Latvijas valsts pārvaldītāji šobrīd uzvedas kā "ātro kredītu" vergi

Šī aizņēmuma procentu maksājumi vien jau izmaksās katram nodokļu maksātājam ~100 € mēnesī papildus. Un tas ir tikai sākums.

Šis aizdevums tiek skatīts atrauti no kopējās valsts parāda situācijas. Tas ir tā, it kā jūs vērtētu overdraftu savai trešajai kredītkartei, neskatoties uz pārējām divām.

Valsts kase jau brīdināja: Latvija var atļauties vēl maksimāli ~5,5 miljardus € aizņēmuma līdz "point of no return", kas pienāks 2028./29. gadā.

Tas, ka Eiropas Savienība piever acis šim “papildus aizsardzības aizdevumam”, nemaina faktu, ka tas būs jāapmaksā un jāatdod.

Ir jāskatās uz kopējo parāda apjomu, tā saistību ar budžeta ieņēmumiem un valsts ekonomikas spēju to segt.

Šodienas situācija: valsts parāda apkalpošana jau tuvojas 600 miljoniem € gadā. Ar jauniem budžeta tēriņiem un pārfinansējot lētos kredītus, šis skaitlis pavisam drīz kļūs par 1–1,2 miljardiem € gadā.

Ja papildus aizņemsimies "aizsardzībai":

+3,8 miljardi € → +135 milj. € % maksājumos gadā papildus,

+8,4 miljardi € → +300 milj. € gadā papildus.

Tas nozīmē – lai tikai apmaksātu šī parāda procentus, katram strādājošajam Latvijā būs jāsedz: 1 200 € gadā jeb 100 € mēnesī.

Situāciju vēl vairāk pasliktina ģeopolitika un ekonomikas stagnācija:

- ASV procentu likmju pieaugums un tarifu karš jau ietekmē arī Eiropas aizņēmuma izmaksas un ekonomiku.

- Vācija – mūsu galvenais eksporta partneris – būs lielākais cietējs.

- Rezultātā Latvijas eksportspēja samazināsies, uzņēmēju spēja ģenerēt nodokļus vājinās.

- Bet valsts aparāts turpina pieaugt. Aizņemamies pāri lūpai.

Kāds ir plāns apmaksāt šos milzīgos % maksājumus, Arvil Ašeraden? Evika Siliņa, kur ir ilgtermiņa fiskālā stratēģija?

Valsts šobrīd uzvedas kā "ātro kredītu" vergs – mēģina aizņemties visās iespējamās vietās, neapsverot kopējo parāda bildi.

Tāds modelis agri vai vēlu sabrūk. Tikai šai valstij nebūs iespēja "aizbraukt uz Īriju zemenes lasīt".

Neviens nerunā par kopējo valsts parāda nastu:

- parāda segšanas grafiku;

- ilgtermiņa spēju apkalpot saistības;

- kā tiks ģenerēti ieņēmumi;

- vai kam atņems, lai segtu šo slogu?

Risinājumi ir tikai divi:

1. Celsim ekonomiku;

2. Celsim nodokļus.

Šis jaunais aizņēmums = nodokļu kāpums.

Katrs nodokļu maksātājs maksās ~100 €/mēnesī vairāk.

No kurienes šo naudu ņems pensionārs, skolotājs, policists, strādājošais students?

Vēl sliktāk – Andris Sprūds nav publiski parādījis aizsardzības plānu. Kur un kā tiks izlietoti šie miljardi? Liksim naudu stobros un šausim ar banknotēm?

Rihards Kozlovskis nekoordinē iekšlietu robežsardzi ar aizsardzības politiku. Arvils Ašeradens berzē rokas – jo caur “aizsardzības aizņēmumu” var turpināt finansēt valsts aparāta izšķērdību.

Kur paliek budžetā vēl neiekļautais:

- AirBaltic nākotnes injekcijas?

- RailBaltica ilgtermiņa saistības?

- Zaļā kursa īstenošanas izmaksas?

- Latvenergo, TET/LMT darījums?

- Pašvaldību garantijas?

Es pieprasu atklātu diskusiju par:

- Valsts kopējo parādu;

- Spēju aizņemties;

- Spēju segt saistības;

- Reāliem ieņēmumu ģenerēšanas plāniem;

- Un skaidrām atbildēm, kam līdzekļus nāksies atņemt, lai šo visu apmaksātu.

Ja Tev rūp – dalies. Par šo jārunā skaļi, pirms vēl nav par vēlu.

Novērtē šo rakstu: