Iesaki rakstu: 
Nu ko, ar mūsu valsti, izskatās, ir reāli beigas... Pēc 29 "neatkarības" gadiem:
1) Latvija ir dziļā, neatmaksājamā parādu bedrē. Nav ne krīzes, ne kara, bet Latvijas parāds strauji aug. Ja 1990.gadā mēs nevienam neko nebijām parādā, tad tagad Latvijas ārējais parāds jau pārsniedz 11 miljardus!!! Jau šobrīd tikai par parāda procentiem vien maksājam aptuveni 1 miljonu KATRU DIENU, pretim par to nesaņemot nekādas preces vai pakalpojumus. 1 miljons aiziet nekurienē KATRU DIENU!
2) Latvijai ir dziļi negatīvs ārējas tirdzniecības saldo. 2017.g. tas bija mīnus 2,64 miljardi (!!!) eiro, bet 2018.g. jau 3,10 miljardi.
3) Latvijā ir vislielākais ienākumu nevienlīdzības līmenis Eiropas savienībā. DžINI indekss 2017.g. pieauga līdz 35,6%! Te sabiedrības "krējums" iedzīvojas uz parasto ļaužu rēķina vairāk nekā jebkur citur Eiropas savienībā.
4) Latvijā ir visaugstākais darbaspēku nodokļu slogs Eiropas Savienībā, 1000 eiro darba algām tas ir pat DIVAS REIZES AUGSTĀKS nekā tādās bagātās valstīs kā Lielbritānija, Luksemburga, Somija, Vācija.
5) Latvijā ir visaugstākais PVN slogs pārtikas produktiem visā Eiropā!
6) Latvijā ir visstraujākais nodokļu sloga pieaugums ES - ap 9,5% katru gadu. Regulāri nodokļi tiek paaugstināti, ieviesti jauni nodokļi un paplašinātas nodokļu aplikšanas bāzes.
7) Latvijā ir trešais visaugstākais valsts ierēdņu un kalpotāju skaits PASAULĒ. Ražojošajiem uznēmumiem ir jāpabaro TRĪS REIZES LIELĀKS valsts ierēdņu un kalpotāju skaits, nekā tādās bagātās valstīs kā Šveice, Itālija. ČETRAS REIZES VAIRĀK nekā Japānā, Koreja un Jaunzelandē!
8) Latvijā ir visaugstākās enerģijas izmaksas procentos no apgrozījuma apstrādes rūpniecībā - ar milzu atrāvienu no šādām valstīm: tās ir ČETRAS REIZES augstākas nekā tādās valstīs kā Francija, Vācija, Zviedrija. Vairāk nekā ASTOŅAS REIZES AUGSTĀKAS nekā Īrijā, Itālijā, Dānijā! Nu kā lai Latvijas uzņēmumi ar šādām daudzkārtīgi augstākām izmaksām būtu konkurētspējīgi Eiropā un pasaulē?
9) Latvijā par visai daudz lietām samaksā krietni vairāk nekā bagātās rietumvalstīs. Piemēram, būvniecības izmaksas mums vidēji maksā 326% apmērā, valsts parāda darījumi ap 200%, pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 240%, izglītība ap 130% no ES bagātāko valstu līmeņa, kaut gan darba algas ir ievērojami mazākas.
10) Latvijā ir viens no viszemākajiem ienākumu līmeņiem Eiropas Savienībā starp 28 valstīm. Tie ir tikai 29% no Eiropas VIDĒJĀ līmeņa!
11) Latvijas iedzīvotājiem ir vismazākais mūža ilgums ES. Vīriešiem vidējais mūža ilgums ir tikai 69 gadi!
12) Latvijā ir vislielākais pašnāvību skaits Eiropas Savienībā. 2017.g. pašnāvībās gāja bojā 382 cilvēki, 2018.g. vēl vairāk - 443 cilvēki! Salīdzinājumā ar satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu tas ir trīs reizes lielāks, 2017.g. ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 136 cilvēki. Kamēr valsts pārvalde tērē desmitiem miljonu radaru iepirkšanai, policijas uzturēšanai, tikmēr pilnīgi nekas netiek darīts, lai novērstu augsto pašnāvību skaitu!
13) Nevar nepamanīt, ka ir spēki, kuri tīši vēlas latviešu un Latvijas valsts iznīcināšanu un izšķīdināšanu. Jo kā gan lai citādi izskaidro, piemēram, to, ka ikmēneša pabalsts Latvijas bērnam 11,38 eiro, bet svešzemju migrantam - laimes meklētājam 256 eiro, migranta bērnam 60 eiro?
14) Kopš 1989.g. tautas skaitīšanas Latviju ir jau bijuši spiesti pamest vairāk nekā 800 000 cilvēku. Katru gadu pazaudējam tik daudz cilvēku, cik dzīvo tādā pilsētā kā Kuldīga. Cik Kuldīgas mums vēl ir atlikušas?
15) Latvija ir viena no viskorumpētākajām valstīm ES. Saskaņā ar Eiroparlamenta veiktu pētījumu Latvija korupcijas dēļ pazaudē līdz pat 5,669 miljardus eiro (!!!) KATRU GADU!
16) Visbeidzot - un tas ir pats traģiskākais - LATVIJA IR VISSTRAUJĀK DILSTOŠĀ (MIRSTOŠĀ) VALSTS PASAULĒ! Tas nav pārspīlejums, tie ir oficiālie ANO dati. Starp 233 pasaules valstīm Latvijā iedzīvotāju skaita rukums ir visstraujākais un ir īpaši straujš jauno cilvēku starpā. No 2001. līdz 2018.g. 17 "neatkarības" gados Latvijas skolēnu skaits ir palicis tikai 58%. Kuram ir ilūzija, ka Latvija spēs eksistēt vēl nākamos 17 gadus?
* Norādes uz visu šeit pieminēto datu avotiem skatīt Facebook grupā “Neļausim iznīcināt Latviju”.
Var apskatīt arī te: https://dra.lv/b164rj
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
