Latvijas varas iestādes neliekas ne zinis par Krievijas oligarha Usmanova ģimenes miljonus vērto īpašumu Jūrmalā
PIETIEK13.03.2022.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Krievijas oligarhs un Vladimiram Putinam īpaši tuvais oligarhs Ališers Usmanovs jau kopš marta sākuma atrodas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā sastādītajā starptautisko sankciju sarakstā, neviena Latvijas varas iestāde – ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ne Ģenerālprokuratūra, ne Finanšu izlūkošanas dienests -, kas citkārt ir ļoti nadzīgas uz patieso labuma guvēju noskaidrošanu, nav pakustinājusi ne pirkstu, lai arestētu Usmanovu ģimenes īpašumu – miljonus vērtu savrupmāju Jūrmalā, Kāpu ielā 51.
Kā rāda zemesgrāmatu informācija, uz 7323 kvadrātmetrus lielā zemesgabala atrodas virkne ēku. 2014. gadā pazīstamais uzņēmējs Iļja Gerčikovs šo īpašumu par kopumā 3,92 miljoniem eiro uz pusēm pārdeva kādam 1971. gadā dzimušam Natanam Vineram un 1948. gadā dzimušai Irinai Viner-Usmanovai. Savukārt gadu vēlāk I. Viner-Usmanova savu pusi vienkārši atdāvināja N. Vineram.
Atliek ieskatīties kaut vai Vikipēdijā, lai uzzinātu, ka Irina Vinere-Usmanova ir ne tikai uzbeku izcelsmes krievu ritmiskās vingrošanas trenere, Krievijas izlases galvenā trenere, Krievijas Ritmiskās vingrošanas federācijas prezidente un bijusī Starptautiskās vingrošanas federācijas Ritmiskās vingrošanas tehniskās komitejas viceprezidente, bet arī A. Usmanova dzīvesbiedre.
Savukārt Pietiek jau pirms septiņiem gadiem, 2015. gadā publicēja šādu gana apjomīgu informāciju: „Kosmētikas ražotāja Dzintars lielākais akcionārs (69,2%) Iļja Gerčikovs savu Jūrmalas māju pērn, kā rāda biznesa žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētais Latvijas lielāko nekustamā īpašuma darījumu TOP 70, par 3,92 miljoniem eiro pārdevis nevis diviem ikdienišķiem ārvalstniekiem - termiņuzturēšanās atļauju tīkotājiem, bet gan Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātā oligarha, miljardiera Ališera Usmanova sievai un audžudēlam.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, pats I. Gerčikovs lielāko daļu šīs mājas – 9/10 domājamās daļas - nopirka 2003.gadā par 306 419 latiem (435 995 eiro) no 1934. gadā Tartu, Igaunijā dzimušās Inas Dr Reinhardtes Geb Rostovzevas.
Pārējo mājas daļu tolaik, kā rāda zemesgrāmatas dati, nopirka 1945. gadā dzimusī Ilze Borska, kas to pēc gada par vairāk nekā divas reizes mazāku summu – 14 959 latiem (21 284 eiro) – pārdeva I. Gerčikova dēlam, 1973. gadā dzimušajam Mihailam Gerčikovam.
2008. gadā šo māju tās saimnieki izmantoja hipotekārā kredīta 2,042 miljonu latu (2,91 miljona eiro) apmērā iegūšanai Rietumu bankā, taču jau pēc gada šī hipotēka tika dzēsta, bet 2011. gadā dēls savu īpašuma daļu atdāvināja tēvam.
Māja atrodas uz 7323 kvadrātmetrus liela zemesgabala Kāpu ielā 51, Mellužos, jūras pusē kā pēdējais nams pirms kāpas. Uz šī zemesgabala kopā ar dzīvojamo māju, kas savulaik bija viesnīca, atrodas arī atpūtas ēkas, saimniecības ēka, sarga māja un dārza māja.
Nekustamais īpašums atrodas Rīgas jūras līča piekrastes 300 metru aizsargjoslā, un uz tā atrodas vēstures un arhitektūras aizsargājamie objekti.
Jaunie mājas īpašnieki ir 1971. gadā dzimušais Natans Viners (Natan Viner) un 1948. gadā dzimusī Irina Vinera-Usmanova (Irina Viner-Usmanova). Šie vārdi plašākai sabiedrībai neko neizsaka, taču patiesībā tas nozīmē, ka īpašumu Jūrmalā ir iegādājušies Krievijas prezidentam pietuvināta oligarha ģimenes locekļi.
Ališera Usmanova sieva Irina Vinera-Usmanova ir Krievijā plaši pazīstama mākslas vingrošanas trenere (viņa trenējusi arī Alinu Kabajevu, kas medijos dēvēta arī par Krievijas prezidenta Vladimira Putina pasiju), pedagoģijas doktore un Viskrievijas mākslas vingrošanas prezidente. Savukārt Natans Viners ir viņas dēls.
Ališers Usmanovs saskaņā ar Forbes un citu avotu datiem ar īpašumu vērtējumu 14,7 miljardu dolāru apmērā ir Krievijas bagātākais cilvēks, otrs bagātākais Lielbritānijas iedzīvotājs un 58. bagātākais cilvēks pasaulē.”
Jūrmalā faktiski nevienam cilvēkam uzņēmēju vidē nav noslēpums, ka lepnais īpašums tagad tāpat kā pirms septiņiem gadiem ir Usmanovu ģimenes īpašums, kurš tikai formāli skaitās oligarha audžudēla īpašums.
Taču Latvijas varas iestādes, kuras arī uz dažādām ārzonas firmām reģistrētās oligarhu privātlidmašīnas Latvijas gaisa telpā sāka neielaist tikai tad, kad to norādīja „no augšas”, arī par Usmanovu ģimenes faktisko īpašumu divarpus nedēļas pēc kara sākuma nekādu interesi neizrāda.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
