Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs katrs vienlaikus esam dažādu sociālo statusu īpašnieki, un to robežas nav strikti novilktas ar laika rāmi. Proti, nakts stundas neatceļ sociālo statusu mamma, studente, darbiniece, kolēģe, sieva, draudzene utt. tikai tāpēc, ka tajā laikā cilvēki guļ. Arī vakarā, pēc darba, aizverot darba telpu durvis un dodoties mājup vai citās privātās darīšanās, mēs aizvien esam darbinieki: mums ir saistoši darba devēja noteiktie darba kārtības noteikumi, uzņēmuma paustās vērtības.

Lojalitāti raksturo uzticība, cieņpilna attieksme, un tā liecina par darbinieka attieksmi, ieguldījumu uzņēmumā, uzvedību un izturēšanos pret uzņēmumu, tā vērtībām un interesēm.

Ārpus darba laika un darba vietas darbiniekam savā uzvedībā ir jāievēro vislielākā rūpība un labticība. Viņa rīcībai jābūt pamatotai un tiesiskai, proti, tas nedrīkst darīt un runāt visu, kas ienāk prātā.

Vārda brīvība var tikt ierobežota, ja ir leģitīms mērķis, kā arī, lai aizsargātu citu personu, piemēram, tiesības uz veselības aizsardzību, reputāciju, sabiedrības drošību u. tml. Viena indivīda pamattiesības var tikt ierobežotas, lai aizsargātu publiskās intereses un plašākas sabiedrības intereses un tiesības.

Jo augstāks darbinieka amats, jo augstāks darba devēja uzticības līmenis. Darbiniekam ir jābūt īpaši uzmanīgam attiecībā uz tā vārda brīvības tiesību īstenošanu un jāvērtē, vai tas var atļauties un vai vispār ir tiesīgs sniegt tādu publisku viedokli, kas ir pretējs darba devēja interesēm, vērtībām, veselības aizsardzībai u. tml.

Vakcinēšanās pret Covid-19 jautājums Latvijas sabiedrību polarizēja, tai nosacīti “piešķirot” jaunu statusu: vaxeris un antivaxeris. Šī statusa darbības visspilgtāk izpaudās cilvēku attieksmē, ko tie ar saviem vai citu personu ierakstiem pauda dažādās sociālajās platformās, tiecoties atbalstīt vienu vai otru pozīciju. Neizpalika arī konfliktsituācijas – publiski izskanējusi informācija par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar diviem valsts pārvaldē nodarbinātiem, zināmiem sabiedrisko attiecību speciālistiem.

Sarunā ar darba tiesībās praktizējošu zvērinātu advokāti Gitu Oškāju (attēlā) mēģinājām veidot izpratni jautājumā par darbinieka lojalitātes darba devējam robežām un tiesībām uz privāta viedokļa paušanu.

Kas ir un ko sevī var ietvert darbinieka lojalitāte darba vietai? Kur tā ir, un kur tā var būt noteikta?

Nav vienas definīcijas terminam “lojalitāte”, taču to raksturo uzticība, cieņpilna attieksme, un tā liecina par darbinieka attieksmi, ieguldījumu uzņēmumā, uzvedību un izturēšanos pret uzņēmumu, tā vērtībām un interesēm. 

Darba likums noteic, ka darba devējs ir tiesīgs noteikt darbinieku uzvedības noteikumus un citus noteikumus, kuri attiecas uz darba kārtību uzņēmumā, darba kārtības noteikumos. Savukārt ar rīkojumiem darba devējs ir tiesīgs darba līguma ietvaros precizēt darba kārtības un darbinieka uzvedības noteikumus uzņēmumā.

Praksē tie var būt arī citādi nosaukti, darba devēja izstrādāti iekšējie normatīvie akti, kas noteic darbinieku uzvedības noteikumus, piemēram, Ētikas kodekss u. c. Arī darba līgumā var tikt iekļauta atsevišķa sadaļa par uzvedības un citiem nepieciešamiem noteikumiem, ko puses uzskata par būtisku. 

Vai darbinieka lojalitātei ir robežas? Kur tās sākas un kur – beidzas? Proti, vai, izslēdzot gaismu kabinetā, aizverot darba datoru, darbinieks ir brīvs no atbildības par savu rīcību publiskajā vidē, neraugoties uz to, ka tas nav valsts vai pašvaldības amatpersona?

Darba kārtības noteikumi nosaka darbinieka uzvedības noteikumus un citus noteikumus darba vietā un uzņēmumā. No vienas puses, darba devēja noteikumi un rīkojumi ir spēkā un attiecas uz darbiniekiem darba laikā – tas ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kurā darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā.

Tomēr, no otras puses, līdzīgi kā komercnoslēpuma neizpaušanas pienākums, kas nosaka, ka darbiniekam ir aizliegts izpaust darba devēja komercnoslēpumu un citu konfidenciālu informāciju, ir spēkā ne tikai darba laikā, bet vispārīgi, tajā skaitā arī pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, tāpat arī attiecībā uz savu uzvedību ārpus darba laika un darba vietas, darbiniekam ir jāievēro vislielākā rūpība un labticība. Viņa rīcībai jābūt pamatotai un tiesiskai, proti, tas nedrīkst darīt un runāt visu, kas ienāk prātā. Protams, jebkādiem ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem, un tie nedrīkst pārmērīgi iejaukties darbinieka tiesībās uz privāto dzīvi un aizskart citas pamattiesības.

Darba devējam darba kārtības noteikumos ir tiesības noteikt uzvedības noteikumus, kas darbiniekam ir jāievēro. Piemēram, ka darbinieks apņemas nepieļaut rīcību, kas varētu kaitēt darba devējam, tā reputācijai, vērtībām, interesēm, neitralitātes politikai, tikumībai, drošībai, aizskart savus kolēģus un klientus, bez darba devēja piekrišanas neizteikties par darba devēja un klientu uzņēmējdarbību, sniegt intervijas u. tml.

Darba devējam ir pienākums izteikties skaidri, tieši un nepārprotami, lai ikviens darbinieks saprastu savus pienākumus un atbildību.

Ne tikai darba tiesiskajās attiecībās, bet arī vispārīgi ikvienam ir jāizvairās no:

rīcības, kura aizskar citu personu reputāciju, godu un cieņu;

nepatiesu ziņu un nepamatota, rupja, aizskaroša viedokļa sniegšanas;

neatļautas un nepieklājīgas darbības, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu.

Civillikums noteic, ka ikvienam tiesības jāizlieto un pienākumi jāpilda pēc labas ticības. Šī norma, protams, jāpiepilda ar saturu, tādējādi liela nozīme ir faktiskiem apstākļiem, izteikumu kopējam kontekstam un nozīmei, ko šādam izteikumam varētu piešķirt neitrāla persona, kā arī izteikuma autora skaidrojumiem.

Turklāt vienmēr jāatceras arī jautājums par personas datu aizsardzību, proti, neviens nav tiesīgs apstrādāt personas datus bez tiesiskā pamata, un ir aizliegts izpaust darba devēja komercnoslēpumu, ja vien darba devējs ir norādījis, kāda informācija ir uzskatāma par neizpaužamu.

Kāda, jūsuprāt, ir personas (darbinieka) brīvība publiski paust savu privāto viedokli, tostarp ar ierakstiem sociālās saziņas platformās, ja tas ir atšķirīgs no darba devēja noteiktajām vērtībām?

Tas ir normāli, ka personām ir dažādi viedokļi, taču vārda brīvība noteikti nav visatļautība.

Sociālajiem tīkliem mūsdienās ir liela vara, tajos paustais viedoklis neilgā laikposmā sasniedz ļoti plašu personu loku, līdz ar to uzvedībai sociālajos tīklos ir jābūt īpaši pārdomātai, jo labot pateikto, uzrakstīto vai to dzēst varētu būt neiespējami. Līdz ar to sociālajos tīklos, piemēram, neapdomīgi, nepamatoti paustais viedoklis vai nepatiesas ziņas var radīt lielu kaitējumu.

Saistībā ar šo aspektu vēlos vērst uzmanību vairākām Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Augstākās tiesas paustajām atziņām, kas varētu palīdzēt rosināt pārdomas par šo tēmu:

Tiesības uz vārda brīvību aptver ne tikai tādu informāciju vai idejas, kuras sabiedrībā tiek uzņemtas atzinīgi vai kuras uzlūko kā neapvainojošas vai neitrālas, bet aptver arī tādus izteikumus, kuri aizskar, šokē vai ir neērti (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2011. gada 12. septembra sprieduma lietā “Palomo Sánchez and Others v Spain”, iesnieguma Nr. 28955/06, 28957/06, 28959/06, 28964/06, 53. punkts).

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pants negarantē neierobežotu vārda brīvību pat attiecībā uz sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Vārda brīvību īstenošana saistīta ar pienākumiem un atbildību, kam ir nozīme, kad ir runa par citu cilvēku reputācijas un citu personu tiesību apdraudēšanu. Tādējādi, arī sniedzot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, personai ir pienākums rīkoties godprātīgi, lai sniegtu precīzu un ticamu informāciju (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā “Barata Monteiro da Costa Nogueira and Patrício Pereira v Portugal”, iesnieguma Nr. 4035/08, 21. punkts; 2016. gada 5. jūlija sprieduma lietā “Kurski v Poland”, iesnieguma Nr. 26115/10, 56. punkts).

Uz apvainojošu apgalvojumu var neattiekties vārda brīvības aizsardzība, ja tā vienīgais mērķis ir aizskart un pazemot (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012. gada 2. oktobra lēmuma lietā “Rujak v Coratia”, iesnieguma Nr. 57942/10, 27.—29. punkts).

Viedoklis bez jebkādas faktiskās bāzes var būt pārmērīgs, tāpēc vārda brīvības ierobežojuma samērīgums var būt atkarīgs no tā, vai izteiktajam viedoklim bijis pietiekams, faktos balstīts pamatojums. (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2001. gada 27. februāra spriedums lietā “Jerusalem v. Austria”, iesnieguma Nr. 26958/95, 43. punkts).

Augstākā tiesa atzinusi, ka atbildība iestājas arī par nepamatota un aizskaroša viedokļa paušanu bez jebkādas faktiskās bāzes, tas ir, gadījumos, kad viedoklis ir rupjš un klaji aizskarošs. Lai sniegtu asu un negatīvu personas vērtējumu, jāpastāv zināmam pamatam, piemēram, kādiem notikumiem, vai arī cietušais pats ir veicis kādas darbības, kas ir pamatā konkrētam viņa personības vai darbības vērtējumam. (Augstākās tiesas 2015. gada 24. septembra spriedums lietā Nr. SKC‑204/2015 (C31370910), 7.1. punkts).

Ņemot vērā iepriekš minēto, no vienas puses, atbilstoši Satversmes 100. pantam ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus, kas ir pamattiesības.

No otras puses, Satversmes 116. pants noteic, ka pamattiesības var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Vārda brīvība attiecas ne tikai uz fiziskām, bet arī juridiskām personām. Personas ieņemamais amats vai īpašais statuss var ietekmēt vārda brīvības ierobežojumu piemērošanas apjomu attiecīgajai personai saskaņā ar Satversmes 116. pantu.1

No Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta otrās daļas izriet, ka vārda brīvības ierobežošanas leģitīmie mērķi var būt arī valsts drošība, teritoriālā vienotība vai sabiedriskās drošības intereses, nekārtību vai noziegumu nepieļaušana, veselības, morāles un citu cilvēku reputācijas vai tiesību aizsardzība, konfidenciālas informācijas izpaušanas nepieļaušana un tiesas autoritātes un objektivitātes saglabāšana.

Tas nozīmē, ka vārda brīvība var tikt ierobežota, ja ir leģitīms mērķis, kā arī, lai aizsargātu citu personu, piemēram, tiesības uz veselības aizsardzību, reputāciju, sabiedrības drošību u. tml. Viena indivīda pamattiesības var tikt ierobežotas, lai aizsargātu publiskās intereses un plašākas sabiedrības intereses un tiesības.

Piemēram, sabiedrības drošība kā leģitīmais mērķis tradicionāli orientējas uz nepieciešamību nodrošināt pamattiesībās konkretizētās piecas pamatvērtības: cilvēka dzīvību, brīvību, veselību, godu un īpašumu. Sabiedrības drošība nodrošināma nevis atsevišķu personu interesēs, bet gan publisko interešu aizsardzībai.2

No juridiskā aspekta ir jāņem vērā arī tas, vai persona pauž viedokli vai ziņas, jo, ņemot vērā izteikumu veidu, ir piemērojams atšķirīgs piemēroto ierobežojumu samērīguma pārbaudes standarts.

Fakta esamību, kas ir ziņu pamatā, var pierādīt, savukārt viedokļa patiesums nav pierādāms. Personai ir jāatbild par nepatiesu faktu izplatīšanu.

Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka, [..] viedoklis nedrīkstētu būt izteikts klaji rupjā veidā, tomēr izvēlētās formas pamatotība un pieļaujamās kritikas robežas ir saistītas ar izteikumu kontekstu, sabiedrības interesēm un mērķi, kādēļ izvēlēti konkrētie izteikumi.3

Darbinieka privātie uzskati noteiktos jautājumos var nesakrist un pat būt pretēji darba devēja publiski paustajām vērtībām. Vai darbinieks, kurš, piemēram, neatbalsta vakcināciju, var dalīties ar līdzīgi domājošu personu ierakstiem sociālajos tīklos, ja darba devējs ievēro valsts noteikto normatīvo regulējumu par pandēmijas ierobežošanu?

Būtiski ir faktiskie apstākļi, kādos persona īsteno savas tiesības uz vārda brīvību, tostarp iesaistīto personu statusu (privātpersona, amatpersona, politiķis u. tml.), amatu, pienākumus, izteikumu saturu, veidu, kādā tie ir publiskoti. Svarīgs ir arī konteksts, un tas, kā to varētu uztvert vidusmēra lasītājs vai klausītājs.

Pēc maniem ieskatiem, jo augstāks darbinieka amats, jo augstāks darba devēja uzticības līmenis. Darbiniekam ir jābūt īpaši uzmanīgam attiecībā uz tā vārda brīvības tiesību īstenošanu un jāvērtē, vai tas var atļauties un vai vispār ir tiesīgs sniegt tādu publisku viedokli, kas ir pretējs darba devēja interesēm, vērtībām, veselības aizsardzībai u. tml. Rīcība, kas ir pretēja iepriekš minētajam, var novest pie tā, ka cietusī persona ceļ prasību, piemēram, par nepatiesu ziņu atsaukšanu, atvainošanos, kaitējuma vai zaudējumu piedziņu.

Savukārt darba tiesiskajās attiecībās pārkāpums var novest pie darba tiesisko attiecību izbeigšanas, disciplinārsoda vai pazemināšanas amatā. Priekšnoteikums kādai no sekām ir pārkāpuma konstatēšana, savukārt pārkāpumi ir norādīti Darba likuma 101. panta pirmajā daļā.

Kādas ir darba devēja tiesības, sastopoties ar šādu darbinieka pozīciju sociālajās platformās. Kā jārisina šādi strīdi?

Situācijas ir dažādas, un tās nekad nebūs viennozīmīgas. Tas vienmēr būs vērtēšanas jautājums, un strīda gadījumā, protams, gala vārds piederēs tiesai.

Vērtējot no darba tiesisko attiecību aspekta, ja darba devējs konstatē pārkāpumu, viņam darbiniekam ir jāpieprasa paskaidrojums, lai saprastu, kādi ir bijuši darbinieka motīvi, rīcības cēlonis, iemesls, apstākļi, nodoms u. tml.

Ja nepieciešams, darba devējs var organizēt pārrunas. Ņemot vērā, cik nopietns ir pārkāpums, proti, kāds ir darba devēja notikušā vērtējums (darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu), darba devējs ir tiesīgs lemt par savu turpmāko rīcību.

Var būt situācijas, kad pietiks ar pārrunām pušu starpā, kuru laikā darba devējs izklāstīs situāciju no sava skatpunkta un puses vienosies, ka darbinieks atturēsies no tādas rīcības, kas, pēc darba devēja ieskatiem, aizskar darba devēja tiesības, intereses, vērtības, pārkāpj uzvedības noteikumus u. tml. Ja pārkāpums nebūs smags, var izteikt disciplinārsodu. Ja darba devējs uzskatīs, ka pārkāpums ir būtisks, tad var piemērot gan pazemināšanu amatā vai citu darba līguma grozījumu izdarīšanu (pamatojoties uz Darba likuma 98. pantu un 101. pantu), gan uzteikumu.

1Satversmes komentāri, VIII nodaļa Cilvēka pamattiesības, Latvijas Vēstnesis, 2011, 359. lpp.

2Satversmes komentāri, VIII nodaļa Cilvēka pamattiesības, Latvijas Vēstnesis, 2011, 758. lpp.

3Senāta 2019. gada 10. jūlija sprieduma lietas Nr. SKC-40/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0710.C30292615.1.S) 9. punkts.

* Šo interviju tiešām ir publicējis Latvijas valsts oficiālais izdevums Latvijas Vēstnesis.

Novērtē šo rakstu:

17
122

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Indivīda rīcība un „valsts stāvoklis”

FotoIndivīdam ir jānodala lēmumi par savu dzīvi no “valsts stāvokļa”. Savā personīgajā dzīvē ir jārīkojas tā, it kā valstī nekas pašam par labu nemainīsies. Runājot par konkrētu indivīdu ar vārdu un uzvārdu, valstij nav tieša uzdevuma nodrošināt viņam vēlamu dzīvesveidu, nodarbošanos vai jebkādus citus vēlamus apstākļus.
Lasīt visu...

3

Kamēr slimnīcas valdes priekšsēdētājs saņem 8500 eiro mēnesī, negausīgie ārsti prasa 7500!

FotoVakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” tika parādīts korespondentes Zandas Ozolas-Balodes sižets “Onkoloģijas centrā darbu gatavi pamest trīs vadošie LOR ārsti; apdraudēta nodaļas pastāvēšana”, kurā neobjektīvi un nepilnīgi atainota situācija saistībā par trīs stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR ārstu iesniegtajiem atlūgumiem un to iesniegšanas patiesajiem iemesliem. Pēc sižeta noskatīšanās rodas priekšstats, ka runa ir vien par pāris simtiem eiro algas pielikumu un ilgstošu atpalicību apgādē ar jaunākajām medicīnas tehnoloģijām un instrumentiem. Tas neatbilst patiesībai!
Lasīt visu...

10

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

FotoPie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Lasīt visu...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

21

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

FotoBiedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Lasīt visu...

21

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

FotoArmands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Lasīt visu...

21

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

FotoLaika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu  citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik  daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa...

Foto

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

Labrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā,...

Foto

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir...

Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1. maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...