Latvijas valsts parādus tagad attaisno ar karu Ukrainā, bet vēlāk varbūt būs vajadzīgs karš pašā Latvijā, lai valsts sakrātos parādus norakstītu

Latvijā un daudzās citās ES dalībvalstīs izmantotās eiro naudas pirktspējas uzturēšanas nosacījums ir prasība, lai ES dalībvalstu gada budžeta deficīti nepārsniegtu 3% no attiecīgās valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Pēc pasaules 2008. gada ekonomiskās krīzes Eiropā ieviesta kārtība, ka valdības iesniedz parlamentiem pieņemšanai tikai tādus gada budžetu projektus, kas iepriekš saskaņoti ar Eiropas Komisiju tieši no tāda viedokļa, ka šajos projektos ieņēmumu un izdevumu samērs iekļaujas 3% no attiecīgajam gadam prognozētā IKP.

Pēc tam gan plānoto ieņēmumu neiegūšana, gan izdevumu pārsniegšana katastrofu vai vēl kaut kādu nelaimju dēļ, gan IKP nepieaugšana tik strauji, kā gribējās, var budžeta deficīta stabilitātes radītāju sabojāt, taču jau sākotnēja atteikšanās no kaut deklaratīvas valstu ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanas noteiktā veidā ir ļoti nelāga zīme, ka ar saimniekošanu šajās valstīs nekādi neveicas. Par standartizeju no tādām situācijām tiek izmantoti kari. Daudzos gadījumos tie ļāvuši norakstīt iepriekš sakrātos parādus, mainot valstu un valūtu nosaukumus. Karus iespējams izsludināt par bargu, bet labu mācību, pēc kuras cilvēki (tautas, valstis) sākšot kārtīgu, godīgu un skaistu dzīvi.

Ohoho - “ReArm Europe”!

Krievijas 2022. gada uzbrukumu Ukrainai provocēja Krievijas diktatora Vladimira Putina un viņa aprindu pārliecība par Eiropas valstu militāro vājumu, kas dabiski iekļaujas šo valstu saimnieciskajā, politiskajā un vēl no citiem aspektiem vērtējamā mazspējā. Krievijai bija un ir pamats sagaidīt Eiropas valstu kapitulāciju, ja Krievija to prasītu pēc Ukrainas sagrābšanas - pēc sava spēka demonstrācijas un palielināšanas uz Ukrainas resursu rēķina. Tomēr Ukraina izrādījās spējīga pretoties iebrucējiem. Karš Ukrainā dod laiku Eiropas valstīm atjaunot savu militāro rūpniecību un armijas, ja ceram, ka šo valstu militārais vājums neizriet no kaitēm, kādas nevar dziedēt ne ar laiku, ne ar naudu.

Tagad - ceturtajā gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā - Eiropas valstis skaitās saplānojušas, ko tās vēl četrus turpmākos gadus darīs, lai triecientempā atjaunotu savus militāros spēkus. Šai atjaunošanai dots nosaukums “ReArm Europe”. Šim mērķim pakārtota programma ar nosaukuma abreviatūru SAFE - Security Action for Europe. ES dalībvalstīm dota atļauja laikā līdz 2028. gadam pielikt 3% deficītam vēl 1,5% deficītu ar norādi, ka šī nauda aizies tikai un vienīgi aizsardzības izdevumiem.

Loģika jeb attaisnojums budžeta deficīta ierobežojuma apiešanai tāds, ka tankus ar to lādiņiem un visu citu aprīkojumu nemēdz tirgot veikalos, ko apmeklē statistiķi - inflācijas datu vācēji. Lai gan arī katra nākamā tanku partija, tāpat kā visas citas preces, ir dārgāka par iepriekšējo, inflācijas rādītāju aprēķināšanai tanku cenas netiek izmantotas un tāpēc iespaidu par eiro pirktspējas zudumu tām nevajadzētu radīt. Tieši otrādi, militāristiem atdotā nauda skaitās uz ilgiem laikiem no aprites izņemta nauda, kas noglabāta sevišķi izcila tērauda lējumos, aizsardzības līniju dzelzsbetonā utt., no kurienes naudu atpakaļ dabūt neiespējami. Tāpēc tiek cerēts, ka militāro izdevumu palielināšana nav inflācijas palielināšanas sinonīms.

Atdot pēc desmit gadiem nozīmē neatdot

Ārpus parastās budžeta disciplīnas ES iecerējusi atstāt 150 miljardus eiro SAFE naudas. Šī nauda ES dalībvalstīm netiks uzdāvināta, bet aizdota uz laiku līdz 45 gadiem. Vēl jo svarīgāks, t.i. tagadējiem politiķiem vilinošāks nosacījums ir paradu pamatsummu atmaksas atlikšana uz 10 gadiem, kas nozīmē, ka daudzas no tagadējām augstākajām amatpersonām Latvijā, citās ES valstīs un ES pārvaldes struktūrās tad vairs neatradīsies amatos un nebūs spiestas lemt, kā šos parādus atdot vai neatdot (pagarināt, norakstīt).

SAFE aizdevumus saņemošo valstu valdībām no šādiem aizņēmumiem divi labumi. Pirmais, ka šī nauda var kalpot par faktiski bezmaksas aizvietojumu ielāpu apgrozāmo līdzekļu iztrūkumam valsts kasē (kā nu kurā valstī sauc iestādi ar šādām funkcijām). Otrais, ka vismaz daļa līdzekļu tiktu ieguldīta katras valsts vietējā aizsardzības industrijā, garantējot šai valstij nodokļu ieņēmumus, ko pēc tam jau var brīvi izlietot. Ir vēl arī trešais, hipotētiski gūstamais labums no ieņēmumiem par militārās produkcijas eksportu. Šajā gadījumā valstīm jāsacenšas, cenšoties pārdot par lielākām summām, nekā nopirkt. Ja nu SAFE nauda visām valstīm tiek piešķirta, tad maksātspējīgam pieprasījumam pēc militārās produkcijas ES ir jāpastāv.

Oficiālie pieprasījumi pēc SAFE naudas ES dalībvalstīm jāiesniedz līdz 30. novembrim. Šajos pieprasījumos ir jāiekļauj plāni par saņemtās naudas tērēšanu attiecīgajā valstī. Šobrīd Latvijai aktuāli iekļaut SAFE naudas apsaimniekošanu 2026. gada un turpmāko gadu naudas apritē.

Pašreizējā budžeta projekta uzmetumā ir izveidota jauna budžeta apakšprogramma “Valsts aizsardzības un drošības fonds”, caur kuru ejošajai naudai dažu gadu laikā jāpalielina Latvijas aizsardzības izdevumi līdz 5% no IKP. Minētajā programmā šobrīd ieplānots papildu finansējums 2026. gadā 296,5 miljonu eiro apmērā, 2027.gadā - 434 miljoni eiro, 2028.gadā - 652 miljoni eiro, bet 2029.gadā - 806 miljoni eiro. Šie izdevumi pamanāmi samazina valdības iespējas finansēt citus mērķus pat pēc aizņemšanās iespēju palielināšanas 3%+1,5% no IKP.

Cik liela ir mūsu “negatīvā fiskālā telpa”?

ES un Latvijas finanšu plānotāju valodā runājot, Latvija 2027.-2029. gadā nonākšot “negatīvā fiskālajā telpā” pēc tam, kad negatīvā telpa padarīta pozitīvāka ar papildus aizlienēto naudu 1,5% apmērā no IKP. Negatīvajā telpā joprojām palikuši 140 miljoni eiro 2027. gadā, 144 miljoni eiro - 2028. gadā un 321 miljons eiro - 2029. gadā. Skaitās, ka valsts nedrīkst uzņemties jaunus izdevumus un saistības, ja nav atteikusies no jau esošajiem izdevumiem un saistībām vispirms negatīvajā telpā palikušās naudas apmērā un tālāk vēl par jauno izdevumu un saistību summu.

Apmēram šādi stāsti par nepieciešamību samazināt valsts izdevumus atkārtojas gadu no gada ap šādu laiku, taču līdz katra nākamā gada budžeta pieņemšanai tie noklust un nekavē valstij palielināt savus izdevumus par pāris miljardiem eiro gadā. Tagad nostabilizējusies attiecība, ka izdevumu pieaugums aptuveni sakrīt ar budžeta deficīta lielumu.

Valsts budžets kā finanšu piramīda

Finanšu ministrijas eksponētajā pārskatā par 2025. gada budžetu norādīti ieņēmumi 15,4 miljardu un izdevumi - 17,1 miljarda eiro apmērā. Savukārt valdības akceptētajā 2026. gada budžeta projekta uzmetumā ierakstītas cerības iekasēt 18,9 miljardus eiro un izdot - 20,6 miljardus eiro. Budžeta pieaugumu diktē galvenokārt inflācija, bet Latvija atteikusies no tiesībām piepildīt Valsts kasi ar pašas drukātu naudu kā klasisku inflācijas avotu.

Latvijai jāiztiek ar to vietējā apritē esoša naudas daudzuma palielinājumu, kādu Latvija saņem no ES kā dāvanu un no baņķieriem kā aizdevumus. No apritē papildu palaistās naudas valsts iekasē nodokļos tik tiešām vairāk naudas, kuras apjomu tālāk uzpūš valsts izdevumu pieauguma palīdzību: samaksā lielākas algas ierēdņiem, lai viņi varētu iepirkties par lielākām summām, no kuru pieauguma valstij lielāki nodokļu ieņēmumi utt. Diemžēl šādai naudas apritei piemīt pazīmes kā finanšu piramīdai, kādu sagāšanos mēdz vadīt un attaisnot ar kariem.

Saite: https://nra.lv/neatkariga/ekonomika/500378-latvijas-budzets-kars-ukraina-ka-attaisnojums-paradiem.htm

Novērtē šo rakstu: