Kas arī notika 2021. gadā, kad pārgājām uz interneta vidi. LTV7 šobrīd darbdienās skatāmas tikai Rus.LSM ziņas.
Tas, par ko es tomēr gribu runāt, ir dati, kurus savā rakstā min un arī nemin Ivars Āboliņš.
Publikācijā viņš norāda: "Tāpat jārunā par it kā iespaidīgo auditoriju, ko sabiedriskie mediji krievu valodā sasniedzot. Piemēram, Rus.LSM.lv ir ārpus pirmo divdesmit populārāko vietņu skaita Latvijā ar 184 000 lielu mēneša lietotāju skaitu (2024. gada februāra dati)."
Āboliņa kungs nekļūdījās par portāla februāra auditorijas statistiku – februārī dati tiešām tādi bija. Bet man šķiet, ka viena mēneša, turklāt gada īsākā, datu izmantošana ir ja ne maldinoša, tad neobjektīva noteikti. Un tas būtu jāzina cilvēkam, kurš uzrauga medijus.
NEPLP vadītājs izvairījies pieminēt janvāri, kurā portāls sasniedza vairāk nekā 200 tūkstošus ("Gemius" dati), kas nebūt nav pieticīgi. Būtiski arī ņemt vērā, ka auditorija ir svarīgs, bet ne vienīgais rādītājs, pēc kura portālu vērtēt. Vēl ir arī apmeklējumu skaits (lai sekotu līdzi jaunākajai informācijai par svarīgiem notikumiem, viens cilvēks var apmeklēt portālu vairākas reizes dienā) – "Gemius" dati rāda, ka četru mēnešu laikā (no 2022. gada novembra līdz 2023. gada februārim) portālu Rus.LSM.lv no Latvijas vidēji mēnesī apmeklēja 512 tūkstoši, no 2023. gada novembra līdz šī gada februārim (tādā pašā četru mēnešu periodā) – 767 tūkstoši.
Ivars Āboliņš arīdzan nesaprotamu iemeslu dēļ mūsu datus salīdzina ar portālu liepajniekiem.lv, andelemandele.lv un citu datiem, kaut atbilstoši būtu vērtēt citu ziņu portālu kontekstā.
Portāls Rus.LSM.lv tiešām šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus – saskaramies ar tehniskiem ierobežojumiem, kā rezultātā ir traucētas platformas meklēšanas iespējas "Google".
Lai uzsvērtu mūsu "neatbilstību", Ivars Āboliņš savā publikācijā, manuprāt, apzināti nesniedz citus mūsu datus. Piemēram, multimediju platforma Rus.LSM.lv ir viena no pirmajām starp visiem Latvijas medijiem (neatkarīgi no apraides valodas) pēc sekotāju skaita sociālajā medijā "Facebook" – mums ir vairāk nekā 300 tūkstoši sekotāju.
Uzskatu, ka apzināti nav norādīti mūsu "Youtube" kanāla rādītāji, kur gandrīz visi dati pēdējā gada laikā ir dubultojušies (abonenti, unikālie skatītāji, skatījumu skaits – vairāk nekā 15 miljoni skatījumu gadā). Mums ir gandrīz 500 tūkstoši unikālo skatītāju un miljons skatījumu – tie ir dati par 2024. gada februāri (gada īsāko mēnesi; janvārī skaitļi ir lielāki).
Jā, no "Youtube" pastāvīgajiem skatītājiem Latvijas iedzīvotāji ir apmēram 50%, bet tie joprojām ir aptuveni 250 tūkstoši unikālo skatītāju.
Vēlos uzsvērt, ka platforma Rus.LSM.lv ir ne tikai portāls, mūsu saturs pieejams arī "Youtube", "Facebook", "Instagram", "Tik Tok", "Telegram" un "WhatsApp".
Ņemot vērā, ka ziņas darbdienās ir vienīgā pārraide, ko joprojām pārraida LTV7, pārmest mums zemos televīzijas reitingus ir nekorekti.
Lai kā arī Ivars Āboliņš nevēlētos, sabiedrisko mediju multimediju platforma Rus.LSM.lv Latvijas informatīvajā telpā efektīvi sasniedz mazākumtautību auditorijas viņiem ērtās valodās – pieprasījums pēc mūsu informatīvā, pētnieciskā un analītiskā satura arvien ir stabili pieaugošs.
Un vēl būtiski – maldinot lasītājus (varu tikai minēt – tīši vai nezināšanas dēļ), Ivars Āboliņš raksta, ka saturu veidojam krievu valodā, lai gan platforma ir mazākumtautībām. Taču īstenībā papildus saturam krievu valodā portālā ir saturs arī trīs citās mazākumtautību valodās – ukraiņu, baltkrievu un poļu.
Jā, šī satura proporcionāli ir mazāk nekā krievu valodā, bet tas ir mūsu oriģinālsaturs, un neviens cits ziņu resurss Latvijā šādu saturu nerada.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
