Latvijas visneaizvietojamākais un visnenogremdējamākais ierēdnis
Pietiek lasītājs05.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijā pagrūti sastapt valsts amatpersonu, kura strādātu vienā iestādē kopš tās dibināšanas dienas. Vēl jo vairāk, valsts institūcijā, kuras vēsture jau skaitāma gadu desmitos. Tīri sadzīviski, ģimeniski un neskaitāmu reformu rezultātā, kā likums, dažs labs no ierēdņa kļūst par ministru vai otrādi, vēl kāds cits iesēžas ar skandālu cietumā vai pārvācas darboties valsts un tautas labā ES struktūrās, pats par sevi saprotams, ka citu pavada ar cieņu pensijā vai ar sērām uz kapu kalniņu.
Sevišķi grūti ilgstoši nosēdēt krēslā, kuru apskalo politiskie ūdeņi un apsvilpo korupcijas iespēju vēji. Likumsakarība par tādu nekļūtu, ja nebūtu izņēmumu. Šoreiz un tālāk par vienu šādu izcilu izņēmumu Latvijas ierēdniecības nemirstīgajā kohortā.
Kā pierāda skarbā realitāte un rietumvalstu nevalstisku organizāciju pētījumi, tad amatos, kas saistīti ar koruptīviem riskiem, iespējamu ietekmes tirgošanu un citiem bībeliskiem grēkiem, maksimāli parasts cilvēciņš varētu darboties divus termiņus pēc kārtas, no kuriem katrs maksimāli nebūtu ilgāks par 5 gadiem. Tā teorijā un Rietumos arī praksē.
Savukārt par izņēmumiem un to radītām sekām valsts mērogā jākonsultējas pie Vladimira Vladimiroviča Putina vai Aivara Lemberga. Sevišķi rūpīgi skatītajos aspektos būtu jāpieiet pie amatiem, kuri, maigi izsakoties, dod iespēju ne tikai čiept desmitiem miljonu un piemērot nepamatotas represijas pret fiziskām un arīdzan juridiskām personām, bet papildus cieši ir saistīti ar nacionālās drošības jautājumiem.
Šodien viens no Latvijas nacionālās drošības paredzamiem riskiem ir bads vai tolerantāk - pārtikas produktu trūkums vai aloģiska iegādes cena. Ja par šo iespējamo katastrofu runā visā pasaulē, tad kāpēc lai Latvija būtu izņēmums un miera osta bangojošā okeānā?
Nonākam pie galvenā. Kas konkrēti Latvijā par šo lauciņu trīc un raustās tautas priekšā? Atbildu - Zemkopības ministrijas padotībā esošais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Savukārt kas tieši PVD atbild par visu, ko ēdam, nu - vai neēdam? Ja pilnīgi precīzi, tad Pārtikas uzraudzības departaments ar tā direktoru Ernestu Zavadski vadībā, kurš ērti izvietojies Rīgā, Peldu ielas 30. nama 211. kabinetā. Tieši šajā kabinetā sastopamies ar mūžības auru un neiespējami labu karmu ar visnotaļ pozitīvām čakrām.
Atkāpei. 01.01.2002 darbu sāk vienotā pārtikas aprites valsts uzraudzības institūcija - Pārtikas un veterinārais dienests. Mēnesi līdz dienesta izveidošanai nākamie darbinieki ir konkursos atlasīti, izvēlēti un saņēmuši ceļa maizi, jo Latvijas Vēstnesī var atrast:
''Konkursu rezultāti. Pārtikas un veterinārais dienests paziņo, ka konkursa kārtībā Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta direktora amatā 01.12.2001. ir iecelts ERNESTS ZAVADSKIS.''
Tagad ir 2022. gada vasara, tātad minētā persona sekmīgi darbojusies Tēvijas labā apaļus 20 gadus. Pie kam - bez jebkādām karjeras kāpnēm vai sociālajiem liftiem, uzreiz vienkārši kā parasts departamenta direktors. Manuprāt, unikāls gadījums Latvijas vēsturē.
Cik pa šiem gadu desmitiem pārdzīvotas un pieredzētas Saeimas, valdības, ministri, valsts un parlamentārie sekretāri? Kas tik nelabs nav bijis un noticis? Gan jautājumi par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) klātesamību lauksaimniecības un pārtikas produkcijā, gan lielveikalā "Prizma'' tirgotiem lētiem kartupeļiem, kuri pēc vietējo zemnieku uzokšķerētas informācijas sākotnēji it kā ievesti Latvijā no Zviedrijas to tālākai utilizācijai.
Pat pavisam smakojoši signāli, viegli atrodami internetā: „„Vēsturiski šādi uzliesmojumi bija vairāk saistīti ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, gaļas produktiem vai nepasterizētu pienu, bet pēdējos gados konstatējam vairākus saslimšanas gadījumus, kas ir saistīti ar ne - dzīvnieku izcelsmes produktiem. Pārsvarā tie ir svaigi augļi, dārzeņi, " stāstīja PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis.
Arī konkrētajā Siguldas gadījumā speciālistu aizdomas krītot uz arbūziem. Saslimušajiem bērniem ir apdraudēta nieru darbība, kas liecina par ļoti reta zarnu nūjiņas paveida uzliesmojumu.
"Mums ir faktiski hemolītiski urēmiskais sindroms reģistrēts pirmo reizi. Hemolītiskais nozīmē, ka ir asiņošana, tāpēc ka trombocītu skaits asinīs samazinās. Urēmisks nozīmē, ka ir iesaistītas nieres," skaidroja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.''
Es speciāli neskaru tēmu par gaļas kontrabandu, ar to saistīto PVN atmazgāšanu karuseļshēmu virtulī, neiedziļinos SIA ''Baltic Restaurants Latvia'' (preču zīme Daily) iespējamo lobiju tumšajos gaiteņos un vēl simtos aspektu, kuri, kā smejies, nevar pat teorētiski paiet garām Peldu ielas 30. nama 211. kabinetam.
Jautājums - kas ir Ernesta Zavadska veiksmes stāsta pamatā? Ne jau pieticīgs amats 1997. gadā Jūrmalas vides veselības centra vadītāja krēslā un un kandidēšana uz Jūrmalas domi no Demokrātiskās partijas ''Saimnieks'', oficiāli dzīvojot Jelgavas rajonā. Varbūt pieminētie ir divi dažādi zavadski un pavisam atšķirīgi likteņi? Kur tas suns aprakts? Varbūt jākonsultējas pie Jāņa Dūklava vai pat paša Mākoņpapa (šur tur figurē kā Bārda un trīskārtīgs ekspremjers, kuram bija milzīga interese un saikne ar pārtikas ražošanu)?
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
