Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā pagrūti sastapt valsts amatpersonu, kura strādātu vienā iestādē kopš tās dibināšanas dienas. Vēl jo vairāk, valsts institūcijā, kuras vēsture jau skaitāma gadu desmitos. Tīri sadzīviski, ģimeniski un neskaitāmu reformu rezultātā, kā likums, dažs labs no ierēdņa kļūst par ministru vai otrādi, vēl kāds cits iesēžas ar skandālu cietumā vai pārvācas darboties valsts un tautas labā ES struktūrās, pats par sevi saprotams, ka citu pavada ar cieņu pensijā vai ar sērām uz kapu kalniņu.

Sevišķi grūti ilgstoši nosēdēt krēslā, kuru apskalo politiskie ūdeņi un apsvilpo korupcijas iespēju vēji. Likumsakarība par tādu nekļūtu, ja nebūtu izņēmumu. Šoreiz un tālāk par vienu šādu izcilu izņēmumu Latvijas ierēdniecības nemirstīgajā kohortā.

Kā pierāda skarbā realitāte un rietumvalstu nevalstisku organizāciju pētījumi, tad amatos, kas saistīti ar koruptīviem riskiem, iespējamu ietekmes tirgošanu un citiem bībeliskiem grēkiem, maksimāli parasts cilvēciņš varētu darboties divus termiņus pēc kārtas, no kuriem katrs maksimāli nebūtu ilgāks par 5 gadiem. Tā teorijā un Rietumos arī praksē.

Savukārt par izņēmumiem un to radītām sekām valsts mērogā jākonsultējas pie Vladimira Vladimiroviča Putina vai Aivara Lemberga. Sevišķi rūpīgi skatītajos aspektos būtu jāpieiet pie amatiem, kuri, maigi izsakoties, dod iespēju ne tikai čiept desmitiem miljonu un piemērot nepamatotas represijas pret fiziskām un arīdzan juridiskām personām, bet papildus cieši ir saistīti ar nacionālās drošības jautājumiem.

Šodien viens no Latvijas nacionālās drošības paredzamiem riskiem ir bads vai tolerantāk - pārtikas produktu trūkums vai aloģiska iegādes cena. Ja par šo iespējamo katastrofu runā visā pasaulē, tad kāpēc lai Latvija būtu izņēmums un miera osta bangojošā okeānā?

Nonākam pie galvenā. Kas konkrēti Latvijā par šo lauciņu trīc un raustās tautas priekšā? Atbildu - Zemkopības ministrijas padotībā esošais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Savukārt kas tieši PVD atbild par visu, ko ēdam, nu - vai neēdam? Ja pilnīgi precīzi, tad Pārtikas uzraudzības departaments ar tā direktoru Ernestu Zavadski vadībā, kurš ērti izvietojies Rīgā, Peldu ielas 30. nama 211. kabinetā. Tieši šajā kabinetā sastopamies ar mūžības auru un neiespējami labu karmu ar visnotaļ pozitīvām čakrām.

Atkāpei. 01.01.2002 darbu sāk vienotā pārtikas aprites valsts uzraudzības institūcija - Pārtikas un veterinārais dienests. Mēnesi līdz dienesta izveidošanai nākamie darbinieki ir konkursos atlasīti, izvēlēti un saņēmuši ceļa maizi, jo Latvijas Vēstnesī var atrast:

''Konkursu rezultāti. Pārtikas un veterinārais dienests paziņo, ka konkursa kārtībā Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktora amatā 01.12.2001. ir iecelts ERNESTS ZAVADSKIS.''

Tagad ir 2022. gada vasara, tātad minētā persona sekmīgi darbojusies Tēvijas labā apaļus 20 gadus. Pie kam - bez jebkādām karjeras kāpnēm vai sociālajiem liftiem, uzreiz vienkārši kā parasts departamenta direktors. Manuprāt, unikāls gadījums Latvijas vēsturē.

Cik pa šiem gadu desmitiem pārdzīvotas un pieredzētas Saeimas, valdības, ministri, valsts un parlamentārie sekretāri? Kas tik nelabs nav bijis un noticis? Gan jautājumi par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) klātesamību lauksaimniecības un pārtikas produkcijā, gan lielveikalā "Prizma'' tirgotiem lētiem kartupeļiem, kuri pēc vietējo zemnieku uzokšķerētas informācijas sākotnēji it kā ievesti Latvijā no Zviedrijas to tālākai utilizācijai.

Pat pavisam smakojoši signāli, viegli atrodami internetā: „„Vēsturiski šādi uzliesmojumi bija vairāk saistīti ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, gaļas produktiem vai nepasterizētu pienu, bet pēdējos gados konstatējam vairākus saslimšanas gadījumus, kas ir saistīti ar ne - dzīvnieku izcelsmes produktiem. Pārsvarā tie ir svaigi augļi, dārzeņi, " stāstīja PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis.

Arī konkrētajā Siguldas gadījumā speciālistu aizdomas krītot uz arbūziem. Saslimušajiem bērniem ir apdraudēta nieru darbība, kas liecina par ļoti reta zarnu nūjiņas paveida uzliesmojumu.

"Mums ir faktiski hemolītiski urēmiskais sindroms reģistrēts pirmo reizi. Hemolītiskais nozīmē, ka ir asiņošana, tāpēc ka trombocītu skaits asinīs samazinās. Urēmisks nozīmē, ka ir iesaistītas nieres," skaidroja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.''

Es speciāli neskaru tēmu par gaļas kontrabandu, ar to saistīto PVN atmazgāšanu karuseļshēmu virtulī, neiedziļinos SIA ''Baltic Restaurants Latvia'' (preču zīme Daily) iespējamo lobiju tumšajos gaiteņos un vēl simtos aspektu, kuri, kā smejies, nevar pat teorētiski paiet garām Peldu ielas 30. nama 211. kabinetam.

Jautājums - kas ir Ernesta Zavadska veiksmes stāsta pamatā? Ne jau pieticīgs amats 1997. gadā Jūrmalas vides veselības centra vadītāja krēslā un un kandidēšana uz Jūrmalas domi no Demokrātiskās partijas ''Saimnieks'', oficiāli dzīvojot Jelgavas rajonā. Varbūt pieminētie ir divi dažādi zavadski un pavisam atšķirīgi likteņi? Kur tas suns aprakts? Varbūt jākonsultējas pie Jāņa Dūklava vai pat paša Mākoņpapa (šur tur figurē kā Bārda un trīskārtīgs ekspremjers, kuram bija milzīga interese un saikne ar pārtikas ražošanu)?

Novērtē šo rakstu:

104
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi