Latvijas valsts nodokļu maksātājiem ir jāapmaksā „sabiedriskais” medijs Krievijas valsts valodā!
Jekaterina Safronova, RUS.LSM vadītāja14.03.2024.
Komentāri (112)
Iesaki rakstu: 
11. martā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš dalījās ar savu personīgo viedokli, kāpēc sabiedriskajiem medijiem būtu jāpārtrauc veidot saturs krievu valodā. Šis diskusiju temats, iespējams, ir viens no populārākajiem pēdējo gadu laikā un nekad nepamet "Twitter" joslu.
Ivara Āboliņa pozīcija ir zināma jau sen. Šeit nav nekā jauna. Tieši viņš uzstāja, lai mūs izņemtu no LTV7 ētera. Kas arī notika 2021. gadā, kad pārgājām uz interneta vidi. LTV7 šobrīd darbdienās skatāmas tikai Rus.LSM ziņas.
Tas, par ko es tomēr gribu runāt, ir dati, kurus savā rakstā min un arī nemin Ivars Āboliņš.
Publikācijā viņš norāda: "Tāpat jārunā par it kā iespaidīgo auditoriju, ko sabiedriskie mediji krievu valodā sasniedzot. Piemēram, Rus.LSM.lv ir ārpus pirmo divdesmit populārāko vietņu skaita Latvijā ar 184 000 lielu mēneša lietotāju skaitu (2024. gada februāra dati)."
Āboliņa kungs nekļūdījās par portāla februāra auditorijas statistiku – februārī dati tiešām tādi bija. Bet man šķiet, ka viena mēneša, turklāt gada īsākā, datu izmantošana ir ja ne maldinoša, tad neobjektīva noteikti. Un tas būtu jāzina cilvēkam, kurš uzrauga medijus.
NEPLP vadītājs izvairījies pieminēt janvāri, kurā portāls sasniedza vairāk nekā 200 tūkstošus ("Gemius" dati), kas nebūt nav pieticīgi. Būtiski arī ņemt vērā, ka auditorija ir svarīgs, bet ne vienīgais rādītājs, pēc kura portālu vērtēt. Vēl ir arī apmeklējumu skaits (lai sekotu līdzi jaunākajai informācijai par svarīgiem notikumiem, viens cilvēks var apmeklēt portālu vairākas reizes dienā) – "Gemius" dati rāda, ka četru mēnešu laikā (no 2022. gada novembra līdz 2023. gada februārim) portālu Rus.LSM.lv no Latvijas vidēji mēnesī apmeklēja 512 tūkstoši, no 2023. gada novembra līdz šī gada februārim (tādā pašā četru mēnešu periodā) – 767 tūkstoši.
Ivars Āboliņš arīdzan nesaprotamu iemeslu dēļ mūsu datus salīdzina ar portālu liepajniekiem.lv, andelemandele.lv un citu datiem, kaut atbilstoši būtu vērtēt citu ziņu portālu kontekstā.
Portāls Rus.LSM.lv tiešām šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus – saskaramies ar tehniskiem ierobežojumiem, kā rezultātā ir traucētas platformas meklēšanas iespējas "Google".
Lai uzsvērtu mūsu "neatbilstību", Ivars Āboliņš savā publikācijā, manuprāt, apzināti nesniedz citus mūsu datus. Piemēram, multimediju platforma Rus.LSM.lv ir viena no pirmajām starp visiem Latvijas medijiem (neatkarīgi no apraides valodas) pēc sekotāju skaita sociālajā medijā "Facebook" – mums ir vairāk nekā 300 tūkstoši sekotāju.
Uzskatu, ka apzināti nav norādīti mūsu "Youtube" kanāla rādītāji, kur gandrīz visi dati pēdējā gada laikā ir dubultojušies (abonenti, unikālie skatītāji, skatījumu skaits – vairāk nekā 15 miljoni skatījumu gadā). Mums ir gandrīz 500 tūkstoši unikālo skatītāju un miljons skatījumu – tie ir dati par 2024. gada februāri (gada īsāko mēnesi; janvārī skaitļi ir lielāki).
Jā, no "Youtube" pastāvīgajiem skatītājiem Latvijas iedzīvotāji ir apmēram 50%, bet tie joprojām ir aptuveni 250 tūkstoši unikālo skatītāju.
Vēlos uzsvērt, ka platforma Rus.LSM.lv ir ne tikai portāls, mūsu saturs pieejams arī "Youtube", "Facebook", "Instagram", "Tik Tok", "Telegram" un "WhatsApp".
Ņemot vērā, ka ziņas darbdienās ir vienīgā pārraide, ko joprojām pārraida LTV7, pārmest mums zemos televīzijas reitingus ir nekorekti.
Lai kā arī Ivars Āboliņš nevēlētos, sabiedrisko mediju multimediju platforma Rus.LSM.lv Latvijas informatīvajā telpā efektīvi sasniedz mazākumtautību auditorijas viņiem ērtās valodās – pieprasījums pēc mūsu informatīvā, pētnieciskā un analītiskā satura arvien ir stabili pieaugošs.
Un vēl būtiski – maldinot lasītājus (varu tikai minēt – tīši vai nezināšanas dēļ), Ivars Āboliņš raksta, ka saturu veidojam krievu valodā, lai gan platforma ir mazākumtautībām. Taču īstenībā papildus saturam krievu valodā portālā ir saturs arī trīs citās mazākumtautību valodās – ukraiņu, baltkrievu un poļu.
Jā, šī satura proporcionāli ir mazāk nekā krievu valodā, bet tas ir mūsu oriģinālsaturs, un neviens cits ziņu resurss Latvijā šādu saturu nerada.
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
