Latvijas varas iestādes neliekas ne zinis par Krievijas oligarha Usmanova ģimenes miljonus vērto īpašumu Jūrmalā
PIETIEK13.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Krievijas oligarhs un Vladimiram Putinam īpaši tuvais oligarhs Ališers Usmanovs jau kopš marta sākuma atrodas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā sastādītajā starptautisko sankciju sarakstā, neviena Latvijas varas iestāde – ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ne Ģenerālprokuratūra, ne Finanšu izlūkošanas dienests -, kas citkārt ir ļoti nadzīgas uz patieso labuma guvēju noskaidrošanu, nav pakustinājusi ne pirkstu, lai arestētu Usmanovu ģimenes īpašumu – miljonus vērtu savrupmāju Jūrmalā, Kāpu ielā 51.
Kā rāda zemesgrāmatu informācija, uz 7323 kvadrātmetrus lielā zemesgabala atrodas virkne ēku. 2014. gadā pazīstamais uzņēmējs Iļja Gerčikovs šo īpašumu par kopumā 3,92 miljoniem eiro uz pusēm pārdeva kādam 1971. gadā dzimušam Natanam Vineram un 1948. gadā dzimušai Irinai Viner-Usmanovai. Savukārt gadu vēlāk I. Viner-Usmanova savu pusi vienkārši atdāvināja N. Vineram.
Atliek ieskatīties kaut vai Vikipēdijā, lai uzzinātu, ka Irina Vinere-Usmanova ir ne tikai uzbeku izcelsmes krievu ritmiskās vingrošanas trenere, Krievijas izlases galvenā trenere, Krievijas Ritmiskās vingrošanas federācijas prezidente un bijusī Starptautiskās vingrošanas federācijas Ritmiskās vingrošanas tehniskās komitejas viceprezidente, bet arī A. Usmanova dzīvesbiedre.
Savukārt Pietiek jau pirms septiņiem gadiem, 2015. gadā publicēja šādu gana apjomīgu informāciju: „Kosmētikas ražotāja Dzintars lielākais akcionārs (69,2%) Iļja Gerčikovs savu Jūrmalas māju pērn, kā rāda biznesa žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētais Latvijas lielāko nekustamā īpašuma darījumu TOP 70, par 3,92 miljoniem eiro pārdevis nevis diviem ikdienišķiem ārvalstniekiem - termiņuzturēšanās atļauju tīkotājiem, bet gan Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātā oligarha, miljardiera Ališera Usmanova sievai un audžudēlam.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, pats I. Gerčikovs lielāko daļu šīs mājas – 9/10 domājamās daļas - nopirka 2003.gadā par 306 419 latiem (435 995 eiro) no 1934. gadā Tartu, Igaunijā dzimušās Inas Dr Reinhardtes Geb Rostovzevas.
Pārējo mājas daļu tolaik, kā rāda zemesgrāmatas dati, nopirka 1945. gadā dzimusī Ilze Borska, kas to pēc gada par vairāk nekā divas reizes mazāku summu – 14 959 latiem (21 284 eiro) – pārdeva I. Gerčikova dēlam, 1973. gadā dzimušajam Mihailam Gerčikovam.
2008. gadā šo māju tās saimnieki izmantoja hipotekārā kredīta 2,042 miljonu latu (2,91 miljona eiro) apmērā iegūšanai Rietumu bankā, taču jau pēc gada šī hipotēka tika dzēsta, bet 2011. gadā dēls savu īpašuma daļu atdāvināja tēvam.
Māja atrodas uz 7323 kvadrātmetrus liela zemesgabala Kāpu ielā 51, Mellužos, jūras pusē kā pēdējais nams pirms kāpas. Uz šī zemesgabala kopā ar dzīvojamo māju, kas savulaik bija viesnīca, atrodas arī atpūtas ēkas, saimniecības ēka, sarga māja un dārza māja.
Nekustamais īpašums atrodas Rīgas jūras līča piekrastes 300 metru aizsargjoslā, un uz tā atrodas vēstures un arhitektūras aizsargājamie objekti.
Jaunie mājas īpašnieki ir 1971. gadā dzimušais Natans Viners (Natan Viner) un 1948. gadā dzimusī Irina Vinera-Usmanova (Irina Viner-Usmanova). Šie vārdi plašākai sabiedrībai neko neizsaka, taču patiesībā tas nozīmē, ka īpašumu Jūrmalā ir iegādājušies Krievijas prezidentam pietuvināta oligarha ģimenes locekļi.
Ališera Usmanova sieva Irina Vinera-Usmanova ir Krievijā plaši pazīstama mākslas vingrošanas trenere (viņa trenējusi arī Alinu Kabajevu, kas medijos dēvēta arī par Krievijas prezidenta Vladimira Putina pasiju), pedagoģijas doktore un Viskrievijas mākslas vingrošanas prezidente. Savukārt Natans Viners ir viņas dēls.
Ališers Usmanovs saskaņā ar Forbes un citu avotu datiem ar īpašumu vērtējumu 14,7 miljardu dolāru apmērā ir Krievijas bagātākais cilvēks, otrs bagātākais Lielbritānijas iedzīvotājs un 58. bagātākais cilvēks pasaulē.”
Jūrmalā faktiski nevienam cilvēkam uzņēmēju vidē nav noslēpums, ka lepnais īpašums tagad tāpat kā pirms septiņiem gadiem ir Usmanovu ģimenes īpašums, kurš tikai formāli skaitās oligarha audžudēla īpašums.
Taču Latvijas varas iestādes, kuras arī uz dažādām ārzonas firmām reģistrētās oligarhu privātlidmašīnas Latvijas gaisa telpā sāka neielaist tikai tad, kad to norādīja „no augšas”, arī par Usmanovu ģimenes faktisko īpašumu divarpus nedēļas pēc kara sākuma nekādu interesi neizrāda.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
