Latvijas Zaļās partijas koma turpinās: Edgars Tavars iemēģina roku populismā

Izskatās, ka arī Latvijas Zaļā partija nespēj atgūties pēc piedzīvotā šoka pēc Saeimas vēlēšanām, kurās ZZS cieta neveiksmi – ZZS ir lielākais šo vēlēšanu zaudētājs. Šajā Saeimā ZZS tika izslēgta no valdošās koalīcijas un zaudēja visus amatus valdībā. ZZS zaudējums vēlēšanās bija patiess pārsteigums ne tikai daudziem ZZS politiķiem, bet arī politikas novērotājiem.

Tāpat kā Latvijas Zemnieku savienība arī Latvijas Zaļā partija ir viena no lielākajām šīs partiju apvienības partijām. Sestdien notikušajā Latvijas Zaļās partijas 30.kongresā par partijas priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Edgars Tavars. Loģiski domājot, tieši viņam kopā ar citiem ZZS vecbiedriem, piemēram, Augustu Brigmani un Jāni Dūklavu vajadzētu uzņemties atbildību par ZZS neveiksmi vēlēšanās un atkāpties no partijas priekšsēdētāja amata.

Taču ir redzams, ka arī Tavaram vainīgi ir visi citi, tikai ne viņš pats. Tas nekas, ka Tavars vairākus gadus noteica Zaļās partijas politiku un iniciēja lēmumu pieņemšanu šajā partijā, kas likumsakarīgi noveda pie ZZS zaudējuma vēlēšanās. Smieklīgs ir Tavara paziņojums partijas kongresā, ka ZZS zaudēja tāpēc, ka “nepatrieca” Arvilu Ašeradenu, kad tas atteicās nekavējoties atcelt OIK, un izglītības ministru Kārli Šadurski, kurš esot melojis skolotājiem.

Tagad Tavars atkal ir gatavs cīnīties par Latvijas Zaļās partijas nākotni. Kongresā viņš aicināja atgriezties pie principa “saimnieki savā zemē”, kas esot galvenais, lai partija atgūtu savu ietekmi.

Izrādījās, ka Latvijas Zaļajai partijai ar šāda veida saukļiem vien nepietiek. Trenējoties populismā, kongress nolēma izteikt kategorisku noraidījumu VARAM ministra Jura Pūces sāktajai administratīvi teritoriālajai reformai, tā mēģinot pasargāt savus pašvaldību vadītājus no amata zaudēšanas un iespējas saimniekot ar piešķirtajiem līdzekļiem. Šī reforma esot valsts pārvaldi diskreditējoša un nenodrošinot pašvaldību funkciju izpildi.

Latvijas Zaļā partija uzskata, ka jebkurš lēmums par pašvaldību apvienošanu, sadalīšanu vai robežu grozīšanu var tikt pieņemts tikai pēc pašvaldību iedzīvotāju referendumā izteiktā atbalsta. Šāds paziņojums nepārsteidz, zinot, ka Latvijas Zaļajai partijai ir deputāti vismaz 32 pašvaldībās, bet ZZS pārstāvji ir pie varas lielākajā daļā pašvaldību. Savu populismu kongresā demonstrēja Tavars, paziņojot, ka Pūcem ir jāatkāpjas no amata.

Otrs populisma paraugdemonstrējums bija Latvijas Zaļās partijas kongresā izteiktā prasība par nekavējošu OIK atcelšanu, kā arī par amatpersonu atbildības izvērtēšanu, kuru dēļ elektroenerģijas patērētāji ir maksājuši augstus rēķinus. Šī Latvijas Zaļās partijas prasība rāda, ka Tavars kopā ar atbalstītājiem par saviem sabiedrotajiem ir izvēlējies “Saskaņas” politiķus ar Ivaru Zariņu priekšgalā un Kaimiņa partijas opozicionārus Didzi Šmitu un Aldi Gobzemu, kuri par savu karogu ir izvēlējušies cīņu pret OIK, atsakoties no jebkuriem argumentētiem apsvērumiem.

Daudz loģiskāk būtu, ja Latvijas Zaļā partija izrādītu aktīvu interesi par apkārtējo vidi, kaut vai aktīvi rīkojot apkārtnes sakopšanas talkas un aicinot nemēslot dabā, kā arī cīnītos pret dabas piesārņošanu. Gribētos, lai Latvijas Zaļā partija iestātos par dabas aizsardzību, sekojot līdzi dažādu projektu īstenošanai, kas rada kaitējumu apkārtējai videi ne tikai Rīgā, bet arī citās pašvaldībās.

Latvijas Zaļā partija varētu aktīvāk iejaukties savas sabiedrotās – Latvijas Zemnieku savienības – biedru aktivitātēs, prasot samazināt dažādu ķimikāliju lietošanu. Līdzīgi arī Latvijas Zaļā partija varētu izvirzīt stingrākas prasības pašvaldību vadītājiem un deputātiem, aicinot atbildīgāk izturēties pret līdzekļu tērēšanu.

Ir jocīgi redzēt Tavaru kā aktīvu populistu, jo Māra Kučinska vadītās valdības laikā viņš aktīvi darbojās ZZS biedra Ulda Auguļa vadītajā Satiksmes ministrijā, izsakot racionālākus un mērenākus viedokļus nekā šobrīd. 

Tagad pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām Tavars uzstājas kā pārliecināts eiroskeptiķis, daudz neatpaliekot no tādiem odioziem personāžiem kā Normunds Grostiņš vai Einārs Graudiņš, kuri grib tikt Eiropas Parlamentā un bieži lobē Krievijas intereses Eiropā. Varbūt tiešām ir pienācis laiks Tavaram veidot jaunu eiroskeptiķu partiju, apvienojot tajā savus domubiedrus no citām partijām?

Šādas Tavara atklāsmes nepārsteidz, atceroties, ka no Latvijas Zaļās partijas ir nākusi Eiropas Parlamentā ievēlētā Iveta Grigule, kura ir nosaukusi Eiropas Parlamentu par pļāpātuvi, bet pati slinkojusi visus piecus gadus, ik pa laikam iepūšot Kremļa taurē. Šāda viņas nostāja ir bijusi izdevīga Krievijai, kas ir ieinteresēta vājināt Eiropas Savienību un veicināt eiroskeptiķu partiju darbību Eiropas valstīs.

Latvijas Zaļā partija ilgstoši ir aizstāvējusi arī bēdīgi slaveno Jūrmalas mēru Gati Truksni, kurš bija šīs partijas biedrs un kļuva slavens ar daudzajiem korupcijas skandāliem, kā arī ar skandāliem par pārmērīgo alkohola un narkotiku lietošanu. Tavars ilgstoši aizstāvēja Truksni, apšaubot, ka viņš būtu piedzēries vai salietojies narkotikas – Tavars paziņoja, ka Truksnis viņam stāstījis, ka vispār nedzer alkoholu un nelieto narkotikas. Kaut gan ikvienam loģiski domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka arī Truksnis bija viens no tiem iemesliem, kuru dēļ ZZS cieta zaudējumu vēlēšanās.

Būtu žēl, ja Latvijas Zaļā partija nespētu atgūties pēc zaudējuma Saeimas vēlēšanās un aizrautos ar populismu, tā nostājoties līdzās, piemēram, Kaimiņa partijai un tās opozicionāriem Šmitam un Gobzemam. Šobrīd televīzijā un radio dzirdamie Tavara paziņojumi rāda, ka viņš trenējas populismā un ir kļuvis par pārliecinātu eiroskeptiķi.

Diez vai Latvijas Zaļajai partijai izdosies kļūt par “saimniekiem savā zemē”, kā gribētu Tavars, ja tā turpinās darboties līdzšinējā stilā. Kaut arī Latvijai ir nepieciešama spēcīga un konstruktīva opozīcija, pagaidām nekas neliecina, ka par tādu varētu kļūt Latvijas Zaļā partija. 

Novērtē šo rakstu: