Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Poverpointa prezentācija, ko turpmāk rakstā dēvēšu par PP, ir Latvijas Saeimas un valdības rosības pamatelements. Pēc Latvijas valdības radītajām PP mums pārliecinoši ir labākā aizsardzība, drošība un veselības aprūpe; un, ja ne labākā, tad perspektīvākā. 

Šīm PP piemīt tendence klīst pa internetu, atsevišķām lapām tiekot izrautām no konteksta un iegūstot savu dzīvi, savu vēstījumu. Valdības PP nonāk interneta annālēs gan tad, kad tās ir pilnīgi slepenas, gan tad, kad ir nepieciešams kādu vēsti jauši vai nejauši nodot saviem domubiedriem un oponentiem. 

Tā nu internets man izmeta kādu PP, ko, šķiet, radījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece vai kāds pēc viņas norādījumiem, un šī prezentācija ar lielāko varbūtību jau šonedēļ vai nākamnedēļ sākumā tiks izmantota, lai Veselības ministrijai pakratītu ar pirkstu un naudu vairāk nedotu (vai iedotu ievērojami mazāk par pasolītajiem 140 miljoniem no citām ministrijām atņemtiem resursiem). 

Protams, katrā prezentācijā ir vērts paņemt tikai vienu vai divus būtiskos slaidus, un es izvēlējos to, kurā Finanšu ministrija pierāda – ļaunuma sakne ir privātās medicīnas kompānijas, jo tām ir liela peļņa. Valsts kompānijām peļņa ir mazāka. Pats slaids ir kompilācija par tēmu „govs un truša kotlete 1:1”, proti, kotletēs iemalta viena govs un viens trusis.

Un tomēr pārāk nopietna ir ziņa, ko medijiem vai pacientiem nodod šis slaids – Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka valsts nauda tērējama tikai vai galvenokārt valsts medicīnas uzņēmumiem (nu labi – pašvaldības iestādēm arī, bet nekādā gadījumā – privātajiem pakalpojuma sniedzējiem).

Tieši valsts institūcijas ir radījušas šo paradigmu par medicīnu kā biznesu (es labi atceros, ar kādām tēzēm Veselības ministrija piespieda ģimenes ārstu dienestam kļūt par privātuzņēmējiem, ko gandrīz pilnībā finansē valsts, un līdz ar to – nosaka nesamērīgas birokrātiskas prasības).

Finanšu ministrijas radītajā prezentācijā  par galvenajiem ļaunprāšiem un valsts ienaidniekiem netieši nosauktas laboratorijas. 

Par laboratorijām, to vietu un nozīmi veselības aprūpē

Eiropā un ASV aptuveni 70% ārstu slēdzienu balstās uz laboratoriskās diagnostikas sniegtajiem rezultātiem. Laboratoriju veiktie izmeklējumi ik gadu kļūst par 3–6% daudzveidīgāki un informatīvāki. Lai iegūtu šos 70% slēdzienu, laboratorijas tērē mazāk par 4% no kopējā veselības budžeta. Latvijā pēdējo 10 gadu laikā laboratorisko izmeklējumu skaits vidēji pieaudzis par 9,7%, bet visievērojamākais kāpums bija no 2020. uz 2021. gadu – par 23,3%. 

2023. gada pirmajos mēnešos visās laboratorijās vērojams neprognozēti liels laboratorisko izmeklējuma apjoma pieaugums, pēc  neoficiāliem datiem – līdz pat 25%, salīdzinot ar 2022. gada pirmajiem mēnešiem. Ambulatoro laboratorisko izmeklējumu straujais kāpums varētu tikt izskaidrots ar PostCovid simptomātikas pieaugumu pacientiem ar pārslimotu Covid–19 infekciju, kā arī ar nepieciešamību vairāk veikt izmeklējumus pacientiem ar hroniskām neinfekcijas slimībām, kam izmeklēšana un ārstēšana tika iekavēta pandēmijas laikā.

Laboratorijas kļuvušas par ķīlniekiem – tās nevar atraidīt pacientu, kam ir nosūtījums veikt vienu vai otru analīzi tikai tādēļ, ka Finanšu ministrija uzskata – tik daudz analīžu Latvijas iedzīvotājiem veikt nevajag. Pēc manā rīcībā esošiem datiem Nacionālais veselības dienests joprojām nav pilnībā norēķinājies ar Latvijas laboratorijām par pērnajā gadā veiktajām analīzēm. Patiesībā Līga Menģelsone no knapā budžeta turpina maksāt iepriekšējā gada parādus (Pavļuta kāršu parādus).

Kopējās laboratorijas pakalpojumu pieauguma tendences novērojamas ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, un to saista ar trim faktoriem: profilaktiskiem pasākumiem slimību agrīnai diagnostikai, medicīnas pakalpojumu tirgus globalizāciju, bet visvairāk – ar populācijas novecošanu. Tieši populācijas novecošanās ir būtiskākais sabiedrības veselības izaicinājums, jo, pieaugot iedzīvotāju vidējam dzīves ilgumam, pieaug risks saslimt ar dažāda veida multifaktoriālām slimībām, kuru attīstībai būtiska loma ir ne tikai dažādām riska alēlēm, bet arī dzīvesveidam. Pie 21. gadsimta nozīmīgākajām multifaktoriālām slimībām mēs uzskatām kardiovaskulārās slimības, cukura diabētu, Alcheimera slimību, multiplo sklerozi, dažādu lokalizāciju ļaundabīgos audzējus u.c.

Agrīnu riska alēļu apzināšana ir būtisks priekšnosacījums dzīves kvalitātes uzlabošanai un savlaicīgu profilaktisku pasākumu veikšanai, kur laboratoriskai diagnostikai ir neatņemama loma. Covid–19 pandēmija ietekmēja molekulārās bioloģijas attīstību ne tikai Covid–19 diagnostikai, bet arī citu infekciju, ģenētisko un onkoloģisko slimību ātrai diagnostikai vai prognozes noteikšanai. Pateicoties ātrumam un precizitātei, šīs metodes stabili ieņēma savu vietu starp citiem laboratoriskiem izmeklējumiem.

Pandēmijas laikā iegādātās iekārtas un tehnoloģijas nav domātas tikai Covid–19 analīzēm. Molekulārā diagnostika visbiežāk tiek balstīta uz polimerāzes ķēdes reakcijām (PĶR). Tā ir ātra un precīza diagnostikas metode gan dažādu infekcijas slimību, gan arī ģenētisku izmaiņu (iedzimtu un somatisku) noteikšanai dažādas izcelsmes un tipa bioloģiskos paraugos. Onkoloģisko slimību gadījumā PĶR var tikt izmantota specifisku somatisko mutāciju klātbūtnes noteikšanai audzējā, izmantojot specifiskus onkopaneļus.

Šādu somatisko mutāciju noteikšana ir būtiska, lai izvēlētos atbilstošāko terapiju onkoloģijas pacientam. Tātad – Covid–19 pandēmija ne tikai uzlaboja diagnostiku, bet pacēla to augstākā – precīzākā, ātrākā (un diemžēl – arī krietni dārgākā) līmenī. Pēdējos 5 gados laboratorijās noteicošu lomu spēlē digitālā transformācija un mākslīgais intelekts, kas kopā ievērojami uzlabo precizitāti un kvalitāti, bet diemžēl – palielina arī pakalpojuma cenu.

Saliekot kopā visus saskaitāmos – strauji pieaugošu izmeklējumu apjomu, iespējas veikt precīzākas, taču dārgākas analīzes, modernās tehnoloģijas un nepieciešamību pēc jaunām ārstu zināšanām, valsts finansējums laboratoriskiem izmeklējumiem šogad beigsies augustā. Manuprāt, Veselības ministrijai iekšējais aizņēmums (parādi)  pieaugs, un nākamgad dažādas medicīnas darbinieku aktivitātes sasniegs nevis jaunievedumus un jaunus medikamentus, bet šā gada parādu dzēšanu. 

Es saprotu, ka Finanšu ministrijas ierēdnes kā laboratorijas pakalpojumus saprot urīna analīzi un pilnu asinsanalīzi. Modernā medicīna strādā ar daudz nopietnākiem izmeklējumiem un laboratorijas sniedz modernākus risinājumus. Diagnostikas pakalpojumi ietver svarīgas ķīmiskās, hematoloģiskās, imunoloģiskās, mikroskopiskās un bakterioloģiskās analīzes asinīs, audos un ķermeņa šķidrumos, kas palīdz noteikt pacienta diagnozi, veselības stāvokli, zāļu iedarbību uz slimību un daudzus citus medicīnas aspektus. Lielais absurds – laboratorijas patērē 4% no veselības budžeta, bet no Finanšu ministrijas PP redzamajos stabiņos tiek atzītas par vainīgām 8% reālā finansējuma iztrūkumā veselības aprūpei.

Kā jau minēju, klīnisko laboratoriju sniegtie objektīvie medicīniskie dati ir pamatā aptuveni 70 % klīnisko lēmumu, tomēr pierādījumi, kas pamato šo apgalvojumu, ir salīdzinoši vāji dokumentēti un nekādi nesasniedz sabiedrības un lēmumu pieņemšanas līderu apziņu. 

Valsts neveiksmīgā biznesa rosība veselības aprūpē

Galvenais un būtiskais mērķis vai uzdevums, kas dots PP Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces izpildījumā, ir radīt kašķi starp valsts un privātajiem medicīnas pakalpojuma sniedzējiem. Uzsvars – tieši universitātes klīniskās slimnīcas ārstē sarežģītākos pacientus operāciju zālēs un reanimācijas nodaļās, bet tie sliktie – privātie – nosmeļ peļņu. Tiem, kas šo uzstādījumu nesaprot – Finanšu ministrijai šobrīd neizdodas no citām ministrijām paņemt 140 miljonus veselības jomas minimālo vajadzību kompensācijai, tādēļ nepieciešams radīt „dūmu aizsegu” šai valsts solījumu neizpildei, kā arī norādīt uz „vainīgajiem” pašā veselības aprūpes sistēmā. 

Šī PP vai tajā paustās idejas šonedēļ nonāks diskusijā vai mediju uzmanības centrā. Tad nu nākas vēlreiz atgriezties pie jēdziena „valsts kā biznesmenis veselības aprūpē”. Nemēģināšu atkārtot plaši izskanējušos apgalvojumus, ka vienu un to pašu aparatūru privātais uzņēmums, kā likums, iegādājas ievērojami lētāk. Vienkārši – valsts uzņēmumā kāds iepirkuma specifikācijā ieraksta dārgas un reti izmantojamas „fīčas”.

Nav mans uzdevums mēģināt iedziļināties iespējamos „otkatos”, taču valsts un pašvaldību institūcijās iepirkti bet vēlāk neizmantoti vai ļoti reti izmantoti „dzelži” nav retums. Privātais uzņēmējs allaž strādā taupīgāk un viņam ministrs (lai pieminam Pavļuta „zelta gultas”) nevar uzspiest nelietderīgus tēriņus. 

„Medicīnas bizness” finanšu ministrijas ierēdņu ausīs izklausās pēc terminu pretrunas. Valsts ierēdņu rokās veselības aprūpe balstās uz diagnozēm un apjomu. Realitātē (globāli) lieliskā mediķu profesija, kas balstās uz aicinājumu un atteikšanos no sevis cita dzīvības labā, lēnām transformējas par ierīču izgatavotāju un bioķīmiski – ģenētisku pētījumu profesiju.

Par ierēdņu tuvredzīgu skatījumu uz veselības jomu, pārlieku birokratizāciju, tendencēm veselības institūciju vadībā nozīmēt cilvēkus bez zināšanām medicīnā

Finanšu ministrijas šonedēļ izstrādātā un tuvākajā nākotnē gaismā ceļamā PP norāda, ka Finanšu ministrija uzskata sevi par galveno spēlētāju veselības tirgū, un tas rada problēmu pašā saknē – ja medicīna patiesi būtu bizness, tad pacients tiešām atrastos pirmajā vietā. Ja valsts ierēdņi kļūst par galvenajiem medicīnas biznesa spēlētājiem, tad pirmajā vietā atrodas nauda. Valsti kā galveno spēlētāju medicīnas biznesa tirgū raksturo pastāvīga mērķa trūkums.

Biznesā ražošanas un pakalpojumu plānošanai būtu jāraugas nākotnē un jāvirza lēmumus uz tiem, kas par attiecīgo jautājumu zina visvairāk ar uzsvaru uz inovācijām, pētniecību un izglītību. 

Valsts, kas nosaka pakalpojumu apmaksas tarifus, vienmēr rīkojas tuvredzīgi. NVD (Nacionālais veselības dienests, kas pārsadala valsts veselībai izdalīto naudu) var apmaksāt dažus dārgus ārstēšanas veidus, bet joprojām nepamana profilaksi. Vienkāršs piemērs – joprojām reāli netiek atbalstīta medikamentoza smēķēšanas atmešana. 

Valsts neļauj tiem, kuri ir vislabāk informēti par kādu tematu, piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas skar viņus un viņu pacientus. 

Ārstniecības darbiniekiem būtu jāstrādā visaugstākajā izglītības līmenī, nevis lielākā daļa laika jāvelta darbam pie rakstāmgalda un datora. Pētījumu Latvijā šai jomā trūkst, bet no intervijām ar veselības aprūpes speciālistiem var izdarīt secinājumus, ka 50–66% laika ārsts pavada rakstot formulārus, aizpildot anketas, speciālus žurnālus, atskaites (pēc kāda Medical Economics pētījuma Eiropā medicīnas pakalpojumu sniedzēji 49% no sava laika pavada, strādājot ar datu bāzēm un rakstāmgaldiem, 27% no sava laika velta pacientu klātienes aprūpei, bet mazāk par 10% (kopā) laika var veltīt tālākizglītībai, pētniecībai un jaunu metožu apguvei).

Valsts ka medicīnas biznesmenis nekad nav sapratis medicīnas izglītības jomu, jo visos administratīvajos amatos ieviešas cilvēki ap apšaubāmu maģistra grādu uzņēmējdarbā vai tukšrunāšanā. 

Valsts kā uzņēmējs agri vai vēlu sāk izdarīt spiedienu uz kvantitāti (ierēdnim saprotamiem stabiņiem PP) un vienmēr to paveic uz tā laika rēķina, ko ārstam būtu jāpavada pie pacientiem vai koleģiālā mijiedarbībā ar kolēģiem, bet īpaši bieži – uz mūžizglītības rēķina. Esmu pārliecināts, ka morāles normu mazināšanās veselības aprūpē ir tikai un vienīgi medicīnas birokratizācijas rezultāts. 

Valstij kā biznesmenim medicīnā allaž ir vēlme likt uzsvaru uz īstermiņa peļņu, īstermiņa domāšanu. Valdības vadītāja vai finanšu ministrijas centieni veselības aprūpi pārlikt uz ceturkšņa vai mēneša plāniem, patiesībā nozīmē upurēt pakalpojumu sniedzēju nākotni, iznīcinot ideju, kurai tie kalpo. 

Šāda īstermiņa domāšana pārspīlē, pārtērē un pārlieku uzsver nepareizus īstermiņa mērķus, nedomājot, ka medicīnas jomas lēmumi parasti ir ilgtermiņa un rada ietekmi uz nākotni. Vienkāršoti tas nozīmē – universitātes slimnīcām piespiest veikt sev neraksturīgas funkcijas, un sarežģītu pacientu ārstniecības vietā nodarboties ar ambulatoru pacientu pieņemšanu un rutīnveida izmeklēšanu. 

Neesmu pārliecināts, bet, manuprāt, ierēdņu spiediena rezultātā notiek konkurences apspiešana, pozīcijas aizsargāšanas mēģinājumi. Izmantojot nekonkurēšanas līgumus ar privātajām un pašvaldību medicīnas iestādēm, tiek piespiests dažu privāto medicīnas pakalpojumu sniedzēju pamest jomu, kurā tas ir strādājis. Pastāv nepārvarama kontroles un (būtībā) īpašumtiesību izpausme attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju. Tas neglābjami izraisa talantu zudumu, medicīnas jomas censoņiem rada izdegšanas sindromu un daudziem jauniem ārstiem piespiež doties trimdā.

Uzmanību – liela daļa no jaunajiem kolēģiem devušies strādāt uz ārzemēm tieši birokrātiskā spiediena, valdības un vadības zemā novērtējuma un pārliecīgās tukšās papīru (digitālo anketu) ietekmes dēļ. Tiek zaudētas prasmes un saiknes, ko persona devusi sabiedrībai. Tās varēja izmantot ne tikai tie, kam šie pakalpojumi ir nepieciešami, bet arī pati sistēma, un tas ir liels zaudējums visām ieinteresētajām pusēm.

Tas, ko nekad nesapratīs Finanšu ministrijas ierēdņi, ir: profesionālajā veselības aprūpes vidē vairāk nekā 90 procentu no darba rezultātiem ir balstīti uz mijiedarbību ar kolēģiem, apkārtējiem un pašu sistēmu, kurā viņi strādā. 

Patiesiem uzlabojumiem būtu jākoncentrējas uz sistēmām, procesiem un metodēm, nevis uz indivīdu (konkrētu speciālistu viena lauku ģimenes ārsta praksi). Koncentrēšanās uz indivīdu ir zema ienesīguma stratēģija. Šķiet, ka visa Latvijas birokrātiskā vara koncentrējas tikai uz jautājumu „kas? (kurš vainīgs?)” nevis „kāpēc? (ko mēs kopumā varam darīt labāk?”).

Un tomēr atkārtošu to, ko rakstu vienmēr – lielākā Latvijas veselības aprūpes problēma valsts kapitālismā ir vadības izvēlē. Ministrija, kurā nestrādā mediķi, kā likums, visos galvenajos amatos slimnīcu vadībā liek nemediķus (leģendārais automehāniķis Imants Paeglītis un daži valdes locekļi Austrumu klīniskās universitātes vadībā). Vadītāji tiek pārmesti no viena amata uz citu, tā arī nekad nesaprotot sistēmu kopumā. PP prezentācijas tiek radītas, lai demonstrētu vadītāja panākumus, nevis veidotu labumu veselības aprūpei vai pašai organizācijai. 

Par šo jautājumu Veselības ministrijas ierēdņiem ir argumenti – slimnīca esot jāvada profesionālam menedžerim, nevis ārstam. Globāli gan pierādīts, ka vislabākos rezultātus gūst menedžeri, kas paši izauguši konkrētajā vidē (visu japāņu autobūves koncernu vadītāji strādājuši dažādos amatos savā rūpnīcā – sākot no montāžas, beidzot ar tirdzniecību).

Man tiešām šķiet, ka izcilus rezultātus Latvijas laboratorijas sasniegušas (ne tikai specialitātes attīstībā, bet arī menedžmentā) tādēļ, ka Didzis Gavars, kurš vada Gulbja laboratoriju, un Stella Lapiņa, kura vada Centrālo laboratoriju, ir savas jomas speciālisti. Patīk kādam vai ne, bet ARSa vadītājs Māris Andersons, Jūras medicīnas centra līderis Jānis Birks un VC4 vadītājs un īpašnieks Māris Rēvalds savulaik ir bijuši izcili ārsti.

Es nevēlos teikt, ka tikai ārsts var vadīt slimnīcu, bet ārstam ir padziļinātas zināšanas par iestādi un ir piederības sajūta. Un vēl – ja mēs pavērojam četrus gadus veselības aprūpē politkluba „PAR” vadībā (2018–2022), tad galvenais panākums ir valsts slimnīcām uzbūvēt padomes (savu politiski pietuvinātu cilvēku barotuves?) virs valdēm un arī ievērojami paplašināt grāmatvežu, sabiedrisko attiecību speciālistu, juristu, pacientu tiesību speciālistu un citu nemediķu proporciju (protams, samazinot reāli strādājošu ārstu un medicīnas māsu skaitu).  

Valsts ierēdnis (pārsvarā gan – darba grupa bez atbildības, bet ar pārākuma apziņu) kā uzņēmējs izmanto tikai redzamos skaitļus, bet pilnībā neņem vērā skaitļus, kas nav zināmi vai nav saprotami. NVD vadītājs zina, bet neizprot – ko nozīmē veselīgi nodzīvoti dzīves gadi un kāpēc Latvija šajā jomā atpaliek no visām Eiropas valstīm, pie kam atpalicība gadu no gada pieaug, kaut finansējums veselības aprūpei arī pieaug.  

Taču arī mērīšanās ar cipariem (stabiņiem PPP prezentācijā) nenodrošina to, kas nepieciešams, lai veiksmīgi vadītu medicīnu kā uzņēmumu. Jārēķinās ar daudzām lietām, kas ietekmē sistēmu un ko mēs nevar novērtēt skaitļos. Kā nelaimīgs pacients ietekmē veselības aprūpes sistēmu? Bet vēl sliktāk – kā nelaimīgs pakalpojumu sniedzējs – ārsts vai medicīnas māsa ietekmē veselības aprūpes sistēmu?

Tendence Latvijas dažādās nozarēs – ierēdņu vēlme privatizēt visu valsts ekonomiku veselības aprūpi un sociālo sfēru

Ja tas, kas notiek Latvijā, nav gluži komunisms, to nevar saukt arī par kapitālismu. Dzīvojam jauktā ekonomikā, kuras struktūra ir mainījusies. Tendences Latvijas ekonomikā nosaka, ka arvien vairāk klientu un piegādātāju būs valsts daļa.

Uzņēmēji arvien vairāk cenšas savu biznesu pakārtot valsts iepirkumiem. Sadarbība ar valdību nozīmē birokrātiskas iepirkuma procedūras un prasību uzņēmumiem ievērot noteiktus informācijas atklāšanas kritērijus vai pieņemt konkrētu nodarbinātības politiku.

Sadarbība ar valsti nozīmē spējas pierādīt, ka tiek īstenota vienlīdzīgu iespēju programma; to dod apkopoti dati arī par jomām, ko birokrātam sagribējies ielikt dokumentā, bet ko grūti apkopot maziem uzņēmumiem. Citiem vārdiem – birokrātiskās prasības, ko uzstāda valsts, ir tik plašas, radītas pēc principa „ka tik kaut kas nenotiek”, tik pretrunīgas un piņķerīgas, ka vairs nav pa spēkam maziem uzņēmumiem. Patiesībā prasības ģimenes ārsta praksei kā individuālajam uzņēmumam vai kā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir tik sarežģītas, ka šīs prakses ir spiestas iekļauties lielākos privātos veselības aprūpes uzņēmumos. Privātās aptiekas ar valsts birokrātijas radītu pretrunīgu prasību apjomu tiek iespiestas aptieku ķēdēs.

Mazās laboratorijas iznīcināja nevis lielās laboratorijas (kurās šīs mazās laboratorijas iekļāvās un kuras tagad tiek no Finanšu ministrijas puses norādītas kā ļaunuma sakne visām veselības aprūpes problēmām), bet gan – pārmērīgā birokratizācija.

Secinājumi – neprofesionāļu birokrātiskā valdība un medicīnas politizācija ir Latvijas veselības aprūpes galvenā problēma

Izteikšu prognozi – līdz 8. jūlijam nemainīsies valdība, ne koalīcija; netiks samaksāti 140 miljoni veselības aprūpei, nenotiks nekādi ārstu protesti, arī pacienti pārlieku necīnīsies par savām tiesībām saņemt modernu diagnostiku un ārstēšanu. Cilvēki slimos ar vēzi un meklēs zaļo vai dzelteno koridoru, vēl sliktāk strādās e-veselība, ūdenstilpnēs slīks peldētnepratēji, bet bērniem vēl vairāk dažādus izstrādājumus piedāvās tabakas industrija. Jāņos Latvija apliecinās sevi kā alkohola patēriņa lielvalsts un daļu svinētāju nosūtīs uz narkoloģijas vai hepatoloģijas nodaļām.

Finanšu ministrija atradīs iespēju kā lielais brālis pamācīt Veselības ministriju – kā veidot reformas (tiesa, savstarpējā sarunā šo ministriju ierēdņi nesapratīs – ko otra puse ar reformām domā).

Publiskajā telpā būs centieni par vainīgajiem visās medicīnas ligās padarīt privātos veselības pakalpojuma sniedzējus. 

Visus dokumentus, ko radīs veselības jomas speciālisti, citu ministriju pārstāvji papildinās ar nejēdzīgām birokrātiskām normām un vēl pieprasīs atskaites.

Novērtē šo rakstu:

89
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...