Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms gada Latvijas 100 bagātāko cilvēku īpašumu kopējā vērtība bija 2,83 miljardi eiro, bet nu tā pieaugusi līdz 2,91 miljardam, un jauni rekordi sasniegti arī peļņas un izmaksāto dividenžu rādītājos. Šodien publicējam Latvijas visbagātāko uzņēmēju, vislielāko pelnītāju un visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju TOP5, savukārt pilnā apjomā šie TOP100, kas tapuši sadarbībā ar Lursoft, kopā ar analīzi un papildu informāciju lasāmi Dienas Biznesa jaunajā žurnālā Miljonārs.

Latvijas visbagātākie uzņēmēji: TOP5

1. Oļegs Fiļs (1. – vieta sarakstā pirms gada)

315 miljoni eiro (+5 miljoni eiro)

Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi AB.LV bankas īpašnieki. Kā vienmēr savu partneri par nelielu summu apsteidz bankas padomes priekšsēdētājs. Tāpat kā iepriekšējos gados viņam kredītiestādes akcijas pieder caur simtprocentīgu līdzdalību SIA OF Holding.

2. Ernests Bernis (2.)

312 miljoni eiro (+5 miljoni eiro)

Šim baņķierim AB.LV bankas akcijas pieder caur 99,92% līdzdalību SIA Cassandra Holding Company, kuras vērtība tiek lēsta 119 miljonu eiro apmērā. Tāpat viņam pieder 80% SIA Jūras avots, kā arī 0,29% SIA AmberStone Group.

3. Leonids Esterkins (3.)

226 miljoni eiro (-24 miljoni eiro)

Neiztrūkstoši AB.LV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā „nerezidentu bankā”. Rietumu bankas līdzīpašniekam caur simtprocentīgu dalību SIA Esterkin Family Investments gan šogad ievērojams īpašuma vērtības kritums - galvenokārt 80 miljonu eiro naudas soda dēļ, kas par naudas atmazgāšanu piespriests Francijā (tiesa, spriedums vēl pārsūdzams).

4. Arnis Riekstiņš (4.)

162 miljoni eiro (+12 miljoni eiro)

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks, kam pieder puse no uzņēmuma, kura vērtība saskaņā ar Laika Stara aprēķiniem augusi jau līdz 325 miljoniem eiro.

5. Arkādijs Suharenko (5.)

116 miljoni eiro (-12 miljoni eiro)

Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā pieciniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks, kuram bankas akcijas pieder caur simtprocentīgu līdzdalību SIA Suharenko Family Investments.

 

Latvijas vislielākie pelnītāji: TOP5

1. Arnis Riekstiņš (1.)

32 530 900 eiro

Otro gadu pēc kārtas lielāko peļņas daļu guvis interneta maršrutēšanas iekārtu ražotāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks, kuram pieder puse uzņēmuma, kas pagājušo gadu noslēdza ar lielāko peļņu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē – 66,242 miljoniem eiro. Pērn uzņēmējs tika izvirzīts Eiropas gada cilvēka titulam, bet balsojumā palika otrajā vietā. Viņam pieder arī puse no SIA STARJT, kas pērn strādāja ar 1,180 miljonu eiro zaudējumiem.

2. Ernests Bernis (3.)

27 086 038 eiro

ABLV bankas līdzīpašnieks kā allaž pēdējos piecus gadus ir viens no Latvijas megapelnītājiem. Pērn viņa vadītā banka finišēja ar 79,337 miljonu eiro peļņu, taču nav nemaz tik vienkārši aprēķināt E. Berņa daļu no tās. Banka publiski uzrāda, ka E. Bernim un Nikai Bernei tieši un netieši pieder 43,51% no bankas balsstiesīgajām akcijām, kas it kā nozīmētu, ka šai daļai atbilst 34,519 miljonus eiro liela peļņas daļa. Taču tā gluži nav, jo papildus 38 250 000 vārda akcijām ar balsstiesībām ir arī 3 830 000 personāla akcijas bez balsstiesībām, kuru īpašnieku sarakstu banka neatklāj. Līdz ar to skaidri saskatāmā E. Berņa peļņas daļa ir tā, ko viņam dod 99,92% kapitāldaļu bankas akcionārā SIA Cassandra Holding Company, kas pagājušo gadu noslēgusi ar 27,182 miljonu eiro peļņu. Otrs viņam piederošais uzņēmums – SIA Jūras avots (80%) – gan pērn strādājis ar zaudējumiem 95 tūkstošu eiro apmērā, savukārt SIA AmberStone Group, kurā viņam pieder 0,29%, strādāja ar 1,231 miljonu eiro konsolidēto peļņu.

3. Oļegs Fiļs (2.)

26 874 707 eiro

Arī ar ABLV bank padomes priekšsēdētāju ir tieši tāda pati situācija: par viņa skaidri saskatāmo peļņas daļu uzskatāma tā, ko viņam nodrošina bankas akcionārs - baņķierim vienpersoniski piederošā holdingkompānija SIA OF Holding, kas pērn nopelnīja 26,875 miljonus eiro. Citi uzņēmumi baņķierim nepieder.

4. Olafs Berķis (-)

21 516 378 eiro

Pirmo reizi lielāko pelnītāju vidū ir Ventspils uzņēmējs, kuram simtprocentīgi piederošā SIA Kement pagājušajā gadā finišējusi ar 21,584 miljonu eiro peļņu: pēc visa spriežot, runa ir par vienreizēju peļņu, kas gūta, šim un vairākiem citiem uzņēmējiem pārdodot viņiem piederējušās AS Ventbunkers akciju paketes. Uzņēmējam, kuram pastarpināti piederošo SIA TKC vēja elektrostaciju parka izbūvē varētu kreditēt Eiropas Investīciju banka, pieder kapitāldaļas vēl virknē uzņēmumu, kas visi strādājuši ar zaudējumiem. Lielākos zaudējumus cietusi SIA Privātfonds, kurā viņam pieder 7,59% kapitāldaļu un kas strādāja ar 877 980 eiro zaudējumiem. 

5. Genadijs Ševcovs (-)

16 323 048 eiro

Pēc gada pārtraukuma pie lielākajiem pelnītājiem atgriežas Ventspils tranzītbiznesa pārstāvis, kuram lielāko peļņas daļu sarūpējusi holdingkompānija SIA RFC Holdings, kurā viņam pieder 70,02% kapitāldaļu un kas gadu noslēgusi ar 23,044 miljonu eiro peļņu: pēc visa spriežot, to tāpat nodrošinājusi AS Ventbunkers akciju pārdošana. Tāpat ar peļņu 188 tūkstošu eiro apmērā strādājusi uzņēmējam simtprocentīgi piederošā inženierkompānija SIA Stiga, bet holdingkompānija SIA Dekoran, kurai arī viņš ir vienīgais īpašnieks, cietusi 604 eiro zaudējumus.

 

Latvijas iespaidīgāko dividenžu saņēmēji: TOP5

1. Marks Moskvins

10 990 025 eiro

Latvijas 23. bagātākais cilvēks ir lielākais īpašnieks (90,2%) maksājumu pakalpojumu sniedzējā SIA Transact Pro, kurš ne tikai izvērsis darbību Latvijā, pieplusojot savam klientu portfelim Domina Shopping, bet arī iegājis Lietuvas tirgū. Viņam pieder arī 85% SIA Ventus Navitas.

2. Ludmila Kaca

5 000 000 eiro

Izmaksājamās dividendes ir „krātas” vairākus gadus: pērn savai īpašniecei, kurai pieder 50% no uzņēmuma, telekomunikāciju kompānija Belam-Rīga bija sagādājusi attiecīgi pusi no 2,847 miljonu eiro peļņas. Uzņēmējai pieder arī 18,2% no SIA Telekom Invest, kas pērn reģistrēja 3 987 eiro peļņu, 15% no SIA Lejasolektes - 2 726 eiro peļņa, 38% SIA C.M.R.Nami, kas pagājušajā gadā cieta 7 225 eiro zaudējumus.

3. Nikolajs Kurma

4 590 000 eiro

Pirms dažiem gadiem uzņēmējs bija arī 100 bagātāko Latvijas cilvēku vidū kā kontrolpaketes (61,56%) īpašnieks Dobeles būvmateriālu ražotājā Tenax – 1991.gadā dibinātais uzņēmums ir lielākais būvķīmijas, sendvičtipa paneļu, arī siltumizolācijas materiālu ražotājs Baltijas valstīs.

4. Oļegs Fiļs

4 000 000 eiro

No savas kopējās iespaidīgās peļņas daļas AB LV bankā Latvijas bagātākais cilvēks sev dividendēs izmaksājis „tikai” četrus miljonus eiro, - šāda summa fiksēta SIA OF Holding gada pārskatā.

5. Marta Mežsarga

3 043 736 eiro

1991. gadā dzimušajai uzņēmējai oficiāli pieder ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Lex Limen. Viņa ir arī nekustamā īpašuma izīrētāja SIA Paleo vienīgā īpašniece.

Latvijas lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji: TOP5

1. Rafails Deifts (-)

-15 459 659 eiro

Vēl gadu iepriekš uzņēmējs bija starp lielākajiem pelnītājiem ar vairāk nekā divu miljonu eiro peļņas daļu, bet nu sakarā ar divu uzņēmumu iespaidīgajiem zaudējumiem 2016. gadā, bijušais veikalu tīkla Drogas īpašnieks ir neapstrīdams zaudējumu apjoma līderis. Lielākos zaudējumus - 14,729 miljonus eiro - cietusi holdingkompānija SIA Rītava Holdings, kur viņam pieder 90% kapitāldaļu. Tāpat prāvi zaudējumi ir noliktavu kompleksa pārvaldniekam AS Dominante Capital (89,47%) -2,640 miljoni eiro. Tikai vairumtirdzniecības kompānija Baltā bura (84,92%) strādājusi ar peļņu 185 999 eiro apmērā.

2. Boriss Ustinovs (-)

-3 841 500 eiro

Iespaidīgos zaudējumus uzņēmējam sarūpējusi saldētu zivju vairumtirdzniecības kompānija SIA Delfa, kur viņam pieder 72,97% kapitāldaļu un kas gadu noslēgusi ar 5,263 miljonu eiro zaudējumiem. Ar zaudējumiem strādājušas arī abas viņam vienpersoniski piederošās kompānijas SIA GY invest (267 eiro zaudējumi) un SIA Optius Prime (226 eiro zaudējumi).

3. Irēna Bauere (-)

-2 874 971 eiro

Bijusī Reģionālās investīciju bankas padomes locekle ir vienīgā īpašniece nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kompānijai SIA Denfera villa (pazīstama saistībā ar īpašumu Mežaparkā, Hamburgas ielā, kas tai atņemts ar tiesas nolēmumu), kas pērn strādājusi ar 2,890 miljonu eiro zaudējumiem. Peļņu 16 340 eiro apmērā guvusi otra viņai vienpersoniski piederošā firma SIA IB-1. Savukārt AS Regga, kurā viņai saskaņā ar publiski pieejamiem datiem pieder 27,25% akciju, strādājusi ar 5 114 eiro zaudējumiem.

4. Marina Obrazcova (-)

-2 360 311 eiro

Mazpazīstamā uzņēmēja ir vienīgā īpašniece SIA Rešetilovs, kas nodarbojas ar iekārtu ražošanu, metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošanu, kā arī citu metālizstrādājumu ražošanu. Šis uzņēmums pagājušo gadu noslēdzis ar 2,360 miljonu eiro zaudējumiem. Citi uzņēmumi viņai nepieder.

5. Irži Kebkalo (-)

-2 258 432 eiro

Šis mazpazīstamais uzņēmējs ir divu ar zaudējumiem strādājušu uzņēmumu īpašnieks. Viņam pieder 44,99% no SIA Baltic Breeze, kas pērn cieta 5,019 miljonu eiro zaudējumus un nodarbojas ar degvielas un kurināmā vairumtirdzniecību. Tāpat viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder SIA Celtne LV, kas strādāja ar 109 eiro zaudējumiem.

Novērtē šo rakstu:

8
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Rinkēviča ministrijā (teorētiski) piešķir prēmijas, piemaksas, balvas un citus labumus

FotoOficiālā informācija par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem Ārlietu ministrijā.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule LR Saeimas deputātiem: par tiesnešu neatkarību – „de iure” un „de facto”

FotoKad Valsts prezidents 2017. gada 10. novembrī nolēma neizsludināt grozījumus likumā "Par tiesu varu", sākumā neuzskatīju, ka šis ir nozīmīgs jautājums, kas pelnītu lielu uzmanību. Taču tālākie notikumi un to analīze mani pārliecināja par pretējo. Jo sevišķi Limbažu rajona tiesas priekšsēdētajas man personīgi adresēta vēstule, kuras pirmais teikums skan šādi: “No vēstules teksta saprotams, ka Civilprocesa likuma 74.pantu Jūs esat lasījis, diemžēl līdz septītās daļas pirmajam punktam neesat ticis...”
Lasīt visu...

6

Par ko jāuztraucas Potapovai un Jurašam – tikai daži jautājumi

FotoPotapova un Jurašs taisa šovu, ko netieši atbalsta Kaimiņš, tā apliecinādams, ka pēc būtības kalpo tiem pašiem, kas vada JKP sektu un "Vienotību", kā arī grupējumu "PAR". Bet Potapovai un Jurašam ir par ko bīties, jo, ja Lemberga materiāli, kurus viņš prezentēja parlamentārajai izmeklēšanas komisijai, ir patiesi, tad viņiem nācās skaidrot šos un vēl citus punktus:
Lasīt visu...

15

Latvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu mafiozs tīkls, bet mēs tur neesam

FotoLatvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu uzturēts noziedzīgs, mafiozs tīkls. Tajā ietilpst cilvēki no prokuratūras, tiesu sistēmas, politiskām partijām, ministri, ierēdņi, deputāti, lielu banku un valstij nedraudzīgu uzņēmumu vadītāji, masu mediji un sociālo aptauju veicēji.
Lasīt visu...

12

Vai Kučinskis spēs atzīt, ka izgāzusies pirmā un redzamākā Čakšas reforma?

FotoJaunais gads ir iesācies ar vairākām pārmaiņām, no kurām dažas - kā benzīna cenas kāpumu - esam pamanīšu visi, bet dažas - pievienotās vērtības nodokļu samazinājumu uz 5% vietējiem augļiem un dārzeņiem - tikai daži, jo lielveikali labi prot manipulēt ar akcijām, dažāds krāsas cenu zīmēm un citiem tirgotāju trikiem. Lieta, ar kuru ir saskārusies gandrīz ikviena ģimene, ir e-veselība.
Lasīt visu...

21

E-veselības "pilnvērtīgā" palaišana atkal apliecina, ka tautai ir "poh...", kas mūsu valstī notiek

FotoKopš 2.janvāra receptes, ko skaits ir apjomīgs un daždien tuvinās simtam, izrakstu pacientiem e-veselības sistēmā. Pareizāk, citā sistēmā, kas ir saprotamāka un ko manas darbavietas datorspeciālisti, nopietni piestrādājot, spējuši savienot ar e veselību, jo valsts piedāvātais produkts kopumā nav lietojams.
Lasīt visu...

21

„Īstenais loceklis”, kam nepatīk 18. novembris

FotoŠķita jau, ka padomija ar tās „orgāniem”, „locekļiem” un „locekļu kandidātiem” ir atstājusi Latvijas publisko telpu. Tomēr Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Ineša Feldmaņa šī gada 5.janvāra intervija laikrakstam „Neatkarīgā” šķiet kā rakstīta pirms gadiem četrdesmit.
Lasīt visu...

18

Par politisko partiju varas, naudas un ētikas pārbaudījumiem

FotoPolitisko partiju dzīves robežšķirtne ir to ievēlēšana Saeimā. Ar to sākas kvalitatīvi citādāks laiks organizācijas un arī tās dalībnieku dzīvē, uzliekot nesalīdzināmi lielāku atbildību, kas tiek pārbaudīta ar varu un naudu. Katrā sasaukumā iekļūst pa kādai pirms vēlēšanām nesen dibinātai partijai. Pār jaunās organizācijas galvu nāk daudzi pārbaudījumi. Mazliet vieglāk tām partijām, kas iesildījušās pašvaldību vēlēšanās, bet Saeima tāpat kļūst par organizācijas lielāko pārbaudījumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Rokpelnis un citi stukači: vai tiešām mēs nerīkosim nekādas Tengiza Abuladzes “Grēku nožēlošanas”?

Pietiek šodien vienuviet pārpublicē divus konfrontējošus viedokļus saistībā ar dzejnieka Jāņa Rokpeļņa „izlīšanu no...

Foto

Zemes piespiedu privatizācija Rīgas domes gaumē jeb Kā Rīgas dome tīra rīdzinieku kabatas

Rīgas domes priekšsēdētāju Nils Ušakovs drīz vien pēc kļūšanas par galvaspilsētas mēru, no...

Foto

Bibliotēkāri, esiet modri un ziņojiet DP par apmeklētājiem ar „Islāma valsts” logo uz apģērba

Eiropas valstu pieredze liecina, ka teroristu organizācijas internetā aktīvi izplata savus propagandas...

Foto

Masu sociopātisms jeb atriebības saldā garša

Kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā...

Foto

Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi

Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi ir mūsu temperamentākie un pompozākie ideologi. Viņi ir krimināli oligarhiskā valstiskuma produkts un reizē arī šī...

Foto

Kad „Vienotības” nopirkts „PR guru” mēģina padomju stilā cīnīties pret faktiem

Globāli nopietnais Politico, pamatojoties uz ANO datiem, nesen publiskoja ziņu, ka Latvija kopš 2000. gada ir...

Foto

Zaķis ir viens no Latvijā pieredzes bagātākajiem stratēģijas profesionāļiem

Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 13.decembrī saņemts iesniegums, kurā uzdodat jautājumus saistībā ar Valsts prezidenta...

Foto

Čekas maisi – kas ir kas: intervija ar bijušo TSDC vadītāju Induli Zālīti

Ņemot vērā lasītāju ieteikumus un tēmas aktualitāti, Pietiek šodien pārpublicē senu, bet joprojām nozīmīgu interviju...

Foto

Ādama nolādēšanas monitorings: simboliskā realitāte

Ādama nolādēšana neattiecas tikai uz konkrēto realitāti – klaušām, augļošanu, zinātniski tehnisko progresu, ekonomiku, tirgus attiecām, kas bija uzmanības centrā iepriekšējās...

Foto

Vai interešu konflikti pastāv tikai politikā un valsts pārvaldē, bet ne vēsturisku romānu rakstniecībā?

Izdevniecības “Dienas grāmata” vēstures romānu sērijā iznācis Arno Jundzes romāns “Sarkanais dzīvsudrabs”....

Foto

Vai pirms seksuālām darbībām jāparaksta kontrakts?

Aizgājušais gads Rietumu pasaulē iezīmējies ar plaši izvērstu feministu rosinātu masu histēriju, kas pazīstama kā #MeToo kustība. Arī Slavojam Žižekam*,...

Foto

Vai Vējonis nopietni domāja runā teikto, ka iedzīvotājiem aktīvi jāiesaistās pret varas cinismu - arī veselības jomā?

Veselības aprūpē veselības ministres Andas Čakšas vadībā iesācies vēsturisks...

Foto

Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienības „LIOPA” aicinājums

Mēs, Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienība „LIOPA”, esam organizējušies, lai katram Latvijas cirtējam būtu darbs un valstij – nodokļi....

Foto

ZZS un zirgu „biznesmeņu” netīrās aizkulises

Kaut vēlēšanās Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) nākamajās vēlēšanās tiek prognozēti panākumi un varas saglabāšana, dažādiem šīs apvienības darboņiem ar...

Foto

Dzīvojamo telpu īres likums atņems manas tiesības uz beztermiņa īres līgumu

Esmu denacionalizētā nama pirmsreformas īrniece, dzīvoju tajā no dzimšanas, strādāju, maksāju nodokļus. Ekonomikas ministrijas jaunais...

Foto

Odiozā odiseja

Odiseja odiseja ilga 20 gadus. Mūsu „čekas maisu” odiseja ilgst jau 27 gadus, un tai nav redzams gals. Tas noteikti ir tāpēc, ka mēs...

Foto

Aizejošās Čakšas dāvana valdībai un visiem iedzīvotājiem

Kaut valdošā koalīcija lepojas ar sasniegumiem kā nodokļu reforma un naudas pielikumi nozarēm, reāli ieguvumus varēs novērtēt pēc pirmā...

Foto

Par 2017. gada 15. decembra uzdevumu un 2017. gada 12. decembra Datu valsts inspekcijas vēstuli

Esmu saņēmusi 2017. gada 15. decembra LU rektora rezolūciju 2017. gada...

Foto

NMPD tuvojas klīniskajai nāvei, bet vēl tajā strādā arī īsti varoņi

Šajā šķietami klusajā un sirsnīgajā svētku laikā nereti gadās saskarties ne vien ar Ziemassvētku brīnumu,...

Foto

OIK – politiski piesegta afēra, kuru vēl var atklāt un novērst, ja politiķi gribēs atklāt “tumbačkās” noslēpto

Nu jau visi zina, ko nozīmē burtu salikums OIK....

Foto

„Apeirona”, LDDK un Jāņa Reira propaganda par Darba likuma 109.panta II daļu

Bijušajam komjaunietim, dedzīgajam rūpnīcas virpotājam Jānim Reiram pieredze komunistiskās ideoloģijas sekretāra amatā nes augļus...

Foto

Riddah: islāma vienvirziena biļete

Ceturtdien, 21.decembrī Melburnā, Austrālijā 32 gadus vecs afgāņu izcelsmes Austrālijas pilsonis Saīds Nūri nolēma iesēsties automobilī un kulturāli bagātināt 18 iedzīvotājus, par pamatu...

Foto

„Zaļo” lozungi izskan kā tiešs aicinājums uz nemieriem un sacelšanos

Biedrība „Latvijas Mežu sertifikācijas padome” (LMSP) ir dibināta 2001. gadā ar mērķi veidot un uzturēt Latvijas...

Foto

Krievijas propagandas portāls: VDK maisu noslēpums, jeb Kāpēc Latvija sēro Neatkarības svētkos

No pirmā acu uzmetiena šīm tēmām nekā kopēja nav. Pirmkārt, pēc nesenajiem valsts svētkiem...

Foto

Partiju biedru saraksti jeb intelektuālie un morālie bastardi

Portālā „Pietiek” ievietotie partiju biedru saraksti ir viens no nopietnākajiem ieguldījumiem krimināli oligarhiskās valsts atmaskošanā. Sarakstiem ir gan...

Foto

Datu valsts inspekcijas dokuments ietver visas klasiskās cenzūras pazīmes

Latvijas Universitātes rektoram, akadēmiķim, Dr. habil. biol. Indriķim Muižniekam: augsti godājamais rektora kungs, atsaucoties uz Jūsu 2017....

Foto

Jaunais “čekas maisu” likumprojekts kavēs VDK satura izpēti un publiskošanu

Šodien, 21.12.2017. Saeima atbalstīja likumprojektu, kas paredz VDK dokumentu publiskošanu un nodošanu Nacionālajam arhīvam. Kaut gan...

Foto

Par valsts identitāti un par ciklopiem valstī

Šī ir žurnālista Andra Tiļļas intervija ar vēsturnieku Hariju Tumanu, kas iepriekš saīsinātā veidā tikusi publicēta žurnālā “Mājas viesis”,...

Foto

Vides organizācijas aicina uz caurspīdīgu un atklātu mežu politikas veidošanas procesu

Jau vairāk nekā pusgadu norisinās Ministru kabineta noteikumu "Par koku ciršanu mežā" grozījumu projekta apspriešana,...

Foto

Kā mēs pērn stiprinājām Latvijas mediju kvalitāti un veicinājām izcilību žurnālistu vidū

2016.gadā, atbilstoši LŽA mērķiem un ievērojot asociācijas biedru pausto viedokli par organizācijas darbības prioritātēm,...

Foto

Mums izdevās

Ko mantojusi es no senčiem saviem?/Ne titulus, ne zelta gredzenus,/Vien viņu egles, ozoli un kļavas/Pār mana mūža ceļiem vējā zuz. (Ārija Elksne "Mans mantojums") "Kad...

Foto

Par "dabas draugu" ekonomiku un "zaļo propagandu" tās stutēšanai

"Atkal jāklausās argumenti, kā koku ciršana nodrošina veselības aprūpi. Tad nu atkal atgādinu, ka pati veselības aizsardzība...

Foto

Latvija fosilā kurināmā lobija rezultātā zaudējusi vairāk nekā 10 miljonus eiro

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) vērš uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi...

Foto

Prezidenta kungs, prasiet Saeimai pieņemtā Veselības aprūpes finansēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Kustība Par! aicina Jūs izmanot savas konstitucionālās tiesības un prasīt Saeimai tikko...

Foto

Tautas atmiņas horizonts, metafizika un suverenitāte

Rietumu civilizācijā un īpaši tās Austrumeiropas anklāvā ir radusies jauna intelektuālā epidēmija. To var dēvēt par vārda brīvības intelektuālo epidēmiju....

Foto

Lūgums par ekonomiskā bēgļa statusa piešķiršanu

Ar 1995.gada 21.jūnija likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» tika denacionalizēta 10 321 māja jeb 78 046 dzīvokļi, kas skāra aptuveni...