Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms gada Latvijas 100 bagātāko cilvēku īpašumu kopējā vērtība bija 2,83 miljardi eiro, bet nu tā pieaugusi līdz 2,91 miljardam, un jauni rekordi sasniegti arī peļņas un izmaksāto dividenžu rādītājos. Šodien publicējam Latvijas visbagātāko uzņēmēju, vislielāko pelnītāju un visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju TOP5, savukārt pilnā apjomā šie TOP100, kas tapuši sadarbībā ar Lursoft, kopā ar analīzi un papildu informāciju lasāmi Dienas Biznesa jaunajā žurnālā Miljonārs.

Latvijas visbagātākie uzņēmēji: TOP5

1. Oļegs Fiļs (1. – vieta sarakstā pirms gada)

315 miljoni eiro (+5 miljoni eiro)

Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi AB.LV bankas īpašnieki. Kā vienmēr savu partneri par nelielu summu apsteidz bankas padomes priekšsēdētājs. Tāpat kā iepriekšējos gados viņam kredītiestādes akcijas pieder caur simtprocentīgu līdzdalību SIA OF Holding.

2. Ernests Bernis (2.)

312 miljoni eiro (+5 miljoni eiro)

Šim baņķierim AB.LV bankas akcijas pieder caur 99,92% līdzdalību SIA Cassandra Holding Company, kuras vērtība tiek lēsta 119 miljonu eiro apmērā. Tāpat viņam pieder 80% SIA Jūras avots, kā arī 0,29% SIA AmberStone Group.

3. Leonids Esterkins (3.)

226 miljoni eiro (-24 miljoni eiro)

Neiztrūkstoši AB.LV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā „nerezidentu bankā”. Rietumu bankas līdzīpašniekam caur simtprocentīgu dalību SIA Esterkin Family Investments gan šogad ievērojams īpašuma vērtības kritums - galvenokārt 80 miljonu eiro naudas soda dēļ, kas par naudas atmazgāšanu piespriests Francijā (tiesa, spriedums vēl pārsūdzams).

4. Arnis Riekstiņš (4.)

162 miljoni eiro (+12 miljoni eiro)

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks, kam pieder puse no uzņēmuma, kura vērtība saskaņā ar Laika Stara aprēķiniem augusi jau līdz 325 miljoniem eiro.

5. Arkādijs Suharenko (5.)

116 miljoni eiro (-12 miljoni eiro)

Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā pieciniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks, kuram bankas akcijas pieder caur simtprocentīgu līdzdalību SIA Suharenko Family Investments.

 

Latvijas vislielākie pelnītāji: TOP5

1. Arnis Riekstiņš (1.)

32 530 900 eiro

Otro gadu pēc kārtas lielāko peļņas daļu guvis interneta maršrutēšanas iekārtu ražotāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks, kuram pieder puse uzņēmuma, kas pagājušo gadu noslēdza ar lielāko peļņu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē – 66,242 miljoniem eiro. Pērn uzņēmējs tika izvirzīts Eiropas gada cilvēka titulam, bet balsojumā palika otrajā vietā. Viņam pieder arī puse no SIA STARJT, kas pērn strādāja ar 1,180 miljonu eiro zaudējumiem.

2. Ernests Bernis (3.)

27 086 038 eiro

ABLV bankas līdzīpašnieks kā allaž pēdējos piecus gadus ir viens no Latvijas megapelnītājiem. Pērn viņa vadītā banka finišēja ar 79,337 miljonu eiro peļņu, taču nav nemaz tik vienkārši aprēķināt E. Berņa daļu no tās. Banka publiski uzrāda, ka E. Bernim un Nikai Bernei tieši un netieši pieder 43,51% no bankas balsstiesīgajām akcijām, kas it kā nozīmētu, ka šai daļai atbilst 34,519 miljonus eiro liela peļņas daļa. Taču tā gluži nav, jo papildus 38 250 000 vārda akcijām ar balsstiesībām ir arī 3 830 000 personāla akcijas bez balsstiesībām, kuru īpašnieku sarakstu banka neatklāj. Līdz ar to skaidri saskatāmā E. Berņa peļņas daļa ir tā, ko viņam dod 99,92% kapitāldaļu bankas akcionārā SIA Cassandra Holding Company, kas pagājušo gadu noslēgusi ar 27,182 miljonu eiro peļņu. Otrs viņam piederošais uzņēmums – SIA Jūras avots (80%) – gan pērn strādājis ar zaudējumiem 95 tūkstošu eiro apmērā, savukārt SIA AmberStone Group, kurā viņam pieder 0,29%, strādāja ar 1,231 miljonu eiro konsolidēto peļņu.

3. Oļegs Fiļs (2.)

26 874 707 eiro

Arī ar ABLV bank padomes priekšsēdētāju ir tieši tāda pati situācija: par viņa skaidri saskatāmo peļņas daļu uzskatāma tā, ko viņam nodrošina bankas akcionārs - baņķierim vienpersoniski piederošā holdingkompānija SIA OF Holding, kas pērn nopelnīja 26,875 miljonus eiro. Citi uzņēmumi baņķierim nepieder.

4. Olafs Berķis (-)

21 516 378 eiro

Pirmo reizi lielāko pelnītāju vidū ir Ventspils uzņēmējs, kuram simtprocentīgi piederošā SIA Kement pagājušajā gadā finišējusi ar 21,584 miljonu eiro peļņu: pēc visa spriežot, runa ir par vienreizēju peļņu, kas gūta, šim un vairākiem citiem uzņēmējiem pārdodot viņiem piederējušās AS Ventbunkers akciju paketes. Uzņēmējam, kuram pastarpināti piederošo SIA TKC vēja elektrostaciju parka izbūvē varētu kreditēt Eiropas Investīciju banka, pieder kapitāldaļas vēl virknē uzņēmumu, kas visi strādājuši ar zaudējumiem. Lielākos zaudējumus cietusi SIA Privātfonds, kurā viņam pieder 7,59% kapitāldaļu un kas strādāja ar 877 980 eiro zaudējumiem. 

5. Genadijs Ševcovs (-)

16 323 048 eiro

Pēc gada pārtraukuma pie lielākajiem pelnītājiem atgriežas Ventspils tranzītbiznesa pārstāvis, kuram lielāko peļņas daļu sarūpējusi holdingkompānija SIA RFC Holdings, kurā viņam pieder 70,02% kapitāldaļu un kas gadu noslēgusi ar 23,044 miljonu eiro peļņu: pēc visa spriežot, to tāpat nodrošinājusi AS Ventbunkers akciju pārdošana. Tāpat ar peļņu 188 tūkstošu eiro apmērā strādājusi uzņēmējam simtprocentīgi piederošā inženierkompānija SIA Stiga, bet holdingkompānija SIA Dekoran, kurai arī viņš ir vienīgais īpašnieks, cietusi 604 eiro zaudējumus.

 

Latvijas iespaidīgāko dividenžu saņēmēji: TOP5

1. Marks Moskvins

10 990 025 eiro

Latvijas 23. bagātākais cilvēks ir lielākais īpašnieks (90,2%) maksājumu pakalpojumu sniedzējā SIA Transact Pro, kurš ne tikai izvērsis darbību Latvijā, pieplusojot savam klientu portfelim Domina Shopping, bet arī iegājis Lietuvas tirgū. Viņam pieder arī 85% SIA Ventus Navitas.

2. Ludmila Kaca

5 000 000 eiro

Izmaksājamās dividendes ir „krātas” vairākus gadus: pērn savai īpašniecei, kurai pieder 50% no uzņēmuma, telekomunikāciju kompānija Belam-Rīga bija sagādājusi attiecīgi pusi no 2,847 miljonu eiro peļņas. Uzņēmējai pieder arī 18,2% no SIA Telekom Invest, kas pērn reģistrēja 3 987 eiro peļņu, 15% no SIA Lejasolektes - 2 726 eiro peļņa, 38% SIA C.M.R.Nami, kas pagājušajā gadā cieta 7 225 eiro zaudējumus.

3. Nikolajs Kurma

4 590 000 eiro

Pirms dažiem gadiem uzņēmējs bija arī 100 bagātāko Latvijas cilvēku vidū kā kontrolpaketes (61,56%) īpašnieks Dobeles būvmateriālu ražotājā Tenax – 1991.gadā dibinātais uzņēmums ir lielākais būvķīmijas, sendvičtipa paneļu, arī siltumizolācijas materiālu ražotājs Baltijas valstīs.

4. Oļegs Fiļs

4 000 000 eiro

No savas kopējās iespaidīgās peļņas daļas AB LV bankā Latvijas bagātākais cilvēks sev dividendēs izmaksājis „tikai” četrus miljonus eiro, - šāda summa fiksēta SIA OF Holding gada pārskatā.

5. Marta Mežsarga

3 043 736 eiro

1991. gadā dzimušajai uzņēmējai oficiāli pieder ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Lex Limen. Viņa ir arī nekustamā īpašuma izīrētāja SIA Paleo vienīgā īpašniece.

Latvijas lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji: TOP5

1. Rafails Deifts (-)

-15 459 659 eiro

Vēl gadu iepriekš uzņēmējs bija starp lielākajiem pelnītājiem ar vairāk nekā divu miljonu eiro peļņas daļu, bet nu sakarā ar divu uzņēmumu iespaidīgajiem zaudējumiem 2016. gadā, bijušais veikalu tīkla Drogas īpašnieks ir neapstrīdams zaudējumu apjoma līderis. Lielākos zaudējumus - 14,729 miljonus eiro - cietusi holdingkompānija SIA Rītava Holdings, kur viņam pieder 90% kapitāldaļu. Tāpat prāvi zaudējumi ir noliktavu kompleksa pārvaldniekam AS Dominante Capital (89,47%) -2,640 miljoni eiro. Tikai vairumtirdzniecības kompānija Baltā bura (84,92%) strādājusi ar peļņu 185 999 eiro apmērā.

2. Boriss Ustinovs (-)

-3 841 500 eiro

Iespaidīgos zaudējumus uzņēmējam sarūpējusi saldētu zivju vairumtirdzniecības kompānija SIA Delfa, kur viņam pieder 72,97% kapitāldaļu un kas gadu noslēgusi ar 5,263 miljonu eiro zaudējumiem. Ar zaudējumiem strādājušas arī abas viņam vienpersoniski piederošās kompānijas SIA GY invest (267 eiro zaudējumi) un SIA Optius Prime (226 eiro zaudējumi).

3. Irēna Bauere (-)

-2 874 971 eiro

Bijusī Reģionālās investīciju bankas padomes locekle ir vienīgā īpašniece nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kompānijai SIA Denfera villa (pazīstama saistībā ar īpašumu Mežaparkā, Hamburgas ielā, kas tai atņemts ar tiesas nolēmumu), kas pērn strādājusi ar 2,890 miljonu eiro zaudējumiem. Peļņu 16 340 eiro apmērā guvusi otra viņai vienpersoniski piederošā firma SIA IB-1. Savukārt AS Regga, kurā viņai saskaņā ar publiski pieejamiem datiem pieder 27,25% akciju, strādājusi ar 5 114 eiro zaudējumiem.

4. Marina Obrazcova (-)

-2 360 311 eiro

Mazpazīstamā uzņēmēja ir vienīgā īpašniece SIA Rešetilovs, kas nodarbojas ar iekārtu ražošanu, metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošanu, kā arī citu metālizstrādājumu ražošanu. Šis uzņēmums pagājušo gadu noslēdzis ar 2,360 miljonu eiro zaudējumiem. Citi uzņēmumi viņai nepieder.

5. Irži Kebkalo (-)

-2 258 432 eiro

Šis mazpazīstamais uzņēmējs ir divu ar zaudējumiem strādājušu uzņēmumu īpašnieks. Viņam pieder 44,99% no SIA Baltic Breeze, kas pērn cieta 5,019 miljonu eiro zaudējumus un nodarbojas ar degvielas un kurināmā vairumtirdzniecību. Tāpat viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder SIA Celtne LV, kas strādāja ar 109 eiro zaudējumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

FotoPašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistās ar PSRS, ir svēts un godā turams. Viens no PSRS laika jājamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it īpaši. Tomēr šogad 9.maija ieplānotās izrādīšanās izpalika, bet izrādīties vajag, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas, kuru rezultāts izšķirs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svēts PSRS mantojums, vai nē. Visticamāk, ka tiks, un šī tikšana vismazākā mērā būs saistīta ar Krievijas iedzīvotāju patieso gribu, bet tas jau cits stāsts.
Lasīt visu...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

21

Prezidents un Drāma

FotoKatra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet industriālais laikmets prasīja darba rokas. Otrajā vairums armiju braši iejāja zirgu mugurā, lepni zobenus vicinot (kaujā pie Mokras vācieši zaudēja 50 tankus, bet poļi 300 zirgus), bet kara noslēgumā cilvēce pieredzēja Hirosimu un Nagasaki.
Lasīt visu...

6

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

FotoŠī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”
Lasīt visu...

6

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

FotoKultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...