Latvijas valsts savdabīgie "noslēpumi" - sākam publicēt fragmentus no "Ādamsona failiem"
PIETIEK18.10.2021.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
„2020. gada 1. oktobrī plkst. 17:26 J. Ādamsons no viņa rīcībā esošās e-pasta adreses [email protected] nosūtīja uz G. Silonova rīcībā esošo e-pasta adresi 40 Microsoft Word dokumentu failus ar dažādiem nosaukumiem, kuri liecina par mērķtiecīgu ziņu vākšanu. 13 no minētajiem failiem satur mērķtiecīgi iegūtas un publiski nepieejamas ziņas par korupciju A/S “Centrāltirgus”, situāciju ar kontrabandu saistītajos organizētās noziedzības grupējumos, uzņēmēja D. Peimaņa slepkavību, Valsts drošības dienesta darbinieka vārdu, uzvārdu un iespējamiem informācijas avotiem, kā arī politisko nozīmīgu personu ietekmi uz Valsts drošības dienesta priekšnieku, kredītiestādēm, pret kurām strādā Finanšu iz.lūkošanas dienests un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, narkotiku kontrabandu, kuru organizē A. Sparāns un J. Jurašs, un par P. Rebenoka slepkavību,” – šādi Valsts drošības dienests lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu apraksta „krievu spiega” Jāņa Ādamsona izsūtītās „neizpaužamās ziņas”.
Sākot publicēt absurdākos un smieklīgākos „noslēpumus”, kuru pārsūtīšanas dēļ J. Ādamsons jau kopš jūnija atrodas apcietinājumā, Pietiek šodien publisko „mērķtiecīgi iegūtās un publiski nepieejamās ziņas” par pirms divdesmit gadiem notikušo uzņēmēja Daiņa Peimaņa slepkavību, kuras sastāv no vispārzināmas preses informācijas apkopojuma, kas papildināts ar diezgan izplatītu baumu (tekstā saglabāta oriģinālrakstība):
„2000.gada decembrī pie Strazdes pagrieziena uz šoseju Rīga—Ventspils ar četriem šāvieniem galvā automašīnā tika nogalināts spirta rūpnieks Dainis Peimanis. Viena no sākotnējām versijām: par konkurenci legālajā un nelegālajā spirta ražošanā un pārdošanā.
Izdalīta arī versija par iespējamo konkurenci degvielas tirgū, kas saistās ar iecerētās bioetanola ražotnes celtniecību. Aptuveni mēnesi pirms slepkavības Saeimas deputāti bija atbalstījuši 8,9 miljonu latu valsts garantiju izsniegšanu Jaunpagasts plus bioetanola ražotnes projektam. Pēc Daiņa Peimaņa nāves uzņēmums valsts garantijas tā arī neizmantoja.
Gadu iepriekš Rīgas centrā tika nošauts Kalsnavas spirta rūpnīcas faktiskais līdzīpašnieks Arnis Šķesteris un notika spirta biznesā iesaistītā Māra Millera slepkavības mēģinājums Rīgas centrā.
Par D.Peimaņa slepkavības izpildītāju tiek uzskatīts Normunds Rīkurs, kurš pats tika nogalināts neilgi pēc sava upura nāves. Saistībā ar D.Peimaņa nāvi savulaik tika locīts gan nesen nogalinātās uzņēmējas Ellas Ivanovas vīra Igora Ivanova, gan uzņēmēja Mihaila Saifuļina un bijušā policista Jurija Kreslova vārds, tomēr pierādījumi tam netika gūti.
Nav lieki atgādināt, ka ar lietu nodarbojās prokurors Nazarovs, kurš 2003.gada 3. aprīlī tika aizturēts par kukuļa, 50 000 ASV dolāru, pieprasīšanu no bijušā policista Jurija Kreslova un vēlāk tika par to notiesāts.
Saistībā ar spirta uzņēmēju slepkavībām notiesāti vairāki izpildītāji, taču neviens pasūtītājs nav noskaidrots. Bieži I.Ivanova vārdu prese piesauca 1996.gada vidū, kad jūnijā Maskavā tika nogalināts B.L.B. korporācija prezidents Valērijs Ļihačovs, bet pēc diviem mēnešiem Latvijā nošāva Igoru Condu — viņa vadītā firma Europe Center uzbūvēja lielveikalu Mols.
Arī pret I.Ivanovu tovasar tika vērsts uzbrukums — viņa automašīnu uzspridzināja Rīgas centrā. Toreiz šos noziegumus izskaidroja ar to, ka I.Ivanovs, M.Saifuļins, V.Ļihačovs un I.Conda Krievijā aizņēmušies lielu naudu, taču vēlāk nav varējuši to atdot.
2002.gada decembrī tika notiesāti 2000.gada skaļākā nozieguma – uzņēmēja Daiņa Peimaņa slepkavības izpildītāji. Rinalds Bukša saņēma 8 gadus un Dainis Politiko piecus gadus cietumsoda. Šāvējs un galvenais izpildītājs Normunds Rīkuris drīz pēc nozieguma izdarīšanas tika atrasts nogalināts.
2020.gada 23.septembrī Kontakts pastāstīja, ka Dainis Peimanis ir bijis Latvijas balzams ģenerāldirektors un spirta ražošanas kompānijas Jaunpagasts Plus saimnieks. Latvijas Balzāmu laikā, kad to vadīja D.Peimanis gribēja nopirkt Krievijas uzņēmējs (oligarhs) Jurijs Šeflers, bet D.Peimanis tam traucēja. Lai darījums notiktu “bārda” (Andris Šķēle) caur uzņēmēju Igoru Ivanovu pasūtīja D.Peimaņa slepkavību, kas arī tika realizēta pēc kā Latvijas Balzāms nonāca Jurija Šeflera īpašumā.”
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
