Latvijas valsts savdabīgie "noslēpumi" - sākam publicēt fragmentus no "Ādamsona failiem"
PIETIEK18.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„2020. gada 1. oktobrī plkst. 17:26 J. Ādamsons no viņa rīcībā esošās e-pasta adreses [email protected] nosūtīja uz G. Silonova rīcībā esošo e-pasta adresi 40 Microsoft Word dokumentu failus ar dažādiem nosaukumiem, kuri liecina par mērķtiecīgu ziņu vākšanu. 13 no minētajiem failiem satur mērķtiecīgi iegūtas un publiski nepieejamas ziņas par korupciju A/S “Centrāltirgus”, situāciju ar kontrabandu saistītajos organizētās noziedzības grupējumos, uzņēmēja D. Peimaņa slepkavību, Valsts drošības dienesta darbinieka vārdu, uzvārdu un iespējamiem informācijas avotiem, kā arī politisko nozīmīgu personu ietekmi uz Valsts drošības dienesta priekšnieku, kredītiestādēm, pret kurām strādā Finanšu iz.lūkošanas dienests un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, narkotiku kontrabandu, kuru organizē A. Sparāns un J. Jurašs, un par P. Rebenoka slepkavību,” – šādi Valsts drošības dienests lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu apraksta „krievu spiega” Jāņa Ādamsona izsūtītās „neizpaužamās ziņas”.
Sākot publicēt absurdākos un smieklīgākos „noslēpumus”, kuru pārsūtīšanas dēļ J. Ādamsons jau kopš jūnija atrodas apcietinājumā, Pietiek šodien publisko „mērķtiecīgi iegūtās un publiski nepieejamās ziņas” par pirms divdesmit gadiem notikušo uzņēmēja Daiņa Peimaņa slepkavību, kuras sastāv no vispārzināmas preses informācijas apkopojuma, kas papildināts ar diezgan izplatītu baumu (tekstā saglabāta oriģinālrakstība):
„2000.gada decembrī pie Strazdes pagrieziena uz šoseju Rīga—Ventspils ar četriem šāvieniem galvā automašīnā tika nogalināts spirta rūpnieks Dainis Peimanis. Viena no sākotnējām versijām: par konkurenci legālajā un nelegālajā spirta ražošanā un pārdošanā.
Izdalīta arī versija par iespējamo konkurenci degvielas tirgū, kas saistās ar iecerētās bioetanola ražotnes celtniecību. Aptuveni mēnesi pirms slepkavības Saeimas deputāti bija atbalstījuši 8,9 miljonu latu valsts garantiju izsniegšanu Jaunpagasts plus bioetanola ražotnes projektam. Pēc Daiņa Peimaņa nāves uzņēmums valsts garantijas tā arī neizmantoja.
Gadu iepriekš Rīgas centrā tika nošauts Kalsnavas spirta rūpnīcas faktiskais līdzīpašnieks Arnis Šķesteris un notika spirta biznesā iesaistītā Māra Millera slepkavības mēģinājums Rīgas centrā.
Par D.Peimaņa slepkavības izpildītāju tiek uzskatīts Normunds Rīkurs, kurš pats tika nogalināts neilgi pēc sava upura nāves. Saistībā ar D.Peimaņa nāvi savulaik tika locīts gan nesen nogalinātās uzņēmējas Ellas Ivanovas vīra Igora Ivanova, gan uzņēmēja Mihaila Saifuļina un bijušā policista Jurija Kreslova vārds, tomēr pierādījumi tam netika gūti.
Nav lieki atgādināt, ka ar lietu nodarbojās prokurors Nazarovs, kurš 2003.gada 3. aprīlī tika aizturēts par kukuļa, 50 000 ASV dolāru, pieprasīšanu no bijušā policista Jurija Kreslova un vēlāk tika par to notiesāts.
Saistībā ar spirta uzņēmēju slepkavībām notiesāti vairāki izpildītāji, taču neviens pasūtītājs nav noskaidrots. Bieži I.Ivanova vārdu prese piesauca 1996.gada vidū, kad jūnijā Maskavā tika nogalināts B.L.B. korporācija prezidents Valērijs Ļihačovs, bet pēc diviem mēnešiem Latvijā nošāva Igoru Condu — viņa vadītā firma Europe Center uzbūvēja lielveikalu Mols.
Arī pret I.Ivanovu tovasar tika vērsts uzbrukums — viņa automašīnu uzspridzināja Rīgas centrā. Toreiz šos noziegumus izskaidroja ar to, ka I.Ivanovs, M.Saifuļins, V.Ļihačovs un I.Conda Krievijā aizņēmušies lielu naudu, taču vēlāk nav varējuši to atdot.
2002.gada decembrī tika notiesāti 2000.gada skaļākā nozieguma – uzņēmēja Daiņa Peimaņa slepkavības izpildītāji. Rinalds Bukša saņēma 8 gadus un Dainis Politiko piecus gadus cietumsoda. Šāvējs un galvenais izpildītājs Normunds Rīkuris drīz pēc nozieguma izdarīšanas tika atrasts nogalināts.
2020.gada 23.septembrī Kontakts pastāstīja, ka Dainis Peimanis ir bijis Latvijas balzams ģenerāldirektors un spirta ražošanas kompānijas Jaunpagasts Plus saimnieks. Latvijas Balzāmu laikā, kad to vadīja D.Peimanis gribēja nopirkt Krievijas uzņēmējs (oligarhs) Jurijs Šeflers, bet D.Peimanis tam traucēja. Lai darījums notiktu “bārda” (Andris Šķēle) caur uzņēmēju Igoru Ivanovu pasūtīja D.Peimaņa slepkavību, kas arī tika realizēta pēc kā Latvijas Balzāms nonāca Jurija Šeflera īpašumā.”
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
